JAUNUMI

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina izstrādāt tiesiski skaidru mehānismu, lai vietējo darbinieku atalgojums par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu būtu līdzvērtīgs tam, ko saņem no trešajām valstīm piesaistīti darbinieki.Kā informēja LBAS, jautājums par atšķirīgajiem atalgojuma nosacījumiem pēc savienības iniciatīvas izskatīts Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsver, ka vietējam darbiniekam par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu nedrīkst maksāt mazāk tikai tādēļ, ka ārvalstnieka nodarbināšanai normatīvajos aktos noteikts augstāks atalgojuma slieksnis.Spēkā esošais regulējums paredz, ka, piešķirot ārvalstniekam tiesības uz nodarbinātību, viņam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmērs parasti ir saistīts ar attiecīgās nozares vidējo bruto darba samaksu vai nozares ģenerālvienošanās noteikto minimālo algu. Vietējiem darbiniekiem šāds īpašs atalgojuma slieksnis netiek piemērots. Tādējādi var rasties situācijas, kad vienā uzņēmumā salīdzināmu darbu veicošs vietējais darbinieks saņem būtiski mazāku algu nekā no trešās valsts piesaistīts darbinieks.Viena no LBAS dalīborganizācijām transporta nozarē kā piemēru minējusi gadījumu, kad ārvalstnieka mēneša bruto darba samaksa...

Budžeta un nodokļu politikas trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē apspriests jautājums par iespēju palielināt komandējuma dienas naudu Latvijā, kā to rosina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS)- komandējuma dienas naudu sākotnēji palielināt no 8 līdz 12 eiro, bet turpmāk no 14 līdz 16 eiro dienā. Tā kā LBAS ierosinājumam ir fiskāla ietekme, to vērtēs, gatavojot nākamā gada budžetu, informējusi Finanšu ministrija.Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) paudusi atturīgu viedoklis šajā jautājumā.Nepieciešamību palielināt komandējuma dienas naudu vismaz līdz 12 eiro arodbiedrība vairākkārt aktualizējusi sociālā dialoga sarunās, tomēr līdz šim attiecīgi normatīvā regulējuma grozījumi nav veikti. Patlaban Ministru kabineta noteikumi paredz 8 eiro dienas naudu par katru komandējuma dienu Latvijā. Šādu summu paredzēts izmaksāt arī papildu izdevumu kompensēšanai darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar regulāriem darba braucieniem.Arodbiedrības uzsver, ka dienas nauda nav piemaksa pie algas, bet gan kompensācija par papildu izdevumiem, kas darbiniekam rodas, pildot darba pienākumus ārpus pastāvīgās darbavietas. Arodbiedrības ieskatā pašreizējais dienas naudas apmērs vairs neļauj...

Vai darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu darbiniekam pārbaudes laikā, ja darba pienākumi vēl nav uzsākti? Vai darbinieks vispār var tiesā apstrīdēt darba līguma uzteikumu pārbaudes laikā?Senāta Civillietu departamenta 10.06.2026. spriedums lietā Nr. C33485923, SKC–35/2026Faktisko apstākļu izklāstsPrasītājs pēc vairāku kārtu atlases procesa noslēdza darba līgumu ar darba devēju, paredzot pārbaudes laiku. Darba tiesiskajām attiecībām bija jāsākas noteiktā datumā, taču darba devējs informēja prasītāju, ka viņam darbā nav jāierodas, un vēlāk nosūtīja darba līguma uzteikumu pārbaudes laikā.Prasītājs vērsās tiesā, uzskatot, ka darba devējs prettiesiski izmantojis pārbaudes laika institūtu, jo viņam netika dota iespēja uzsākt darbu un pierādīt savu piemērotību amatam. Viņš lūdza atzīt uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunot viņu darbā, piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzību.Pirmās instances tiesa prasību noraidīja, bet apelācijas instances tiesa to apmierināja daļēji, secinot, ka pārbaudes laikā nav iespējams novērtēt darbinieka piemērotību, ja viņam vispār nav dota iespēja pildīt darba pienākumus.Darba devējs iesniedza...

