FINANSES

Lauksaimniekiem būs pieejami aizdevumi investīcijām ar kapitāla atlaidi līdz 100 000 eiro, paredz 25. augustā valdībā atbalstītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 506 "Kārtība, kādā piešķir aizdevumu ar kapitāla atlaidi lauksaimnieciskās darbības un citas saimnieciskās darbības veicējiem lauku teritorijā", kas noteic jaunu finanšu instrumentu - aizdevumiem ar kapitāla atlaidi.Kapitāla atlaide varēs sasniegt pusi no aizdevuma pamatsummasZemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi noteikumus, lai uzlabotu finansējuma pieejamību lauksaimniekiem, veicinātu jaunu saimniecību veidošanos, darbības pārorientāciju un ražošanas dažādošanu, kā arī jaunu produktu ražošanu pārstrādē. Programmas īstenošanai paredzēti 19 miljoni eiro no Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļiem.Jaunā programma paredz iespēju pēc investīciju īstenošanas un noteikto saimnieciskās darbības rezultātu sasniegšanas dzēst daļu no AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtā aizdevuma pamatsummas. Kapitāla atlaide varēs sasniegt līdz 50% no aizdevuma pamatsummas, bet ne vairāk kā 100 000 eiro. Atbalsta saņēmēja kopējais neto apgrozījums iepriekšējā noslēgtajā taksācijas gadā nedrīkstēs pārsniegt 250 000...

Latvijas Banka sadarbībā ar Latvijas dabaszinātņu jomas zinātniekiem izstrādājusi “Ieteikumus dabas daudzveidībai labvēlīgās un nelabvēlīgās saimnieciskās darbības identificēšanai”. Tie paredzēti kredītiestādēm, lai sistemātiski izvērtētu, vai uzņēmuma saimnieciskā darbība veicina vai apdraud dabas daudzveidības saglabāšanu Latvijā.Ieteikumi var kļūt par vienu no instrumentiem, ar kura palīdzību ar dabu saistītos riskus turpmāk iespējams ņemt vērā arī kredītriska novērtēšanā.Kurām nozarēm pievērsta uzmanībaPirmajā posmā ieteikumos iekļautas četras nozaru grupas:lauksaimniecība – augkopība un lopkopība;mežsaimniecība;enerģētika;ēku būvniecība un inženierbūvniecība.Nozares atlasītas, ņemot vērā gan to nozīmi Latvijas kredītiestāžu kredītportfeļos, gan to ietekmi uz dabas daudzveidību.Sākotnējai atlasei izmantota ENCORE metodoloģija, ar kuras palīdzību vērtēta nozaru materiālā nozīmība kredītiestāžu portfeļos. Tādējādi uzmanība pievērsta nozarēm, kurās ar dabu saistītie riski varētu būt pietiekami būtiski, lai ietekmētu kredītportfeļa kvalitāti. Pēc tam nozaru atlase papildināta ar ekspertu vērtējumu par to, kuras saimnieciskās darbības Latvijā rada lielāko tiešo ietekmi uz dabas daudzveidību.Vērtē ne tikai uzņēmuma nozariIeteikumu būtiskākā atšķirība ir tā, ka uzmanība pievērsta ne tikai uzņēmuma darbības...

Lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt finanšu grūtības un saglabāt saimniecību ekonomisko dzīvotspēju, valdība 25. augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus Nr. 505 “Aizdevuma piešķiršanas kārtība primārās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem kredītsaistību refinansēšanai”. Noteikumi stājas spēkā 28. augustā. Aizdevumi būs pieejami saimniecībām, kurām ir grūtības pildīt esošās kredītsaistības. Programmu īstenos Attīstības finanšu institūcija Altum. Refinansēšanas aizdevumu varēs saņemt lauksaimnieks, kurš nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, un kura pēdējā noslēgtajā taksācijas gadā vismaz 80% ienākumu veidojuši ienākumi no primārās lauksaimnieciskās ražošanas. Refinansējamo kredītsaistību apmērs paredzēts no 100 000 līdz 1,5 miljoniem eiro.Lai saņemtu aizdevumu, lauksaimniekam būs jāapliecina finanšu grūtības un jāiesniedz restrukturizācijas plāns, kas pamato saimniecības spēju atjaunot ekonomisko dzīvotspēju un pildīt kredītsaistības. Altum, izvērtējot pieteikumu, ņems vērā saimniecības darbības potenciālu un ilgtspēju, finanšu situāciju, likviditāti, nodrošinājuma struktūru un citus riska faktorus.Refinansēšanas aizdevuma apmērs nevarēs pārsniegt pārņemto kredītsaistību atlikumu. Aizdevuma procentu likme būs līdz 12% gadā, atmaksas termiņš – līdz 15 gadiem, bet...

