VISI RAKSTI

Grozījumus Farmācijas likumā plānots skatīt 16. februāra Valsts sekretāru sanāksmē. Raksturojot situāciju, Veselības ministrija uzsvērusi, ka "Eiropas Savienībā satraucošā apmērā atklāj aizvien vairāk zāļu, kuras ir viltotas saistībā ar to identitāti, ražošanas vēsturi vai avotu. Minētajās zālēs parasti ir nestandarta vai viltotas sastāvdaļas, vai tajās nav sastāvdaļu vai ir sastāvdaļas, tostarp aktīvās vielas, nepareizās devās, tādējādi nopietni apdraudot sabiedrības veselību. Šādas viltotas zāles pie pacientiem nonāk ne tikai, izmantojot nelegālus līdzekļus, bet arī pa legālo piegādes ķēdi. Tas īpaši apdraud cilvēku veselību un var izraisīt pacientu neuzticību arī legālajai piegādes ķēdei. Pašreiz Farmācijas likumā nav definēts, kas ir viltotas zāles, un šāda definīcija būtu jāievieš, lai skaidri nošķirtu viltotas zāles no citām nelegālām zālēm, kā arī no izstrādājumiem, kas aizskar intelektuālā īpašuma tiesības. Turklāt zāles, kurām ir bez iepriekšēja nodoma radīti kvalitātes trūkumi, kas radušies šo zāļu ražošanas vai izplatīšanas kļūdu dēļ, nedrīkst jaukt ar viltotām zālēm. Lai panāktu Direktīvas 2011/62/ES vienādu...

Latvija ar Lietuvu slēgs līgumu sociālās drošības jomā, tādējādi novēršot dubultu periodu, kas uzkrāti bijušās PSRS teritorijā, ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā, informē Labklājības ministrija (LM). Plānots, ka abas puses līgumu parakstīs šā gada pirmajā pusē, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. Līguma mērķis ir novērst situāciju, kad, piešķirot pensiju saskaņā ar Latvijas un Lietuvas normatīvajiem aktiem, apdrošināšanas stāžā ieskaita vienu un to pašu darba vai tam pielīdzināto periodu, kas uzkrāts bijušajā PSRS līdz 1990.gada 31.decembrim. To paredz 7.februārī valdībā apstiprinātais likumprojekts Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu. Tas vēl jāpieņem Saeimā. Līdz šim praksē nereti radās gadījumi, kad cilvēka, kurš sava darba mūža laikā strādājis gan Latvijas, gan Lietuvas teritorijā (un arī citās bijušās PSRS republikās), un kuram pensiju piešķir abas minētās valstis, uzkrātos apdrošināšanas periodus citās bijušās PSRS republikās apdrošināšanas stāžā ieskaitīja gan Latvija, gan Lietuva. Tādējādi cilvēks saņēma pensiju...

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu biškopībai, tā administrēšanas un uzraudzības kārtību” valdība apstiprināja 7. februārī. Jaunie noteikumi aizstās šobrīd spēkā esošos atbalsta piešķiršanas nosacījumus biškopībā, informē Viktorija Kalniņa, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Noteikumi paredz jaunus atbilstības kritērijus pretendentiem, kas piesakās uz atbalsta saņemšanu Latvijas biškopības programmas pasākumu īstenošanai. Pretendentam jābūt reģistrētam biedrību un nodibinājumu reģistrā, tam jābūt pieredzei tieši bišu audzēšanā un pavairošanā, un jādarbojas biškopības nozarē vismaz trīs gadus, kā arī jāsadarbojas ar speciālistu, kuram ir izglītība biškopībā. Tam jābūt piešķirtam šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusam, kā arī būtiska ir pieredze teorētiskās un praktiskās apmācības veikšanā biškopības jomā. Tāpat noteikumi paredz dokumentus, kas iesniedzami Lauku atbalsta dienestā (LAD) atbalsta saņemšanai. Ņemot vērā to, ka biškopības nozare ir ļoti specifiska, ir svarīgi, lai tajā darbotos kompetentas organizācijas ar pieredzi gan praktiskajā darbā biškopības nozarē, gan teorētiskās apmācības veikšanā,...

