VISI RAKSTI

Patērētāju tiesību aizsardzības cents (PTAC) sagatavojis apskatu par patērētāju (nebanku) kreditēšanas rezultātiem 2025. gada pirmajā pusgadā. Latvijas patērētāju kreditēšanas (nebanku) tirgus šai laikā bija stabils un vērsts uz izaugsmi, taču šī izaugsme bija nevienmērīga starp dažādiem kredītu veidiem – straujāk pieauga līzingu un distances kredītu apjomi, bet samazinājās patēriņa un hipotekāro kredītu aktivitāte.Tirgus stabilitāte2025. gada pirmajā pusgadā Latvijā bija spēkā 38 speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai – par vienu vairāk nekā iepriekšējā periodā. Kreditēšanas pakalpojumus sniedza 35 kapitālsabiedrības, kas ir tikpat, cik 2024. gada otrajā pusgadā.Gan stabilais tirgus dalībnieku skaits, gan fakts, ka periodā netika apturētas vai anulētas licences, kā arī labā kredītportfeļa kvalitāte liecina par tirgus stabilitāti.PTAC uzraugāmā kredītu portfelī ietilpst: līzingi, hipotekārie kredīti, patēriņa kredīti (klātienē un distancē izsniegtie kredīti t.sk. kredītlīnijas), lombardi.Pieaug kredītportfelisUz 2025. gada 30. jūniju kopējais patērētāju kredīta (nebanku) devēju kredītportfelis sasniedza 1,318 miljardus eiro. Tas ir par 178,67 miljoniem eiro jeb 15 % vairāk...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Ministru kabineta 2025. gada 16. decembra noteikumi Nr. 790 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”" sīkāk paskaidro darba devēja atbilstoši koplīgumam apmaksātos ēdināšanas, ārstniecības un mobilitātes izdevumus, ko neapliek ar algas nodokli.Grozījumi noteic: konkrēti kādus izdevumus, ja tie ir noteikti darba koplīgumā un ir pamatoti ar attiecīgiem izdevumus apliecinošiem ārējiem attaisnojuma dokumentiem, darba devējs var apmaksāt darbiniekam; ka visu darbinieku izdevumu apmēra (to kopsummas) aprēķinam izmanto vidējo darbinieku skaitu, kas norādīts VID iesniegtajā gada pārskatā, kurš sagatavots par pirmstaksācijas gadu. Vidējo darbinieku skaitu aprēķina, saskaitot pie darba devēja strādājošos darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā. Darba devējiem jāsniedz VID paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām par darbinieka ēdināšanas, ārstniecības izdevumiem, izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas un transporta izdevumiem, paziņojumā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publicējis jaunāko metodiskā materiāla versiju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas. Galvenais šīs aktualizācijas mērķis ir nodrošināt, lai visi praktiskie piemēri un aprēķini atbilstu 2026. gada situācijai, padarot tos vieglāk lietojamus nodokļu maksātājiem.Jauns koeficients vērtības koriģēšanaiBūtiskākās izmaiņas, kas tieši ietekmē nodokļa aprēķinu, saistītas ar patēriņa cenu indeksu (PCI). Dokumentā ir aktualizēts koeficients 2026. gadam, kas tagad ir noteikts 1,510 apmērā. Šis koeficients ir kritiski svarīgs personām, kuras pārdod pirms 2000. gada 31. decembra iegūtu īpašumu un kuru rīcībā nav dokumentu par tā sākotnējo iegādes vērtību. Šādos gadījumos iegādes vērtību nosaka, dalot aktuālo kadastrālo vērtību ar minēto PCI koeficientu.Salīdzinot ar iepriekšējo dokumenta versiju, kas tika aktualizēta 2025. gada oktobrī, no galvenā uzskaitījuma ir izņemts 2022. gada koeficients (1,159), tā vietā sarakstu papildinot ar jaunāko 2026. gada rādītāju.Piemēru un termiņu pielāgošanaLai nodrošinātu materiāla aktualitāti, jaunākajā dokumentā ir pārskatīti un pārrēķināti visi 36 praktiskie piemēri....