Vai cilvēkam ir jāzina, ka satura tapšanā izmantots mākslīgais intelekts (MI)? Rūta Ežerskiene, bankas Citadele valdes priekšsēdētāja, norāda, ka īpaši būtiski tas kļūst investīciju jomā, kur līdzās MI iespējām aug arī dziļviltojumu un maldinošu investīciju piedāvājumu risks.Kopš augusta stājušās spēkā jaunas Mākslīgā intelekta akta pārredzamības prasības, kas paredz, ka noteiktos gadījumos būs jānorāda, ja saturs ir radīts vai būtiski pārveidots ar MI palīdzību. Prasības attiecas gan uz tehnoloģiju izstrādātājiem, gan uzņēmumiem, kas mākslīgā intelekta risinājumus izmanto savā darbā. Kad “investīciju eksperts” ekrānā nemaz nav īsts Viena no būtiskākajām jomām, uz kuru attiecas jaunie noteikumi, ir tā dēvētie dziļviltojumi jeb “deepfake” saturs. Vai jums kādreiz, skatoties video, ir radies jautājums – tajā redzamais cilvēks ir īsts vai arī viņa attēlu radījis MI? Tehnoloģijām attīstoties, šādi jautājumi rodas arvien biežāk. Tāpēc jaunie noteikumi paredz, ka cilvēkiem būs skaidri jānorāda, ja viņu redzētais vai dzirdētais saturs ir radīts vai būtiski pārveidots ar MI palīdzību. Šis...

Saeima 20. augustā otrajā lasījumā atbalstīja tieslietu ministra priekšlikumu, kas paredz izveidot skaidru kārtību rīcībai ar ilgstoši nepieprasītiem naudas līdzekļiem finanšu iestāžu slēgtos kontos. Saskaņā ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas datiem 2025. gada sākumā Latvijas kredītiestādēs bija 39 136 šādi konti, kuros kopumā atradās aptuveni 26,8 miljoni eiro.Rosinātie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka gadījumā, ja kredītiestāde vai finanšu iestāde ir izbeigusi darījuma attiecības ar klientu un slēgusi viņa kontu, bet kontā palicis pozitīvs atlikums, klientam ir pieci gadi, lai izmantotu savas tiesības uz šiem līdzekļiem. Ja piecu gadu laikā klients savus līdzekļus nav pieprasījis, prasījuma tiesības pret kredītiestādi vai finanšu iestādi tiek zaudētas un līdzekļi piekritīgi valstij. Kredītiestādei vai finanšu iestādei tie būs jāpārskaita valstij ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc attiecīgo apstākļu konstatēšanas.Jaunā kārtība neattieksies uz fiziskajām personām, kuras ir Latvijas rezidenti. Tāpat tā nebūs piemērojama līdzekļiem, kuri ir iesaldēti, arestēti...