Žurnāla Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis februāra numurā publicēta informācija, ka apjomīgas izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ieviestas ar 2011. gada 15. decembra likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem jauninājumiem. Likumā palielināta darba devēja atbildība par nepilnīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieturēšanu. Ja fiziskā persona uz līguma pamata vai bez līguma noslēgšanas sistemātiski gūst ienākumu, kas liecina par darba attiecībām un par kuru jāmaksā algas nodoklis, un ja šis ienākums nav uzrādīts darba devēja grāmatvedības uzskaitē vai izmaksas faktu nav iespējams konstatēt, vai nav iespējams identificēt konkrēto darba veicēju, no darba devēja piedzen soda naudu trīskāršā nodokļa apmērā no summas, kas noteikta atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai par personai aprēķināmo atlīdzību, vai no minimālās darba algas apmēra, ja aprēķināmā atlīdzība ir vienāda ar to vai mazāka vai ja tās lielumu nav iespējams noteikt. Ja nav iespējams noteikt periodu, kurā darba devējs...

Ministru kabinets otrdien, 14.februārī, pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu par Ārlietu ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju Nr.2 „Par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam”. 2011.gada 29.jūnijā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam 2014.-2020. gadam. Polijas prezidentūras laikā notika darbs pie EK priekšlikuma ekspertu līmenī, kura laikā EK sniedza papildus skaidrojumus par jūnijā publicēto priekšlikumu. Tāpat par priekšlikumu notika pirmās diskusijas pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER II) sanāksmēs un Vispārējo lietu padomē. Dalībvalstis pauda viedokli par visām ES budžeta kategorijām, ieņēmumu daļu, kā arī budžeta kopapjomu, struktūru un elastību. Savas prezidentūras noslēgumā Polija sagatavoja prezidentūras ziņojumu, kurā ir atspoguļots prezidentūras redzējums par dalībvalstu paustajām nostājām. Dānijas prezidentūras laikā uzsākās aktīvā sarunu fāze, kuras ietvaros mēģinās samazināt dalībvalstu viedokļu atšķirības galvenajos jautājumos. Pozīcija Nr.2. izstrādāta šai aktīvajai sarunu fāzei. Tajā atspoguļota Latvijas nostāja, ņemot vērā EK papildus sniegto informāciju par priekšlikumu un to pavadošajiem tiesību aktu projektiem, kā arī dalībvalstu paustos sākotnējos...

Otrdien, 14. februārī, Ministru kabinets (MK) akceptēja grozījumus Gada pārskatu likumā, kas paredz pienākumu komercsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri (akcijas, obligācijas, parādzīmes u.c.) ir iekļauti Eiropas Savienības dalībvalstu regulētajā tirgū, sniegt finanšu pārskata pielikumā informāciju, ja par darījumiem starp sabiedrību un tās valdes vai padomes locekli ir saņemts iekšējās revīzijas revidenta atzinums. Mērķis ir paredzēt iespēju biržā kotētām akciju sabiedrībām laicīgi pārliecināties par darījumu, kas satur interešu konfliktu, caurskatāmību un tādējādi veicināt uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgu vidi Latvijā. Komercsabiedrības iekšējās revīzijas revidenta atzinums par darījuma, kas satur interešu konfliktu, atbilstību biržā kotētas akciju sabiedrības interesēm (kas sagatavots pirms šī darījuma slēgšanas) atvieglotu akcionāru iespējas izvērtēt valdes noslēgto darījumu atbilstību šīs akciju sabiedrības interesēm un nepieciešamības gadījumā izmantot tiesības prasīt individuālu atbildību no uzņēmuma vadītāja vai valdes, ja konkrēta darījuma rezultātā uzņēmumam ir radušies zaudējumi. Šādā veidā tiktu nodrošināta iespēja akcionāriem saņemt pilnīgu informāciju par darījumu, kurš satur interešu konfliktu, un tā ietekmi uz...

