Kas jāzina grāmatvedim par normatīvo aktu prasībām attiecībā uz darba samaksu, ja darbinieks ir zemessargs vai rezerves karavīrs?

Atbilde

Latvijas Republikas Zemessardzes likuma (turpmāk — likums) 4. pantā noteikts, ka zemessargs ir persona, kura devusi zemessarga zvērestu, kurai ir piešķirta dienesta pakāpe un kura pilda dienestu Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē.

Dienests Zemessardzē ietver likumā noteikto Zemessardzes uzdevumu pildīšanu un zemessarga apmācību. 

Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 gadiem. Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē ir 65 gadi, izņemot zemessargus speciālistus, zemessargus instruktorus speciālistus un zemessargus virsniekus speciālistus. Atsevišķos gadījumos dienestu Zemessardzē var turpināt pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas.

Ja darbinieks apliecina dalību Zemessardzē, pastāv dažas normas, kas būtu jāņem vērā uzņēmuma vadībai (un grāmatvedim).

Darba devējs līdz piecām darba dienām kalendāra gadā atbrīvo zemessargu apmācībā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darba vietu (amatu). Darba devējs, ievērojot Darba likumā (turpmāk — DL) noteikto, var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par zemessargu apmācībā pavadīto laiku (likuma 6. pants).

Ja zemessargs iesaistīts zemessargu kolektīvajā apmācībā, darba devējs vienu reizi kalendāra gadā ne ilgāk kā uz piecām darba dienām pēc kārtas atbrīvo zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darba vietu. Darba devējs, ievērojot DL noteikto, izmaksā darbiniekam atlīdzību par zemessargu kolektīvajā apmācībā pavadīto laiku (likuma 6. pants).

Savukārt DL 74. pantā noteikts darba devēja pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks ne ilgāk kā piecas darba dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā neveic darbu sakarā ar zemessargu kolektīvo apmācību (DL 74. panta 1. daļas 10. punkts).

DL 74. panta trešajā daļā noteikts, ka darbiniekiem, kas atrodas attaisnotajā prombūtnē (panta 1. daļa) jāizmaksā noteikta darba samaksa, ja darbiniekam ir noteikta laika alga vai vidējā izpeļņa, ja darbiniekam ir noteikta akorda alga. 

Izņemot 10. punktā minēto zemessargu kolektīvo apmācību, papildus DL 74. panta 8. daļā precizēts, ka darba devējs var izmaksāt panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar zemessargu apmācību citā periodā. Atlīdzība izmaksājama, ja darba devēju par darbinieka — zemessarga — iesaisti apmācībā informē Zemessardzes vienības komandieri dienestu Zemessardzē regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā. Tas nozīmē, ka Zemessardzes vienības komandieris izsniedz izziņu, kurā norādīts apmācības laiks, par kuru var izmaksāt atlīdzību.

DL 153. pants nosaka darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas darbiniekam, kurš pilda dienestu Zemessardzē, ja par viņa iesaisti Zemessardzes uzdevumu izpildē darba devēju informē Zemessardzes vienības komandieris. Atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas piešķir uz Zemessardzes vienības komandiera izziņā norādīto laiku. Darbiniekam, kurš izmanto šādu atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

NB! Vadībai (un grāmatvedim) jāievēro periodi, kuros atlīdzībai «jābūt izmaksātai» un kuros to «var izmaksāt».

Atzīmēsim, ka DL 74. panta 9. daļā paredzēta vēl viena situācija, kad darba devējam būtu jāvērtē, vai ir pienākums maksāt atlīdzību par darbinieka attaisnoto prombūtni: darba devējs var izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar rezerves karavīru militārajām mācībām. Darbiniekam (rezerves karavīram) atlīdzību var izmaksāt, ja darbinieks darba devēju par iesaisti militārajā apmācībā informē rezerves karavīru iesaukšanu aktīvajā dienestā regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā. Arī šajā gadījumā atlīdzību izmaksā (ja pieņemts lēmums par tās apmaksu) par to laiku, kas norādīts rezerves uzskaites struktūrvienības uzziņā.

Militārā dienesta likumā rezerves karavīrs noteikts kā Latvijas pilsonis, kas pilda dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē, bet rezervists ir Latvijas pilsonis, kas ieskaitīts Nacionālo bruņoto spēku rezervē un mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukts aktīvajā dienestā.

Lai neveidotos viedoklis, ka zemessargiem, rezerves karavīriem un rezervistiem apmācības periodos jāpaliek bez iztikas līdzekļiem, Militārā dienesta likuma 67.¹ pantā ir noteikts: militārās apmācības laikā Latvijas pilsonim par katru militārās apmācības dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas pilsonim, kurš brīvprātīgi pieteicies dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē, izmaksā kompensāciju un kompensācijas apmēru. Uz Latvijas pilsoni militārās apmācības laikā attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta pirmā, otrā un ceturtā daļa (izmaksājamās summas, ja ir piešķirta invaliditāte, veselības bojājumi vai pabalsti ģimenei).

AKTUĀLITĀTE

Ziņas mēdz būt labas un ne tik labas. Viena no pēdējām ziņām, kura skars ikvienu, ir jaunā finanšu ministra Arvila Ašeradena viedoklis, ka Latvijā ir pārāk mazs nodokļu slogs un līdzekļu valsts vajadzībām nepietiek. Tas, ka naudas vienmēr nepietiek, nav nekāds jaunums. Pavisam nesen tika solīts, ka nodokļi netiks palielināti, ka tos mainīs (likumus grozīs) ne biežāk kā reizi četros gados... Tagad kļūsim par lieciniekiem šīs problēmas atrisināšanai: vai palielināsies nodokļu slogs, vai būs iespējams piespiest maksāt nodokļus tiem, kas to nedara.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada aprīļa (496.) numurā.