JAUNUMI

Līgumos nereti par maz uzmanības pievērš nepārvaramas varas jeb force majeure jautājumiem, taču pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā tiem var būt ļoti liela loma. Noteiktās situācijās starp līgumslēdzējiem var rasties sarežģīti strīdi, interpretējot nepārvaramas varas noteikumus. Kaut arī par laimi Latvija līdz šim nav bijusi iesaistīta militāros konfliktos, pirms sadarbības/ piegādes/ pakalpojumu līguma noslēgšanas ir vērts padomāt, vai arī hibrīdkara elementi var atbrīvot no pienākuma izpildīt saistības, uzsvēra Andris Tauriņš, zvērināts advokāts un ZAB Sorainen partneris vebinārā «Vai var apdrošināt terorisma, kara un sabotāžas riskus?»Advokāts akcentēja, ka ar nepārvaramas varas situācijām uzņēmēji īpaši saskārušies finanšu krīzes laikā 2008. gadā, Covid–19 pandēmijas periodā un arī kopš tā laika, kad pirms četriem gadiem Krievija iebruka Ukrainā. Nepārvaramas varas konstatēšanas kritērijiLatvijas tiesību aktos nav sniegta force majeure definīcija, lai gan Civillikums jēdzienu «nepārvarama vara» min vairākās normās. Izpratne nostiprināta tiesību doktrīnā un tiesu praksē. Nepārvarama vara — tie ir ārkārtēji, nenovēršami un neparedzami apstākļi, kurus izraisījuši no...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija saņēmusi vēstuli no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārstes Daces Klincāres, kurā viņa aicina veikt grozījumus Darba likuma normās par svētku dienu apmaksu summētā darba laika režīmā strādājošajiem.Vēstulē norādīts, ka pašlaik Darba likuma 74. panta regulējums faktiski neparedz apmaksātas svētku dienas darbiniekiem ar summēto darba laiku, jo norma tiek interpretēta tā, ka svētku dienu apmaksa pienākas tikai tiem, kuri strādā normālo darba laiku. Rezultātā mediķiem un citiem summētā darba laika darbiniekiem varot būtiski samazināties darba samaksa mēnešos ar vairākām svētku dienām.D. Klincāre atsaucas arī uz Augstākās tiesas Senāta 2019. gada spriedumu, kurā atzīts, ka svētku dienu samazinājums jākompensē visiem darbiniekiem neatkarīgi no darba laika organizācijas, lai netiktu pārkāpts vienlīdzīgas darba samaksas princips. Tomēr praksē darba devēji šo normu ignorējot, un strādājošajiem neesot iespējams panākt vienlīdzīgu attieksmi bez regulārām tiesvedībām.Vēstules autore uzsver, ka šī neskaidrība kļūst īpaši aktuāla brīdī, kad Saeima jau virza grozījumus par virsstundu un...

