DARBA TIESĪBAS

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā 18. februārī tika izskatīti 16 no kopumā 54 priekšlikumiem, kas iesniegti Darba likuma grozījumu otrajam lasījumam, bet strīdīgākos priekšlikumus sēdes dalībnieki vienojās otrajā lasījumā skatīt martā.Komisija atbalstīja ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iesniegto priekšlikumu, kas paredz iespēju pusēm vienpusēji atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas, ja gada laikā pēc koplīguma izbeigšanās nav noslēgts un spēkā stājies jauns koplīgums. Priekšlikums paredz, ka par atkāpšanos otrai pusei rakstveidā jāpaziņo ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš, norādot, vai atkāpšanās skar visu vai daļu koplīguma noteikumu, kā arī iemeslu.Deputāti atbalstīja Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Bergana-Berģa iesniegto priekšlikumu par uz Latviju nosūtīto darbinieku paziņošanas kārtību. Tas paredz precizēt informācijas apjomu, ko ārvalstu darba devējam jānorāda Valsts darba inspekcijai (VDI), papildinot prasību ar personu apliecinoša dokumenta izdevējvalsti.Diskusijas raisīja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi par darbinieku un darbinieku pārstāvju informēšanu, ja uzņēmumā tiek ieviestas un lietotas augsta riska mākslīgā intelekta sistēmas. Komisija konceptuāli...

Labklājības ministrija ir saņēmusi priekšlikumus Profesiju klasifikatora aktualizēšanai un izvērtējusi iesniegtos priekšlikumus un pamatojošos dokumentus, apzinot arī attiecīgās nozares ministrijas vai ekspertu viedokli par jaunu profesiju iekļaušanu Profesiju klasifikatorā. Attiecīgi ir sagatavots noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām", kas nodots starpministriju saskaņošanai. Noteikumu projektā iestrādāti priekšlikumi Profesiju klasifikatora aktualizēšanai, tai skaitā klasifikatorā tiek iekļautas jaunas profesijas un noteikti to pamatuzdevumi. Tā, piemēram, klasifikatorā tiks norādītas jaunas profesijas - kiberdrošības tehniķis, investoru attiecību vadītājs, digitālās transformācijas stratēģiskais vadītājs, likmju pieņemšanas operators, psihoanalītiķis, ģimenes asistents u.c.Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.4 punkts nosaka, ka darba devējs, reģistrējot katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un sniedzot ziņas par darba ņēmējiem, vienlaikus jānorāda arī...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina virsstundu piemaksu noteikt 50% apmērā kā vispārīgu normu, teikts LTRK vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kura sākusi darbu pie grozījumiem Darba likumā. Pašlaik Darba likumā noteikts, ka piemaksa par virsstundām ir ne mazāka kā 100%. LTRK aicina noteikt, ka koplīguma spēku pēc termiņa beigām saglabā uz vienu gadu, bet virsstundu piemaksa ir 50% apmērā kā vispārīga norma, savukārt arodbiedrības piekrišana atlaišanai būtu jāprasa tikai arodbiedrību vēlētām amatpersonām. Tāpat LTRK rosina noteikt, ka atvaļinājuma naudu izmaksā kopā ar ikmēneša algu, lai mazinātu administratīvo slogu, kā arī tiek aicināts izslēgt vidējās izpeļņas konceptu, aizstājot to ar skaidrām algas likmēm. Ar priekšlikumiem LTRK aicina precizēt regulējumu par darba devēja tiesībām atgūt aprīkojumu, ieturēt tā vērtību no algas un skaidri noteikt atlīdzības samazināšanu dīkstāves laikā līdz 70% pēc piecām dienām. LTRK aicina arī vienkāršot darba attiecību izbeigšanu pārbaudes laikā, atceļot trīs dienu brīdinājumu. LTRK uzsver, ka šie...

