DARBA TIESĪBAS

Valdība otrdien pieņēma grozījumus "Uzturēšanās atļauju noteikumos", kas paredz, ka ārzemnieki varēs sākt darbu pie cita darba devēja, nesaņemot jaunu termiņuzturēšanās atļauju.Grozījumu mērķis ir precizēt nacionālo regulējumu un nodrošināt tā pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības direktīvai par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, pauž izmaiņas izstrādājusī Iekšlietu ministrija.Būtiskākās izmaiņas noteikumos paredz precizēt darba devēja maiņas procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem. Lai gan arī līdz šim Latvijas normatīvie akti paredzēja iespēju mainīt darba devēju, turpmāk šis process būs vienkāršāks un ātrāks.Jaunie noteikumi paredz, ka darba ņēmējs varēs uzsākt darbu pie cita darba devēja, nesaņemot jaunu termiņuzturēšanās atļauju. Tā vietā jaunais darba devējs noformēs izsaukumu, kura izskatīšanas laikā tiks pārbaudīti plānotās nodarbinātības nosacījumi.Ja ārzemnieks ir Eiropas Savienības zilās kartes turētājs, kurš Latvijā uzturējies vismaz 12 mēnešus, vai darba devēja maiņa notiek...

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi Digitālo darba platformu likumprojektu, ar kuru paredzēts uzlabot platformu darbā nodarbināto darba apstākļus un personas datu aizsardzību, kā arī noteikt prasības automatizētu lēmumu pārredzamībai. Likumprojekts nodots publiskajai apspriešanai līdz 29. jūnijam.Kas ir platformu darbs un digitālā darba platforma?Platformu darbs Latvijā galvenokārt pastāv piegādes un pasažieru pārvadājumu segmentos. Visbiežāk tas sastopams ēdienu piegādē un taksometra pārvadājumos. Tas definēts kā darbs, ko organizē, izmantojot digitālo darba platformu, un ko Latvijā veic fiziskā persona, pamatojoties uz līgumattiecībām ar platformu vai starpnieku.Savukārt digitālā darba platforma – tā ir fiziskā vai juridiskā persona, kura sniedz pakalpojumus, kas atbilst visām šādām prasībām: pakalpojumu vismaz daļēji nodrošina attālināti, izmantojot elektroniskos līdzekļus, piemēram, tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, to sniedz pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, tas kā nepieciešamu un būtisku elementu ietver personu par atlīdzību veiktā darba organizēšanu neatkarīgi no tā, vai šis darbs tiek veikts tiešsaistē vai konkrētā vietā, tas ietver automatizētās uzraudzības sistēmas vai automatizētās...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina valdību vērsties Eiropas Komisijā (EK) par darba samaksas pārredzamības prasību ieviešanas atlikšanu, informē LDDK.Konfederācijā norāda, ka trešdien, 6. maijā, LDDK padome apstiprināja LDDK nostāju par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par darba samaksas pārredzamību ieviešanu Latvijā. Izvērtējot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto likumprojektu "Darba samaksas pārredzamības likums", LDDK nolēma to nesaskaņot un aicina valdību nekavējoties informēt EK par to, ka Latvija nav gatava pilnvērtīgi ieviest direktīvas prasības noteiktajos termiņos.LDDK ieskatā direktīvas mērķis mazināt nepamatotas darba samaksas atšķirības ir atbalstāms, taču pašreizējais ieviešanas modelis rada nesamērīgu administratīvo, juridisko un finanšu slogu, kura ietekme uz uzņēmējdarbību, darba tirgu un valsts budžetu nav pilnvērtīgi izvērtēta.Tāpat LDDK atzīmē, ka nopietnas neskaidrības saglabājas attiecībā uz darba samaksas datu ziņošanas prasībām. Darba devējiem būs jāievieš jaunas datu uzskaites un analītikas sistēmas, jāpielāgo informācijas tehnoloģiju risinājumi un regulāri jāapkopo detalizēta informācija par atalgojumu. Vienlaikus nav skaidrs, kādā apmērā dati būs jāsniedz, kā praksē nodrošināt...

