Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

BILANCES maija numurā lasiet

žurnāls Bilance Nr. 5 (533), 2026. gada maijs

.

Pie lasītājiem dodas žurnāla BILANCE maija numurs. Ieskatieties tā saturā!

REDAKTORES SLEJA

Vita Zariņa: Vai procesi ir sakārtoti?

Gan aprīlis, gan maijs daudziem grāmatvežiem ir īpaši saspringts laiks, jo jāsagatavo svarīgākais dokuments — aizvadītā gada finanšu pārskats. Tāpēc šajā žurnāla numurā esam vairāk pievērsušies tematiem, kas aktuāli ne tikai grāmatvežiem, bet uzņēmumiem kopumā. Tā sagadījies, ka vairāki autori pievērsušies sabiedrībā tik aktuālajai publisko iepirkumu tematikai. Gatavojot pieteikumus iepirkumu konkursos, reizēm gadās finanšu piedāvājumā pieļaut aritmētiskās kļūdas, bet vai tas ir pamats pretendenta noraidīšanai?

INTERVIJA

Ikars Kubliņš: Kā mākslīgais intelekts maina grāmatvedību un finanšu pārvaldību

Mākslīgais intelekts (MI) finanšu pārvaldībā ir praktisks instruments, kas pakāpeniski maina uzņēmumu ikdienu. Īpaši tas attiecas uz organizācijām ar lieliem datu apjomiem, kuros efektīva informācijas apstrāde un interpretācija kļūst par konkurētspējas jautājumu. Pa to, ko šīs pārmaiņas nozīmē praksē vienā no Latvijas lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, saruna ar Māri Būmani, SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) finanšu vadības direktoru.

GRĀMATVEDĪBA

Inese Helmane: Kā darbā ar dokumentiem izmantot mākslīgo intelektu

Mākslīgā intelekta (MI) rīki mūsdienās piedzīvo eksplozīvu popularitāti un attīstību, tostarp iespējami daudz un dažādi risinājumi to izmantošanā darbam ar dokumentiem. Kādus dokumentu veidus var apstrādāt MI rīki, kā izvēlēties atbilstošāko MI platformu, skaidro Jānis Peipers, Latvijas IT uzņēmuma V–industries MI risinājumu speciālists.

Linda Puriņa: Pamatlīdzekļu uzskaite pašnodarbinātajiem vienkāršā ieraksta grāmatvedībā

Pamatlīdzekļi ir nekustamās mantas uzskaites vienības (piemēram, zemesgabals, ēka, būve, ilggadīgie stādījumi) un kustamās mantas uzskaites vienības, kuru derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu un sākotnējā vērtība lielāka par 1000 eiro (piemēram, iekārta vai tās aprīkojums, tehnika, mašīna vai inventārs, transportlīdzeklis, dators, kopētājs).

NODOKĻI

Inga Jefrēmova: Minimālās VSAOI — darba devēju un darbinieku viedoklis un pieredze

Latvijā kopš 2021. gada 1. jūlija ir ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās VSAOI), kas raisījušas gana plašas diskusijas to darba devēju vidū, kuriem nav nepieciešami pilnas slodzes darbinieki. Raksta ietvaros netiks vērtēts, vai šīs iemaksas ir labs veids, kā nodrošināt minimālās sociālās garantijas, bet gan parādīs darba devēju un darbinieku pieredzi saistībā ar nepilno darba laiku. 

Prēmiju iekļaušana vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā

Latvijas Republikas Senāta 2025. gada 10. decembra spriedums lietā Nr. SKA–250/2025 precizē valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, jo īpaši vecāku pabalsta, aprēķināšanas kārtību situācijās, kad darba devēja izmaksātā prēmija sakrīt ar laiku, kad persona atrodas grūtniecības atvaļinājumā.

JURISTA KOMENTĀRS

Inga Bite: Aritmētiskās kļūdas publisko iepirkumu piedāvājumos: kad tās drīkst labot?

Publisko iepirkumu regulējuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu. Lai šo mērķi sasniegtu, pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem jābūt precīziem un savstarpēji salīdzināmiem. Tādēļ pasūtītāji izstrādā iepirkumu nolikumus, izvirza pretendentiem noteiktas prasības, kā arī piedāvā īpaši sagatavotas formas, kas izmantojamas iesniedzamo piedāvājumu izstrādē. Visu piedāvājumu iesniegšana vienā veidā un formā nodrošina iespēju iesniegtos piedāvājumus kvalitatīvi novērtēt, tos savstarpēji salīdzinot.

TIESĪBAS

Evija Mugina: Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās

Raksts ir turpinājums apskatam par aktuālajiem Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Izslēgšana no dalības iepirkumā neizpildītu nodokļu saistību dēļ. Vērtēšanas kritērija interpretācija. Finanšu piedāvājuma atbilstība. Atsauce uz konkrēta ražotāja pārlūkprogrammu.

