0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIIekšējās kontroles sistēmas sagatavošana licencēšanai

Iekšējās kontroles sistēmas sagatavošana licencēšanai

Jeļena Marjasova, M.Sc.Physics, Mg.oec., SIA RS ONE Consulting valdes locekle

Līdz 2023. gada 1. jūlijam, termiņam, līdz kuram saskaņā ar Grāmatvedības likumu ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences, ir palicis mazāk par gadu.  Viens no licences saņemšanas nosacījumiem ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas (turpmāk — IKS) izveide uzņēmumā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, izvērtējot dokumentus licences saņemšanai, tieši IKS visbiežāk tiek konstatētas nepilnības vai neatbilstības. Grāmatvedības likums nosaka, ka IKS…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī


ABONĒT

Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai
 Esi abonents?

Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Iekšējās kontroles sistēmas sagatavošana licencēšanai
Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.com
Jeļena Marjasova, Mg.oec., SIA RS ONE Consulting valdes locekle
Jeļena Marjasova,
Mg.oec.,
SIA RS ONE Consulting valdes locekle
Foto: Aivars Siliņš

Līdz 2023. gada 1. jūlijam, termiņam, līdz kuram saskaņā ar Grāmatvedības likumu ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences, ir palicis mazāk par gadu. 

Viens no licences saņemšanas nosacījumiem ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas (turpmāk — IKS) izveide uzņēmumā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, izvērtējot dokumentus licences saņemšanai, tieši IKS visbiežāk tiek konstatētas nepilnības vai neatbilstības.

Grāmatvedības likums nosaka, ka IKS ir jābūt izveidotai atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri regulē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu. Pēdējo gadu laikā šis normatīvais regulējums ir būtiski grozīts. Tādēļ, pirms sniedz dokumentus ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai, ir svarīgi pārbaudīt IKS atbilstību spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. 

Rakstā tiek aplūkoti jautājumi, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, veicot IKS sagatavošanu ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai.

Starptautisko standartu prasība

Latvijā notiek ne tikai ārpakalpojuma grāmatvežu, bet arī citu nefinanšu sektora Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk — NILLTPFN likums) subjektu licencēšana. Ekonomikas ministrija veic nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrāciju. Tiek plānots uzsākt juridisko pakalpojumu sniedzēju un nodokļu konsultantu licencēšanu, kā tas ir paredzēts Ministru kabineta «Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2022. gadam».

Var rasties priekšstats, ka nefinanšu sektora licencēšana ir finanšu sektora kapitālā remonta turpinājums un šie procesi ir tieši Latvijas inovācija. Tā gluži nav, jo profesionālo pakalpojumu sniedzēju, kas strādā nefinanšu sektorā, licencēšanas nepieciešamība jau no 2012. gada ir noteikta Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force, turpmāk — FATF) rekomendācijās. Tās tiek uzskatītas par pasaules standartu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk — NILLTPFN) jomā. 

Valsts pienākumu nodrošināt ne tikai efektīvu NILLTPFN likuma subjektu uzraudzību, bet arī to licencēšanas sistēmu nosaka arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 — ceturtā AML Direktīva (turpmāk — AMLD4).

Licencēšanas primārais mērķis ir nodrošināt, ka likuma subjekta darbība atbilst NILLTPFN regulējumam. Tāpēc viens no licences saņemšanas pamatnosacījumiem ir atbilstoša iekšējās kontroles sistēma. NILLTPFN temats ir aktuāls jau ilgāku laiku, tomēr prakse rāda, ka IKS izveidošanas un ieviešanas procesā likuma subjektiem aizvien ir daudz jautājumu un neskaidrību. Tas attiecas gan uz risku novērtējuma veikšanu, gan uz darbinieku atbilstības nodrošināšanu, gan uz klientu izpētes un darījumu uzraudzības procedūrām, kā arī veicamo darbību secību.

Šie jautājumi ir īpaši aktuāli licencēšanas procesā, jo licencējošā iestāde — Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk — VID) izvērtē risku novērtējumu, ko ir veicis likuma subjekts, un visus tā izveidotās IKS elementus — politikas un procedūras, darbinieku atbilstību, personāla apmācību, kontroles un neatkarīgā audita pasākumus.