Uzņēmuma likvidācijas procesa noslēguma posmā likvidatora viens no būtiskākajiem pienākumiem ir likvidācijas slēguma finanšu pārskata un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšana. Šis dokuments tiek sagatavots saskaņā ar Komerclikumu atbilstoši kārtībai, kas paredz visu kreditoru prasījumu apmierināšanu, paredzēto naudas summu deponēšanu un likvidācijas izdevumu pilnīgu segšanu. Tādējādi slēguma pārskats raksturo sabiedrības mantisko stāvokli pēc saistību nokārtošanas un kalpo par juridiski pamatotu bāzi likvidācijas kvotas aprēķināšanai un atlikušās mantas sadalei uzņēmuma dalībniekiem.Kas jāizdara pirms pārskata sastādīšanas?Lai likvidators drīkstētu sastādīt šo pārskatu, vispirms ir jābūt izpildītiem vairākiem striktiem priekšnosacījumiem. Pirmkārt, ir jābūt pabeigtām visām ar likvidāciju saistītajām darbībām, kā arī pilnībā nokārtotām saistībām pret kreditoriem un valsti, iesniedzot visas nodokļu deklarācijas un samaksājot visus nodokļus un valsts budžeta maksājumus, tostarp tos, kuriem maksāšanas termiņš vēl nav iestājies. Īpaši jāuzsver, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) kā nodokļu administrācijai piemīt zināmā kreditora statuss Komerclikuma izpratnē. Tas nozīmē, ka valsts tiesības saņemt nodokļu prasījumu samaksu saglabājas pilnā...

Ministru kabinets ir atbalstījis un nosūtījis Saeimai Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" , kas nodots izskatīšanai budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Reforma paredz virkni būtisku izmaiņu, kas skars gan privātpersonas un mājokļu izīrētājus, gan investorus, brīvprātīgā darba organizatorus un nodokļu administrēšanas kārtību. Ģimenes un apgādājamie - stingrāki filtri atvieglojumiem un dāvinājumu atbrīvojumiViena no galvenajām izmaiņām skar atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Valsts ieņēmumu dienests konstatējis gadījumus, kad ārvalstnieki ar Latvijas rezidenta statusu atpakaļejošā datumā pieprasīja apjomīgas nodokļu atmaksas par apgādājamajiem bērniem, kuri faktiski dzīvo trešajās valstīs, tādējādi valsts budžetam radot miljonos eiro mērāmus izdevumus.Lai šo praksi pārtrauktu, IIN atvieglojumu par apgādājamo varēs piemērot tikai tad, ja apgādājamās personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Izņēmums attieksies uz bērniem, kuri mācās ārvalstīs, ja viņu deklarētā dzīvesvieta vismaz sešus mēnešus pirms došanās mācīties ir bijusi Latvijā, ES vai EEZ.Vienlaikus likumprojekts sniedz pretimnākšanu dāvinājumu...

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas nepieciešami, lai Latvijā varētu saglabāt tonnāžas nodokļa režīmu arī pēc 2027. gada. Ja grozījumi stāsies spēkā, režīms būs pieejams līdz 2031. gada 31. decembrim, taču uzņēmumiem būs jāievēro jauni nosacījumi.Izmaiņas nepieciešamas, lai Latvijas tonnāžas nodokļa režīmu saskaņotu ar Eiropas Savienības (ES) prasībām. Eiropas Komisija (EK) norādījusi, ka pašreizējais regulējums vairs neatbilst valsts atbalsta nosacījumiem. Ja regulējums netiktu mainīts, no 2027. gada 1. janvāra režīms būtu uzskatāms par neatļautu valsts atbalstu, un no uzņēmumiem varētu nākties atgūt saņemto atbalstu.Mainīs tonnāžas nodokļa aprēķinuBūtiskākās izmaiņas skars tonnāžas nodokļa aprēķinu. Pašlaik nodokli aprēķina, ņemot vērā arī to dienu skaitu, kurās kuģis attiecīgajā gadā faktiski bijis ekspluatācijā. Turpmāk šāda pieeja nebūs pieļaujama – tonnāžas nodoklis būs jāmaksā neatkarīgi no tā, cik dienu kuģis gada laikā izmantots.Vienlaikus paredzēts palielināt nodokļa aprēķinam piemērojamos koeficientus. Tonnāžai līdz 1000 tilpības vienībām koeficients pieaugs no 0,0022 līdz 0,005, tonnāžai no 1001...