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija (LNMA) ir nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam un Saeimas deputātiem ar aicinājumu atcelt vai vismaz būtiski samazināt plānoto vinjetes likmes pieaugumu transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 12 tonnām, kas aprīkoti ar četrām un vairāk asīm un "Euro VI" dzinēju.LNMA norādīja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā neatrisina prezidenta identificētās problēmas pēc būtības, bet tikai ļoti šaurā apjomā skar atsevišķas sabiedrības grupas.Asociācija ar izpratni esot uztvērusi prezidenta lēmumu nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai, kā arī prezidenta vēstulē paustos argumentus - par nepietiekami izvērtētu ietekmi, sabiedrības līdzdalības trūkumu, tiesiskās paļāvības principa apdraudējumu un neskaidru mērķu sasniegšanas mehānismu.LNMA skaidro, ka autoceļu lietošanas nodevas palielināšana skars mežsaimniecības un kokrūpniecības nozari, pārtikas ražošanas un piegādes ķēdes, būvniecību un reģionālo uzņēmējdarbību, pašnodarbinātos un mazās saimniecības, kā arī ikvienu patērētāju, kam gala cenu pieaugums tiks pārlikts uz precēm un pakalpojumiem.LNMA uzsver, ka komisijā izskanējušais arguments, ka...

Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka nebanku jeb patērētāju kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai būtiski mazinātu uzraudzības sadrumstalotību, funkciju dublēšanos un lieku administratīvo slogu gan valsts institūcijām, gan pašai nozarei. Pašlaik kreditētāju licencēšanu, uzraudzību un kontroli veic trīs institūcijas – Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienests (VID), un to pieeja atšķiras atkarībā no konkrētā pakalpojumu sniedzēja riskiem. FM norāda, ka praksē veidojas situācijas, kad vienam un tam pašam kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam ir vairākas uzraudzības iestādes, kas nozīmē paralēlas pārbaudes, atšķirīgas prasības un dublējošus procesus. Piemēram, kredītiestādes meitassabiedrību – patērētāju kreditētāju – uzrauga PTAC, kamēr tās mātessabiedrību – kredītiestādi – uzrauga Latvijas Banka. Līdzīga sadrumstalotība vērojama arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kur uzraudzības funkcijas dalās starp PTAC un VID.FM uzsver, ka šāda sistēma neļauj efektīvi koncentrēt finanšu un cilvēkresursus vienuviet un rada lieku administratīvo slogu. Tāpēc ministrija piedāvā nodot nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka 2025. gada 16. decembrī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi), kas stājas spēkā 2025. gada 23. decembrī, izņemot grozījumu noteikumu 96.7 punktā, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. martā. Cita starpā tie paredz jaunu regulējumu attiecībā uz darbiniekam piederoša auto nolietojuma kompensāciju un darbiniekam izmaksātajām kompensācijām par darba devēja elektroauto uzlādi.Palielināts ar nodokli neapliekamo kompensāciju apmērs Auto nolietojuma kompensācija, ko darba devējs darbiniekam izmaksā sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos, palielināta no 0,04 EUR uz 0,08 EUR par km (bet ne vairāk kā 115 EUR mēnesī). Izdevumu kompensācija par elektroauto uzlādi darbinieka dzīvesvietāGrozījumi noteikumos paredz, ka ar algas nodokli nav apliekama izdevumu kompensācija par darba devējam piederoša elektrotransportlīdzekļa elektroenerģijas uzlādi darbinieka dzīvesvietā – neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir...