Otrdien, 14.februārī, Ministru kabinets (MK) atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Komerclikumā (KCL), kas noteiks jaunu regulējumu kapitālsabiedrībām interešu konflikta novēršanai, informēja Tieslietu ministrijā. Lēmumu pieņemšanā un darījumos sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrībām (AS) būs jāievēro nosacījumi, ja dalībniekam, akcionāram, valdes vai padomes loceklim veidosies interešu konflikts. Grozījumi arī nosaka saistītās personas, kuru dēļ minētajām personām var veidoties interešu konflikts. „Jaunā kārtība uzlabos kapitālsabiedrību, to īpašnieku un kreditoru interešu aizsardzību. Tieši kapitālsabiedrības valdes rīcība ar finanšu līdzekļiem visvairāk var ietekmēt tās finanšu stāvokli, kā arī tās dalībniekiem, akcionāriem un kreditoriem pienākošos maksājumus. Lai izvairītos no situācijas, kurā kapitālsabiedrības valdes loceklis slēdz kapitālsabiedrībai neizdevīgus darījumus ar saistītām personām, turpmāk šādiem darījumiem būs nepieciešams atbilstošs apstiprinājums,” skaidro tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Grozījumi nosaka, ja kapitālsabiedrība slēgs darījumu ar tās valdes vai padomes locekli, padomei būs jādod apstiprinājums šāda darījuma spēkā esamībai. Ja SIA vai AS slēgs darījumu ar personu, kura saistīta ar...

Aizvadītā gada nogalē plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka 2011. gada 11 mēnešos Valsts darba inspekcija saņēmusi ap pussimt iesniegumu, kuros cilvēki sūdzējušies par diskrimināciju darba tirgū. Savukārt Tiesībsarga biroja pasūtītajā pētījumā atklājies, ka 30 procenti Latvijas darba ņēmēju atzīst, ka paši vai arī radi un paziņas darba tirgū ir tikuši diskriminēti. Arī zvērinātu advokātu biroja Sorainen vecākais jurists Andis Burkevics apstiprina, ka saistībā ar šādiem pārkāpumiem darba tiesiskajās attiecībās pēdējā laikā ir palielinājies gan juristu sniegto konsultāciju skaits, gan arī tiesā iesniegto prasību un jau uzsākto tiesvedību skaits.   Nereti darba devēji pat neaizdomājas, kādas sekas var būt nepārdomātam darba vakanču pieteikuma tekstam vai atšķirīgas darba samaksas noteikšanai vienāda darba darītājiem. Ja būs radušās aizdomas par darbinieka diskrimināciju, pierādījumi par pretējo gulsies uz darba devēju, bet, ja apstiprināsies diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana, Valsts darba inspekcija var uzlikt naudas sodu no 100 līdz 500 latiem. Turklāt diskriminētajam darbiniekam būs tiesības pieprasīt morālo kompensāciju, kas...

Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumi №52 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumos №576 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes «Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība» projektu iesniegumu atlases pirmo kārtu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 9.februāri.

Ministru kabineta 2012.gada 17.janvāra noteikumi №60 «Kārtība, kādā veic zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 4.februāri.

Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumi №51 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumos №766 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes «Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība» projektu iesniegumu atlases otro kārtu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 9.februāri.

2011.gadā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde veica 1396 nodokļu auditus (1091 juridiskās personas nodokļu auditu, 305 fizisko personu nodokļu auditus), no kuriem rezultatīvi bija 1308 nodokļu auditi (rezultativitāte ir 94 %). Nodokļu audita laikā tiek kontrolēta nodokļu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā. Papildus aprēķinātās summas Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde nodokļu auditos 2011.gadā ir aprēķinājusi Ls 205,9 milj., tajā skaitā, Ls 182,7 milj. aprēķināti juridisko personu nodokļu auditos jeb 89 % no kopējās nodokļu auditos aprēķinātās summas un Ls 23,2 milj. ir aprēķināti fizisko personu nodokļu auditos (11 %). Vislielākais īpatsvars no nodokļu veidiem, kuros 2011.gadā veikti papildus aprēķini, ir pievienotās vērtības nodoklim – 50 % (Ls 103,1 milj.) no kopējās nodokļu auditos aprēķinātās summas. Nodokļu auditos papildus aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 6 % (Ls 12,4 milj.) no kopējās nodokļu auditos aprēķinātās summas, uzņēmumu ienākuma nodoklis - 4 % (Ls 8,5 milj.). Piemērotie...