Risku novērtējums

Uz risku balstīta pieeja (risk–based approach) ir noteikta FATF 1. rekomendācijā, kura nosaka, ka valstīm ir:

  • jāapzina, jānovērtē un jāsaprot riski, kas pastāv valstī, un jārīkojas, lai nodrošinātu risku efektīvu samazināšanu;
  • jāizvirza noteikums regulējuma subjektiem (Latvijā tie ir NILLTPFN likuma subjekti) apzināt un novērtēt riskus un īstenot efektīvus pasākumus risku mazināšanai.

Uz risku balstītu pieeju grāmatvedībā detalizēti skaidro FATF vadlīnijas, nosakot, ka grāmatvežiem:

  • jāidentificē, jānovērtē un jāsaprot riski, kuriem tie ir pakļauti;
  • jānodrošina atbilstoši riska mazināšanas un pārvaldīšanas pasākumi; 
  • jāfokusē resursi tur, kur risks ir augstāks.

Atbilstoši starptautiskajiem standartiem NILLTPFN likums nosaka tā subjektiem arī pienākumu veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk — NILLTPF) risku novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošos riskus un, pamatojoties uz šo novērtējumu, izveidotu IKS. 

Analoģiska prasība ir iekļauta Starptautisko un LR nacionālo sankciju likumā (turpmāk — Sankciju likums), kurš nosaka pienākumu NILLTPFN likuma subjektiem veikt un dokumentēt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu un, pamatojoties uz šo novērtējumu, izveidot starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu.

Risku novērtējuma veikšana ir nopietns analītisks darbs, kuram ir liela nozīme. Pareizs risku novērtējums ļauj īstenot atbilstošus risku mazināšanas un pārvaldīšanas pasākumus un aizsargāt likuma subjektu no iespējamības būt iesaistītam vai izmantotam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma un proliferācijas finansēšanā, sankciju pārkāpšanā vai apiešanā. 

Veicot risku novērtējumu un veidojot IKS, jāņem vērā NILLTPFN likumā noteiktais:

  • riski, kurus identificējusi Eiropas Komisija ES NILLTPF risku novērtējumā;
  • riski, kuri identificēti nacionālajā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojumā;
  • citi attiecīgā likuma subjekta darbībai raksturīgie riski.

Iekšējās kontroles sistēmas likuma subjekts

EK Pārnacionālais risku novērtējums

Eiropas Komisija regulāri veic NILLTPF risku, kuri ietekmē Eiropas Savienību, novērtējumu. Šis mandāts ir noteikts AMLD4, kur noteikta arī riska novērtējuma sagatavošanas regularitāte — reizi divos gados. Šobrīd apstiprināšanas procesā ir sestā AML Direktīva, kura pagarinās šo termiņu līdz četriem gadiem.

2019. gadā Eiropas Komisija publicēja otro Pārnacionālo risku novērtējumu (saīsināti SRA — no angļu valodas Supranational Risk Assessment). Šajā novērtējumā ir norādīts, ka nefinanšu sektorā tiek legalizēti līdz 30% no noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un draudi būt iesaistītam legalizācijā palielinās. Kopējais nefinanšu sektora risks ir novērtēts kā ļoti nozīmīgs (angļu valodā — significant to very significant).

SRA ir norādīti NILLTPF riski, kuri piemīt nefinanšu sektoram, un tie ir: skaidras naudas izmantošana darījumos, nespēja identificēt un korekti pārbaudīt klienta patieso labuma guvēju (turpmāk — PLG), rēķinu izrakstīšana par fiktīviem darījumiem, fiktīvi aizņēmumi. 

SRA ir atzīmēts, ka papildu ievainojamību nefinanšu sektoram rada:

  • nepietiekama informācijas apmaiņa starp publisko un privāto sektoru;
  • resursu un zināšanu trūkums NILLTPFN jomā.

Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums 

Pagājušajā gadā tika publicēts Finanšu izlūkošanas dienesta (turpmāk — FID) sagatavotais nacionālā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojuma (turpmāk — NRA, saīsināti no angļu valodas — National Risk Assessment) par 2017.–2019. gadu kopsavilkums. Līdzīgi VID sagatavoja un publicēja Sektoru NILLTPF risku novērtējumu par 2018.–2019. gadu (turpmāk — Sektoru risku novērtējumi).

