FINANSES

Lai gan jaunākie dati liecina, ka inflācijas tendences kļūst arvien labvēlīgākas, energoresursu cenu kāpums joprojām rada augšupvērstus riskus inflācijai. Tas nozīmē, ka cīņa ar inflāciju vēl nebūt nav galā, norāda bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas sanāksme 23. jūlijā.Vai ECB varētu atteikties no turpmākas procentu likmju paaugstināšanas? Situācijai Hormuza šaurumā joprojām saglabājoties saspringtai, jaunākie eirozonas inflācijas dati sniedz pozitīvas ziņas ECB tās cīņā ar inflāciju – īpaši tajās inflācijas komponentēs, kurām ECB pievērš vislielāko uzmanību: pamatinflācijā (kopējā inflācija, neietverot enerģiju, pārtiku, alkoholu un tabaku) un pakalpojumu inflācijā.Arī jaunākie Eurostat dati liecina, ka jūnijā gan pamatinflācija, gan pakalpojumu inflācija eirozonā samazinājās līdz līmenim, kāds bija vērojams tieši pirms Irānas kara. Tas liecina, ka globālo izejvielu cenu kritums maijā un jūnijā gandrīz nekavējoties ietekmēja pat tos inflācijas segmentus, kuru palēnināšanās parasti notiek ar zināmu laika nobīdi.Turklāt pamatinflācija jūnijā samazinājās līdz 2,4% un ir tikai nedaudz virs ECB...

Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un jaunākās ekonomikas tendences. Šie dati kalpo kā būtisks signāls turpmākajai biznesa plānošanai, jo ilgtermiņā iezīmējas izteikti negatīva fiskālā telpa, kas neizbēgami prasīs lēmumus par ieņēmumu palielināšanas vai izdevumu samazināšanas pasākumiem.Ekonomikas sabremzēšanās un inflācijas spiediensSaskaņā ar 2026. gada pirmā ceturkšņa un īstermiņa datiem, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2026. un 2027. gadam ir pazemināta līdz 2%. Salīdzinot ar šī gada februāri, tas ir kritums attiecīgi par 0,6 un 0,7 procentpunktiem, ko pamatā ietekmējuši piegāžu ķēžu traucējumi un naftas cenu lēciens pēc konflikta saasināšanās Persijas līcī. Prognozēts, ka iepriekš gaidītajā 2,5% izaugsmes līmenī ekonomika atgriezīsies vien prognožu perioda beigās.Papildus tam ir paaugstināta inflācijas prognoze – 2026. gadā tā tiek lēsta 3,6% apmērā, bet 2027. gadā 3,3% apmērā, stabilizējoties pie 2,3% tikai perioda beigās. Pozitīva tendence vērojama atalgojuma un nodarbinātības jomā – bezdarba līmenis 2026. gadā prognozēts...

Valdības sēdē 30. jūnijā apstiprināta elastības finansējuma 21,265 miljonu eiro apmērā pievienošana atbalsta programmai mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai. Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka pieņemtie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos paredz pilnveidot Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam atbalsta pasākumu "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai".Programmai pievienotais elastības finansējums sasniegs 87,25 miljonus eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 74,162 miljonu eiro apmērā un valsts budžeta finansējumu 13,087 miljonu eiro apmērā.Paredzēts, ka līdz 2029. gada 31. decembrim atbalsta programmā ar grantiem jāatbalsta 990 uzņēmumi, nefinansiālu atbalstu jāsaņem 1035 uzņēmumiem, kā arī jāatbalsta 391 jauns uzņēmums.Tāpat grozījumi paredz, ka eksporta veicināšanas aktivitātes koncentrēsies uz atbalstāmajām darbībām ar augstāku ekonomisko atdevi un pārbaudāmu rezultātu un ar eksporta attīstību tieši sasaistāmu rezultātu, tostarp dalību starptautiskās izstādēs, biznesa kontaktu veidošanas pasākumos, starptautiskās konferencēs un produktu sertificēšanā.No atbalstāmo aktivitāšu loka izslēgta preču zīmes stratēģijas izstrāde, reklāmas kampaņas izstrāde, mērķa tirgus pētījuma...

