0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIGrozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā Par apdrošināšanas stāžu Likuma 6. pants papildināts ar 5.2 un 5.3 daļu. Lai fiziskajai personai uzkrātos apdrošināšanas stāžs (īstermiņa sociālajiem pabalstiem un pensijai), tai jābūt sociāli apdrošinātai (jābūt darba ņēmējai vai pašnodarbinātajai) un jāveic sociālās iemaksas. Tiesa gan, īstermiņa sociālos pabalstus fiziskā persona (darba ņēmēja) saņems arī tad, ja darba devējs deklarēs iemaksas (uzrādīs VID iesniegtajā ziņojumā), tomēr pašnodarbinātā persona šos pabalstus saņems tikai tad, ja iemaksas tika veiktas, nevis tās uzrādītas pašnodarbinātās personas ziņojumā. Arī pensijas uzkrājums fiziskajai personai…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"
Ilustrācija: © alexdndz – stock.adobe.com
Maija Grebenko. Foto: Aivars Siliņš

Stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā

Par apdrošināšanas stāžu

Likuma 6. pants papildināts ar 5.2 un 5.3 daļu.

Lai fiziskajai personai uzkrātos apdrošināšanas stāžs (īstermiņa sociālajiem pabalstiem un pensijai), tai jābūt sociāli apdrošinātai (jābūt darba ņēmējai vai pašnodarbinātajai) un jāveic sociālās iemaksas. Tiesa gan, īstermiņa sociālos pabalstus fiziskā persona (darba ņēmēja) saņems arī tad, ja darba devējs deklarēs iemaksas (uzrādīs VID iesniegtajā ziņojumā), tomēr pašnodarbinātā persona šos pabalstus saņems tikai tad, ja iemaksas tika veiktas, nevis tās uzrādītas pašnodarbinātās personas ziņojumā. Arī pensijas uzkrājums fiziskajai personai veidojas tikai tad, ja iemaksas tika faktiski veiktas. Tāpēc nevajadzētu jaukt darba stāžu ar apdrošināšanas stāžu!

Kā zināms, pandēmijas laikā vairāki darba ņēmēji un pašnodarbinātie bija saņēmuši nevis algu, bet dažādus pabalstus, no kuriem netika maksātas sociālās iemaksas un arī nebija pienākuma tās maksāt.

Grozījumi likumā noteica, ka darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kuri saņem dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, atbalstu par dīkstāvi, vecāku pabalsta turpinājumu vai slimības palīdzības pabalstu, ir sociāli apdrošināti pabalsta saņemšanas periodā attiecīgi tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem viņi ir sociāli apdrošināti kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātie. Obligātās iemaksas par minētajām personām netiek veiktas, bet attiecīgie periodi tiek pielīdzināti apdrošināšanas periodam, jo jāņem vērā vēl viens nosacījums — dažādu pabalstu saņemšanai (vai summas noteikšanai) ir nepieciešams noteikts apdrošināšanas ilgums. Piemēram, slimības pabalsts (B lapa) tiks apmaksāts, ja pēdējos sešos mēnešos persona bijusi apdrošināta vismaz trīs mēnešus (vai 24 mēnešos — vismaz 6 mēnešus), tas pats attiecas arī uz maternitātes pabalstu. Analoģiski — no apdrošināšanas stāža ir atkarīgs procents, kāds tiks piemērots vidējai apdrošināšanas iemaksu algai, nosakot bezdarbnieka pabalstu (kā arī pabalsta summu).

Tāpēc iepriekš minētajām personām, nosakot tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, šis nosacītais apdrošināšanas periods tiks ņemts vērā valsts pensijas un bezdarbnieka pabalsta apdrošināšanas stāža aprēķinā.

Savukārt tās personas, kuras saņem bezdarbnieka palīdzības pabalstu un jaunā speciālista pabalstu, ir pakļautas pensiju apdrošināšanai, nosakot tām tiesības uz vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju un aprēķinot šo pensiju apdrošināšanas stāžu.

Pārejas noteikumi, kas vienmēr jālasa kopā ar normatīvo aktu grozījumiem, ir papildināti ar 91., 92. un 93. punktu, precizējot, ka iepriekš minēto pabalstu saņemšanas periodu pielīdzināšana apdrošināšanas periodam piemērojama attiecībā uz laika periodu no 2020. gada 12. marta.

