JAUNUMI

Latvijas Republikas Senāta 2025. gada 16. decembra spriedums lietā Nr. SKA–376/2025 būtiski precizē kārtību, kādā aprēķināms darba nespējas kopējais ilgums slimības pabalsta piešķiršanai. Lieta tika ierosināta pēc pieteicējas kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīts viņas lūgums piešķirt slimības pabalstu. Pieteicēja 2022. gada 28. jūnijā vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lūdzot piešķirt slimības pabalstu par darba nespējas periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 1. aprīlim (strīdus periods). VSAA, pamatojoties uz likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 13. panta pirmo daļu, pieteicējai atteica piešķirt slimības pabalstu, jo triju gadu laikā pieteicējai, neskaitot darba nespējas dienas strīdus periodā, ar pārtraukumiem jau bijuši pieci darba nespējas gadījumi — kopumā 364 dienas, tātad — pilnas 52 nedēļas.Tā kā pieteicējai ar strīdus periodu saistītās pārejošas darba nespējas pirmā diena iestājās 2021. gada 29. decembrī, tad lietā bija piemērojama likuma normas redakcija, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam. Šajā...

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā1, kas pilnībā stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā, ievieš iespēju aizklāt informāciju par patieso labuma guvēju (PLG) pamatota apdraudējuma gadījumā un pienākumu sniegt detalizētākas ziņas par PLG valstspiederību un kontroles apjomu2.Informācijas aizklāšana nozīmēs arī pārmaiņas NILLTPFN likuma subjektu, tai skaitā ārpakalpojumu grāmatvežu darbā, jo klientu izpētes ietvaros dati vairs nebūs tik ātri un vienkārši pieejami. Vairāki jaunās kārtības aspekti vēl nav skaidri un saprotami definēti piemērošanai praksē. Kā liecina Uzņēmumu reģistra (UR) sniegtā informācija, daudz kas būs atkarīgs no likuma normu interpretācijām katrā konkrētajā gadījumā.Kas pamato draudus?Viens no būtiskākajiem pavērsieniem jaunajā regulējumā ir datu aizklāšanas mehānisma paplašināšana, kas līdz šim bija pieejams tikai ļoti ierobežotam personu lokam. Līdz 2026. gada vidum likums paredzēja aizklāt ziņas par patieso labuma guvēju tikai tad, ja persona nebija sasniegusi pilngadību vai tai bija tiesiski ierobežota rīcībspēja. Tomēr jaunās normas paredz, ka tagad ikviens...

Turpinām rakstu ciklu «Iekšējās kontroles sistēma praksē», kurā soli pa solim aplūkojam, kā izveidot un uzturēt iekšējās kontroles sistēmu (IKS), kas ir ne tikai atbilstoša normatīvo aktu prasībām, bet arī praktiski izmantojama ikdienas darbā. Šajā rakstā aplūkosim, kā praksē izvērtēt klienta izpēti ietekmējošos riska faktorus, kā noteikt samērīgu klienta izpētes apjomu atbilstoši identificētajiem riskiem, kā šo procesu aprakstīt IKS un kā nodrošināt, lai pieņemtie lēmumi būtu pamatoti, konsekventi un dokumentēti.Atgādināšu, ka cikla otrajā rakstā pievērsāmies klienta izpētes pirmajam posmam — klienta identifikācijai, skaidrojot, kā iegūt un pārbaudīt informāciju par klientu, tā pārstāvi un patieso labuma guvēju, kā arī kāpēc kvalitatīvi veikta identifikācija ir pamats turpmākajai klienta izpētei.Tomēr ar klienta identifikāciju klienta izpēte nebeidzas. Identifikācija ļauj noskaidrot, kas ir klients, savukārt nākamais loģiskais solis ir izvērtēt, kādus riskus konkrētais klients rada un kādam klienta izpētes apjomam un kontroles pasākumiem šie riski atbilst. Tieši šajā posmā praksē tiek īstenota uz risku balstīta pieeja —...