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) aicina noraidīt priekšlikumus grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz noteiktām ārzemnieku grupām liegt tiesības strādāt kā pašnodarbinātām personām, norādot uz būtiskiem riskiem Latvijas investīciju videi, konkurētspējai un darbaspēka piesaistei.FICIL vērtējumā piedāvātie grozījumi neskaidri nošķir personas, kuras Latvijā uzturas un strādā likumīgi, no tām, kas pārkāpj uzturēšanās vai nodarbinātības nosacījumus. Padomes ieskatā likumīgs darbs civiltiesiski pieļaujamās formās nevar tikt pielīdzināts nelegālai nodarbinātībai tikai izmantotā sadarbības modeļa dēļ.Investori norāda, ka priekšlikumi paredz vispārēju aizliegumu bez individuāla izvērtējuma par personas faktisko situāciju, studiju statusu, nodokļu nomaksu vai nodarbinātības raksturu. FICIL uzsver, ka šāda pieeja neatbilst mūsdienu darba tirgus realitātei, kur plaši tiek izmantoti elastīgi darba un sadarbības modeļi, tostarp projektu darbs, digitālie un konsultāciju pakalpojumi.Tāpat FICIL brīdina, ka iecerētās izmaiņas varētu kropļot tirgu, palielināt administratīvo slogu un nepamatoti ierobežot uzņēmumu iespējas organizēt savu darbību, īpaši inovāciju, informācijas tehnoloģiju, finanšu tehnoloģiju un radošo industriju nozarēs.Padomes ieskatā ārvalstu investori, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem,...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 14. aprīlī neatbalstīja priekšlikumu grozījumiem Darba likumā, kas paredzētu darba devējam tiesības ieturēt no darbinieka izmaksājamās darba samaksas neatdotu vai bojātu darba devēja aktīvu vērtību.Komisija otrajā lasījumā turpināja skatīt piecus priekšlikumus grozījumiem Darba likumā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) bija rosinājusi papildināt Darba likuma 79. pantu ar normu, kas paredzētu, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam būtu tiesības ieturēt no darbinieka izmaksājamās darba samaksas neatdotu vai bojātu aktīvu vērtību.Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) iebilda pret LTRK priekšlikumu. LBAS ieskatā nav pieļaujams, ka darba devējs vienpusēji nosaka aktīvu vērtību un bez darbinieka piekrišanas veic ieturējumus.Komisijā šo priekšlikumu pieņēma zināšanai, piebilstot, ka tas drīzāk būtu regulējams Ministru kabineta noteikumos, nevis Darba likumā.Plašas diskusijas izvērtās par LBAS priekšlikumu grozījumiem Darba likuma 95. pantā, kas paredzētu pagarināt prasības celšanas termiņu tiesā no trīs mēnešiem uz trīs gadiem lietās, kur darba devējs, nosakot darba apstākļus, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien pirms Darba likuma grozījumu otrā lasījuma tomēr atbalstīja to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.Vēl pagājušajā nedēļā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja grozījumus, kas paredz 50% piemaksu par virsstundām un 75% par virsstundām svētku dienās, balsojot par Ingrīdas Circenes (JV) priekšlikumu.Toreiz pēc balsojuma Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvis norādīja, ka deputāti ir nobalsojuši par to, ka, ja darbinieks veic darbu svētku dienā, kas nav virsstunda, tad viņš piemaksu nesaņem. Viņš atzīmēja, ka deputāti paši nav sapratuši, par ko ir nobalsojuši.Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) lūdza Saeimas Juridisko biroju nobalsoto noformulēt juridiski pareizi un skaidrot, ko deputāti ir palaiduši garām.Pēc LBAS aprēķiniem, Latvijā darbinieks, kurš saņem vidējo darba samaksu, pēc virsstundu piemaksas samazināšanas uz pusi vidēji par katru virsstundu bruto saņemtu par 7,55 eiro mazāk. "Ja...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 4. martā atbalstīja priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, kas paredz virsstundu piemaksu samazināšanu.Komisija sākumā atbalstīja ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iesniegto priekšlikumu, kas paredz noteikt piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā ne mazāk kā 50% apmērā no algas, taču pēc tam, pēc deputātu paustajām neskaidrībām un secinājuma, ka nav izdiskutēti pārējie deputātu priekšlikumi, kas attiecas uz šiem sliekšņiem, deputāti lēma balsot par tiem, attiecīgi pēcāk Valaiņa priekšlikumu pārbalsojot.Deputāti beigās tomēr atbalstīja Ingrīdas Circenes (JV) priekšlikumu, kas paredz noteikt piemaksas par virsstundu darbu ne mazāk kā 50% apmērā no algas, bet svētku dienā par virsstundām piemaksu ne mazāk kā 75% apmērā no algas.Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) lūdza Saeimas Juridisko biroju nobalsoto noformulēt juridiski pareizi un skaidrot, ko deputāti ir palaiduši garām. To paredzēts skatīt nākamās otrdienas komisijas sēdē pirms kārtējo jautājumu skatīšanas.Ņemot vērā atbalstīto, Juridiskā biroja pārstāve aicināja deputātus noteikt pārejas periodu, proti, ka izmaiņas...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā 18. februārī tika izskatīti 16 no kopumā 54 priekšlikumiem, kas iesniegti Darba likuma grozījumu otrajam lasījumam, bet strīdīgākos priekšlikumus sēdes dalībnieki vienojās otrajā lasījumā skatīt martā.Komisija atbalstīja ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iesniegto priekšlikumu, kas paredz iespēju pusēm vienpusēji atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas, ja gada laikā pēc koplīguma izbeigšanās nav noslēgts un spēkā stājies jauns koplīgums. Priekšlikums paredz, ka par atkāpšanos otrai pusei rakstveidā jāpaziņo ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš, norādot, vai atkāpšanās skar visu vai daļu koplīguma noteikumu, kā arī iemeslu.Deputāti atbalstīja Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Bergana-Berģa iesniegto priekšlikumu par uz Latviju nosūtīto darbinieku paziņošanas kārtību. Tas paredz precizēt informācijas apjomu, ko ārvalstu darba devējam jānorāda Valsts darba inspekcijai (VDI), papildinot prasību ar personu apliecinoša dokumenta izdevējvalsti.Diskusijas raisīja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi par darbinieku un darbinieku pārstāvju informēšanu, ja uzņēmumā tiek ieviestas un lietotas augsta riska mākslīgā intelekta sistēmas. Komisija konceptuāli...