Kaspars Rācenājs: Tiesa neveic darbinieku darba rezultātu un kvalifikācijas izvērtēšanu

Darba devējs organizatorisku un saimniecisku pasākumu ietvaros pieņēma lēmumu samazināt darbinieku skaitu, likvidējot vienu amata vietu. Pirms darba līguma uzteikšanas darbiniecei tika piedāvāts noslēgt vienošanos par darba attiecību izbeigšanu, taču viņa to neparakstīja. Pēc tam darbiniecei tika izsniegts darba devēja uzteikums, pamatojot to ar darbinieku skaita samazināšanu.

Kaspars Rācenājs: Nepamatota tiesvedības apturēšana civillietā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu uz darba devēja uzteikuma pamata

Darba devēja cēla prasību pret darbinieku par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Ar pirmās instances tiesas 12.02.2025. spriedumu prasība tika apmierināta.

Kaspars Rācenājs: Strīda par nodarbinātības attiecību izbeigšanu ar zinātnisko asistentu pakļautība

Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par valsts zinātniskā institūta zinātniskās padomes lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu daļā, ar kuru viņš tika atcelts no zinātniskā asistenta amata.

Kaspars Rācenājs: Prekluzīvais termiņš darba līguma uzteikšanas tiesības izmantošanai

Prasītājs vērsās tiesā pret augstskolu, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darba devējas rīkojumu par atstādināšanu no darba un darba līguma uzteikumu, atjaunot viņu darbā un piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku.

ATTĪSTĪBA

Ikars Kubliņš: Kā izmantot kredītinformāciju darbā ar klientiem un debitoriem

Kredītinformācijas biroji valstī ir nozīmīgi datu apstrādātāji, kuru apkopotā informācija uzņēmumiem var palīdzēt pieņemt precīzākus un drošākus lēmumus sadarbībai ar klientiem un partneriem. Par to, no kurienes tiek iegūti dati, cik uzticamas ir kredītriska prognozes, kā monitorings palīdz laikus pamanīt maksātnespējas riskus un kādus praktiskus ieguvumus no šiem rīkiem var gūt gan uzņēmēji, gan grāmatveži, saruna ar Intaru Miķelsonu, AS Kredītinformācijas Birojs  valdes locekli.

Ikars Kubliņš: Ko darba samaksas pārredzamības prasību ieviešana nozīmēs darba devējiem?

Marta nogalē un aprīļa sākumā publiskajā apspriešanā bija nodots Labklājības ministrijas sagatavotais Darba samaksas pārredzamības likuma projekts, kura pamatmērķis ir nodrošināt tiesības uz vienlīdzīgu darba samaksu par vienādu vai vienādas vērtības darbu, vienlaikus mazinot samaksas atšķirības starp dzimumiem un stiprinot nodarbināto tiesību aizsardzības mehānismus. Šo pavērsienu darba tiesiskajās attiecībās un uzņēmumu iekšējā kultūrā iezīmē 2023. gada maijā pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 par darba samaksas pārredzamību.

Inese Helmane: Patents un kāpēc to izmantot

Izgudrotāja ekskluzīvās tiesības uz savu izgudrojumu apliecina patents. Ar patenta palīdzību tā īpašnieks iegūst tiesības citiem aizliegt izmantot, pārdot vai izgatavot izgudrojumu attiecīgajā valstī. Iespējams arī slēgt līgumus ar trešajām pusēm, nebaidoties, ka izgudrojuma vērtība tiks zaudēta. Patents nav tikai juridisks, bet arī komerciāls instruments.

NODERĪGI

Inese Siliņa: Kādi nosacījumi iekļaujami darba pienākumu aprakstā

Žurnāla aprīļa numurā varējāt lasīt, kāpēc saturiski ir aktualizējams viens no svarīgākajiem darba tiesisko attiecību dokumentiem — darba līgums. Šajā rakstā uzzināsiet, kādi nosacījumi iekļaujami amata aprakstā jeb darbinieka darba pienākumu aprakstā, kāda ir tā struktūra. Dokumentu aktualizācijas procesu un to, kādi nosacījumi iekļaujami amata aprakstā, skaidro Aija Elza Vāciete, Mg. Iur., EV&KBV SIA valdes locekle, personāla vadītāja starptautiskā uzņēmumā, praktizējoša juriste darba un administratīvajās tiesībās, Grāmatvedības un finanšu koledžas docētāja.

Elīna Girne: IT risinājumu pirkums. Vai tiešām tik vienkārši kā pirkt smalkmaizītes?

Pēdējā laikā informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ir nonākusi publiskās kritikas centrā. Un tomēr šī uzmanība industrijai bija nepieciešama, jo diskusijās izskan tieši tie jautājumi, kas patiesībā ir nozares lielākie izaicinājumi. IT iepirkumi ir sarežģīti ne tikai tehnoloģiju dēļ, bet arī tādēļ, ka darījuma struktūra būtiski atšķiras no klasiskajiem piegādes darījumiem. Tāpēc ir kritiski svarīgi, lai šādos darījumos tiktu iesaistīti jomas speciālisti.

«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ

E-semināri un kursi maijā


žurnāls Bilance Nr. 5 (533), 2026. gada maijs

.

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!

ABONĒT BILANCI

BILANCES maija numurā lasiet

Komentāri

(0)

Komentāri pieejami tikai reģistrētiem lietotājiem

Pieslēdzieties vai izveidojiet kontu, lai skatītu un rakstītu komentārus.