Raksta mērķis ir veicināt likuma subjekta profesionālās kvalitātes un personīgās labsajūtas apvienošanu, liekot uzsvaru uz mūsdienīgas un ilgtspējīgas pakalpojuma sniegšanas galvenajām komponentēm — profesionalitāti, cilvēcību un ētiskas sadarbības perspektīvu. Problēmsituācijas strukturēšanai un vēlamā risinājuma ieviešanai ir būtiski iezīmēt trīs elementus: galvenos jautājumus, cēloņus un vīziju — kā vajadzētu būt?Risks par likumu prasību neievērošanuLikuma subjekta pienākumi ir noteikti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk — NILLTPFN likums) un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (turpmāk — Sankciju likums).Ārpakalpojuma grāmatvedība kā NILLTPFN likuma subjekts ir definēta 3. panta trešajā daļā:Savukārt šī panta septītā daļa nosaka izņēmumu:Atbildība par likuma prasību neievērošana ir noteikta NILLTPFN likuma 78. panta 1. daļā un apkopota Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) tīmekļvietnē.Likuma subjektam var tikt noteiktas sankcijas par sekojošiem pārkāpumiem:nav sniegta likumā paredzētā informācija noteiktajos termiņos;nav iecelts atbildīgais darbinieks par NILLTPFN prasību ievērošanu;nav ieviesta vai ir nepilnīgi ieviesta iekšējās kontroles sistēma;nav veikta...

Finanšu ministrija sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Kārtība, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti pieprasa un saņem informāciju no valsts informācijas sistēmām", kas paredz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) subjektiem (bankām, apdrošinātājiem, maksājumu iestādēm, grāmatvežiem, notāriem, nekustamo īpašumu starpniekiem u.c.) iespēju klientu izpētei nepieciešamos datus no valsts informācijas sistēmām saņemt vienuviet, izmantojot valsts datu apmaiņas platformu “Datu apmaiņas nodrošināšanas pakalpojums” (DAGR).DAGR ir valsts datu izplatīšanas un pārvaldības platforma, kas jau ir izveidota un tiek attīstīta, paplašinot tās izmantošanu arī klientu izpētei datu saņemšanai. Platforma nenodrošina vienotu datu uzkrāšanu, bet kalpo kā vienota piekļuves vide dažādu valsts reģistru datiem. Platformā būs pieejami dati no Valsts ieņēmumu dienesta politiski nozīmīgu personu reģistra, Sodu reģistra, Fizisko personu reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, Nederīgo...

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai minimālās algas atsauces vērtībai minimālā mēneša darba alga 2027. gadā būtu nosakāma 835 eiro apmērā, norādīts Labklājības ministrijas (LM) ziņojumā par minimālās algas situāciju 2026. gadā.LM ziņojumā norādīts, ka minimālajai algai jāatbilst 46% no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamajiem 12 mēnešiem. Vidējā bruto alga 2025. gadā bija 1815 eiro, tādēļ minimālā alga nākamajam gadam aprēķināta 834,9 eiro apmērā, to noapaļojot līdz 835 eiro. Tas būtu par 55 eiro jeb 7% vairāk nekā šogad, kad minimālā alga ir 780 eiro.Valdība 2024. gadā vidēja termiņa plānā paredzēja minimālo algu 2027. gadā paaugstināt līdz 820 eiro, bet 2028. gadā līdz 860 eiro. Šāda pieauguma fiskālā ietekme jau ņemta vērā valsts budžetā.LM secina, ka nepieciešama vienošanās, lai salāgotu budžeta ietvarā paredzēto minimālās algas palielinājumu ar pieaugumu, kas izriet no noteiktās 46% atsauces vērtības. Minimālā alga 820 eiro apmērā veidotu 45,2% no iepriekšējā gada vidējās algas, bet...