Līdz 22. septembrim lauksaimnieki var pieteikties Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam atbalstam mazajās lauku saimniecībās, izziņojis Lauku atbalsta dienests (LAD).Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam atbalsta programmas "Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās" piektajā kārtā ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās būs pieejami 4,578 miljoni eiro. Pieejamais finansējums tiks sadalīts pa LAD struktūrvienībām:Dienvidlatgales reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei būs pieejami 860 646 eiro, Ziemeļvidzemes reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei - 637 598 eiro, Dienvidkurzemes reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei - 586 056 eiro, Viduslatvijas reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei - 511 452 eiro, Austrumlatgales reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei - 487 084 eiro.Ziemeļaustrumu reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei būs pieejami 482 100 eiro, Lielrīgas reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei - 362 829 eiro, Zemgales reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei - 349 492 eiro, Ziemeļkurzemes reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei - 301 093 eiro.Atbalstāmās aktivitātes ir jaunas tehnikas un iekārtu iegāde, lietotas (ne vecākas par 15 gadiem) tehnikas un...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 12. augustā otrajam lasījumam atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku sagatavoto 13 likumprojektu pakotni patērētāju kreditētāju uzraudzības reformas īstenošanai.Argumentu apmaiņa komisijas sēdēKārtējo reizi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pret likumprojektu pakotni iebilda Ekonomikas ministrija (EM), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kā arī "Fintech Latvija" asociācija.EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis otrajam lasījumam bija iesniedzis virkni priekšlikumu, kas pēc būtības atcēla plānoto reformu. Miezainis sacīja, ka var virzīties uz reformu, taču veicot to pēc būtības un gūstot atbalstu no nozares asociācijas. Tāpat Miezaiņa ieskatā reformai esošajā formā pastāv riski nonākt pretrunā ar Satversmi.EM piedāvāja reformu veikt tikai attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas jomu, nevis arī attiecībā uz uzraudzību, licencēšanu un patērētāju tiesību aizsardzību.Miezainis priekšlikumos norādīja, ka nav identificēta konkrēta problēma vai trūkumi esošajā uzraudzības modelī, kas pamatotu patērētāju tiesību aizsardzības un licencēšanas funkciju nodošanu Latvijas Bankai.Vienlaikus Miezainis skaidroja, ka ārpus Latvijas Bankas uzraudzības...

Saeimas 23. jūlijā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem atcēla patēriņa kredītu reklāmas aizliegumu, vienlaikus nosakot stingras prasības patēriņa kredītu reklāmu saturam un izvietošanai. Grozījumi izstrādāti, lai salāgotu Latvijas un Eiropas tiesību aktus un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus finanšu pakalpojumu sniedzējiem.2023. gada 18. oktobrī tika pieņemta Kreditēšanas direktīva, kas aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem. Cita starpā jaunā Kreditēšanas direktīva nosaka arī prasības patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šīs prasības bija nepieciešams iestrādāt nacionālajā regulējumā, teikts likumprojekta anotācijā.Līdz šim Latvijā bija atļauts reklamēt kredīta produktus saimnieciskās darbības veicējiem, savukārt patēriņa kredītu, tostarp kredītkaršu, reklāma privātpersonām bija aizliegta. Citās Eiropas valstīs šāds aizliegums nepastāv, tāpēc Latvijā regulējums ir stingrāks nekā citviet.Savulaik šādam ierobežojumam bija skaidrs mērķis - veicināt atbildīgu aizņemšanos. Tomēr ekonomiskā vide un sabiedrības finanšu pratība esot mainījusies, vienlaikus tiek ieviesti vairāki mehānismi, kas stiprina kredītņēmēju aizsardzību. Izmaiņas tuvina Latvijas regulējumu Eiropas praksei, vienlaikus saglabājot augstu patērētāju aizsardzības...

Lai gan jaunākie dati liecina, ka inflācijas tendences kļūst arvien labvēlīgākas, energoresursu cenu kāpums joprojām rada augšupvērstus riskus inflācijai. Tas nozīmē, ka cīņa ar inflāciju vēl nebūt nav galā, norāda bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas sanāksme 23. jūlijā.Vai ECB varētu atteikties no turpmākas procentu likmju paaugstināšanas? Situācijai Hormuza šaurumā joprojām saglabājoties saspringtai, jaunākie eirozonas inflācijas dati sniedz pozitīvas ziņas ECB tās cīņā ar inflāciju – īpaši tajās inflācijas komponentēs, kurām ECB pievērš vislielāko uzmanību: pamatinflācijā (kopējā inflācija, neietverot enerģiju, pārtiku, alkoholu un tabaku) un pakalpojumu inflācijā.Arī jaunākie Eurostat dati liecina, ka jūnijā gan pamatinflācija, gan pakalpojumu inflācija eirozonā samazinājās līdz līmenim, kāds bija vērojams tieši pirms Irānas kara. Tas liecina, ka globālo izejvielu cenu kritums maijā un jūnijā gandrīz nekavējoties ietekmēja pat tos inflācijas segmentus, kuru palēnināšanās parasti notiek ar zināmu laika nobīdi.Turklāt pamatinflācija jūnijā samazinājās līdz 2,4% un ir tikai nedaudz virs ECB...

Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un jaunākās ekonomikas tendences. Šie dati kalpo kā būtisks signāls turpmākajai biznesa plānošanai, jo ilgtermiņā iezīmējas izteikti negatīva fiskālā telpa, kas neizbēgami prasīs lēmumus par ieņēmumu palielināšanas vai izdevumu samazināšanas pasākumiem.Ekonomikas sabremzēšanās un inflācijas spiediensSaskaņā ar 2026. gada pirmā ceturkšņa un īstermiņa datiem, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2026. un 2027. gadam ir pazemināta līdz 2%. Salīdzinot ar šī gada februāri, tas ir kritums attiecīgi par 0,6 un 0,7 procentpunktiem, ko pamatā ietekmējuši piegāžu ķēžu traucējumi un naftas cenu lēciens pēc konflikta saasināšanās Persijas līcī. Prognozēts, ka iepriekš gaidītajā 2,5% izaugsmes līmenī ekonomika atgriezīsies vien prognožu perioda beigās.Papildus tam ir paaugstināta inflācijas prognoze – 2026. gadā tā tiek lēsta 3,6% apmērā, bet 2027. gadā 3,3% apmērā, stabilizējoties pie 2,3% tikai perioda beigās. Pozitīva tendence vērojama atalgojuma un nodarbinātības jomā – bezdarba līmenis 2026. gadā prognozēts...

Valdības sēdē 30. jūnijā apstiprināta elastības finansējuma 21,265 miljonu eiro apmērā pievienošana atbalsta programmai mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai. Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka pieņemtie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos paredz pilnveidot Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam atbalsta pasākumu "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai".Programmai pievienotais elastības finansējums sasniegs 87,25 miljonus eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 74,162 miljonu eiro apmērā un valsts budžeta finansējumu 13,087 miljonu eiro apmērā.Paredzēts, ka līdz 2029. gada 31. decembrim atbalsta programmā ar grantiem jāatbalsta 990 uzņēmumi, nefinansiālu atbalstu jāsaņem 1035 uzņēmumiem, kā arī jāatbalsta 391 jauns uzņēmums.Tāpat grozījumi paredz, ka eksporta veicināšanas aktivitātes koncentrēsies uz atbalstāmajām darbībām ar augstāku ekonomisko atdevi un pārbaudāmu rezultātu un ar eksporta attīstību tieši sasaistāmu rezultātu, tostarp dalību starptautiskās izstādēs, biznesa kontaktu veidošanas pasākumos, starptautiskās konferencēs un produktu sertificēšanā.No atbalstāmo aktivitāšu loka izslēgta preču zīmes stratēģijas izstrāde, reklāmas kampaņas izstrāde, mērķa tirgus pētījuma...

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludinājis vairākas programmas, kurās lauksaimnieki var iesniegt projektu pieteikumus un pretendēt uz finansiālu atbalstu. Vairākās programmās atbalstu iespējams saņemt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam (KLP SP) ietvaros. Pieteikties atbalstam var LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai No 1. jūlija līdz 31. jūlijam primārie lauksaimniecības produkcijas ražotāji, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti, pretendenti, kas darbojas zvejniecībā, akvakultūrā un zvejas produktu apstrādē, var pieteikties atbalstam kredītprocentu dzēšanai “Atbalsts subsīdijas veidā procentu likmes daļējai dzēšanai (Kredītprocentu dzēšana)”. 2026. gadā pasākumā pieejams 22,8 miljoni liels finansējums. Atbalstu var saņemt par laikposmu no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam par faktiski samaksātajiem investīciju aizdevuma, finanšu līzinga, aizdevuma par apgrozāmajiem līdzekļiem vai faktoringa procentiem.Atbalsta apmērs ir summa, kas nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi 4% apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par 4%.Plašāka...