Saeimas deputāti 11. decembrī pirmajā lasījumā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem sociālajiem partneriem ir krasi atšķirīgs redzējums. Skatot šo likumprojektu, jau valdībā raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm tika plānots turpināt Saeimā. Vēlāk arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā notikušas asas debates par Darba likuma grozījumiem starp Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem. Grozījumi paredz, ka darba devēji un darbinieku pārstāvji koplīgumā varēs vienoties par zemāku piemaksu par virsstundu darbu, bet ne mazāku kā 50% apmērā, ja attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē vismaz par 50% tiek paaugstināta minimālā mēneša darba alga vai stundas likme. Ja valsts noteiktā minimālā alga tiek paaugstināta un koplīgumā paredzētā alga kļūst zemāka par likumā noteikto minimumu, bet puses koplīgumu neprecizē, spēku zaudēs tikai tā daļa, kas...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 25. novembrī izskatīja likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu termiņš ir 2026. gada 30. janvāris. Darba devēju organizācijas ir nosūtījušas komisijai vēstules, kā arī komisijas sēdes laikā pauda viedokli, aicinot veikt grozījumus likumprojektā, lai būtiski pasliktinātu darbinieku tiesisko un materiālo stāvokli. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka likumprojekta izstrādē ir ieguldīts milzīgs darbs, veiktas ilgstošas un smagas pārrunas, lai nonāktu līdz saprātīgam un sabalansētam kompromisam likumprojektā, kas arī tika panākts kopīgā darbā ar Labklājības ministriju. Par Darba likuma 110. pantu LBAS norāda, ka šobrīd Darba likuma 110. pantā ietvertais regulējums pēc būtības ir sava veida pirmstiesas procedūra, kurā tiek izvērtēts uzteikuma pirmšķietamais tiesiskums, un daudzos gadījumos, pateicoties šim regulējumam arodbiedrības biedri ir bijuši pasargāti no prettiesiskas atlaišanas. Tāpēc LBAS aicina deputātus Darba likuma 110. pantu saglabāt negrozītu. LBAS vairākkārt ir piedāvājusi izveidot darba tiesām līdzīgu institūtu,...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 25. novembrī konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus, kas atbilst mūsdienu darba tirgus vajadzībām. Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzsvēra, ka viedokļu atšķirības šajā jautājumā ir bijušas un, visticamāk, būs arī turpmāk, taču komisija cer otrajā lasījumā panākt kompromisu ar visām iesaistītajām pusēm. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam plānots nākamā gada 30. janvāris. Grozījumi paredz, ka darba devēji un darbinieku pārstāvji koplīgumā varēs vienoties par zemāku piemaksu par virsstundu darbu, bet ne mazāku kā 50%u apmērā, ja attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē vismaz par 50% tiek paaugstināta minimālā mēneša darba alga vai stundas likme. Ja valsts noteiktā minimālā alga tiek paaugstināta un koplīgumā paredzētā alga kļūst zemāka par likumā noteikto minimumu, bet puses koplīgumu neprecizē, spēku zaudēs tikai tā daļa, kas paredz virsstundu piemaksas samazinājumu, neietekmējot pārējos koplīguma noteikumus, paredz likumprojekts. Grozījumi piedāvā arī risinājumu situācijām, kad...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šonedēļ tiekas ar Saeimas frakcijām, lai turpinātu apspriest Labklājīgas ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi darba likumā", kas šā gada 4. septembrī nodots izskatīšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Iebilst pret izmaiņām Darba likuma 110. pantā LBAS iestājas pret darba devēju organizāciju un Ekonomikas ministrijas ieceri atteikties no Darba likuma 110. panta ("Darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram", kurā ietvertais regulējums esot "sava veida pirmstiesas procedūra", kurā tiek izvērtēts uzteikuma pirmšķietamais tiesiskums, un daudzos gadījumos, pateicoties šim regulējumam, arodbiedrības biedri ir bijuši pasargāti no atlaišanas, pauž arodbiedrībā. Šis pants sargājot vājāko darba līguma pusi - darbinieku, kuram nav tādu finanšu līdzekļu, lai varētu maksāt par tiesvedības procesiem. Šis likuma pants nosaka, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam - arodbiedrības biedram - bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus. Ja arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam, darba devējs...

