Gribot negribot jādzīvo ilgāk

Arvien biežāk presē parādās raksti par sabiedrības novecošanu, par to, ka jauno (darbspējīgo) personu kļūst mazāk, bet vecākā paaudze dzīvo ilgāk.

Tā ir realitāte, ar kuru jārēķinās, vismaz Eiropā noteikti. Tiek piedāvāti vismaz trīs varianti: celt pensionēšanās vecumu, palielināt sociālās iemaksas vai samazināt izmaksājamās pensijas. Šoreiz neanalizēšu iemeslus, tik un tā no tādas analīzes nekas nemainīsies. Arī nabaga vecie ļaudis nekādi nevar ietekmēt situāciju (priekšlaicīgi).

Mēs zinām, ka valsts mēģina atbalstīt jaunās ģimenes. Patlaban, izstrādājot jauno nodokļu reformu (kritizētās vietā), piedāvāti dažādi varianti, kas palielina pabalstus par katru nākamo bērnu (vienlaikus saskaitot, kādu robu budžetā atstās viena vai otra summa). Droši vien, ja pabalsti tiks palielināti, neviens no tiem neatteiksies, bet cik «ūdens aiztecēs», kamēr tas sīkumiņš izaugs, izmācīsies un, nedod Dievs, neaizmuks prom. Ne jau tikai ar naudas trūkumu saistīta zema dzimstība un laimes meklēšana tālumā.

Kad «būtiski atbalstāmā paaudze» kļūs vecāka un domāt spējīga, tā uzzinās par vienu gana interesantu...