Eiropas Parlamenta pagājušajā nedēļā pieņemtajos normatīvajos aktos Eiropas Savienības banku stiprināšanai (Kapitāla prasību regula un Kapitāla prasību direktīvas 4. versija) iekļauts arī stimula mehānisms, lai bankas kļūtu ieinteresētākas atsākt aktīvāku mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanu. Aktīvāku MVU kreditēšanu ES likumdevēji cer panākt ar samazinātu nominālo risku, kas bankām būtu jāpiešķir kredītiem MVU, tādējādi mazāks naudas daudzums būtu jāatliek iespējamo "slikto kredītu" segšanai un paliktu vairāk kapitāla aizdevumu izsniegšanai. "Ja nodokļu maksātāji glābj banku sistēmu ar savu naudu, tad viņi vēlētos redzēt, lai šī nauda aizietu arī uzņēmējdarbības kreditēšanai. Pretējā gadījumā var jautāt: kāds sabiedrībai labums no banku glābšanas? Bezdarbs arvien ir ļoti augsts gan Eiropā, gan Latvijā", Strasbūrā, tiekoties ar Latvijas žurnālistiem, pauda Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle. Viņš gan neslēpa arī šaubas par konkrētās ieceres efektivitāti, atzīstot: "Nezinu, vai tas nostrādās". Šīs šaubas netaisījās kliedēt arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle Ludmila Vojevoda, kura sacīja, ka nominālā riska pakāpe...