Lasot savu darba līgumu, Jānis pamanīja, ka tajā ir iekļauts punkts, kas paredz obligāti norādīt informāciju par dalību arodbiedrībā. Viņam radās jautājums, vai šāda prasība ir pamatota, jo dalība arodbiedrībā ir sensitīva informācija. Lai noskaidrotu, vai darba devējs drīkst šādu nosacījumu iekļaut darba līgumā, Jānis vērsās Datu valsts inspekcijā. Viņš arī norādīja, ka šāda prasība minēta ne tikai līgumā, bet arī organizācijas iekšējās kārtības noteikumos, kur paredzēts, ka darbiniekam šī informācija ir obligāti jāsniedz, parakstot līgumu. Darba devējs šādu informāciju nevar darbiniekam pieprasīt jebkurā brīdī. Informācijas apstrādei par to, vai cilvēks ir arodbiedrības biedrs, ir piemērojamas atkāpes, ņemot vērā, ka šādi dati tiešām ir sensitīvi jeb īpašu kategoriju dati. Atbilstošākais pamatojums šādu datu apstrādei ir tad, kad šādas tiesības darba devējam noteiktas likumā (ārējā normatīvajā aktā), tomēr pastāv arī iespēja iegūt darbinieka piekrišanu vai uzzināt šo informāciju, kad darbinieks pats to izpaudis. Darba intervijas laikā šādu jautājumu uzdot nedrīkst. Arī, sastādot darba...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 1. oktobrī paredzēts uzklausīt sociālo partneru viedokli par Saeimā iesniegtajiem grozījumiem Darba likumā par virsstundu darba apmaksu un koplīguma izbeigšanu. Sēdē piedalīsies Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Labklājības ministrijas (LM) un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji. LBAS augusta izskaņā pauda: ja darba devēji vēl turpmāk pretēji kompromisam virzīs savus priekšlikumus Darba likuma grozījumos, kas atbalstīti valdībā un nodoti skatīšanai Saeimā, arī LBAS varētu rīkoties līdzīgi, paturot tiesības virzīt virkni savu priekšlikumu. LBAS ieskatā, LDDK patlaban ir gatava piedāvāt savu - darba devēju - nostāju, kas noformulēta iekšēji padomē, nevis kopīgās sarunās. LBAS pārstāvji uzsver, ka virsstundu darbs tiek veikts darbinieka veselības un atpūtas laika rēķina, un praksē darbiniekiem bieži nav pilnīgas brīvības atteikties no virsstundu darba. LBAS uzskata, ka arī darba koplīgumu termiņi ir būtiski sociālā dialoga elementi, un valdības pārstāvjiem būtu jāveicina to slēgšana, skaidrojot iespējas noslēgt līgumus gan uz...

Ja darba devēji vēl turpmāk pretēji kompromisam virzīs savus priekšlikumus Darba likuma grozījumos, kas atbalstīti valdībā un nodoti skatīšanai Saeimā, arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) varētu rīkoties līdzīgi, paturot tiesības virzīt virkni savu priekšlikumu, piektdien, 29. augustā, preses konferencē sacīja LBAS priekšsēdētājs Egīls Baldzēns. Asi kritizē virsstundu apmaksas samazināšanas ieceri Gadījumā, ja darba devēji turpināšot "torpedēt kompromisus" Darba likuma grozījumos, arī arodbiedrības varētu piedāvāt vēl priekšlikumus savu biedru interešu vārdā. LBAS ieskatā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) patlaban ir gatava piedāvāt savu, darba devēju, nostāju, kas noformulēta iekšēji padomē, nevis kopīgās sarunās. LBAS pārstāvji uzsver, ka virsstundu darbs tiek veikts darbinieka veselības un atpūtas laika rēķina, un praksē darbiniekiem bieži nav pilnīgas brīvības atteikties no virsstundu darba. Piemēram, arodbiedrības "Enerģija" priekšsēdētāja Lilita Vagele konferencē pauda, ka enerģētikas nozarē virsstundu apmaksas samazinājums sevišķi ietekmētu darbinieku intereses, jo liels apjoms darba virsstundu šajā nozarē tiek aizvadīts, novēršot bojājumus. Savukārt Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un...

Valdība 19. augustā atbalstījusi Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK)) un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu. Virsstundu apmaksas apmērs Likumprojekts paredz, ka darba devējs un darbinieku pārstāvji varēs atkāpties no Darba likumā noteiktā vispārīgā virsstundu apmaksas noteikuma, vienojoties par zemāku virsstundu apmaksas apmēru, bet ne mazāk kā 50% apmērā, ar jebkura līmeņa koplīgumu. Šajā koplīgumā ir jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana – vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. LBAS atzīst, ka diskusijas starp darba devējiem un arodbiedrībām par piemaksām par virsstundu darbu ilgstoši bijušas asas. Darba devēji vēlējušies piemaksu apmēru samazināt, to nosakot kā 50% pašreizējo 100% vietā. Koplīguma izbeigšana Likumprojektā tiek risināts jautājums attiecībā uz koplīgumiem,...