Saimnieciskās darbības veicēji, kuri līdz 2020. gada 31. decembrim ir veikuši patentmaksu par 2021. gadu, saimnieciskās darbības periodā, par kuru veikta patentmaksa, ir sociāli apdrošināmi saskaņā ar šā likuma normām, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrī (proti, tiem ir apdrošināta pensija un invaliditāte, bet tiem, kuri ir pensijas vecumā, — pensija).

Tāpat ir izslēgts pārejas noteikumu 73. punkts, kurš pieļāva pabalstu saņemšanas laikā brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai (personām, kam tuvojās pensijas vecums) un veikt iemaksas no pabalsta summas. Tagad pabalstu saņemšanas periodi ir pielīdzināti apdrošināšanas periodiem un šīs iemaksas ir atmaksātas (ja vien tās nebija ņemtas vērā, piešķirot pensiju). 

Grozījumi 24.2 pantā par informācijas apmaiņas nodrošināšanu ar citām dalībvalstīm nav svarīgi grāmatvežiem, bet pievērš uzmanību tam, ka fiziskajām personām jāņem vērā, ka jebkura informācija par fizisko personu ieņēmumiem ir pieejama attiecīgajiem dienestiem. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. decembrim izdos likuma 24.2 panta sestajā daļā minētos noteikumus.

2021. gada 8. decembra grozījumi; stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī

Autors kļūst par darba ņēmēju

2021. gada 31. decembrī beidzas iepriekš paziņotais periods, kurā autoratlīdzības saņēmēji drīkstēja nereģistrēties kā pašnodarbinātās personas, tomēr 2022. gadā šis noteikums vēl būs spēkā. Tādēļ autoriem no 2022. gada 1. janvāra tika piedāvāti turpmākās darbības varianti, izņemot reģistrāciju. Autors varētu slēgt darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, tādēļ likuma 1. panta 2. punkts ir papildināts un par darba ņēmēju tiks uzskatīta:

d) persona, kura nav reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja un ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15. nodaļā paredzēto uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu vai gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma vai samaksu no zinātnes, literatūras vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, ko izmaksā darba devējs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija. Autortiesību mantinieki un citi autortiesību pārņēmēji nav darba ņēmēji. 

Slēdzot par autora darbu uzņēmuma līgumu, izmaksātājs no autoratlīdzības ietur darbaspēka nodokļus (VSAOI un IIN) un autors ir atbrīvots no uzskaites kārtošanas. Šajā gadījumā atlīdzībai netiek piemēroti nosacītie autora izdevumi.

Autors kļūst par pašnodarbināto

Nodokļu reformas ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja reģistrēt saimniecisko darbību un kļūt par pašnodarbināto (1. panta 3. punkts): 

c) persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, un reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja.

No šāda precizējuma izriet, ka autori kļūst par patstāvīgiem nodokļu maksātājiem un var izvēlēties maksāt nodokļus vispārējā režīmā vai MUN režīmā.

Pirmajā gadījumā autors kārto uzskaiti un ir tiesīgs no ieņēmumiem atskaitīt nosacītos izdevumus (25% vai 50%) vai faktiskos, kas apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem (čeki, kvītis, biļetes, maksājumu uzdevumi). Šādi autors noteiks sociālo iemaksu objektu, atskaitījumu ierobežojums nepastāv (pretēji tam, kā tiek noteikts IIN objekts). IIN šajā režīmā autors maksās atbilstoši gada rezultātam.

Ja autors reģistrēsies kā MUN maksātājs, viņam nav tiesību atskaitīt jebkādus izdevumus, bet ik ceturksni jāmaksā nodoklis vismaz 25% apmērā no apgrozījuma (ieņēmumiem), ja tie nepārsniedz 25 000 eiro gadā (no pārsnieguma summas būs jāmaksā nodoklis pēc likmes 40%).

Šis nodoklis ietver 80% VSAOI un 20% — IIN. 

Izslēdz vienu no darba ņēmējiem 

No darba ņēmēju skaita paredzēts izslēgt (no 1. panta 2. punkta "l" apakšpunktu) mikrouzņēmuma, kas maksā MUN, darbiniekus. Tie tiek uzskatīti "par parastajiem darba ņēmējiem", un nav nepieciešamības tos uzrādīt atsevišķi. MUN maksātāja darbiniekiem ir tiesības piemērot ieņēmumiem neapliekamo minimumu, atvieglojumus un attaisnotos izdevumus. Uz minētajiem labumiem nav tiesību MUN maksātājam, kurš var būt tikai fiziskā persona, un viņš nav darba ņēmējs.

Ja ienākums ir mazāks par 500 eiro

Likuma 6. pants trešajā daļā papildināts ar otro teikumu. 

