JAUNUMI

Vineta Vizule, žurnāla Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis redaktore Aizvadītā gada nogalē stājās spēkā jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, ar kuru atjauninātas un aktualizētas prasības produktu marķējumiem. Regula būs jāpiemēro pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem visos pārtikas aprites posmos, ja viņu uzņēmējdarbība ir saistīta ar pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, kā arī visiem pārtikas produktiem, kas paredzēti gan galapatērētājiem, gan tiek piegādāti sabiedriskās ēdināšanas iestādēm. Eiropas Savienībā veiktie pētījumi liecina, ka pārtikas apritē iesaistīti līdz pat 80 procentiem vidējo un mazo uzņēmumu. Arī Latvijā situācija varētu būt līdzīga, tāpēc vēršam uzmanību uz nozīmīgākajām minētās regulas prasībām. Nekādu pārsteigumu nebūs Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone norāda, ka jaunās regulas projekts jau ticis apspriests kopš 2008. gada, tāpēc nekādus pārsteigumus vai neizpildāmas prasības tā neieviesīs. Katrai dalībvalstij jāsāk savā likumdošanā pārņemt jaunās direktīvas prasības, jo tās būs vienādi...

2013. gadā pārcels divas darba dienas - pirmdienu, 23. decembri, pārcels uz sestdienu, 14. decembri un pirmdienu, 30. decembri uz sestdienu, 28. decembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs. Labklājības ministrija (LM) uzsver, ka, pārceļot minētās darba dienas, būs iespējams nodrošināt darba nedēļas nepārtrauktību tajā nedēļā, uz kuru darba diena būs pārcelta. Ģimenei tā būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā, savukārt, iedzīvotājiem - lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas tajā nedēļā, no kuras darba diena pārcelta. Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu. Iepriekšminēto paredz 24.aprīlī valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums Par darba dienu pārcelšanu 2013. gadā. Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133. panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba...

Valdība otrdien, 24.aprīlī, vienojās atcelt no 2012.gada 30.aprīļa paredzēto darba aizsardzības prasību ieviešanu nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku, tādējādi izvairoties no pārāk stingru prasību ieviešanas darba aizsardzībā, informēja Labklājības ministrijā. Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumi par Darba aizsardzības prasību nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē atcelšanu. Šāds priekšlikums ir saistīts ar to, ka Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmusi lēmumu par 18 mēnešiem (līdz 2013.gada 31.oktobrim) pagarināt Direktīvas 2004/40/EK pārņemšanas termiņu. Vienlaikus jau šobrīd ir izstrādāts priekšlikums jaunai direktīvai, kas aizstās iepriekšminēto un noteiks jaunas prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku. Pēc tam šīs prasības pārņems Latvijā, izstrādājot jaunus Ministru kabineta noteikumus. Labklājības ministrija atgādina, ka saskaņā ar darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem darba devējam jau šobrīd ir pienākums veikt riska novērtēšanu uzņēmumā, kā arī veikt pasākumus riska samazināšanai, nodrošinot nodarbinātajiem pēc iespējas drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Tātad jau šobrīd, izvērtējot darba vides...

24. aprīlī Finanšu ministrijā (FM) notika Latvijas un Šveices sadarbības programmas ceturtā gada sanāksme, kurā Šveices pārstāvji atzinīgi novērtēja Latvijas progresu projektu īstenošanā laika periodā no 2011. gada aprīļa līdz 2012. gada martam, īpaši izceļot mikrokreditēšanas programmu, NVO fonda programmu un jaunatnes iniciatīvu projektu, informēja Finanšu ministrijā. Šveices kompetentās iestādes ir apstiprinājušas visus divpadsmit plānotos projektus Latvijā par kopējo finansējumu aptuveni 33 miljonu latu jeb 100% apmērā vēl pirms finansēšanas perioda beigām. Latvijas budžetā Šveice ir atmaksājusi jau aptuveni 40% no kopējā Latvijai pieejamā finansējuma. Tādējādi Latvija šobrīd ir pirmajā vietā starp 12 jaunajām dalībvalstīm Šveices programmas līdzekļu apguves ziņā. Ar Šveices finanšu atbalstu Latvijā tiek ieviesti projekti tādās jomās kā reģionālā attīstība, tiesu modernizācija, vides uzlabošana, privātais sektors, izglītība, pētniecība, NVO sektors u.c. Divi no projektiem šobrīd jau ir noslēgušies – skolu autobusu projekts un projektu sagatavošanas fonds. Tā kā skolu autobusu projekts noslēdzās ar ietaupījumiem, radās iespēja Šveices finansiālo atbalstu...