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludinājis vairākas programmas, kurās lauksaimnieki var iesniegt projektu pieteikumus un pretendēt uz finansiālu atbalstu. Vairākās programmās atbalstu iespējams saņemt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam (KLP SP) ietvaros. Pieteikties atbalstam var LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai No 1. jūlija līdz 31. jūlijam primārie lauksaimniecības produkcijas ražotāji, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti, pretendenti, kas darbojas zvejniecībā, akvakultūrā un zvejas produktu apstrādē, var pieteikties atbalstam kredītprocentu dzēšanai “Atbalsts subsīdijas veidā procentu likmes daļējai dzēšanai (Kredītprocentu dzēšana)”. 2026. gadā pasākumā pieejams 22,8 miljoni liels finansējums. Atbalstu var saņemt par laikposmu no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam par faktiski samaksātajiem investīciju aizdevuma, finanšu līzinga, aizdevuma par apgrozāmajiem līdzekļiem vai faktoringa procentiem.Atbalsta apmērs ir summa, kas nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi 4% apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par 4%.Plašāka...

No 17. jūnija stājas spēkā Eiropas Centrālās bankas (ECB) par 0,25 procentpunktiem palielinātās procentu likmes.ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks palielināta līdz 2,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.Galveno refinansēšanas operāciju likme paaugstināta līdz 2,4%, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,65%, teikts 11. jūnija ECB paziņojumā.Pēc sēdes publiskotajā padomes paziņojumā teikts, padome ir apņēmusies noteikt tādu monetāro politiku, kas vidējā termiņā nodrošina inflācijas stabilizēšanos 2% mērķrādītāja līmenī.Karadarbība Tuvajos Austrumos rada inflācijas spiedienu, un lēmums paaugstināt procentu likmes atbilst dažādiem scenārijiem par šī šoka iespējamo attīstību un ietekmi uz eirozonas vidējā termiņa perspektīvu, norāda ECB.Saskaņā ar jauno Eirosistēmas speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu pamatscenāriju kopējā inflācija 2026. gadā vidēji būs 3%, 2027. gadā - 2,3% un 2028. gadā - 2%. Pamatscenārijs paredz, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2026. un 2027. gadā...

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos un iepriekš valdības atbalstītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā, kas paredz jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām atcelt noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā.Ar grozījumiem noteikts, kādu līmeni sasniedzot, maksājumi Noguldījumu garantiju fondā tiek apturēti, precizētas prasības maksājumu apjoma aprēķināšanai, kā arī paredzēta izdevumu segšana no ienākumiem, kas gūti, pārvaldot Noguldījumu garantiju fondu.FM skaidro, ka izmaiņu izstrādes mērķis bija veicināt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas finanšu sektorā, kā arī vidējā un ilgtermiņā samazināt kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību maksājumu apmēru Noguldījumu garantiju fondā un izdevumus.Līdz šim likums paredzēja kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību pienākumu pēc licences saņemšanas veikt vienreizēju sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā. Sākotnējā maksājuma apmērs kredītiestādēm paredzēts 1,5% apmērā no sākotnējā kapitāla, ārvalstu kredītiestādes filiālēm - 150 000 eiro apmērā, bet krājaizdevu sabiedrībām - 150 eiro apmērā.Kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības patlaban reizi ceturksnī veic maksājumu Noguldījumu garantiju fondā 0,05% apmērā no segto noguldījumu...