Rakstā aplūkošu būtiskākos aspektus, kas skar nodokļu piemērošanu fizisko personu ienākumam no lauksaimniecības zemes nomas. Tā kā ļoti bieži nomniekam ne tikai ir jāietur nodokļi no zemes nomas maksas, bet arī jāiesaka, kā rīkoties iznomātājam, apskatīsim, ko svarīgi zināt gan ienākuma guvējam, gan ienākuma izmaksātājam.Neiedziļināšos juridiskās niansēs, bet dažas detaļas minēšu arī no lauksaimniecības zemes nomas darījumu juridiskās puses.Likuma «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» 36. pants nosaka, ka lauksaimniecības zemes nomas līgums slēdzams rakstveidā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem. Zemes nomnieks vai iznomātājs Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā pašvaldību informē par noslēgtiem lauksaimniecības zemes nomas līgumiem. Savukārt pašvaldībai ir pienākums vest lauksaimniecības zemes nomas līgumu reģistru.Zemes nomas līgums reģistrējams pašvaldībāMK 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 748 «Noteikumi par darījumiem ar lauksaimniecības zemi» 31. punkts paredz, ka zemes nomnieks vai iznomātājs mēneša laikā pēc zemes nomas līguma noslēgšanas lauksaimniecības zemes nomas līguma atvasinājumu iesniedz personiski vai apliecinātu atvasinājumu nosūta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 26. februārī ir pieņemts likums “Grozījumi Grāmatvedības likumā”, kurš stājas spēkā 27. martā. Grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka publiskojamie dokumenti, kurus iesniedz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjekti un likuma “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” subjekti tiek nodoti Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European Single Access Point; turpmāk – ESAP). Precizēts Grāmatvedības likuma tvērums attiecībā uz tā subjektiem. Ar grozījumiem Grāmatvedības likuma subjektu saraksts papildināts ar:citām publiskajām personām un iestādēm, tostarp Latvijas Banku, kas ir atvasināta publiska persona;dzīvokļu īpašnieku kopību, kas veic saimniecisko darbību (saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu).Vēršam uzmanību, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums kārtot grāmatvedību un sagatavot gada pārskatus saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likumu, turpmāk Grāmatvedības likumā tās būs šī likuma subjekti.Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīvu (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta...

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņiem ir grūti atrast darbu. Iemesli ir dažādi – sīva konkurence, neatbilstošas prasmes, pieredzes trūkums vai vienkārši neskaidra orientēšanās darba tirgū. Taču aina nav tik viennozīmīga. Tajā pašā laikā darba devēji gadiem ilgi sūdzas par darbinieku trūkumu un nespēju aizpildīt vakances. Kāpēc laikā, kad bezdarba līmenis Latvijā ir vēsturiski zemākais, tik liela daļa cilvēku joprojām jūtas izstumti no darba tirgus? Un vēl būtiskāks jautājums, kā izkļūt no šī darba tirgus paradoksa?Trūkst vajadzīgo prasmjuDarba tirgū šobrīd iezīmējas būtiska plaisa starp darba devēju vajadzībām un darba meklētāju iespējām. Vairākās nozarēs vakances ilgstoši paliek neaizpildītas, jo trūkst atbilstoši kvalificētu speciālistu. Īpaši izteikti tas redzams tādās jomās kā ceļu būve vai elektroinženierija. Šeit veidojas tā sauktā prasmju neatbilstība (skills mismatch) – situācija, kad darba tirgū ir pieprasījums pēc noteiktām kompetencēm, bet potenciālie darbinieki tās nav apguvuši vai šīs profesijas nav izvēlējušies.Vienlaikus formāli skatoties, vakanču portālos regulāri parādās simtiem jaunu...

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) atgādina, ka 10. martā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21”, kas precizē periodiskās būvju tehniskās apsekošanas kārtību un nosaka gadījumus, kad šāda apsekošana turpmāk vairs nav nepieciešama.Ar grozījumiem būvnormatīvā noteikti konkrēti gadījumi, kad otrās un trešās grupas publiskām ēkām vai daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām periodisko tehnisko apsekošanu var neveikt. Tie ir šādi gadījumi:ēkas daļā pēdējo 10 gadu laikā veikta atjaunošana vai pārbūve un darbi pieņemti ekspluatācijā;būvvalde ir aizliegusi ēkas ekspluatāciju;ēka ir konservēta;ēka faktiski netiek ekspluatēta un atrodas norobežotā teritorijā.Savukārt gadījumos, kad ēka netiek ekspluatēta, bet ir brīvi pieejama vismaz no vienas fasādes puses, apsekošanas laikā būvspeciālistam būs jānovērtē vismaz garāmgājēju drošības riski un nepieciešamība veikt konservācijas pasākumus. Tas palīdzēs savlaicīgi identificēt potenciālus apdraudējumus apkārtējai videi un sabiedrības drošībai, piemēram, konstrukciju atdalīšanās, fasādes elementu krišanas vai citu bīstamu bojājumu riskus, un nodrošināt, ka īpašnieks veic nepieciešamos drošības vai konservācijas pasākumus.Būvnormatīva...