Latvijas Republikas Senāts ir pieņēmis spriedumu, kas ievieš skaidrību par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu bērnu sporta nodarbībām, ko organizē sabiedriskā labuma organizācijas. Tiesa secinājusi, ka maksa par bērnu un jauniešu tenisa treniņiem nav automātiski atbrīvojama no PVN maksāšanas ar pamatojumu, ka tā veicina "bērnu un jauniešu tiesību aizsardzību".Strīds izcēlās starp biedrību „VL tenisa skola” un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). VID veica datu atbilstības pārbaudi par 2018., 2019. un 2020. gadu, secinot, ka biedrība ir ilgstoši un par maksu organizējusi tenisa nodarbības bērniem un jauniešiem. Tā kā organizācijas ieņēmumi pārsniedza likumā noteikto slieksni, VID uzskatīja, ka biedrībai bija jāreģistrējas kā PVN maksātājai un jānomaksā valsts budžetā aprēķinātais nodoklis un nokavējuma nauda.Biedrība, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, šim lēmumam nepiekrita un vērsās tiesā. Tā argumentēja, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu tai pienākas atbrīvojums no PVN, jo tās sniegtie pakalpojumi bērniem atbilst bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības mērķiem.Sākotnēji Administratīvā apgabaltiesa...

Valsts sekretāru sanāksmē 6. augustā plānots izskatīt Satiksmes ministrijas rosināto likumprojektu "Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (26-TA-694), kas paredz no 2027. gada 1. janvāra atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) abonētās preses izdevumu piegādi, kas ietilpst universālā pasta pakalpojuma (UPP) tvērumā. Šī iniciatīva ir integrēta 2027. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē, transformējot līdzšinējo fragmentēto pieeju valstiski vienotā un Eiropas Savienības tiesību aktiem atbilstošā modelī.Līdz šim atbrīvojums no PVN vēsturiski tika attiecināts tikai uz tā dēvēto UPP "minimumu" – vēstuļu korespondenci līdz 2 kg un pasta pakām līdz 10 kg. Lai gan abonētā prese pēc savas būtības ir pakalpojums ar "vispārēju tautsaimniecisku nozīmi", tās piegāde nodokļu ziņā tika traktēta kā izņēmums.Līdz 2022. gada beigām darbojās pagaidu regulējums, kas zaudēja spēku 2023. gada 1. janvārī. Rezultātā laika posmā no 2023. līdz 2026. gadam izveidojās tiesiska neatbilstība – nozare darbojās pārejas fāzē, kurā nodokļu sistēma vairs nebija sinhronizēta ar faktisko pasta pakalpojumu regulējuma statusu....

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2026. gada 11. maija lēmumā lietā Nr. SKC-192/2026 ir sniedzis komerctiesībām un biznesa videi nozīmīgas atziņas. Strīds, kas aizsākās kā asa cīņa par varu kādā uzņēmumā, sniedz atbildes uz jautājumiem - vai valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi var celt prasību tiesā, ja otrs valdes loceklis (ar tādām pašām tiesībām) tam kategoriski iebilst? Vai no amata atsauktam valdes loceklim ir tiesības apstrīdēt dalībnieku sapulces lēmumu par viņa atlaišanu, izmantojot reiderisma novēršanai paredzēto speciālo tiesvedības kārtību? Korporatīvais konflikts mātes un meitas sabiedrībāStrīda sakne meklējama SIA „firma C” dalībnieku sastāvā. Tajā 70% pieder SIA „firma B”, bet pa 15% – SIA „AG Holding” un kādam . Savukārt SIA „firma B” uz pusēm (katram 50% pamatkapitāla) pieder diviem biznesa partneriem – un , kuri abi ir arī šīs sabiedrības valdes locekļi ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.Konflikts eskalējās, kad , nesaskaņojot to ar , pieprasīja sasaukt SIA „firma C” dalībnieku...

