VISI RAKSTI

Ministru kabineta 2012.gada 24.janvāra noteikumi №73 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumos №139 «Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 27.janvāri.

Satversmes tiesas 2012.gada 25.janvāra spriedums №2011 - 08 - 01 «Par Valsts fondēto pensiju likuma 4.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam»Spriedums stājas spēkā ar 2012.gada 27.janvāri.

Jautājums: Lūdzu skaidrojumu par 2011.gada 8.septembra grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” - par zemnieku saimniecībām, uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājām, un īpašnieku izņemtajām peļņām, kas tiek pielīdzinātas dividendēm no 2012.gada 1.janvāra. Man nesaprašanu rada 1.5. punkts: vai tad 2011.gada peļņa jau jāizņem 2011.gadā. Un ko darīt ar iepriekšējo gadu peļņām, kas nav paspētas izņemt. Cik ilgā laikā zemnieku saimniecība drīkstēs izņemt 2011.gada peļņu, lai tā netiktu aplikta ar 10% nodokli - vai visa 2011.gada peļņa jāizņem 2011.gadā, vai to varēs darīt arī vēlāk, pa daļām un peļņa netiks aplikta ar nodokli? Uz jautājumu atbild Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Atbilstoši jautājumā minētajiem 2011.gada 8.septembra grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, veicot 2011.gada pārskata gada peļņas un gadu pirms minētā pārskata gada nesadalītās peļņas sadali, no individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, personīgajām vajadzībām izņemtos līdzekļus neiekļauj maksātāja apliekamajā ienākumā, neatkarīgi no tā, kad tie tiek...

Jautājums. Ja mazumtirdzniecības veikalā pie kases tirgo dažādus plastmasas maisiņus - gan biezākus, gan plānākus, vai tad arī ir jāmaksā dabas resursu nodoklis (DRN)? Uz jautājumu atbild SIA “Zaļā josta”, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, videi kaitīgu preču un elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekotājs. Saskaņā ar 2005. gada 15. decembra „Dabas resursu nodokļa likumu” 4.panta piekto daļu, plastmasas maisiņiem, ko pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno tirgotājs, neatkarīgi no tā, vai par šiem maisiņiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 24.pantā. Šajā daļā minētajiem plastmasas maisiņiem, kas izgatavoti no bioplastmasas vai oksi-sadalāmās plastmasas, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 7.pielikumā. Ja preces tiek realizētas plastmasas maisiņos, kuros tirgotājs tās safasējis un iepakojis pirms novietošanas tirdzniecības vietā, šiem plastmasas maisiņiem piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 7.pielikumā.

Likumprojekts "Mediācijas likums" tiks izskatīts 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē. (Ar mediāciju saprot domstarpību risināšanas veidu ar trešās neieinteresētās puses starpniecību.) Kā plz.lv paskaidroja Tieslietu ministrijā, kas uzstrādājusi šo likumprojektu, lai arī pašlaik Latvijā darbojas mediācijas biedrības, mediācijai veltītu normatīvo aktu nav, tāpēc varētu teikt ka topošais Mediācijas likums top “no nulles”. Mediācijas likuma tapšana ir saistīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija direktīva 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās, kas jāpārņem Latvijas normatīvajos aktos. Vienlaikus ar topošo Mediācijas likumu Valsts sekretāru sanāksmē tika skatīti arī grozījumi Civilprocesa likumā, lai noteiktu normas, kas iesaka tiesai izmantot mediāciju. Proti, izstrādātais projekts domstarpību risināšanai paredz iespēju pusēm ne tikai vienoties par mediācijas izmantošanu līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, bet arī paredz tiesas pienākumu piedāvāt pusēm strīdu risināt ar mediatora palīdzību - projekts ievieš tiesvedības procesa un mediācijas sasaisti. Projekts nosaka tiesneša pienākumu piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda...

Ekonomikas ministrija informē, ka Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (turpmāk ACTA) pēc būtības neparedz neko vairāk, kā jau ir noteikts ES tiesību aktos saistībā ar intelektuālo īpašumtiesību aizsardzību. Viss kas līdz šim ir bijis likumīgs, arī ACTA ietvaros ir likumīgs. ACTA neparedz cilvēku izspiegošanu, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību. Arī interneta pakalpojumu sniedzējiem lietotāji nebūs jāizspiego. Cilvēki joprojām brīvi varēs izmantot interneta sniegtās iespējas, kā arī tāpat kā līdz šim izmantot sociālos tīklus, piemēram, „Draugiem.lv”, „Facebook” vai „Twitter”. ACTA neparedz arī iPadu, iPhonu vai datoru pārbaudi. ACTA nodrošinās, ka cilvēki visā pasaulē joprojām internetā varēs apmainīties ar visu informāciju, kas iegūta legāli, nepārkāpjot autortiesības un intelektuālā īpašuma tiesības. 26.janvārī Tokijā, Japānā vairākums ES dalībvalstu, tostarp, Latvija parakstīja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm (turpmāk ACTA). ACTA stāsies spēkā 30 dienas pēc...

Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumi №47 «Noteikumi par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību un apjomu»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 26.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumi №48 «Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 26.janvāri.

Saeimas 2012.gada 12.janvāra likums «Par Konvenciju par Eiropas Sakaru biroja izveidi»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 26.janvāri.

Saeimas 2012.gada 12.janvāra likums «Par Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centra statūtiem»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 26.janvāri.

Ministru kabineta 2012.gada 17.janvāra noteikumi №63 «Kārtība, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina par samaksu»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 26.janvāri.

2012. gada 25. janvārī Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2011-08-01 „Par Valsts fondēto pensiju likuma 4. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Par personas un valsts līdzvērtīgu atbildību par pensiju sistēmas ilgtspēju Apstrīdētā norma Valsts fondēto pensiju likuma 4. panta pirmā daļa nosaka, ka iemaksas fondēto pensiju shēmā ir daļa no faktiski veiktajām iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēji – divdesmit 10. Saeimas deputāti norāda, ka apstrīdētās normas neatbilst no Satversmes 1. panta izrietošajiem tiesiskās paļāvības principam, sociālas valsts principam un sociālās solidaritātes principam. Ņemot vērā, ka darba ņēmējs sociālās apdrošināšanas iemaksas veicot ar darba devēja starpniecību, pēc pieteikuma iesniedzēju domām, sociālajai apdrošināšanai pakļauto personu tiesības nedrīkstot saistīt ar to, vai cita persona – darba devējs – ir vai nav pienācīgi pildījusi likumā noteiktos pienākumus. Tieši valstij, nevis darba ņēmējam esot pienākums nodrošināt, lai darba devējs...

26. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) tika izsludināts noteikumu projekts par pašvaldību ilgtermiņa saistībām, kas paredz noteikt kārtību, kādā pašvaldības ar finanšu ministra atļauju var uzņemties ilgtermiņa saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras projektu pabeigšanai, informē Lelde Kaunese, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas eksperte. Ņemot vērā ekonomisko situāciju Latvijā, noteikumu projekts paredz, ka ilgtermiņa saistības pašvaldība var uzņemties uzsāktajiem projektiem, kuru ietvaros veikti būvdarbi vai rekonstrukcijas darbi. Ar šādu regulējumu tiktu veicināta tautsaimniecības un ekonomikas attīstība. Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz likumā par valsts budžetu 2012. gadam noteikto, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības, izņemot attīstībai nozīmīgu infrastruktūras projektu pabeigšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra atļauju. Līdzīga kārtība tiek izstrādāta jau trešo gadu, pamatojoties uz gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto deleģējumu. Noteikumu projektā ir noteikti dokumenti, kas ir jāiesniedz Finanšu ministrijā, lai saņemtu finanšu ministra atļauju un varētu uzņemties ilgtermiņa saistības. Noteikumu projektu vēl skatīs un par to lems Ministru kabinets. Kā...

26.janvārī Ekonomikas ministrijā notika valsts sekretāra Jura Pūces tikšanās ar Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas vadību, lai vienotos par kopīgu, pastiprinātu uzraudzību nebanku patērētāju kreditēšanas sektorā, it īpaši nelicencētu lombardu darbībai, informē Elita Rubesa-Voravko no Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas. Kā zināms, 2011.gada pirmajā pusē stājās spēkā virkne specifisku darbības nosacījumu nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas tika izstrādāti nolūkā sekmēt vienlīdzīgu konkurenci tirgū un augstāku patērētāju tiesību aizsardzību. Savukārt no 2011.gada 1.novembra spēkā stājās nosacījums patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešams saņemt speciālo atļauju (licenci), kas apliecina komersanta sniegto pakalpojumu kvalitāti. Ņemot vērā, ka šobrīd atsevišķi negodprātīgi komersanti mēģina apiet tiesību aktos noteiktos darbības ierobežojumus (piemēram, aizliegumu strādāt naktī), kā arī nelicencē savu uzņēmējdarbību, Valsts policija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzsācis veikt pastiprinātu kontroli nelegālajos kreditēšanas uzņēmumos, kas līdz 1.novembrim darbojušies kā lombardi, bet pašlaik savu darbību turpina zem komisijas veikalu vai līdzīgu pakalpojumu aizsega. Papildus nebanku kreditēšanas jomā jau...

Saeimas 2012.gada 12.janvāra likums «Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā»Likums stājas spēkā ar 2012.gada 8.februāri.