Jūrniekiem darba laiku varēs uzskaitīt pēc Darba likuma

Lai noteiktu stingrākas prasības kuģu īpašniekiem saistībā ar jūrnieku darba apstākļu uzlabošanu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 1.novembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Jūras kodeksā.

Izmaiņas paredz noteikt atbildību kuģu īpašniekiem par pamestu jūrnieku repatriāciju, kā arī pienākumu šādus gadījumus apdrošināt. Patlaban kuģu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana sedz jūrnieku repatriāciju, bet to nenodrošina, ja kuģa īpašnieks ir pametis kuģi un jūrniekus. Jūrniekiem pamešanas gadījumā būs tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, lai saņemtu noteikto atlīdzību, sacīts likumprojekta anotācijā. Likums papildināts ar skaidrojumu, kādu jūrnieku uzskata par pamestu, piemēram, ja kuģa īpašnieks nesedz izmaksas par jūrnieka repatriāciju vai arī kuģa apkalpi ir atstājis bez pienācīgas pārtikas, degvielas un medicīniskās aprūpes.

Tāpat paredzēts pienākums kuģu īpašniekiem uz ūdeņiem nodrošināt jūrniekiem pietiekamus pārtikas un ūdens krājumus, ņemot vērā jūrnieku skaitu uz kuģa, viņu reliģisko piederību un kultūras paražas, kā arī reisa ilgumu un veidu. Šo prasību ievērošanu uzraudzīs Jūras administrācija. Patlaban regulējums noteic pienākumu kuģa kapteinim uzraudzīt, lai jūrnieki tiktu nodrošināti ar atbilstošas kvalitātes un daudzuma pārtiku un dzeramo ūdeni.

Savukārt, lai vienkāršotu prasības par darba laika uzkaiti jūrniekiem, kas kuģo tikai Latvijas ūdeņos, turpmāk darba un atpūtas laiku varēs uzskaitīt saskaņā ar Darba likumu, nevis pēc starptautiskajiem standartiem.

Likumprojekta autori norādījuši, ka patlaban Kuģu reģistrā ir reģistrēti 356 kuģi un Latvijā sertificēti ir aptuveni 13 000 jūrnieku.

Jūras kodeksa grozījumi galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.