Gada pārskats nav tikai skaitļi — Ieva Aizsila Bilances konferencē 2025 (video)

Žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” zvērināta revidente Ieva Aizsila no Grant Thornton Baltic Audit konferencē uzsvēra gada pārskatu sagatavošanas kvalitātes, atbilstības un aktualitāšu nozīmi.

I. Aizsila norādīja, ka gada pārskats nav tikai skaitļi un nav tikai EDS, bet gan publisks dokuments, ko izmanto visi. Tāpēc svarīgākais mērķis ir nodrošināt, ka pārskats ir saprotams, salīdzināms un sniedz pilnīgu informāciju, to izlasot no pirmās līdz pēdējai lapai.

Starp svarīgākajām aktualitātēm, kurām būtu jāpievērš uzmanība laikus, ir:

1. Uzņēmuma klasifikācija un kritēriji. Ir jāpārbauda, vai sabiedrības kritēriji joprojām atbilst mazas sabiedrības statusam, jo to neizpildes gadījumā var rasties nepieciešamība sagatavot naudas plūsmas pārskatu par diviem gadiem, kas prasa papildu laiku.

2. Revīzijas nepieciešamība. Ja nepieciešama revīzija vai ierobežota pārbaude un tas tiek konstatēts pēdējā brīdī, tad problēmas rada fakts, ka «pie revidentiem ir ļoti lielas rindas, tāpat kā pie ārstiem». Savlaicīga cenu aptauja un prasību pārrunāšana ar revidentu ir kritiska, lai revīzija tiktu pabeigta termiņā.

3. Dokumentācijas sakārtošana. Būtiska ir uzticama dokumentācija, inventarizācija (pamatlīdzekļi, krājumi) un salīdzināšanas akti. Ir gadījumi, kad vadība aizmirst nodot nepieciešamos dokumentus grāmatvedībai. Šīs nepilnības bieži parādās tieši pirmajās revīzijās.

4. Vadības ziņojums. Bieži uz pēdējo brīdi tiek atlikts vadības ziņojums, un, steigā gatavots, tas nereti neatbilst likumu prasībām. Revidente uzsvēra, ka grāmatvežiem nevajadzētu rakstīt vadības ziņojumu vadītāja vietā. Grāmatvedim ir jāizskaidro vadītājam ziņojuma būtība, kas ietver ne tikai apgrozījuma un peļņas rādītāju izmaiņas, bet arī ekonomisko informāciju, kā uzņēmumam veicies saimnieciskajā gadā un kādi ir nākotnes izaicinājumi.

5. Grāmatvedības politika. Nedrīkst aizmirst par grāmatvedības politikas atjaunošanu. Lai gan šis uzdevums reizēm šķiet kā «nebeidzamais mājasdarbs grāmatvedim», reizi gadā ir nepieciešams politiku caurskatīt. Svarīgi politiku aktualizēt un pārliecināties, vai tā patiešām ir atbilstoša konkrētajam uzņēmumam.

6. Ilgtspējas ziņošanas prasības. Grāmatvedim ir jāpārbauda, vai uzņēmums izpilda šīs prasības. Ja tās attiecas uz uzņēmumu, ir jāatgādina vadītājiem, ka informācija par to būtu vismaz jāatklāj gada pārskata vadības ziņojumā.

7. Vērtības samazināšanas testi. Gada beigas ir laiks, kad jādomā par aktīvu vērtību atbilstību šodienas tirgus situācijai, un, piemēram, pamatlīdzekļu vērtības pārbaudes tests nav veicams vienā dienā, jo prasa sarežģītas formulas un daudz datu, ko jāspēj izanalizēt. Bieži vadītāji šo pienākumu uzliek uz grāmatvežu pleciem.

8. Saistīto pušu darījumi. Jāatceras par UIN deklarācijas aizpildīšanu gan par darījumiem Latvijā, gan ārpus tās, kā arī par detalizētu šo darījumu dokumentāciju, rēķinu atšifrējumiem.

9. Naudas plūsmas pārskats. Pat ja tas nav obligāts ārējam pārskatam, I. Aizsila ieteica to sagatavot vadībai, jo tas ir ļoti labs informācijas avots, lai redzētu saimniecisko darbību, plānotu budžetu un investīcijas nākamajam gadam.

10. Notikumi pēc bilances datuma. Arī šo informāciju ir būtiski atklāt gada pārskatā, un, lai gan vadītāji parasti nevēloties par to informēt, grāmatveža pienākums ir atgādināt.

Biežākās kļūdas, kas tiek konstatētas revīzijās, ir saistītas ar ieņēmumu un izdevumu periodizāciju un pareizu klasifikāciju, darījuma atzīšanas brīdi. Jāpārbauda arī priekšnodokļa uzskaite, īpaši uzņēmumos ar apliekamiem un neapliekamiem PVN darījumiem, jo valsts šobrīd tam pievērš pastiprinātu uzmanību.

Tāpat revidente ieteica padomāt par pamatlīdzekļu uzskaiti, jo bieži vien rodas kļūdas vai nesaskaņas ar grāmatvedības praksi. Īpaša uzmanība jāpievērš situācijām, kurās pastāv vēlme kapitalizēt kaut ko klāt aktīvu vērtībai — gan pamatlīdzekļiem, gan nemateriālajiem aktīviem. I. Aizsila piekodināja, ka pastāv lietas, ko nedrīkst kapitalizēt. Šādos gadījumos ir jāpievērš uzmanība labākajai grāmatvedības praksei. Vadības vēlme uzlabot finanšu rezultātu nedrīkst novest pie nepareizas aktīvu kapitalizācijas, kas neatbilst grāmatvedības standartiem.

I. Aizsila atgādināja, ka nedrīkst aizmirst par obligātās inventarizācijas veikšanu, tāpat arī par salīdzināšanas aktiem ar debitoriem un kreditoriem.

Tāpat revidente akcentēja, ka uzņēmumā ir jāievieš iekšējās kontroles sistēmas un termiņi, lai visa informācija līdz grāmatvedībai nonāktu laikus. Iekšējai kontrolei jābūt nevis formālai, bet reāli īstenotai un uzraudzītai.

Noslēgumā, gatavojot pārskatus, noteikti jāpārliecinās, vai pārskats nodrošina skaidru un patiesu priekšstatu, dati ir aktualizēti, un jāpārbauda, vai nav nepieciešami precizējumi vai papildu paskaidrojumi. I. Aizsila ieteica izdrukāt pārskata eksemplāru un pirms publicēšanas EDS izskatīt to vēlreiz, jo iesniegtu gada pārskatu atsaukšana ir ļoti problemātiska.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2026. gada janvāra (529.) numurā.