Līdz ar jauno Valsts ieņēmumu dienesta likumu, kas stājās spēkā šī gada 1. janvārī, un tam pakārtoto noteikumu projektu "Valsts ieņēmumu dienesta valsts informāciju sistēmu noteikumi" (25-TA-1246), kas apstiprināts Ministru kabineta (MK) 28. jūlija sēdē, Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāk vērienīgu sistēmu konsolidāciju un tiesiskā ietvara unifikāciju. Šī reforma būs stratēģiska pāreja uz sistēmisku datu apstrādi, kas aizstās līdzšinējo sadrumstaloto regulējumu un definēs skaidru datu pārvaldības loģiku nākamajam plānošanas ciklam, izriet no Finanšu ministrijas sagatavoto noteikumu projekta anotācijas.VID reorganizācija un tiesiskā ietvara unifikācijaVID reorganizācijas mērķis ir radīt efektīvu, uz datiem balstītu un caurskatāmu nodokļu administrāciju. Jaunais noteikumu projekts kalpos kā vienots tiesiskais pamats visām VID pārziņā esošajām 11 informācijas sistēmām, aizstājot līdzšinējos specifiskos Ministru kabineta noteikumus (piemēram, MK 2024. gada 9. janvāra noteikumus Nr. 7 "Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi").Šī reforma iezīmē paradigmas maiņu no "minimālo prasību" nodrošināšanas uz koncentrētu, mērķorientētu pieeju datu apstrādei, kurā katras sistēmas funkcionālā jauda un...

Latvijas Republikas Senāts 1. jūlijā pieņēma rīcības sēdes lēmumu lietā SKA-470/2026, kurā skaidrots par importēto preču klasificēšanu atbilstoši Kombinētajai nomenklatūrai (KN) un ar to saistītajām sekām sankciju piemērošanā. Lēmums svarīgs uzņēmējiem, grāmatvežiem un muitas jomas speciālistiem, jo atgādina par riskiem, kas rodas, neprecīzi deklarējot preces un to komplektācijas līmeni.Lietas būtībaStrīds izcēlās starp SIA „AVERTO” un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par no Baltkrievijas importētu preču klasifikāciju. Uzņēmums vēlējās piemērot muitas procedūru "laišana brīvā apgrozībā", deklarējot preces kā saliekamās būvkonstrukcijas (siltumnīcas) ar vienu KN kodu un polikarbonāta loksnes ar citu.VID veica pārbaudi un konstatēja, ka preces ir jāpārklasificē. VID atzina, ka uzņēmums faktiski ieved nevis gatavas siltumnīcas, bet gan atsevišķus to komplektējošos elementus: siltumnīcu karkasus un vēdlodziņus no cinkota tērauda (KN 73. nodaļa), kā arī polikarbonāta loksnes.Šādai preču pārklasificēšanai bija ievērojamas tiesiskās sekas. VID konstatēja, ka KN 73. nodaļā norādītās tērauda preces (karkasus un vēdlodziņus) ir aizliegts importēt Eiropas Savienībā, ja to izcelsme ir...

Saeima 23. jūlijā nodeva skatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā grozījumus likumā, kas paredz piešķirt personas kodu ārzemniekiem, kuri pieprasa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību Latvijā.Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā paredz paplašināt Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību kompetenci saistībā ar trešo valstu pilsoņu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā gadījumos, ja tiek pieprasīta vīza ar tiesībām uz nodarbinātību Latvijā.Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā 2025. gada decembrī Ministru kabineta sēdē pieņemto informatīvo ziņojumu par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, kurā Iekšlietu ministrijai tika uzdots izvērtēt iespējamos risinājumus, lai nodrošinātu unikāla identifikatora piešķiršanu visiem trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas Latvijā.Vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību izsniedz gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), gan pārstāvniecības.Patlaban ziņas par personām, kuras pieprasa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību Latvijā, tiek reģistrētas Nacionālajā vīzu informācijas sistēmā (NVIS), bet šīm personām netiek piešķirts Latvijas personas kods, līdz ar to dati netiek iekļauti Fizisko personu reģistrā.Vairākas valsts pārvaldes iestādes,...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 23. jūlijā skatīšanai nodeva plašus grozījumus Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likumā. Kā norāda Ekonomikas ministrija (EM), likumprojekta mērķis ir pārņemt jauno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/2853 (2024. gada 23. oktobris) par atbildību par defektīviem produktiem un Padomes Direktīvas 85/374/EEK atcelšanu, ieviešot mūsdienu digitālajam laikmetam un aprites ekonomikai atbilstošus noteikumus. Jaunie grozījumi nodrošinās to, ka cietušajām personām būs iespēja efektīvi saņemt kompensāciju par kaitējumu, ko radījusi prece vai pakalpojums ar trūkumiem.Programmatūra kļūst par "preci"Lai atspoguļotu mūsdienu digitālo laikmetu, termina "prece" definīcijā turpmāk tiks iekļauta arī programmatūra un digitālās izgatavošanas datnes. Programmatūra tiks uzskatīta par preci neatkarīgi no tās piegādes veida – vai tā atrodas viedierīcē, mākonī, vai tiek nodrošināta kā pakalpojums (SaaS). Tas ļaus piemērot atbildību neatkarīgi no vainas. Tomēr izņēmums būs digitālo datņu saturs (piemēram, e-grāmatas un mediju datnes), programmatūras pirmkods, kā arī brīvi pieejama un nekomerciāli piegādāta atvērtā pirmkoda programmatūra,...

