Jautājums. Lai samazinātu nodokļu risku, slēdzot līgumu ar mikrouzņēmumu, uzņēmumam nepieciešams pamatot, vēlams, dokumentāri, ka neizpildās neviena no likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.2 panta “Mikrouzņēmumu sniegtie darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi” otrajā daļā minētajām pazīmēm. Vai varētu sīkāk aprakstīt, kā to varētu pamatot? Uz jautājumiem atbild Elīna Putniņa, Rödl & Partner Nodokļu konsultāciju nodaļas vadītāja. 17.2 panta otrajā daļā atrunāti 4 nosacījumi, kuru izpildes gadījumā izpildās darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšana. Izskatīsim katru no viņiem. 1. Mikrouzņēmuma darbiniekus vai īpašniekus pakļauj tās personas noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem, kuras labā veic darbu. Noslēgtajā līgumā, kā arī faktiski, mikrouzņēmuma darbiniekam nevar tikt noteikts konkrēts nolīgtā darba izpildes laiks no ___ līdz ___, kā arī atpūtas laiks. Mikrouzņēmumam ir jābūt tiesībām izpildīt konkrētu darbu uzņēmējam ērtākajā laikā, vai, ja darba specifika to pieprasa, puses atsevišķi var vienoties par konkrētu diennakts laika posmu, kurā minētie darbi izpildāmi. Līdzīgi ar atvaļinājumiem – mikrouzņēmuma darbiniekiem nevar tikt izvirzīta prasība...
