Finanšu ministrija norāda, ka mikrouzņēmumi kropļo godīgu konkurenci un minimizē darbaspēka nodokļus

Ja Mikrouzņēmumu nodokļa likuma sākotnējais mērķis bija sniegt atbalstu un radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai ekonomiskās krīzes laikā bez darba palikušie iedzīvotāji varētu uzsākt uzņēmējdarbību, tad šobrīd esošā situācija rāda pretēju iznākumu. Mikrouzņēmumu skaits no kopējā nodokļu maksātāju skaita jau sasniedzis vairāk nekā 11%. Savukārt no pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaita mikrouzņēmumi veido jau vairāk nekā trešdaļu. Šāda dinamika rada vairākus būtiskus riskus, norāda Finanšu ministrija. "Mikrouzņēmumu darbības formai ir konstatēti vairāki būtiski trūkumi. Nerunājot par zemo sociālo nodrošinājumu mikrouzņēmumu darbiniekiem, tā rada riskus arī veselīgas uzņēmējdarbības vides un konkurences nodrošināšanai. Redzot straujo mikrouzņēmumu skaita pieaugumu, ir jāpieņem optimāli risinājumi esošo problēmu novēršanai," norāda Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.Tāpat pieaug to nozaru skaits, kur mikrouzņēmumu apgrozījums pārsniedz 20%, tādējādi kropļojot konkurenci un liekot pārējiem tirgus dalībniekiem meklēt pielāgošanās risinājumus. Tas novērojams, piemēram, tādās sfērās kā uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi, konsultācijas nodokļu jautājumos, tīrīšanas un uzkopšanas darbi un vairākās citās jomās....