Ja pašnodarbinātās personas attiecīgā ceturkšņa ienākumi (ieņēmumi mīnus izdevumi, MUN maksātājam — apgrozījums) nesasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru (arī 2022. gadā — 500 eiro mēnesī), tās ir pakļautas pensiju apdrošināšanai. 

Ja pašnodarbinātās personas ienākums ir mazāks par 500 eiro, iemaksas jāveic pēc likmes 10%, un šādi ir apdrošināšana tikai pensijai. Savukārt, ja ienākums mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālo mēneša iemaksu objektu, tad VSAOI aprēķina pēc likmes — 31,07% vismaz no 500 eiro, un tas nozīmē apdrošināšanu visiem riskiem. No pārsnieguma būtu jārēķina iemaksas pēc likmes 10%.

Par izdevumu ierobežojumiem

Svarīga piebilde ir likuma 14. panta otrā daļa.

Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no saimnieciskās darbības atbilstoši likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" noteiktajam, nepiemērojot saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanas ierobežojumus. Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Pašnodarbinātā persona ienākuma nodokļa vajadzībām nedrīkst atskaitīt pilnīgi visus izdevumus (šī norma ir apturēta pandēmijas laikā, bet nav izslēgta no IIN likuma).

Autori drīkst nereģistrēties

Līdz 2022. gadam autoratlīdzības saņēmēji drīkst baudīt 2021. gada otrā pusgada pastāvošo kārtību (14. panta 19. daļa).

Darba ņēmējiem, kuri gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma un nav reģistrējuši saimniecisko darbību, obligāto iemaksu objekts ir ienākums no intelektuālā īpašuma. Tātad autori arvien ir atbrīvoti no uzskaites kārtošanas, jo nodokli (nepiemērojot nosacītos izdevumus) ieturēs atlīdzības izmaksātājs. Nodokļa likme ir 25%, ja summa nepārsniedz 25 000 eiro (un 40% no pārsnieguma daļas). Savukārt šā nodokļa 80% ir VSAOI un 20% — IIN.

Ja autoratlīdzību izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, tad autora nosacītie izdevumi (25% vai 50%) tiek piemēroti (nav vajadzīgi attaisnojuma dokumenti), piemērojot IIN likmi 20%, un personām izmaksātais ienākums no intelektuālā īpašuma nav obligāto iemaksu objekts. Tātad VSAOI netiek veiktas, bet autoriem, deklarējot (parastajā deklarācijā) gada ienākumus, būs piemērota progresīvā IIN likme (atkarībā no kopsummas).

Pašnodarbināto pensijas apdrošināšana

Faktiski likuma 14.1 pantā formulēta jau zināmā prasība: pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi 2022. gadā mēnesī nesasniedz 500 eiro, reizi ceturksnī veic obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai 10% apmērā no ienākuma.

Ja ienākumi (ieņēmumi mīnus izdevumi) sasniedz vai pārsniedz 500 eiro, pašnodarbinātajam reizi ceturksnī jāveic iemaksas pēc likmes 31,07% vismaz no 500 eiro un obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai 10% apmērā no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un 500 eiro.

Pašnodarbinātie no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma obligātās iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai par gadu aprēķina no gada brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objekta kopsummas un gada faktiskā ienākuma starpības. 

Sakarā ar 21. panta papildināšanu ar 3.2 daļu: pašnodarbinātais no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma minētās obligātās iemaksas par gadu veic līdz nākamā gada 23. janvārim. 

Savukārt 23. pants papildināts ar 2.2 daļu: 

Pašnodarbinātajam par gada lauksaimnieciskās ražošanas ienākumu ir pienākums iesniegt VID ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām līdz nākamā gada 17. janvārim, aizpildot ceturtā ceturkšņa ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām.

Grozījumi papildināja pārejas noteikumus ar 94. punktu: līdz 2022. gada 1. februārim pašnodarbinātajam ir tiesības precizēt ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma par 2021. gada trešo ceturksni (periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. septembrim). Šis termiņš strauji tuvojas.

Grozījumi papildināja pārejas noteikumus ar 95. punktu: pašnodarbināto personu VID iesniegtā informācija tiek nodota VSAA rīcībā un aģentūra atbilstoši pašnodarbinātā faktiski veiktajām obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai, piemērojot obligāto iemaksu likmi pensiju apdrošināšanai (23,91%), reģistrē personas obligāto iemaksu objektu pensiju apdrošināšanai un pensijas kapitālu (20% no iemaksu objekta).