No 17. jūnija stājas spēkā Eiropas Centrālās bankas (ECB) par 0,25 procentpunktiem palielinātās procentu likmes.ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks palielināta līdz 2,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.Galveno refinansēšanas operāciju likme paaugstināta līdz 2,4%, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,65%, teikts 11. jūnija ECB paziņojumā.Pēc sēdes publiskotajā padomes paziņojumā teikts, padome ir apņēmusies noteikt tādu monetāro politiku, kas vidējā termiņā nodrošina inflācijas stabilizēšanos 2% mērķrādītāja līmenī.Karadarbība Tuvajos Austrumos rada inflācijas spiedienu, un lēmums paaugstināt procentu likmes atbilst dažādiem scenārijiem par šī šoka iespējamo attīstību un ietekmi uz eirozonas vidējā termiņa perspektīvu, norāda ECB.Saskaņā ar jauno Eirosistēmas speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu pamatscenāriju kopējā inflācija 2026. gadā vidēji būs 3%, 2027. gadā - 2,3% un 2028. gadā - 2%. Pamatscenārijs paredz, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2026. un 2027. gadā...

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos un iepriekš valdības atbalstītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā, kas paredz jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām atcelt noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā.Ar grozījumiem noteikts, kādu līmeni sasniedzot, maksājumi Noguldījumu garantiju fondā tiek apturēti, precizētas prasības maksājumu apjoma aprēķināšanai, kā arī paredzēta izdevumu segšana no ienākumiem, kas gūti, pārvaldot Noguldījumu garantiju fondu.FM skaidro, ka izmaiņu izstrādes mērķis bija veicināt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas finanšu sektorā, kā arī vidējā un ilgtermiņā samazināt kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību maksājumu apmēru Noguldījumu garantiju fondā un izdevumus.Līdz šim likums paredzēja kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību pienākumu pēc licences saņemšanas veikt vienreizēju sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā. Sākotnējā maksājuma apmērs kredītiestādēm paredzēts 1,5% apmērā no sākotnējā kapitāla, ārvalstu kredītiestādes filiālēm - 150 000 eiro apmērā, bet krājaizdevu sabiedrībām - 150 eiro apmērā.Kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības patlaban reizi ceturksnī veic maksājumu Noguldījumu garantiju fondā 0,05% apmērā no segto noguldījumu...

Saeimā 28. maijā apstiprinot jauno Ministru kabinetu, finanšu ministra amatā stājas Māris Kučinskis, nomainot līdzšinējo finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, kurš šai amatā strādāja kopš 2022. gada decembra. M. Kučinska prioritāte būs nodrošināt Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļu un Eiropas Savienības fondu finansējuma atbildīgu, efektīvu un mērķtiecīgu izlietojumu, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai valsts finansējums sniegtu reālu ieguldījumu Latvijas drošībā, ekonomikas attīstībā un iedzīvotāju dzīves kvalitātē. Savukārt Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs turpmāk būs Edgars Putra.Kas sagaidāms finanšu nozarēFinanšu ministrs, stājoties amatā, uzsvēra, ka, pārskatot valsts budžeta prioritātes, primāri jānodrošina finansējums drošībai, izglītībai un veselības aprūpei kā valsts attīstības un sabiedrības drošības pamatiem. Vienlaikus būtiski ir izstrādāt jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, kas nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu attīstību visos Latvijas reģionos, stiprinātu pašvaldību fiskālo atbildību un radītu stabilu vidi kvalitatīvu pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem. Tāpat nepieciešams stiprināt Latvijas pozīcijas sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, lai piesaistītu investīcijas konkurētspējas stiprināšanai, uzņēmējdarbības attīstībai un drošībai....