VID kā uzraudzības un kontroles institūcija aicina tā uzraudzībā esošos NILLTPFN likuma subjektus iepazīties ar NRA un Sektoru risku novērtējumiem un izmantot minēto informāciju, veicot savas saimnieciskās darbības risku novērtējumu. 

Turpmāk ir aplūkoti abu dokumentu secinājumi, kuriem ārpakalpojuma grāmatvežiem būtu jāpievērš uzmanība, veicot risku novērtējuma aktualizāciju. 

NRA ir norādīts, ka nacionālajā mērogā galvenie predikatīvie noziegumi (noziegumi, kas ģenerē noziedzīgi iegūtus līdzekļus), kas rada draudus, ir «izvairīšanās no nodokļu nomaksas un korupcija, akcīzes preču un narkotisko vielu nelikumīga aprite, t.sk. kontrabanda». NRA ir sniegts arī sektoru risku novērtējums. Ārpakalpojuma grāmatvežu sektora risks NRA ir novērtēts kā vidēji augsts, un ir norādīts, ka «identificēts risks, ka sektora pārstāvji ne tikai neapzināti var tikt iesaistīti NILL, bet arī apzināti veic darbības, kas palīdz to klientiem veikt NILL, konsultējot par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par līdzekļu strukturēšanu, sagatavojot fiktīvu darījumu dokumentāciju un veicot iegrāmatošanas pakalpojumus». 

VID Sektoru risku novērtējumā savukārt ir norādīti ārpakalpojuma grāmatvežu sektora ievainojamības faktori, starp tiem, piemēram, ir šādi:

  • liels paaugstināta riska klientu īpatsvars;
  • augsts konstatēto pārkāpumu īpatsvars attiecībā pret veiktajām klātienes pārbaudēm;
  • trūkumi riska pazīmju izpratnē;
  • nespēja identificēt aizdomīgus darījumus un iesniegt par tiem ziņojumus.

Risku novērtējuma metodoloģija

Pagājušā gada novembrī VID aktualizēja Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem NILLTPFN likuma subjektiem (turpmāk — VID vadlīnijas). Starp jauninājumiem ir prasība, veicot risku novērtējumu, izvērtēt:

  • sākotnējo (inherent) risku — risku, kādam likuma subjekts ir pakļauts, nepiemērojot risku pārvaldīšanas un mazināšanas pasākumus,
  • riska pārvaldīšanas pasākumu līmeni un efektivitāti. 

Un tikai pēc tam noteikt atlikušo (residual) risku, izvērtējot sākotnējā riska un riska pārvaldīšanas pasākumu mijiedarbību. Iepriekš šādas metodoloģijas piemērošana bija obligāta finanšu iestādēm saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas regulējumu. Tagad šī pieeja risku novērtējumam ir noteikta arī VID vadlīnijās. 

Varētu rasties jautājums — kā novērtēt risku pārvaldīšanas pasākumu efektivitāti? Pēc būtības risku pārvaldīšanas pasākumu kopums — tas ir IKS. Lai novērtētu tā līmeni un efektivitāti, jāatbild vismaz uz šādiem jautājumiem:

  • Vai IKS ir izveidota un darbojas?
  • Vai personālam ir nepieciešama kompetence NILLTPFN jomā?
  • Vai ir veikta regulāra darbinieku apmācība?
  • Vai tiek veikta IKS regulāra aktualizācija?
  • Vai ir veikts IKS audits? 

Veicot risku novērtējumu, jāpievērš uzmanība sankciju riska, kas šobrīd ir īpaši aktuāls jautājums, novērtējumam, un tas jāveic saskaņā ar VID vadlīnijās noteikto. Šogad jūnijā VID vadlīnijas ir aktualizētas. Izmaiņas attiecas tieši uz sankciju riska pārvaldīšanu. VID akcentē nepieciešamību veikt savas darbības sankciju riska novērtējumu un, balsoties uz to, izstrādāt sankciju riska pārvaldīšanas procedūras. VID prasības ir kļuvušas daudz detalizētākas, piemēram, tagad tiek prasīts, lai, vērtējot gan savai darbībai piemītošo risku, gan klienta individuālo risku, sankciju risks būtu izvērtēts un noteikts atsevišķi. 