Saeimā 28. maijā apstiprinot jauno Ministru kabinetu, finanšu ministra amatā stājas Māris Kučinskis, nomainot līdzšinējo finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, kurš šai amatā strādāja kopš 2022. gada decembra. M. Kučinska prioritāte būs nodrošināt Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļu un Eiropas Savienības fondu finansējuma atbildīgu, efektīvu un mērķtiecīgu izlietojumu, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai valsts finansējums sniegtu reālu ieguldījumu Latvijas drošībā, ekonomikas attīstībā un iedzīvotāju dzīves kvalitātē. Savukārt Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs turpmāk būs Edgars Putra.Kas sagaidāms finanšu nozarēFinanšu ministrs, stājoties amatā, uzsvēra, ka, pārskatot valsts budžeta prioritātes, primāri jānodrošina finansējums drošībai, izglītībai un veselības aprūpei kā valsts attīstības un sabiedrības drošības pamatiem. Vienlaikus būtiski ir izstrādāt jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, kas nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu attīstību visos Latvijas reģionos, stiprinātu pašvaldību fiskālo atbildību un radītu stabilu vidi kvalitatīvu pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem. Tāpat nepieciešams stiprināt Latvijas pozīcijas sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, lai piesaistītu investīcijas konkurētspējas stiprināšanai, uzņēmējdarbības attīstībai un drošībai....

Ministru kabinets otrdien, 26. maija sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku sagatavoto 13 likumprojektu pakotni patērētāju kreditētāju uzraudzības reformas īstenošanai.Reforma izstrādāta, lai īstenotu Ministru kabineta 2026. gada 17. marta sēdē atbalstīto lēmumu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) patērētāju kreditētāju un kredītu starpnieku reģistrācijas, licencēšanas un uzraudzības funkcijas, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju - patērētāju tiesību un interešu aizsardzību nodot Latvijas Bankai.Likumprojektu pakotnes pamatā ir grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz integrēt nebanku patērētāju kreditētāju un kredītu starpnieku uzraudzību Latvijas Bankā, vienlaikus stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā. Tāpat Latvijas Banka turpmāk nodrošinās negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību attiecībā uz finanšu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem.Pašlaik nebanku patērētāju kreditētājus uzrauga trīs institūcijas - Latvijas Banka, PTAC un Valsts ieņēmumu dienests. Tādēļ viens un tas pats tirgus dalībnieks nonāk vairāku uzraugu kontrolē, saskaroties ar paralēlām pārbaudēm un atšķirīgām prasībām. Reformas mērķis ir izveidot vienotu, efektīvu un uz risku balstītu finanšu pakalpojumu...

Lai stiprinātu pozīcijas Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmumus un vienkāršotu pārvaldību, SEB apvienos trīs Baltijas bankas vienā, informē AS SEB banka. SEB grupa 22. maijā jau ir saņēmusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) atļauju veikt pārrobežu apvienošanos Baltijā. Mainot juridisko struktūru, SEB apvienos visu trīs vietējo banku spēcīgās puses Baltijas reģionā. Ar konsolidētu bilanci Baltijas līmenī SEB finansēšanas kapacitāte tiks vēl vairāk palielināta.“Trīs Baltijas banku apvienošana vienā sniegs nepārprotamus ieguvumus mūsu korporatīvajiem klientiem, jo banka būs labāk sagatavota strādāt ar ilgtermiņa un liela mēroga projektiem visā Baltijā. Jaunā juridiskā struktūra sniegs priekšrocības arī SEB klientiem – privātpersonām, jo vienkāršota pārvaldība ļaus ātrāk ieviest tirgū jaunus produktus un risinājumus,“ norāda Ieva Tetere, AS SEB banka vadītāja.Pēc apvienošanās pabeigšanas SEB banku darbība un klientu apkalpošana turpināsies tāpat kā līdz šim, izmantojot jau esošos kanālus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Tagad, kad ir saņemta apvienošanās atļauja no ECB, SEB uzsāks juridisko izmaiņu ieviešanu.Pārrobežu apvienošanu plānots pabeigt...

