Galvenais ēnu ekonomikas ierobežošanā — nodrošināt skaidras naudas plūsmas izsekojamību

Šī gada sākumā valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam. Tas paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% 2027. gadā (pēc profesora Fridriha Šneidera metodikas), ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība. Galvenais plāna akcents — tā dēvēto aplokšņu algu samazināšana par 25%. Viens no galvenajiem principiem Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ir caurskatāmība — to panākt palīdzēs pasākumi skaidras naudas plūsmas izsekojamības nodrošināšanai.

Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) pētījums «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» liecina, ka ēnu ekonomika Latvijā 2023. gadā bija 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt pēc Austrijas profesora Fridriha Šneidera datiem ēnu ekonomikas lielums ir 19,9% no IKP, Eiropas Savienībā vidēji — 17,2%.

Kāpēc ēnu ekonomika Latvijā ir tik liela? Atbilstoši profesora Arņa Saukas pētījumiem 57% uzņēmēju ir gatavi iesaistīties ēnu ekonomikas aktivitātēs. Savukārt pēc SKDS pētījuma datiem 27% iedzīvotāju ir gatavi izvairīties no nodokļiem. Latvijā ir vairāk nekā 125 000 cilvēki,...