Labklājības ministrija ir saņēmusi priekšlikumus Profesiju klasifikatora aktualizēšanai un izvērtējusi iesniegtos priekšlikumus un pamatojošos dokumentus, apzinot arī attiecīgās nozares ministrijas vai ekspertu viedokli par jaunu profesiju iekļaušanu Profesiju klasifikatorā. Attiecīgi ir sagatavots noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām", kas nodots starpministriju saskaņošanai. Noteikumu projektā iestrādāti priekšlikumi Profesiju klasifikatora aktualizēšanai, tai skaitā klasifikatorā tiek iekļautas jaunas profesijas un noteikti to pamatuzdevumi. Tā, piemēram, klasifikatorā tiks norādītas jaunas profesijas - kiberdrošības tehniķis, investoru attiecību vadītājs, digitālās transformācijas stratēģiskais vadītājs, likmju pieņemšanas operators, psihoanalītiķis, ģimenes asistents u.c.Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.4 punkts nosaka, ka darba devējs, reģistrējot katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un sniedzot ziņas par darba ņēmējiem, vienlaikus jānorāda arī...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina virsstundu piemaksu noteikt 50% apmērā kā vispārīgu normu, teikts LTRK vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kura sākusi darbu pie grozījumiem Darba likumā. Pašlaik Darba likumā noteikts, ka piemaksa par virsstundām ir ne mazāka kā 100%. LTRK aicina noteikt, ka koplīguma spēku pēc termiņa beigām saglabā uz vienu gadu, bet virsstundu piemaksa ir 50% apmērā kā vispārīga norma, savukārt arodbiedrības piekrišana atlaišanai būtu jāprasa tikai arodbiedrību vēlētām amatpersonām. Tāpat LTRK rosina noteikt, ka atvaļinājuma naudu izmaksā kopā ar ikmēneša algu, lai mazinātu administratīvo slogu, kā arī tiek aicināts izslēgt vidējās izpeļņas konceptu, aizstājot to ar skaidrām algas likmēm. Ar priekšlikumiem LTRK aicina precizēt regulējumu par darba devēja tiesībām atgūt aprīkojumu, ieturēt tā vērtību no algas un skaidri noteikt atlīdzības samazināšanu dīkstāves laikā līdz 70% pēc piecām dienām. LTRK aicina arī vienkāršot darba attiecību izbeigšanu pārbaudes laikā, atceļot trīs dienu brīdinājumu. LTRK uzsver, ka šie...