Strādājošajiem vecuma un I un II invaliditātes grupas pensionāriem (darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem) pastāv tiesības palielināt savas pensijas apmēru. Minētās strādājošās personas maksā darbaspēka nodokļus (šeit galvenās ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās — VSAOI), tādējādi uzkrājot papildu pensijas kapitālu, kuru būs iespējams izmantot, pārrēķinot esošo pensiju (bet neņemot vērā piemaksu par stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim).Vairākus gadus nodarbinātajiem pensionāriem bija jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) jebkurā nodaļā ar iesniegumu precizēt jauno pensijas summu, ja pēdējo divpadsmit mēnešu laikā (vai ilgākā periodā) vismaz vienā mēnesī tika maksātas VSAOI. Diemžēl vairāki pensionāri dažādu iemeslu dēļ šo iespēju nebija izmantojuši vai izmantoja periodiski.Tā kā visa pārrēķināšanai vajadzīgā informācija ir uzkrāta zem viena jumta (VSAA), tika veikti grozījumi likumā «Par valsts pensijām», kas noteica, ka, sākot ar 2026. gada 1. aprīli pensijas tiks pārrēķinātas automātiski (nejauciet ar pensiju indeksāciju, ko parasti sagaidām oktobrī) un Ministru kabineta (MK) 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 427...

No 15. septembra stājies spēkā jaunais 20. augustā Saeimā otrajā caurlūkošanā atkārtoti pieņemtais un Valsts prezidenta 1. septembrī izsludinātais Imigrācijas likums, kurā saglabāta iespēja ārvalstniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā apmaiņā pret investīcijām.Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) informē, ka jaunajā likumā pamatā saglabāti iepriekšējā regulējuma principi, taču likums paredz arī vairākas būtiskas atšķirības.Vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītājiem turpmāk jāņem vērā stingrākas prasības attiecībā uz to, kādās valodās var iesniegt dokumentus. Pieprasot vīzu un pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, dokumentus var iesniegt latviešu vai angļu valodā, savukārt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju pieprasījumiem, kā arī dokumentiem, ko iesniedz uzaicinātāji, pievienojot ielūguma vai izsaukuma pieteikumam, ir jābūt latviešu valodā.Kamēr ilgtermiņa vīzas pieprasīšanas kārtība nemainās, uzturēšanās atļauju pretendentus skars būtiskas izmaiņas. Likums paredz mainīt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas termiņus, vairākos gadījumos nosakot divu gadu termiņu, bet vienlaikus atceļot ikgadēju reģistrēšanas pienākumu. Vienlaikus likums vairs neparedz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas iespēju nekustamā īpašuma pircējiem vai ieguldītājiem kredītiestāžu...

Lai gan Eiropas Savienības (ES) Mākslīgā intelekta akts1 stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, tā prasības un ierobežojumi uzņēmumiem un iestādēm ir jāievieš pakāpeniski vairākos posmos laikā no 2025. gada līdz 2030. gadam.ES Mākslīgā intelekta (MI) akts pakāpeniski kļūst saistošs arvien plašākam uzņēmumu lokam, nosakot jaunus pienākumus tiem, kas izmanto, ievieš vai izstrādā MI risinājumus. Zvērinātu advokātu biroja PwC Legal un kiberdrošības uzņēmuma Cyberfort rīkotajā vebinārā «Atbilstība MI aktam: prasības, pienākumi, izaicinājumi un risinājumi» tika apskatītas būtiskākās MI akta prasības un praktiskie soļi atbilstības nodrošināšanai.Pirmais visaptverošais MI regulējums pasaulēMI akts ir pirmais visaptverošais MI regulējums pasaulē, kura mērķis ir uzlabot ES iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisko regulējumu MI sistēmu izstrādei, laišanai tirgū un lietošanai atbilstoši ES vērtībām. Regula ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā. Tātad uzņēmumiem nav jāgaida, ka nacionālajā līmenī tiks izveidots jauns regulējums, lai saprastu, vai šis jautājums jau ir darba kārtībā.Praksē lielākais risks ir tad, ja...