NILLTPFN likums prasa veikt risku novērtējuma pārskatīšanu un aktualizēšanu regulāri — ne retāk kā reizi trijos gados, kā arī gadījumos, ja risks, kādam likuma subjekts ir pakļauts, ir mainījies. Tas nozīmē — ja kopš iepriekšējā risku novērtējuma sagatavošanas brīža ir pagājis laiks vai ir identificēti jauni apstākļi, kas ietekmē risku, ir jāveic risku novērtējuma aktualizācija. Sagatavošanas periods licencēšanai ir piemērots laiks, lai to izdarītu.

Iekšējās kontroles sistēma — izveidošana un aktualizācija

Pamatojoties uz risku novērtējumu, kurā ir identificēti un novērtēti savai darbībai un klientu bāzei piemītošie riski, tiek veidota IKS, kas sastāv no četriem pamatelementiem:

  • politikas, procedūras un kontrole; 
  • darbinieku atbilstība un funkcijas; 
  • personāla apmācība; 
  • neatkarīgs audits.

NILLTPFN likuma subjektiem ir saistošs Sankciju likumā noteiktais pienākums izveidot sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu. Sankciju riska pārvaldīšanas politikas un procedūras, kā to iesaka VID, var integrēt NILLTPFN IKS.

IKS mērķis ir novērst likuma subjekta iesaistīšanu NILLTPF vai sankciju neievērošanā. Tāpēc nav pieļaujamas formāli aprakstītas procedūras un vienreiz aizpildītas klientu anketas. IKS jāatbilst uzņēmuma darbības specifikai, klientu bāzes riskam un jābūt reāli funkcionējošai. Visiem uzņēmuma darbiniekiem, pildot savus ikdienas darba pienākumus, jāizpilda attiecīgas prasības un procedūras.

Veicot IKS sagatavošanu licencēšanai, jāpārliecinās, ka tā atbilst NILLTPFN likumā, Sankciju likumā un VID vadlīnijās noteiktajam un satur vismaz:

  1. kārtību, kādā tiek novērtēts, dokumentēts un pārskatīts ar klientu, tā rezidences valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar veiktajiem darījumiem saistītais NILLTPF risks;
  2. kārtību, kādā, balstoties uz veikto klienta NILLTPF riska novērtējumu, ir veicama klienta izpēte;
  3. kārtību, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta NILLTPF riska novērtējumu, veicama klienta darījumu uzraudzība;
  4. aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību un kārtību, kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas;
  5. kārtību, kādā tiek ziņots FID par aizdomīgiem darījumiem;
  6. kārtību, kādā FID iesniedz sliekšņa deklarāciju;
  7. kārtību, kādā tiek uzglabāta un iznīcināta klienta izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtā informācija un dokumenti;
  8. darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī darbinieku profesionālās kvalifikācijas un atbilstības standartus, pildot NILLTPFN likuma prasības;
  9. kārtību, kādā tiek nodrošināta anonīma iekšējā ziņošana par šā likuma prasību pārkāpumiem un šādu ziņojumu izvērtēšana, ja, ņemot vērā likuma subjekta darbinieku skaitu, šāda ziņošana ir iespējama;
  10. neatkarīga audita funkciju, lai pārbaudītu IKS atbilstību normatīvo aktu prasībām NILLTPFN jomā un novērtētu tās darbības efektivitāti, ja tas ir atbilstoši, ņemot vērā NILLTPF risku un likuma subjekta saimnieciskās darbības apmēru un būtību;
  11. politiku un procedūru regulāras darbības pārskatīšanas prasības un kārtību atbilstoši grozījumiem normatīvajos aktos vai likuma subjekta darbības procesos, sniegtajos pakalpojumos, pārvaldības struktūrā, klientu bāzē vai darbības reģionos;
  12. sankciju riska pārvaldīšanas politikas un procedūras.