Vai tiesai ir pienākums pašai pārbaudīt publiski pieejamus datus par juridiskās personas pārstāvības tiesībām? Vai tiesa drīkst ignorēt faktu, ka prasība tika iesniegta termiņā, bet netika pieņemta pārmērīga formālisma dēļ? Kā līdzsvarojamas tiesiskās noteiktības un tiesību uz taisnīgu tiesu prasības?Senāta Civillietu departamenta 29.09.2025. lēmums lietā Nr. C770833524, SKC–361/2025Darba devējs cēla prasību pret darbinieku par darba līguma izbeigšanu, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 101. panta pirmās daļas 9. punktu un DL 110. panta normām. Ar Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 21. jūnija spriedumu prasība noraidīta pilnībā, savukārt, ar Rīgas apgabaltiesas 2025. gada 17. janvāra lēmumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223. panta 2. punktu, tiesvedība lietā izbeigta. Apgabaltiesa norādīja, ka arodbiedrība bija sniegusi nepiekrišanu darba līguma uzteikumam, un darba devējam saskaņā ar DL 110. panta ceturto daļu bija noteikts viena mēneša prekluzīvs termiņš prasības celšanai tiesā.Arodbiedrības atteikumu darba devējs saņēma 2023. gada 21. decembrī, līdz ar to termiņš prasības celšanai beidzās 2024. gada 22....

Stājušies spēkā Ministru kabineta 2026. gada 3. marta noteikumi Nr. 108 "Kārtība, kādā īstenojami atbalstāmie pasākumi jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai". Noteikumu mērķis ir nodrošināt valsts budžeta finansējumu jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanas atbalstāmo pasākumu īstenošanai, radot pozitīvu ekonomisko ietekmi. Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka saskaņā ar likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" Ministrijas budžeta programmā "Valsts atbalsta programmas" prioritārajam pasākumam "Jaunuzņēmumu atbalstam" 2026. gadā ir paredzēts finansējums 400 000 eiro apmērā. Turpmākajos gados nepieciešamības gadījumā tiks veikti arī grozījumi finansējuma apjomā, atbalstāmo pasākumu saturā un to rādītājos, lai atbalsts atbilstu jaunuzņēmumu ekosistēmas vajadzībām. Veicinās jaunuzņēmumu konkurētspējuAtbalstu paredzēts sniegt, lai veicinātu jaunuzņēmumu konkurētspēju un attīstību, atbalstot jaunu jaunuzņēmumu dibināšanu, esošo jaunuzņēmumu attīstību un darba vietu radīšanu, tādējādi veicinot investīciju piesaisti un eksporta palielināšanu, atzīmē EM.Projektu iesniegumus atklātā atlasē vērtēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Projektus vērtēs pēc atbilstības un iesniedzēja kvalitātes kritērijiem, piešķirot punktus par...

Eiropas Parlaments (EP) 10. martā apstiprinājis jaunus noteikumus, kas nodrošinās labāku maksātnespējas koordināciju starp dalībvalstīm un padarīs Eiropas Savienību (ES) pievilcīgāku ārvalstu un pārrobežu ieguldījumiem. EP deputāti apstiprināja provizorisko vienošanos ar dalībvalstīm par saskaņotākiem maksātnespējas standartiem ES, par ko tika panākta vienošanās 2025. gada novembrī, proti, tā saucamo "Harmonizācijas direktīvu".Vienkāršāka aktīvu izsekošana un labāk aizsargāti kreditoriJaunie noteikumi atvieglo maksātnespējas administratoriem maksātnespējīga uzņēmuma aktīvu izsekošanu, jo viņi iegūs piekļuvi faktisko īpašnieku reģistriem, valstu reģistriem un datubāzēm, kā arī saņems vairāk informācijas no valstu iestādēm, kurām ir piekļuve valstu banku kontu reģistriem, un no tām, kas veic pārrobežu meklēšanu. Visiem maksātnespējas administratoriem neatkarīgi no ES valsts, kurā viņi ir iecelti, tiks garantēti vienādi piekļuves nosacījumi tiesai.Ja uzņēmums noslēdz juridiskas darbības trīs mēnešu laikā pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas un tās ir izdevīgas dažiem kreditoriem, bet kaitē citiem, jaunie noteikumi nodrošina, ka tās kļūs spēkā neesošas un neizpildāmas. Lai labāk aizsargātu kreditoru intereses, būs iespēja izveidot...