Otrdien, 24. aprīlī Ministru kabinetā tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu. Noteikumus nepieciešams precizēt, lai akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanas kārtību varētu attiecināt arī uz spirtu, ko lieto zāļu un veterināro zāļu ražošanu, ņemot vērā, ka pagājušā gada decembrī pieņēma grozījumus likumā par akcīzes nodokli. Saskaņā ar likumā par akcīzes nodokli noteikto - no akcīzes nodokļa ir atbrīvoti uztura bagātinātāji, kas satur spirtu un kurus reģistrē, izplata, realizē, noformē un piegādā, ievērojot obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību, ja absolūtā spirta saturs nepārsniedz 80 mililitrus iepakojumā. Tādēļ nepieciešams precizēt MK noteikumus un noteikt, ka komersantam, kas ražo uztura bagātinātājus, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešamo informāciju, būs jānorāda attiecīgo alkoholisko dzērienu daudzums, kāds ir nepieciešams, lai saražotu uztura bagātinātāju vienu vienību. MK noteikumi paredz, ka komersantiem, kas vēlas iegādāties no akcīzes nodokļa atbrīvotus alkoholiskos dzērienus, jāiesniedz VID iesniegumu...

Ventspils pilsētas domes 2012.gada 2.marta saistošie noteikumi №9 «Ventspils brīvostas noteikumi»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 18.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumi №277 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumos №255 «Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma «Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana» ietvaros»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 21.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumi №270 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumos №571 «Ceļu satiksmes noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 21.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumi №275 «Prasības tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 21.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumi №273 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumos №850 «Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 21.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumi №268 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos №1651 «Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 21.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumi №274 «Kārtība, kādā atzīst uzņēmumus un iekārtas un reģistrē personas, kas iesaistītas tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 21.aprīli.

Ministru kabineta 2012.gada 17.aprīļa noteikumi №272 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra noteikumos №71 «Noteikumi par higiēnas prasībām frizētavām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 21.aprīli.

Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību „J”, (turpmāk – Iesniedzējs), 2012. gada februāra iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un sniedz šādu uzziņu. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka saistībā ar grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, kas stājušies spēkā šā gada 1. janvārī, un līdz ar kuriem likums ticis papildināts ar 13.6 pantu, kas regulē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu būvniecības pakalpojumiem, Iesniedzējam ir radušās neskaidrības par atsevišķām situācijām, tādēļ Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu par tam interesējošiem jautājumiem, pamatojoties uz tālākminētajiem faktiem. Iesniegumā skaidrots, ka Iesniedzēja specializācija ir bērnu rotaļu laukumu ražošana, realizācija, uzstādīšana un labiekārtošana. Iesniedzēja produkcija tiek realizēta, pirms tam to ražojot no iepirktiem izejmateriāliem, kā arī atsevišķās situācijās pārdodot gatavu produkciju. Iesniegumā norādīts, ka gluži tāpat praksē tiek īstenotas dažādas situācijas, realizējot produkciju: 1. Rotaļu laukumi vai tiem piederošie elementi tiek pārdoti darījuma partnerim (pircējam), kurš to saņem preču izsniegšanas vietā Iesniedzēja ražotnē, un transportēšanu un montāžu...

Henrijs Niedra, vecākais jurists, Zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus birojs Latvijā joprojām ir jūtamas ekonomiskās krīzes sekas, tāpēc vērojama liela ārvalstu investoru interese un aktivitāte saistībā ar Latvijas uzņēmumu iegādi. Piemēram, attīstās tendence iegādāties lauksaimniecības uzņēmumus, kas lielo parādsaistību dēļ atrodas uz bankrota sliekšņa vai ir nerentabli, bet tiem pieder vērtīgi aktīvi. Nereti šie ārvalstu investori ir ar lielu pieredzi uzņēmumu iegādē un pārņemšanā, turpretī vietējais uzņēmējs nevēršas pie kompetentiem speciālistiem un paļaujas uz otras puses juristu sagatavotajiem dokumentiem. Iepriekš minētais apstāklis var novest pie situācijas, ka vietējam uzņēmējam pēc sava uzņēmuma pārdošanas nākas secināt, ka viņš ne vien nav ieguvējs no darījuma, bet pircējs pret viņu vēl ir iesniedzis prasību tiesā. Tāpēc, lai aizsargātu savas intereses un, pārdodot uzņēmumu, nepaliktu bešā, ir derīgi zināt, kam jāpievērš īpaša uzmanība. Jāsāk ar uzņēmuma sagatavošanu pārdošanai. Lai noslēgtu veiksmīgu darījumu, uzņēmums vispirms ir jāsagatavo pārdošanai. Jāsakārto uzņēmuma organizatoriskie un finanšu jautājumi, bilance; grāmatvedības reģistri jāpadara...