Apliecinājuma iesniegšanas loma

Likuma 20.4 pants pamatā veltīts nodokļu reformai un papildināts ar 3.1 un 3.2 daļu:

3.1 Ja pašnodarbinātajam obligātās iemaksas par kalendāra gadu veiktas no mazāka ienākuma nekā divpadsmit MK noteiktās minimālās mēneša darba algas (6000 eiro), pašnodarbinātais veic minimālās obligātās iemaksas 10% apmērā valsts pensiju apdrošināšanai no ienākuma (mikrouzņēmuma nodokļu maksātājam no apgrozījuma) un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības. 3.3 Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu ceturksnī (1500 eiro), viņš iesniedz VID apliecinājumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu, vai 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas. 

Pašnodarbinātais līdz 17. janvārim var iesniegt VID apliecinājumu par kalendāra gadā plānotajiem ienākumiem. Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis VID apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, VSAA pašnodarbinātajam aprēķina minimālās obligātās iemaksas un paziņo par šīm iemaksām VID. Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis VID apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas atbilstoši faktiskajiem ienākumiem.

NB! Pašnodarbinātajam ir pienākums līdz katra gada 23. jūnijam veikt minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāra gadu.

Minimālo sociālo iemaksu noteikšanas piemēri

1. Pašnodarbinātais nav iesniedzis VID I un III ceturkšņa ienākumu prognozi. Pašnodarbinātais par kalendāra gadu veicis iemaksas 10% pensiju apdrošināšanai un 31,07% vispārējai apdrošināšanai no ienākumiem 7000 eiro. VSAA pašnodarbinātajam minimālās obligātās iemaksas neaprēķina, jo iemaksas par kalendāra gadu ir veiktas vismaz no 6000 eiro.

2. Pašnodarbinātais nav iesniedzis VID I un III ceturkšņa ienākumu prognozi. Pašnodarbinātais par kalendāra gadu veicis iemaksas 10% pensiju apdrošināšanai un 31,07% vispārējai apdrošināšanai no ienākumiem 3000 eiro. VSAA aprēķina pašnodarbinātajam minimālās obligātās iemaksas 10% pensiju apdrošināšanai par I un III ceturksni no minimālā obligāto iemaksu objekta 1500 eiro (ceturksnī) un attiecīgā ceturkšņa faktisko ienākumu starpības. 

3. Pašnodarbinātais līdz 17. janvārim ir iesniedzis VID gada ienākumu prognozi. Pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas vispārējā kārtībā no faktiskā ienākuma. VSAA pašnodarbinātajam minimālās obligātās iemaksas neaprēķina.

Aģentūras aprēķinātās minimālās iemaksas kļūst zināmas darba devējiem un pašnodarbinātajiem tikai trešā pēc ceturkšņa beigām mēneša 20. datumā. Tomēr likumdevējs (27. pantā) ir paredzējis darba devējiem un pašnodarbinātajiem iespēju apstrīdēt VSAA veikto minimālo obligāto iemaksu aprēķinu aģentūras direktoram mēneša laikā no dienas, kad informācija nosūtīta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas.

2021. gada 16. novembra grozījumi; stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī

Šajos grozījumos (14. panta piektajā daļā) maksimālais sociālo iemaksu objekts 2022. gadā no 62 800 eiro ir palielināts un būs — 78 100 eiro.

Vai minimālās iemaksas ietekmēs sociālos pabalstus?

Esam jau pamanījuši, ka minimālās sociālās iemaksas (ja tādas izveidojas) kļūst zināmas ar dažu mēnešu kavējumu (trešajā mēnesī pēc ceturkšņa beigām), savukārt pienākums tās samaksāt rodas vēl vēlāk. Ņemot vērā, ka pašnodarbinātā persona tiek pie sociālā pabalsta tikai tādā gadījumā, kad VSAOI ir faktiski veiktas, ir jāgūst skaidrība, vai minētās minimālās iemaksas tiks/netiks ņemtas vērā, ja pašnodarbinātajai personai iestāsies apdrošināšanas gadījums?

Atbilde 20.4 panta 12. daļā:

Aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu darba ņēmējam, par kuru ir veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālā obligāto iemaksu objekta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ņem vērā minimālo obligāto iemaksu objektu, kāds sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā ir aprēķināts un reģistrēts dienā, kad valsts sociālās apdrošināšanas pabalsts vai atlīdzība tiek piešķirta. Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu vai atlīdzību nepārrēķina, ja, veicot minimālā obligāto iemaksu objekta aprēķinu vai pārrēķinu, mainās minimālā obligāto iemaksu objekta apmērs.