Saeima izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodevusi deputātu sagatavotos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz paplašināt ieguldījumu konta režīmu, tajā iekļaujot arī kriptoaktīvus.Grozījumi paredz noteikt, ka ieguldījumu kontā līdztekus naudas līdzekļiem un finanšu instrumentiem varēs turēt arī kriptoaktīvus, kā arī veikt darījumus ar tiem. Tāpat ieguldījumu konta pakalpojumus varēs sniegt Eiropas Savienībā licencēti kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji.Likumprojekta autori anotācijā norāda, ka pašlaik kriptoaktīvu ieguldītāji nevar izmantot ieguldījumu konta režīmu, jo kriptoaktīvi normatīvajā regulējumā nav uzskatāmi par finanšu instrumentiem. Tādējādi viņiem nav pieejamas tādas pašas nodokļu piemērošanas priekšrocības kā investoriem, kuri iegulda akcijās vai obligācijās.Vienlaikus grozījumi paredz ieviest brīvprātīgas kriptoaktīvu deklarēšanas mehānismu. Iekšzemes nodokļu maksātāji varētu deklarēt sev piederošos kriptoaktīvus uz 2026. gada 31. decembri un samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 10% apmērā no to tirgus vērtības. Pēc nodokļa nomaksas deklarētā vērtība tiktu uzskatīta par aktīvu sākotnējo iegādes vērtību turpmākiem nodokļu aprēķiniem.Anotācijā pausts, ka šāds risinājums veicinātu iepriekš nedeklarētu kriptoaktīvu...

Vai darba devējs drīkst izteikt otru patstāvīgu darba līguma uzteikumu, ja pirmā uzteikuma termiņa laikā rodas jauni darba līguma uzteikšanas apstākļi? Vai šādā situācijā darba devējam pirms otrā uzteikuma obligāti jāatsauc vai jāgroza iepriekš izteiktais uzteikums?Senāta Civillietu departamenta 09.04.2026. spriedums lietā Nr. C770989424, SKC–53/2026Faktisko apstākļu izklāstsDarba devējs 15.06.2023. uzteica prasītājai darba līgumu sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu un piedāvāja turpināt darbu citā amatā. Prasītāja piedāvātajiem grozījumiem nepiekrita un uzteikumu neapstrīdēja.Prasītājai 11.07.2023. iestājās darbnespēja, un viņa lūdza darbnespējas laiku neieskaitīt uzteikuma termiņā. Darbnespēja turpinājās nepārtraukti ilgāk par sešiem mēnešiem.Darba devējs 08.02.2024. izsniedza otru darba līguma uzteikumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktu, jo prasītāja ilgstošas darbnespējas dēļ neveica darbu vairāk nekā sešus mēnešus.Prasītāja vērsās tiesā, lūdzot atzīt otro uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunot viņu darbā un noteikt, ka darba tiesiskās attiecības izbeidzamas saskaņā ar pirmo uzteikumu. Viņa norādīja, ka darba devējs ar otro uzteikumu faktiski atsaucis pirmo uzteikumu bez...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieredze rāda, ka, pārejot uz digitālo grāmatvedību, uzņēmumi joprojām pieļauj būtiskas kļūdas dokumentu pārvaldībā un uzglabāšanā. Šeit ir apkopotas biežākās konstatētās kļūdas un trūkumi, kā arī izveidots kontrolsaraksts, kas palīdzēs novērtēt uzņēmuma gatavību pārejai uz digitātu un e-rēķiniem piemērotu grāmatvedību.Dokumentu glabāšanas un drošības pārkāpumiGlabāšana tikai e-pastā. Ienākošie rēķini bieži tiek atstāti tikai e-pastā, nevis arhivēti sistēmā. Šāda prakse rada risku dokumentus pazaudēt vai nespēt tos savlaicīgi uzrādīt pārbaudes laikā.E-paraksta un oriģināla nesaglabāšana. Netiek nodrošināta elektroniskā dokumenta oriģināla saglabāšana kopā ar drošu elektronisko parakstu. Tāpat mēdz būt situācijas, kad nav iespējams pārliecināties par e-paraksta derīgumu un autentiskumu. Praksē VID dažkārt tiek iesniegtas tikai dokumentu izdrukas vai kopijas ar norādi, ka dokuments parakstīts elektroniski, taču netiek iesniegts pats elektroniskais dokuments (oriģinālā datne).Arhivēšanas problēmas sistēmu maiņas laikā. Mainot grāmatvedības programmas vai datu uzglabāšanas risinājumus, netiek nodrošināta sistemātiska dokumentu arhivēšana un regulāra datu aktualitātes pārbaude, kā dēļ daļa dokumentu tiek pazaudēta vai...

