Trešdien, 25. jūnijā, stājušies spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā (KPL), kas paredz, ka kriminālprocesiem, kuros apsūdzētas valsts amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, saprātīga termiņa nodrošināšanā* ir priekšrocība salīdzinājumā ar citiem kriminālprocesiem. Šo grozījumu mērķis ir panākt ātrāku lietas izskatīšanu gadījumos, ja pie atbildības sauktas atbildīgu stāvokli ieņemošās valsts amatpersonas - Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru kabineta locekļi, kā arī Saeimas un Ministru kabineta ievēlētās, ieceltās vai apstiprinātās valsts institūciju amatpersonas, pašvaldību vadītāji, viņu vietnieki un izpilddirektori, informē Saeimas deputāts Andrejs Judins. Grozījumi KPL neatzīst valsts amatpersonas par mazaizsargātām un nepiešķir tām privilēģijas, kā arī neļauj vilcināt citus kriminālprocesus, aizbildinoties ar darbu amatpersonu kriminālprocesos. Prioritātes noteikšana nenozīmē nepieciešamību izņemt no tiesu kalendārā iepriekš ieplānotas "neprioritārās" lietas, lai ātrāk izskatītu kādu ‘prioritāru’ lietu. Tomēr pastāvot iespējai izvēlēties, ar kādu kriminālprocesu strādāt, procesa virzītājam jāizvēlas process, kuram ir piešķirta prioritāte. Likumā noteiktais prasa, lai tiesneši un prokurori, plānojot un organizējot savu darbu, rūpētos par...