Saeima 23. jūlijā pieņēma grozījumus Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, kas stratēģiskas nozīmes preču uzņēmumiem atvieglos licencēšanas procesu. Izmaiņu mērķis ir padarīt licencēšanas procesu ātrāku, pārredzamāku un uzņēmējiem administratīvi vienkāršāku, samazinot gan licences saņemšanai nepieciešamo laiku, gan iesniedzamo dokumentu apjomu. Grozījumi likumā paredz Latvijas izcelsmes kapitāla komersantus licencēt divu mēnešu laikā, kā arī optimizēt pārbaudāmo personu loku, atsakoties no prasības veikt pārbaudes attiecībā uz mazākuma kapitāldaļu īpašniekiem, kuru līdzdalība komersantā nepārsniedz 10%.Likumā precizēti gadījumi, kuros stratēģiskas nozīmes preču izmantošanai licence nebūs nepieciešama, ja tās tiek izmantotas normatīvajos aktos noteikto valsts aizsardzības pienākumu izpildei.Tāpat tiks mazināts administratīvais slogs, atceļot prasību Latvijas pilsoņiem iesniegt ārstu izziņas par veselības stāvokli, jo nepieciešamā informācija valsts drošības iestādēm būs pieejama valsts informācijas sistēmās.Vienlaikus grozījumi paredz elastīgākas darbaspēka piesaistes iespējas - darbā ar stratēģiskas nozīmes precēm, kas nav saistītas ar ieročiem, munīciju un sprāgstvielām, turpmāk varēs iesaistīt darbiniekus no 18 gadu vecuma.Vienkāršos arī lēmumu pieņemšanu par speciālo atļauju...

Saeima 23. jūlijā nodevusi izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kuru mērķis ir saskaņot Latvijas tonnāžas nodokļa sistēmu ar Eiropas Savienības (ES) prasībām. Ja izmaiņas netiks pieņemtas, esošais regulējums tiks uzskatīts par neatļautu valsts atbalstu, kas uzņēmējiem būs jāatmaksā valstij.Tonnāžas nodokļa shēma Latvijā tika ieviesta 2002. gadā, vēl pirms valsts iestāšanās ES, un tā kvalificējas kā valsts atbalsts. Eiropas Komisija (EK) ir informējusi Latvijas iestādes, ka pašreizējā atbalsta shēma vairs nav saderīga ar ES iekšējo tirgu. Ja nepieciešamie grozījumi netiktu veikti līdz 2027. gada 1. janvārim, spēkā esošais regulējums kļūtu par neatļautu valsts atbalstu. Šādā gadījumā atbalsta summa būtu jāatgūst no tonnāžas nodokļa maksātājiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pēc SM sarunām ar EK ir panākta vienošanās, ka pēc grozījumu veikšanas Latvijas tonnāžas nodokļa shēma varēs turpināt darboties līdz 2031. gada 31. decembrim.Celsies nodokļa likmes un mainīsies aprēķina kārtībaViens no galvenajiem EK iebildumiem saistīts...