Kamēr Eiropā kopumā ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) projektu skaits noslīdējis līdz desmitgades zemākajam līmenim, Baltijas reģions demonstrē pārsteidzošu noturību. Saskaņā ar jaunāko „EY Baltic Attractiveness Survey 2026” pētījumu, 2025. gadā Baltijas valstis kopā piesaistīja 65 ĀTI projektus, tādējādi virzoties pretēji vispārējai Eiropas lejupslīdes tendencei.Starptautisko investoru uzticība Baltijai sasniegusi rekordaugstu līmeni: 69% aptaujāto uzņēmumu vadītāju sagaida reģiona pievilcības pieaugumu nākamo trīs gadu laikā, bet 64% plāno paplašināt vai uzsākt darbību Baltijā jau tuvākā gada laikā.Tradicionālie līderi zaudē pozīcijasSavukārt jaunākais „EY European Attractiveness Survey 2026” pētījums liecina, ka 2025. gadā 47 Eiropas valstīs tika īstenoti 5 026 ĀTI projekti, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar projektu skaita samazināšanos par 25% krities arī radīto darba vietu skaits. Šādu lejupslīdi veicinājusi lēnāka ekonomikas izaugsme, svārstīgās enerģijas cenas, tirdzniecības spriedze ar ASV, kā arī karš Ukrainā un konflikti Tuvajos Austrumos. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, 60% aptaujāto uzņēmumu vadītāju sagaida, ka Eiropas pievilcība pieaugs...

Latvijas Banka sadarbībā ar kritisko pakalpojumu sniedzējiem un tirgotājiem ir ieviesusi karšu maksājumus bezsaistē – risinājumu, lai tad, kad karšu maksājumi ierastajā veidā nav iespējami interneta vai mobilo sakaru traucējumu dēļ, būtu iespējams iegādāties pirmās nepieciešamības preces – pārtiku, degvielu un medikamentus.Ne visiem cilvēkiem makā ir skaidrā nauda, jo ikdienā ierasts norēķināties ar karti. Karšu maksājumi bezsaistē paredz, ka apstākļos, kad nav pieejams internets, fiziskās personas, kuras ir kritisko finanšu pakalpojumu sniedzēju klienti, pie noteiktiem pārtikas, degvielas un medikamentu tirgotājiem var iegādāties preces par kopējo summu līdz 200 eiro ar katru karti. Šādu risinājumu ir iespējams izmantot, tikai fiziski ievietojot karti maksājumu karšu terminālī un ievadot kartes PIN kodu. Pašlaik bezsaistes risinājumu nevar izmantot, maksājumam lietojot viedierīci. Vienlaikus jāņem vērā, ka risinājums nedarbojas, ja attiecīgajam tirgotājam nav pieejama elektrība.Pašlaik risinājums darbojas 10 tirgotāju tirdzniecības vietās:trīs pārtikas un pirmās nepieciešamības preču tirgotāju veikalu tīklos – Rimi, Maxima un Lidl;četru degvielas tirgotāju degvielas uzpildes...

Labklājības ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2018. gada 27. marta noteikumos Nr. 173 "Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību". Tie saskaņoti ar grozījumiem Sociālā uzņēmuma likumā, ko Saeima pieņēma 2026. gada 26. martā. Šo grozījumu mērķis ir pilnveidot sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas un uzraudzības kārtību, vienlaikus mazinot administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan uzraudzības iestādēm. Sociālo uzņēmumu vadītājiem un grāmatvežiem un ir svarīgi savlaicīgi iepazīties ar gaidāmajām izmaiņām, kas skar peļņas sadali, ikgadējo darbības pārskatu sagatavošanu un reģistrācijas procedūras.Daļēja peļņas sadale dividendēs no 2027. gada 1. janvāraLīdz šim spēkā esošais regulējums sociālajiem uzņēmumiem liedza sadalīt peļņu dividendēs, nosakot pienākumu visu peļņu novirzīt saimnieciskās darbības nodrošināšanai un sociālā mērķa sasniegšanai. Grozījumi likumā un noteikumu projektā ievieš būtisku pavērsienu: sociālajiem uzņēmumiem tiks atļauta daļēja peļņas sadale dividendēs līdz 50% no pārskata gada peļņas.Šo izmaiņu mērķis ir veicināt privātā investoru kapitāla piesaisti sociālajai...