Lai arī 2022. gadā sāktās valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas tiesiskais ietvars ir izveidots, tostarp noteikta kārtība, kā nosaka mēnešalgu, tomēr reformas mērķi praksē nav sasniegti, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).Iestāde atgādina, ka reformas mērķis bija vienots, caurskatāms un konkurētspējīgs atalgojums. Lai gan kopējie atlīdzības izdevumi ir būtiski pieauguši, atalgojuma nevienlīdzība starp resoriem un iestādēm saglabājas. Darbinieku atalgojumu joprojām nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, nevis amata vērtība un darba saturs, secinājusi VK.Reformas mērķi netiek ievēroti konsekventiValsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins norāda, ka atlīdzības sistēmas reforma bija nepieciešama, taču izveidotā sistēma nenodrošina vienlīdzīgu un konkurētspējīgu atalgojumu, ja, to ieviešot, visā valsts pārvaldē konsekventi neievēro reformas mērķi."Revīzijas rezultāti rāda, ka problēma nav pieejamās naudas apmērā valsts pārvaldei kopumā, bet gan tās sadalē. Kamēr darba samaksu nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, vienlīdzīga darba samaksa par līdzvērtīgu darbu valsts pārvaldē nav iespējama," stāsta G. Litvins, pēc kura vārdiem, revīzijas ziņojums esot "par vērtībām - taisnīgumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Nodokļu piemērošana, sniedzot palīdzību saistībā ar notikumiem Ukrainā", kurā norādīts, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem – nerezidentiem – Latvijā ir tiesības piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, kura apmērs ir 250 eiro mēnesī līdz 2025. gada 30. aprīlim, un 510 eiro mēnesī, sākot ar 2025. gada 1. maiju, un atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu, kas uzturas Latvijā, 250 eiro mēnesī. Atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu piemēros vienam no nepilngadīgā bērna vecākiem vai ārkārtas aizbildnim. Neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu piemēro tikai vienā darbavietā darba devējs. Tiesības piemērot atvieglojumu par apgādībā esošo nepilngadīgu bērnu ir arī tad, ja bērns: saņem ar IIN apliekamus ienākumus, kuru kopējais apmērs nepārsniedz atvieglojuma apmēru (2022., 2023., 2024., 2025. un 2026. gadā – 250 eiro mēnesī); saņem sezonas laukstrādnieka ienākumus; vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam) saņem ar algas nodokli apliekamus ienākumus. Darba...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sāks vērtēt valdības atbalstītos Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Imigrācijas likumā, kas atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam paredz pilnveidot vienotas uzturēšanās un darba atļaujas izsniegšanas mehānismu trešo valstu piederīgajiem, kā arī precizē citus ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu saistītos nosacījumus.Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvā noteiktajam turpmāk nodarbināto trešo valstu pilsoņu termiņuzturēšanās atļaujas netiks anulētas, ja bezdarba periods termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā nepārsniegs trīs mēnešus, bet, ja ārzemnieks strādājis Latvijā ilgāk nekā divus gadus, pieļaujamais bezdarba periods tiks pagarināts līdz sešiem mēnešiem.Izmaiņas Imigrācijas likumā paredz precizēt uzturēšanās atļauju pieprasīšanas procesu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, nosakot likumīgu uzturēšanos kā priekšnosacījumu, kā arī nosakot procedūru trūkstošo dokumentu iesniegšanai un paredzot vienotu 14 dienu termiņu, kas nodrošina caurskatāmu un prognozējamu procesuālo kārtību.Likumprojekts arī paredz tiesības deleģēt ārpakalpojuma sniedzējam uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu pieņemšanu un šaubu gadījumos vīzas vai uzturēšanās atļaujai iesniegto dokumentu īstuma pārbaudi.Tāpat paredzēts noteikt atsevišķus būtiskus ierobežojumus un precizējumus,...