Būvniecības ierosinātājiem samazināts administratīvais slogs — 2026. gada 6. janvārī spēkā stājās grozījumi Būvniecības likumā, Zemesgrāmatu likumā un likumā «Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās», kas ir pieņemti 2025. gada 13. novembrī un ar kuriem ir vienkāršots būvniecības process un ir grozīta būves reģistrācijas kārtība, paredzot vienoto būves reģistrācijas procesu.Vienotais būves reģistrācijas process ir ieviests pēc «vienas pieturas aģentūras» principa — no ieceres ierosināšanas līdz būves ierakstīšanai zemesgrāmatā, apvienojot būvniecības ierosināšanu, datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastrā) un īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā vienā pieteikumā, kas iesniedzams Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).Ja iepriekš būvniecības ieceres iesniedzējam bija nepieciešams sagatavot trīs dažādus iesniegumus trīs dažādām iestādēm — iesniegumu par būvniecību, iesniegumu par būves reģistrāciju Kadastrā un iesniegumu par būves ierakstīšanu zemesgrāmatā, tad šobrīd ir jāiesniedz viens iesniegums (trīs iesniegumu vietā), proti, iesniegums par būvniecību ir arī iesniegums par attiecīgās būvniecības rezultātā radītās būves tālāko reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un tās ierakstīšanu...

Lai nodrošinātu stabilu un prognozējamu uzņēmējdarbības vidi reģionos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā 'Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", kas paredz nodokļu atvieglojumu izmantošanas termiņu pagarināšanu speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ).Grozījumi paredz, ka SEZ uzņēmumi nodokļu atvieglojumus varēs piemērot ieguldījumiem un paredzamajām algu izmaksām, kas veiktas līdz 2035. gada 31. decembrim. Savukārt šo ieguldījumu rezultātā uzkrātās nodokļu atlaides uzņēmumi varēs izmantot līdz 2050. gada 31. decembrim.SEZ uzņēmumiem pieejamas būtiskas nodokļu atlaides – līdz pat 80% no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN). Pašvaldības savukārt var piešķirt papildu NĪN atvieglojumus, kas atsevišķos gadījumos ļauj nodokļa slogu samazināt līdz pat 100%.Saeima 12. februārī pieņēma grozījumus Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā, ar kuriem atbalstīja Latgales SEZ darbības termiņa pagarināšanu līdz 2050. gadam un Alūksnes novada pievienošanu tai. Savukārt 26. februārī Saeima pieņēma grozījumu Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā un grozījumu Liepājas speciālās ekonomiskās...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka no 2026. gada 1. aprīļa stājas spēkā grozījumi “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, kas nosaka, ka tiesības atrasties bezdarbnieka statusā un tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu ir tikai tad, ja netiek gūti ienākumi, no kuriem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās (VSAOI) iemaksas. Šis nosacījums attiecas uz visiem nodokļu maksāšanas režīmiem, arī autoratlīdzību saņēmējiem.Bezdarbnieks, kurš ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā pašnodarbinātais, ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. martam var vienlaikus gūt ienākumus un saglabāt bezdarbnieka statusu, ja mēneša ienākumi nesasniedz valstī noteikto minimālo algu un tiek veiktas VSAOI 10% iemaksas pensijai.Ja bezdarbnieka statusa laikā persona gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, arī kā autoratlīdzības saņēmējs, par to vienas darba dienas laikā jāinformē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).Ja par nodarbinātību nepaziņo un zaudē bezdarbnieka statusu, bezdarbnieka pabalsta izmaksu VSAA pārtrauks, bet jau izmaksātais pabalsts par nodarbinātības periodu būs jāatmaksā valsts budžetam.Kādi ienākumi ir atļauti...