Tātad darba ņēmējam sociālais pabalsts netiks pārrēķināts (palielināts) arī tādā gadījumā, ja darba devējs piemaksās par viņu minimālās sociālās iemaksas.

Piemēram, ja darba ņēmējam tiesības uz B darbnespējas lapu radās decembrī (arī pirmā darbnespējas diena ir decembrī), vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteiks par 12 mēnešiem no pirmstaksācijas gada oktobra līdz taksācijas gada septembrim. Bet piemaksājamās minimālās iemaksas par trešo ceturksni kļūst zināmas tikai 20. decembrī (maksājums jāveic nākamā gada martā). Tas nozīmē, ka pabalsts var būt aprēķināts mazākā summā. 

Savukārt par pašnodarbināto minimālās iemaksas jāveic viņam pašam par sevi. Atgādinām, ka, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pabalsta apmaksai, netiek ņemti vērā pašnodarbinātā ienākumi par iepriekšējo ceturksni pirms apdrošināšanas gadījuma ceturkšņa. Iemaksu algas noteikšanas periods pārbīdās uz iepriekšējiem ceturkšņiem, par kuriem iemaksas varētu būt samaksātas. Tādējādi samazinās varbūtība, ka pabalsta summu negatīvi ietekmēs laikus neveiktās minimālās iemaksas. 

Protams, iespējama arī pretējā situācija, kad dažādu apstākļu dēļ samazināsies piešķirtā pabalsta summa.

Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā

Periodi, par kuriem iemaksas nav jāveic 

Papildināt likumu ar 8.2 pantu šādā redakcijā:

(1) Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās:
  1. darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies viņa vainas dēļ;
  2. darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņus, kādos darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par šā panta pirmajā daļā minētajiem darba ņēmējiem. (3) Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālais objekts netiek aprēķināts par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets visā Latvijas teritorijā ir izsludinājis ārkārtējo situāciju.

Grozījumi ir spēkā no 2021. gada 18. decembra.

Ziņu iesniegšana par atstādināto darbinieku vai darbinieka dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ

Valsts ieņēmumu dienests nosūtīja informāciju par to, kā darba devējiem jārīkojas, lai nebūtu jāveic minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem periodā, kad darbinieks (amatpersona) iegūst vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un ir atstādināts no darba (amata, dienesta) vai ir noteikta dīkstāve darbinieka vainas dēļ.

Šādos gadījumos darba devējam ir jāiesniedz VID EDS ziņas par darba ņēmējiem. Šīs ziņas VID nodos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

Līdz brīdim, kad tiks pieņemti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, Labklājības ministrija aicina darba devējus sniegt ziņas par darba ņēmējiem — par atstādināto darbinieku vai darbinieka dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, norādot šādus ziņu kodus:

  1. 50 — datums, ar kuru darba ņēmējs ir atstādināts no darba (amata, dienesta) vai darbiniekam ir noteikta dīkstāve, kas radusies darbinieka vainas dēļ;
  2. 51 — datums, kurā darba ņēmējs ir sācis darbu pēc atstādināšanas no darba (amata, dienesta) vai darbiniekam bija noteikta dīkstāve, kas radusies darbinieka vainas dēļ.

Svarīgi!

2021. gada 21. decembra grozījumi MK noteikumos Nr. 827 (par VSAOI), kas ir spēkā no 24. decembra, papildināja tos ar 43.7 punktu, kas ir spēkā no 2022. gada 1. janvāra:

Darba devējs ziņas par darba ņēmēju, kurš atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai darba ņēmēju, kurš ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas, iesniedz VID atsevišķā dokumentā (1. pielikums). (..) Minētās ziņas darba devējs drīkst precizēt tikai vienu reizi 30 dienu laikā no pirmreizējā dokumenta iesniegšanas datuma.

Savukārt pārejas noteikumu 47. punkts izteikts šādā redakcijā:

Līdz 2021. gada 31. decembrim darba devējs, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā ziņas par darba ņēmējiem, papildus šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajam iesniedz šādus ziņu kodus: 47.1. 53 — datums, ar kuru darba ņēmējs atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas; 47.2. 54 — datums, kurā darba ņēmējs ir sācis darbu pēc dīkstāves, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai darba ņēmējs ir sācis darbu pēc atstādināšanas no darba bez darba algas saglabāšanas.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada janvāra (481.) numurā.