Lauku atbalsta dienests (LAD) no 20. februāra uzsāks projektu pieteikumu pieņemšanu vairākiem atbalsta pasākumiem lauku saimniecību attīstībai. LAD aicina ņemt vērā, ka pieteikšanās tiek uzsākta februārī, taču projektu iesniegšanas beigu termiņi pasākumiem atšķiras.Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējaiNo 20. februāra līdz 20. martam pieteikumus pieņem atbalsta pasākumam LA 4.1.1. “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai” - mērķis ir atbalstīt mazās un vidējās lauku saimniecības, lai uzlabotu to saimnieciskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kā arī veicinātu kooperācijas attīstību.Atbalstam var pieteikties lauku saimniecības, tai skaitā lauksaimniecības nozares zinātniskās institūcijas, kuras veic lauksaimniecisko darbību.Trešās kārtas publiskais finansējums: mazajām lauku saimniecībām ir 16,7 miljoni eiro; vidējām lauku saimniecībām – 18,4 miljoni eiro.Finansējums tiek sadalīts proporcionāli pa reģioniem atbilstoši LAD reģionālo lauksaimniecības pārvalžu izvietojumam (detalizēts sadalījums pa reģioniem pieejams LAD tīmekļvietnē).Svarīgi! Atbalsta pretendentam maksimālo attiecināmo izmaksu noteikšanai ņems vērā iepriekšējās kārtās piešķirto finansējumu. Par to plašāka informācija skatāma LAD tīmekļvietnē.Atbalsts preventīvajiem ieguldījumiemNo 20. februāra līdz 20. jūlijam LA...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par rīcību ar sankcijām pakļautām precēm. Situācijas, kad uzņēmuma rīcībā nonāk preces, kuru importēšana Eiropas Savienībā (ES) vai reeksports ir aizliegts sankciju dēļ, rada ne tikai juridiskus, bet arī ievērojamus finansiālus sarežģījumus. VID nesenā uzziņā ir skaidrojis, kādas muitas procedūras ir pieļaujamas attiecībā uz precēm, kurām saskaņā ar regulējumu piemērojami importa un reeksporta aizliegumi.Situācijas raksturojumsUzziņas pieprasījuma iesniedzējs bija saskāries ar problēmu, ka importa muitas deklarācijā norādītajām precēm (alkoholiskajiem dzērieniem no Baltkrievijas) ir piemērojams Regulas Nr. 765/2006 1.ra panta 1. punktā noteiktais importa aizliegums. Tā kā šīs preces nav atļauts ne izlaist brīvā apgrozībā, ne reeksportēt uz Baltkrieviju, uzņēmumam radās pamatotas bažas par bezgalīgu preču uzglabāšanu muitas noliktavā un no tā izrietošajiem zaudējumiem.Pieļaujamās muitas procedūrasVID norāda, ka attiecībā uz sankcijām pakļautām precēm, kuras atrodas muitas kontrolē, ir iespējams izvēlēties kādu no šādiem risinājumiem.Uzglabāšana muitas noliktavā vai brīvajā zonāPreces var deklarēt procedūrai “uzglabāšana muitas noliktavā”, iesniedzot attiecīgu muitas...

Augstākās tiesas plēnumā, kas tika sarīkots 16. janvārī, senatori savu darbību 2025. gadā novērtējuši kā labu, jo Senāts ar pamatuzdevumiem – lietu izskatīšanu kasācijas instancē un stabilas tiesu prakses veidošanu – esot ticis galā.Kā liecina apkopotā statistika, 2025. gadā saņemtas 1862 lietas, kas ir par 7% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Par 9% samazinājies izskatīto lietu skaits, līdz ar to arī lietu izskatīšanas koeficients Senātā pagājušajā gadā ir nedaudz samazinājies – no 100% 2024. gadā uz 98% 2025. gadā. Taču, kā norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, samazinājums pāris procentu robežās nenozīmē, ka jāceļ trauksme, tas izlīdzinās normālā darba gaitā.Lietu termiņi Senātā ir samazinājušies – gan līdz lēmumam par lietas ierosināšanu, gan lietu izskatīšanai. Administratīvo lietu departamentā vidējais lietu izskatīšanas termiņš bija 9 mēneši, Civillietu departamentā 4,3 mēneši, Krimināllietu departamentā 4,7 mēneši. Samazinājies arī ilgo lietu skaits, kas Senātā ir ilgāk par trīs gadiem – tādas palikušas 21, daļa no tām ir apturētas...