Kārtību, kādā tiks piešķirts atbalsts un noteikti sasniedzamie rezultāti organizācijām, kuru darbības veicina jaunuzņēmumu dibināšanu, esošo attīstību, konkurētspēju, investīciju piesaisti un eksporta paplašināšano, turpmāk noteiks Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie Ministru kabineta 2026. gada 3. marta noteikumi Nr. 108 “Kārtība, kādā īstenojami atbalstāmie pasākumi jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai”, kas stājušies spēkā 10. martā. Noteikumi tapuši saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteikto – paredzēt atbalstāmos pasākumus jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai, to izpildes nosacījumus un īstenošanas kārtību, jaunuzņēmumus pārstāvošo organizāciju kvalifikācijas nosacījumus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus un atbalstāmo pasākumu īstenošanai pieejamo valsts finansējuma apmēru. 2026. gadā jaunuzņēmumu atbalstam ir paredzēts valsts budžeta finansējums 400 000 EUR apmērā. Atbalsta intensitāte noteikta 100% apmērā, atbalsts līdz 100 tūkst. EUR.“Mūsu mērķis ir veidot Latviju par vietu, kur drosmīgas idejas pārtop globālos uzņēmumos. Jaunuzņēmumi nav tikai atsevišķs ekonomikas segments - tie ir inovāciju, produktivitātes un augstas pievienotās vērtības dzinējspēks. Tie rada labi apmaksātas darba vietas, piesaista ārvalstu investīcijas...

Aizvadītajā gadā pieaudzis pasludināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits, bet samazinājies ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) apkopotie dati.2025. gadā ierosināti 127 TAP, kas ir par 7% mazāk nekā 2024. gadā, taču būtiski pieaudzis pasludināto TAP skaits - 37 procesi, kas ir par 32% vairāk nekā gadu iepriekš. Proporcija starp ierosinātajiem un pasludinātajiem TAP sasniedza 29%, kas ir par deviņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Tāpat par 4% palielinājās pasludināto TAP īpatsvars pret pasludinātajiem personu maksātnespējas procesiem.Pērn par 6% samazinājās ierosināto juridisko personu maksātnespējas lietu skaits un par 5% - pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits.Fizisko personu maksātnespējas procesu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 23%. Šī lejupslīde novērojama kopš 2021. gada, norāda MKD.Kā skaidro MKD, šī tendence, visticamāk, saistāma ar valstī noteiktās minimālās algas pieaugumu, līdz ar ko palielinājusies arī fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa.MKD statistika rāda, ka vidējais maksātnespējas procesa ilgums pērn pieaudzis līdz diviem gadiem. To...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 11. martā oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis Nr. 49 (2026/49.08) ir publicēts aktuālais zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts (turpmāk – aktuālais saraksts), kas piemērojams, sākot no 2026. gada 1. aprīļa.Zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir jurisdikcijas, kas iekļautas ar Eiropas Savienības (ES) Padomes 2026. gada 17. februāra secinājumiem pārskatītajā ES sarakstā par jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, apstiprinātajā I pielikumā.No 2026. gada 1. aprīļa aktuālajā sarakstā ir iekļautas šādas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas:Angiljas teritorija;ASV Guamas teritorija;ASV Samoa teritorija;ASV Virdžīnu salu teritorija;Krievijas Federācija;Palau Republika;Panamas Republika;Tērksas un Kaikosas salu teritorija;Vanuatu;Vjetnamas Sociālistiskā Republika.Aktuālajā sarakstā no jauna ir iekļauta Tērksas un Kaikosas salu teritorija un Vjetnamas Sociālistiskā Republika, bet ir izslēgta Fidži Republika, Trinidādas un Tobāgo Republika un Samoa Neatkarīgā Valsts.