Darba ņēmējiem turpmāk būs pieejams plašāks atbalsts dalībai mācībās un mācību līdzmaksājuma apmērs. Jaunie atbalsta pasākumi nodrošinās iespējas pilnveidot un apgūt jaunas zināšanas un prasmes, iegūt profesionālo kvalifikāciju vai pārkvalificēties plašākam nodarbināto lokam. No 2025. gada 14. augusta platformā stars.gov.lv nodarbinātas personas varēs pieteikties 2025. gadā apstiprinātajam mācību pieprasījumam atbilstošajās izglītības programmās. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie un 12. augustā valdībā apstiprinātie "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 7. maija noteikumos Nr. 283 "Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.2 pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" īstenošanas noteikumi". Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts 29,2 miljonu eiro apmērā, kuru valdība apstiprināja pērn maijā, darba ņēmējiem...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) publiskā paziņojumā pauž neizpratni par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidenta Andra Bites izteikumiem par virsstundām Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma”, kas izskanēja 22. jūlijā. Intervijā Bite komentēja gan grozījumus Darba likumā, gan darba koplīgumu lomu, kā arī arodbiedrību ietekmi darba tirgū. LBAS norāda, ka ir satraukta par, tāsprāt, likuma apiešanas attaisnošanu attiecībā uz virsstundu apmaksu. Organizācija uzsver, ka darba devēju publiska atturēšanās no likuma ievērošanas var tikt uztverta kā negatīvs signāls gan darba ņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā. Arodbiedrību ieskatā tas var radīt iespaidu par tiesiskā regulējuma noniecināšanu un neveicina uzticību darba attiecību sistēmai. LDDK atbildi LBAS paziņojumam vai papildus skaidrojumus pagaidām nav sniegusi. LBAS priekšsēdētājs Egīls Baldzēns: “Pat pēc tam, kad ir panākti visām pusēm kopēji kompromisa risinājumi ar Labklājības ministriju par Darba likuma grozījumiem, arodbiedrību domstarpības ar darba devēju pusi sākas jautājumos, kuros darba devēji aizvien tiecas savu konkurētspēju...

Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar diskrimināciju dažādās dzīves jomās - izglītībā, profesionālajā darbībā un veselības aprūpē. "Latvijas iedzīvotāji visbiežāk norāda, ka saskaras ar diskrimināciju vecuma un invaliditātes dēļ, - norāda Evija Šalte, eksperte HR jomā un uzņēmuma Nextra vadītāja. Nextra Latvia komandai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze talantu piesaistes risinājumu nodrošināšanā globāla mēroga uzņēmumiem un augsta līmeņa vadītājiem Latvijā. "Vien 30% no Latvijas darba devējiem būtu gatavi aizpildīt vakances ar pensijas vecuma darbiniekiem, lai gan pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāji veido ievērojamu neizmantotu darbaspēka rezervi." Šādi aizspriedumi ir tāda "neredzama" daļa, ko īsti neviens skaļi nepauž, taču vienkārši novērojumi liecina par to, ka priekšroka tiek dota ne vienmēr tikai pieredzei, bet arī degsmei un jaunībai. Darba devēji mēdz uzskatīt, ka jaunākiem cilvēkiem ir lielāka vēlme mācīties ko jaunu un piemīt elastība, kas ir labas soft skills, bet jāņem vērā, ka ir izņēmumi. "Aizspriedumu rezultātā daži darba devēji pat...

Saeima 15. maijā galīgajā lasījumā pieņēma un 21. maijā stājās spēkā grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", ar kuru vienkāršota kārtību, kādā amatpersona saskaņo sava amata savienošanu ar citu darbu, ja vien tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Grozījums noteic, ka turpmāk amatu savienošanu persona varēs saskaņot arī ar sava darba devēja pilnvarotu personu. Šāda iespēja mazinās birokrātiju, jo, piemēram, ja iestādes vadītājs vai viņa vietnieks, kurš papildu savam tiešajam darbam vēlēsies kļūt par asistentu savam tuviniekam, kurš ir cilvēks ar invaliditāti, vairs nevajadzēs to saskaņot ar darba devēju - pašvaldības domi. Pašvaldība šādu saskaņošanu varēs deleģēt citai kompetentai personai, piemēram, izpilddirektoram. Likums grozīts, ņemot vērā Rīgas valstspilsētas domes iniciatīvu. Domes pārstāvji vērsuši par grozījumu virzību atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātu uzmanību tam, ka pašvaldība izskata lielu daudzumu amatpersonu iesniegumu par atļauju savienot amatus, un par katru šādu iesniegumu lēmums ir...