Saeima 15. janvāra sēdē ar 45 balsīm "par" (balsošanas laikā piedalījās 75 deputāti) pieņēma grozījumus Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, kuru mērķis ir nodrošināt privātpersonai taisnīgu un efektīvu kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējumu atlīdzinājumu. Cita starpā pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka persona, kuras manta kriminālprocesa laikā bijusi arestēta, var prasīt kompensāciju no valsts jau pēc aresta atcelšanas, pat ja kriminālprocess vēl nav noslēdzies un gala lēmums nav pieņemts. Pašlaik mantas aresta atcelšana pati par sevi nav pamats kompensācijas saņemšanai.Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere nosūtījusi Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam lūgumu nodot Saeimai atkārtotai caurlūkošanai likuma grozījumus par kaitējuma atlīdzināšanu kriminālprocesā. Arī ģenerālprokurors Armīns Meisters apsver iespēju aicināt Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus likumā par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, to viņš atzina 16. janvārī Augstākās tiesas plēnumā. Tieslietu ministre brīdina par vairākiem būtiskiem apdraudējumiem gan sabiedrības interesēm, gan valsts budžetam, gan kriminālprocesa sekmīgai norisei, tai skaitā kriminālprocesa laikā ar jauniem pierādījumiem...

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's 16. janvārī apstiprināja Latvijas kredītreitingu esošajā A3 līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Moody`s norāda, ka Latvijas kredītreitinga apstiprināšanu esošajā A3 līmenī pamato valsts spēcīgais institucionālais ietvars un valdības rīcībspēja, kas nodrošināja stingras fiskālās politikas konsekventu īstenošanu un apliecināja spēju pārvarēt dažādus ārējo faktoru izraisītus izaicinājumus, tostarp valsts ekonomikai pielāgojoties jauniem apstākļiem pandēmijas un enerģētikas krīzes divkāršo satricinājumu laikā, ziņo Finanšu ministrija.Saskaņā ar aģentūras viedokli, Latvijas kredītreitinga apstiprināšana esošajā līmenī atspoguļo arī stabilus ekonomiskās izaugsmes pamatus un augstu ienākumu līmeni uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar citām pasaules valstīm.Kur A3 atrodas reitingu skalā?LīmenisMoody's reitingsRaksturojumsAugstākaisAaaMinimāls risks (piemēram, Vācija)AugstsAa1, Aa2, Aa3Ļoti zems risksAugstāks vidējaisA1, A2, A3Zems risks ( Latvija)Zemāks vidējaisBaa1, Baa2, Baa3Mērens risks (pēdējais investīciju līmenis)SpekulatīvsBa1 un zemākAugsts risksĢeopolitiskie riski nemazināsStabilais Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējums atspoguļo Moody’s viedokli, ka Latvijas ģeopolitiskie riski saglabāsies paaugstināti, lai gan tos mazina valsts dalība NATO, NATO karaspēka pastāvīgā dislokācija Latvijā un valsts aizsardzības spēju stiprināšana....

Mūsdienu darba tirgus kļūst arvien mobilāks — darbinieki var strādāt ne tikai savā mītnes valstī, bet arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, gan fiziski pārvietojoties, gan attālināti. Šāda iespēja paver plašākas karjeras un biznesa perspektīvas, tomēr vienlaikus rada jautājumus par nodokļu piemērošanu. Īpaši svarīgi ir saprast, kura valsts ir tiesīga aplikt ienākumus ar nodokļiem un kā nodrošināt, lai tie tiktu aprēķināti korekti, izvairoties no dubultās aplikšanas vai nepamatotām nodokļu plaisām. Saskaņā ar Latvijas likumiem un ES regulām (Regula 883/2004 un 987/20091) pastāv vairākas iespējas, kurā valstī maksāt nodokļus. 1. Ja Latvijas darba ņēmējs strādā tikai vienā ES dalībvalstī, piemēram, tikai Polijā, tad jāizvērtē, vai viņš strādā, fiziski atrodoties Polijā, vai no Latvijas attālināti strādā Polijā.1.1. Attālināti strādā kādā no ES dalībvalstīm, piemēram, tikai Polijā (atrodas faktiski Latvijā, bet strādā pie Polijā reģistrēta darba devēja). Strādājot attālināti, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā persona faktiski veic darbu, neatkarīgi no tā, kurā valstī ir...