Saeimas deputāti 11. decembrī pirmajā lasījumā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem sociālajiem partneriem ir krasi atšķirīgs redzējums. Skatot šo likumprojektu, jau valdībā raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm tika plānots turpināt Saeimā. Vēlāk arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā notikušas asas debates par Darba likuma grozījumiem starp Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem. Grozījumi paredz, ka darba devēji un darbinieku pārstāvji koplīgumā varēs vienoties par zemāku piemaksu par virsstundu darbu, bet ne mazāku kā 50% apmērā, ja attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē vismaz par 50% tiek paaugstināta minimālā mēneša darba alga vai stundas likme. Ja valsts noteiktā minimālā alga tiek paaugstināta un koplīgumā paredzētā alga kļūst zemāka par likumā noteikto minimumu, bet puses koplīgumu neprecizē, spēku zaudēs tikai tā daļa, kas...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 25. novembrī izskatīja likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu termiņš ir 2026. gada 30. janvāris. Darba devēju organizācijas ir nosūtījušas komisijai vēstules, kā arī komisijas sēdes laikā pauda viedokli, aicinot veikt grozījumus likumprojektā, lai būtiski pasliktinātu darbinieku tiesisko un materiālo stāvokli. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka likumprojekta izstrādē ir ieguldīts milzīgs darbs, veiktas ilgstošas un smagas pārrunas, lai nonāktu līdz saprātīgam un sabalansētam kompromisam likumprojektā, kas arī tika panākts kopīgā darbā ar Labklājības ministriju. Par Darba likuma 110. pantu LBAS norāda, ka šobrīd Darba likuma 110. pantā ietvertais regulējums pēc būtības ir sava veida pirmstiesas procedūra, kurā tiek izvērtēts uzteikuma pirmšķietamais tiesiskums, un daudzos gadījumos, pateicoties šim regulējumam arodbiedrības biedri ir bijuši pasargāti no prettiesiskas atlaišanas. Tāpēc LBAS aicina deputātus Darba likuma 110. pantu saglabāt negrozītu. LBAS vairākkārt ir piedāvājusi izveidot darba tiesām līdzīgu institūtu,...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 25. novembrī konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus, kas atbilst mūsdienu darba tirgus vajadzībām. Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzsvēra, ka viedokļu atšķirības šajā jautājumā ir bijušas un, visticamāk, būs arī turpmāk, taču komisija cer otrajā lasījumā panākt kompromisu ar visām iesaistītajām pusēm. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam plānots nākamā gada 30. janvāris. Grozījumi paredz, ka darba devēji un darbinieku pārstāvji koplīgumā varēs vienoties par zemāku piemaksu par virsstundu darbu, bet ne mazāku kā 50%u apmērā, ja attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē vismaz par 50% tiek paaugstināta minimālā mēneša darba alga vai stundas likme. Ja valsts noteiktā minimālā alga tiek paaugstināta un koplīgumā paredzētā alga kļūst zemāka par likumā noteikto minimumu, bet puses koplīgumu neprecizē, spēku zaudēs tikai tā daļa, kas paredz virsstundu piemaksas samazinājumu, neietekmējot pārējos koplīguma noteikumus, paredz likumprojekts. Grozījumi piedāvā arī risinājumu situācijām, kad...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šonedēļ tiekas ar Saeimas frakcijām, lai turpinātu apspriest Labklājīgas ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi darba likumā", kas šā gada 4. septembrī nodots izskatīšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Iebilst pret izmaiņām Darba likuma 110. pantā LBAS iestājas pret darba devēju organizāciju un Ekonomikas ministrijas ieceri atteikties no Darba likuma 110. panta ("Darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram", kurā ietvertais regulējums esot "sava veida pirmstiesas procedūra", kurā tiek izvērtēts uzteikuma pirmšķietamais tiesiskums, un daudzos gadījumos, pateicoties šim regulējumam, arodbiedrības biedri ir bijuši pasargāti no atlaišanas, pauž arodbiedrībā. Šis pants sargājot vājāko darba līguma pusi - darbinieku, kuram nav tādu finanšu līdzekļu, lai varētu maksāt par tiesvedības procesiem. Šis likuma pants nosaka, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam - arodbiedrības biedram - bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus. Ja arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam, darba devējs...

Lasot savu darba līgumu, Jānis pamanīja, ka tajā ir iekļauts punkts, kas paredz obligāti norādīt informāciju par dalību arodbiedrībā. Viņam radās jautājums, vai šāda prasība ir pamatota, jo dalība arodbiedrībā ir sensitīva informācija. Lai noskaidrotu, vai darba devējs drīkst šādu nosacījumu iekļaut darba līgumā, Jānis vērsās Datu valsts inspekcijā. Viņš arī norādīja, ka šāda prasība minēta ne tikai līgumā, bet arī organizācijas iekšējās kārtības noteikumos, kur paredzēts, ka darbiniekam šī informācija ir obligāti jāsniedz, parakstot līgumu. Darba devējs šādu informāciju nevar darbiniekam pieprasīt jebkurā brīdī. Informācijas apstrādei par to, vai cilvēks ir arodbiedrības biedrs, ir piemērojamas atkāpes, ņemot vērā, ka šādi dati tiešām ir sensitīvi jeb īpašu kategoriju dati. Atbilstošākais pamatojums šādu datu apstrādei ir tad, kad šādas tiesības darba devējam noteiktas likumā (ārējā normatīvajā aktā), tomēr pastāv arī iespēja iegūt darbinieka piekrišanu vai uzzināt šo informāciju, kad darbinieks pats to izpaudis. Darba intervijas laikā šādu jautājumu uzdot nedrīkst. Arī, sastādot darba...