Pēdējos gados NILLTPFN likums vairākkārt būtiski tika grozīts. Rezultātā šobrīd tajā pilnīgi transponētas ES spēkā esošo AML direktīvu prasības. Apjomīgie NILLTPFN likuma grozījumi tika pieņemti pagājušā gada jūnijā. Turpmāk aplūkotas jaunās likuma normas, kurām jāpievērš uzmanība, veicot IKS aktualizāciju un dokumentu sagatavošanu ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai. 

Jaunā ziņošanas kārtība Finanšu izlūkošanas dienestam

Kopš 2021. gada 1. oktobra ir būtiski mainīta ziņošanas sistēma FID par aizdomīgiem darījumiem. NILLTPFN likums nosaka tā subjektiem jaunu pienākumu — reģistrēties FID Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā. Iepriekš šāds pienākums nav bijis un likuma subjekts parādījās FID sistēmā, tikai sniedzot ziņojumu par aizdomīgu darījumu.

Ziņošanas sistēmā tagad tiek izmantota goAML lietojumpro≠gramma — integrēts programmatūras risinājums, kas nodrošina datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības un statistikas funkcijas un atbilst starptautiskajiem standartiem NILLTPFN jomā. Ir atcelta paralēlā ziņošana par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā FID un VID. Sākot ar 2021. gada 1. oktobri, informācija par visiem aizdomīgiem darījumiem tiek ziņota caur vienu informācijas kanālu FID.

Darbinieku apmācība un personas datu aizsardzība

Šogad 1. janvārī stājās spēkā NILLTPFN likuma grozījumi, kas ieviesa jaunas, paplašinātas prasības attiecībā uz darbinieku apmācību. Tagad jānodrošina, lai ne tikai atbildīgie darbinieki, kā bija iepriekš, bet visi likuma subjekta darbinieki atbilstoši to amata pienākumiem pārzina:

  • riskus, kas ir saistīti ar NILLTPF;
  • normatīvos aktus, kas regulē NILLTPFN jomu;
  • un, kas «ir nosacīts jauninājums», personas datu aizsardzības prasības NILLTPFN jomā.

Līdz likuma grozījumu pieņemšanai personu datu aizsardzība NILLTPFN kontekstā no uzraudzības un kontroles institūciju puses īpaši netika akcentēta — ne no Datu valsts inspekcijas, ne VID. Tagad nepieciešamība ievērot personas datu aizsardzības prasības ir noteikta likumā. Tas nozīmē, ka likuma subjektam, veicot IKS paredzētās darbības, ir jānodrošina gan personas datu aizsardzība, gan NILLTPFN likuma prasību izpilde. Tāpēc būtu lietderīgi izstrādāt fiziskas personas datu apstrādes politiku un procedūras, kas tiek piemērotas IKS ietvaros.

PLG atbilstība

Kopš šā gada 1. janvāra spēkā ir NILLTPFN likuma redakcija, kas aizliedz būt par likuma subjekta PLG personai, kurai ir sodāmība. Jāatzīmē, ka tā ir starptautisko standartu prasība, proti, FATF 26. un 28. rekomendācija iesaka valstīm «veikt tiesiskus un regulatīvus pasākumus, kas liegtu noziedzniekiem vai to līdzdalībniekiem veikt vadības funkcijas vai būt par PLG atbildīgajos subjektos». Latvijā tie ir NILLTPFN likuma subjekti.

Grāmatvedības likums savukārt aizliedz būt par ārpakalpojuma grāmatvedi tādai fiziskai personai, kura ne tikai ir sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, bet pēdējā gada laikā ir pārkāpusi NILLTPFN likuma prasības un tā rezultātā ir anulēta ārpakalpojuma grāmatveža licence. Pie tam šis aizliegums attiecas gan uz grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja PLG, gan uz tā vadību.

Kas izvērtēs PLG atbilstību likumam — veiks «fit and proper» testu? NILLTPFN likums ir papildināts ar jaunu normu, kura nosaka, ka PLG atbilstības izvērtēšanu veic uzraudzības un kontroles institūcija (ārpakalpojuma grāmatvežiem tas ir VID) visā likuma subjekta darbības laikā. Tas nozīmē — ja VID konstatē PLG sodāmību vai nopietnus pārkāpumus NILLTPFN jomā, tad likuma subjektam tiks atteikta licences saņemšana vai arī licence tiks anulēta, ja tā jau būs saņemta.