Otrdien, 14.februārī, Ministru kabinets skatīs likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, kas paredz - ja par interešu konfliktu saturošiem darījumiem ir saņemts zvērināta revidenta atzinums, tad akciju sabiedrībai gada pārskatā jāsniedz informācija par zvērināta revidenta atzinumu. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Pasaules Bankas Doing Business pētījums, kas ir starptautisks, salīdzinošs uzņēmējdarbības vides reitings, kurš ik gadus mēra uzņēmējdarbību regulējošās administratīvās procedūras un to piemērošanu dažādās pasaules valstīs, 2011.gadā novērtējot Latvijas investoru aizsardzības jomu, norāda, ka Latvijā nav nodrošināta iespēja piesaistīt ārējās institūcijas biržā kotēto akciju sabiedrību slēgtajiem darījumiem, kas satur interešu konfliktu, un sniegt to novērtējumu pirms darījuma slēgšanas. Zvērināta revidenta atzinums par darījuma, kas satur interešu konfliktu, atbilstību biržā kotētas akciju sabiedrības interesēm, kas sagatavots pirms šī darījuma slēgšanas, atvieglotu akcionāru iespējas izvērtēt valdes noslēgto darījumu atbilstību šīs akciju sabiedrības interesēm un nepieciešamības gadījumā izmantot tiesības prasīt individuālu atbildību no uzņēmuma vadītāja vai valdes, ja konkrēta darījuma rezultātā uzņēmumam, tostarp akcionāriem, ir radušies...

Statistika liecina, ka pēc dažādu sociālo pabalstu, pensiju un citas atlīdzības saņemšanas 2010.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 19% iedzīvotāju. Savukārt situācijā, ja šāda atbalsta nebūtu, uz nabadzības riska robežas nonāktu 46 % Latvijas iedzīvotāju, atzīst Labklājības ministrija (LM). Iepriekšējos gados valsts un pašvaldību sniegtais atbalsts ir bijis būtisks, lai liela daļa iedzīvotāju nenonāktu nabadzībā, secina LM, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes publiskotos nabadzības un sociālās atstumtības datus par 2010.gadu. „Salīdzinot jaunākos statistikas datus ar iepriekšējiem gadiem par valsts un pašvaldību sniegto atbalstu grūtībās nonākušajiem cilvēkiem, jāsecina, ka 2010.gadā sniegtā atbalsta ietekme ir lielākā kopš 2004.gada. Tas ir apliecinājums, ka sociālās aizsardzības sistēma ir bijusi efektīva un mērķtiecīga, īpaši šajos sociālekonomiskajos apstākļos," uzsver LM speciālisti. Publicētie EUROSTAT dati atspoguļo nabadzības un sociālās atstumtības situāciju kopumā, kas liecina, ka 2010.gadā Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauti 38 % iedzīvotāju. Norādītie nabadzības un sociālās atstumtības dati veidojas no trīs rādītājiem: 1) nabadzības riska indekss...

2011.gadā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde pavisam veica 8972 tematiskās pārbaudes. Tematisko pārbaužu rezultativitāte ir 73 %. Tematiskajās pārbaudēs tika pārbaudīti 6650 nodokļu maksātāji - 6130 juridiskās personas un 520 fiziskās personas. Tematiskajās pārbaudēs tiek kontrolēta atsevišķu normatīvu aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī tiek veiktas citas pārbaudes, kurās tiek pārbaudīts, kā nodokļu maksātājs ievēro normatīvo aktu normas. Par 2506 tematiskajās pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (turpmāk – LAPK) piemērots naudas sods Ls 1652,8 tūkst. apmērā, t.sk., naudas sods par konstatētajiem pārkāpumiem skaidrās naudas lietošanas ierobežojumu neievērošanā piemērots Ls 1324,9 tūkst. apmērā (80 % no kopējās piemērotās naudas soda summas). Pārbaudēs tiek piemēroti 2007.gada 17.jūlija MK noteikumi Nr.489 „Kārtība, kādā apturama saimnieciskā darbība speciālās pārbaudes veikšanai, ja nav nodrošināta ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareiza un pilnīga uzskaite”. Saskaņā ar minētajiem MK noteikumiem 2011.gadā izteikti 525 brīdinājumi...