Valdība 19. maija sēdē pieņēmusi grozījumus valsts atbalsta programmā, kas būtiski paplašinās finansējuma pieejamību biometāna ražošanas un uzkrāšanas projektiem. Ekonomikas ministrijas iniciētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 383 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai" ir izstrādāti kā steidzams risinājums, lai veicinātu stratēģiski nozīmīgas investīcijas vietējo energoresursu attīstībā un mazinātu valsts atkarību no importētiem fosilajiem kurināmiem. Līdzšinējā pieredze rāda, ka biometāna nozarei ir augsts potenciāls, tomēr esošais de minimis atbalsta limits līdz 300 000 eiro ir bijis nepietiekams vērienīgu projektu īstenošanai, tādēļ ir nepieciešams ieviest efektīvāku atbalsta mehānismu.Jaunā iecere paredz paplašināt garantiju programmas tvērumu, ļaujot attīstības finanšu institūcijai "Altum" sniegt atbalstu saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas nosacījumiem par ieguldījumiem atjaunīgo energoresursu enerģijas veicināšanai. Tas nozīmē, ka turpmāk maksimālais atbalsta apmērs vienam saimnieciskās darbības veicējam varēs sasniegt pat 30 miljonus eiro. Šis atbalsts tiek plānots kā integrēts risinājums, kur biometāna ražošana un uzkrāšana, ieskaitot nepieciešamo infrastruktūru, transportēšanas un ievades sistēmas tīklā, tiek...

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 20. maija ievieš jaunu aizdevumu piedāvājumu uzņēmumiem Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Alūksnes novados. Aizdevumiem ALTUM nodrošinās 0% likmi un nepiemēros EURIBOR periodā līdz 2029. gada 1. janvārim. Šāds aizdevums paredzēts, lai veicinātu uzņēmējdarbības izaugsmi Latvijas austrumu pierobežā.Jaunais piedāvājums paredzēts uzņēmumiem novados, kuri saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir ar zemāko IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā un vienlaikus robežojas ar Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu – Krieviju vai Baltkrieviju. Piedāvājums būs spēkā jauniem aizdevumiem, kas pieteikti līdz 2027. gada 30. jūnijam, savukārt bezprocentu periods būs līdz 2029. gada sākumam.“Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, piedāvājot bezprocentu aizdevumus, mēs vēlamies atbalstīt biznesa attīstību Latvijas austrumu reģionos, kuri gan ekonomiski, gan ģeogrāfiski sastopas ar lielākiem izaicinājumiem. Lai saņemtu aizdevumu ar šiem īpašajiem nosacījumiem, uzņēmuma saimnieciskās darbības vietai jāatrodas Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas vai Alūksnes novadā. Apzinoties reģionu attīstības nozīmīgumu, ALTUM mērķtiecīgi veido reģionu izaugsmi veicinošas iniciatīvas, tai skaitā...

Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 46,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Valsts kases gada pārskatā. Parāds pieaudzis par 0,1 procentpunktu, salīdzinot ar 2024. gada beigām, kad tas bija 46,8% no IKP.Valsts kasē norāda, ka Latvijas vispārējās valdības parāds pieaug, bet turpina būt viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, kā arī tā līmenis ir zem ES dalībvalstu vidējā rādītāja.Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē valsts parāds, kas 2025. gada beigās, pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, veidoja 20,5 miljardus eiro, kopš 2024. gada beigām pieaugot par 1,6 miljardiem eiro.Valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība nodrošināt resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai, kuru ietekmē izdevumu pieaugums valsts aizsardzībai, skaidro Valsts kasē.Valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru - 88% no kopējā valsts parāda - veido finanšu tirgos emitētās eiroobligācijas.Pārskatā teikts, ka 2025. gadā aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos Valsts kase organizēja pirmajā un otrajā pusgadā, maijā emitējot piecu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā un...

Mūsdienu finanšu pasaule atrodas uz sliekšņa, kur ierastās sistēmas saskaras ar sarežģītiem un brīžiem grūti izprotamiem jēdzieniem – blokķēdēm, tokeniem un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām. Lai gan šī tēma sākotnēji var šķist pārlieku tehniskas dabas, tās būtība ir fundamentāla. Ja runājam par maksājumu tokenizāciju, tad to visbiežāk saprot ar informācijas pārveidošanu unikālā ciparu un burtu virknējumā jeb tokenos, kas ļauj veikt darījumus, neiekļaujot sensitīvu informāciju, piemēram, kontu numurus vai personas kodus, vai citus sensitīvus datus. Šī nav vienkārši datu šifrēšana, bet gan pilnīgi jauns veids, kā definēt piederību un veikt norēķinus digitālajā laikmetā, skaidro Emīls Dārziņš, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs.Kas slēpjas zem aktīvu tokenizācijas maskas?Aktīvu un centrālo banku naudu tokenizācijā process balstās uz blokķēdi jeb sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (DLT), kas pēc savas būtības ir izkliedēts datu serveru kopums (centralizēts vai decentralizēts, kas var būt gan publisks, gan slēgts). Tajā dalībnieki veic informācijas ierakstu “ledžerī”, jeb virsgrāmatā, nodrošinot, ka dati ir...

Vairāk nekā 90% hipotekārā kredīta ņēmēju ikmēneša maksājumus veic saskaņā ar noteikto atmaksas grafiku, tomēr finansiāli aktīvākie klienti arvien biežāk izvēlas kredītu daļēji vai pilnībā dzēst pirms termiņa, īpaši laikā, kad pieaug EURIBOR.Iedzīvotāji virs 35 gadu vecuma interesi par kredīta daļēju vai pilnīgu dzēšanu izrāda biežāk nekā jaunāki klienti, liecina bankas Citadele dati. Savukārt, tuvojoties 60 gadu slieksnim, cilvēki bieži vēlas savas saistības samazināt līdz minimumam. Ienākumu līmenis ne vienmēr ir noteicošais faktors, jo lielāki ienākumi bieži iet roku rokā ar lielākām saistībām, proti, klienti ar augstākiem ienākumiem nereti izvēlas arī dārgākus īpašumus un uzņemas lielākas saistības.Atmaksāt ātrāk vai ieguldīt? No finanšu plānošanas viedokļa hipotēkas ātrāka atmaksa var būt izdevīga ilgtermiņā, ja ir izveidots pietiekams drošības spilvens, veikti vēlamie uzkrājumi un papildus tam pieejami brīvi līdzekļi. Vienlaikus eksperts uzsver, ka nepareiza rīcība būtu visus brīvos līdzekļus uzreiz novirzīt kredīta dzēšanai. “Šādā situācijā pastāv risks, ka neparedzētu izdevumu gadījumā nāksies izmantot vēl dārgākus...

Ministru kabineta sēdē 14. aprīlī atbalstīti grozījumi mikroaizdevumu, starta un izaugsmes aizdevumu programmā, tai paredzot vēl 17.6 milj. EUR. Tas ļaus turpināt atbalsta sniegšanu mazajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumos Nr. 328 “Noteikumi par mikroaizdevumiem, starta un izaugsmes aizdevumiem” ir izstrādāti, lai nodrošinātu aizdevumu programmas nepārtrauktu darbību un turpinātu sniegt atbalstu mazajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības posmā. Mikroaizdevumu, starta un izaugsmes aizdevumu programma ir sevi pierādījusi kā vienu no pieprasītākajiem finanšu instrumentiem uzņēmējdarbības atbalstam. Līdz 2026. gada 31.martam atbalsts piešķirts 632 uzņēmumam, tostarp 368 jaunuzņēmumiem, kopējā finansējuma apjomam sasniedzot vairāk nekā 29 milj. EUR. Pieejamais ERAF finansējums ir apgūts, kas apliecina instrumenta nozīmīgumu un nepieciešamību turpināt tā darbību.“Programmas rezultāti skaidri parāda, ka šis instruments ir efektīvs – tas palīdz radīt jaunas darba vietas, veicina inovācijas un stiprina uzņēmējdarbības vidi visā Latvijā. Ar šiem grozījumiem mēs nodrošinām, ka vēl vairāki simti...