IKS dokumentācija

Jāatceras, ka NILLTPFN likuma subjektam ir pienākums izstrādāt atbildīgo darbinieku novērtēšanas politiku un procedūras, kā arī pilnvaru un pienākumu sadali un kārtību, kādā tiek nodrošināta atbildīgo darbinieku darbības uzraudzība. Tāpēc būtu lietderīgi pārbaudīt atbildīgā darbinieka atbilstības novērtēšanas dokumentāciju, lai pārliecinātos, ka normatīvā regulējuma un VID vadlīnijas prasības ir izpildītas. Būtu ieteicams pārbaudīt arī cita IKS pamatelementa dokumentāciju — darbinieku apmācības plāna izpildi un apmācības programmas. 

Tāpat būtu lietderīgi pārbaudīt, vai IKS procedūru izpildei nepieciešamā dokumentācija, kuru ārpakalpojuma grāmatvedis izmanto ikdienas praktiskajā darbā, piemēram, klienta identifikācijas un izpētes anketa, klienta riska profils, klienta padziļinātas izpētes anketa, klienta darījumu uzraudzības dokumenti utt., atbilst normatīvā regulējuma prasībām un satur informāciju, kas ir nepieciešama klienta izpētes un darījumu uzraudzības veikšanai. 

NILLTPFN likums prasa regulāri, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos, izvērtēt IKS darbības efektivitāti, pārskatīt un precizēt tās politikas un procedūras. Tas nozīmē, ka neaktualizēta IKS ir NILLTPFN likuma pārkāpums. Licencēšanas prakse arī rada, ka bieži VID, izskatot saņemtos IKS dokumentus, konstatē, ka ir nepieciešams tos pārskatīt un aktualizēt atbilstoši NILLTPFN likuma prasībām, un lūdz ārpakalpojuma grāmatvedim sniegt viedokli par konstatēto.

IKS atbilstība — veiksmes atslēga

Licencēšanas procesā tiks izvērtēti visi IKS elementi. Līdz ar to, gatavojoties licencēšanai, būtu lietderīgi apsvērt iespēju, kā to paredz NILLTPFN likums, veikt neatkarīgu auditu, lai pārbaudītu IKS atbilstību normatīvo aktu prasībām un novērtētu tās darbības efektivitāti.

Pieredze rāda, ka dažreiz ārpakalpojuma grāmatveži, patstāvīgi sagatavojot vai iegādājoties IKS dokumentāciju, nepielāgo to sava uzņēmuma klientu bāzes riskam, jurisdikciju riskam (tas ir risks, ka klienti vai to PLG ir saistīti ar paaugstināta riska jurisdikcijām), kā arī sniegtajiem pakalpojumiem un to piegādes kanāliem. Bieži ir sastopamas situācijas, kad IKS procedūras ir formālas vai — gluži otrādi — pārāk sarežģītas un neatbilstošas konkrētā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja darbības specifikai un piemītošajiem riskiem. Rezultātā procedūras nav pienācīgi ieviestas praksē un IKS pēc būtības nefunkcionē. To konstatē arī VID, norādot pārkāpumus IKS darbībā, kas bieži tiek konstatēti pārbaudēs: 

  • risku novērtējuma neesamība;
  • IKS ir nopirkta un faktiski pēc būtības netiek piemērota;
  • formāla klientu anketu aizpildīšana, kur atspoguļotā informācija netiek dokumentāri pamatota un pārbaudīta;
  • IKS ir novecojusi, nav pārskatīta un atjaunota.

Gatavojoties licencēšanai, ir svarīgi pārliecināties, ka IKS atbilst ne tikai normatīvā regulējuma prasībām, bet arī darbības specifikai un piemītošajiem riskiem. Ja IKS ir izveidota, ņemot vērā konkrētā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja darbībai un klientiem piemītošos riskus, un efektīvi darbojas praksē — licencēšanas process būs dinamisks un veiksmīgs.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada oktobra (490.) numurā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: