Laikā, kad sācies gada pārskatu iesniegšanas periods – vairums komersantiem pārskats jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim, portālā BilancePLZ informējam par tipiskākajām kļūdām, kuras nodokļu maksātāji mēdz pieļaut, aizpildot un iesniedzot gada pārskatus. Konsultāciju portāla lasītājiem sniedz Dina Kucina, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore.

Iepriekšējo pārskatu kļūdu labošana

Likums neparedz iespēju uzņēmumiem precizēt jau iesniegtos gada pārskatus, līdz ar to, ja grāmatvedis atrod būtisku kļūdu par kādu no iepriekšējiem pārskata periodiem, šī kļūda ir jālabo nākamajā iesniedzamajā gada pārskatā, labojot posteņu atlikumus bilancē pārskata gada sākumā. Ja būtiskas kļūdas nav tikušas atklātas, skaitļiem iepriekšējā gada pārskata beigās un nākamā gada pārskata sākumā vajadzētu sakrist, bet atrastu būtisko kļūdu gadījumā jaunā gada pārskata sākumā tiks ierakstīti aktualizētie skaitļi (EDS ir tehniska iespēja to izdarīt). Protams, šī nesakritība noteikti jāpamato gada pārskata pielikumā, turklāt nevis tikai īsi un formāli (“atradu šādu kļūdu”), bet izsmeļoši un vadoties pēc noteiktiem principiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests aprakstījis metodiskajā materiālā “Par dažādu izmaiņu un iepriekšējo periodu kļūdu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē”, kas atrodams VID mājaslapā.

Atšķirīga situācija ir tad, ja iepriekšējos pārskata periodos atrastas nebūtiskas kļūdas. Šādām kļūdām paredzēta atvieglota labošanas kārtība. Šajā gadījumā nākamajā gada pārskatā sākumā esošie salīdzināmie rādītāji netiks mainīti un pielikumā pamatojums netiks rakstīts – grāmatvedis nepieciešamo summu gluži vienkārši iegrāmatos jaunajā pārskata periodā, it kā darījums būtu noticis pēdējā gadā, neskatoties uz to, ka attaisnojuma dokuments ir ar senāku datumu.

Kā atšķirt būtisku kļūdu no nebūtiskas?

Kuras tad būtu uzskatāmas par “būtiskām” un kuras – par “nebūtiskām” kļūdām? Kā atzīst D. Kucina, tas nevienā normatīvajā aktā nav konkrēti definēts. Tas ir atkarīgs no paša uzņēmuma specifiskās situācijas, ir vērtējams katrā konkrētā gadījumā individuāli. “Kādam uzņēmumam, kuram varbūt ir viens darījums trijos mēnešos, jau 100 eiro būs būtiska kļūda, savukārt citam uzņēmumam ar miljoniem lielu apgrozījumu pat 100 000 eiro neskaitīsies būtiska kļūda,” piemēru min D. Kucina. Lai maksimāli izvairītos no situācijām, kad uzņēmuma interpretācija par to, kas ir un kas nav “būtiska” kļūda, atšķiras no Valsts ieņēmumu dienesta interpretācijas, vienmēr jāņem vērā šīs kļūdas ietekme uz maksājamo nodokļu apmēru, iesaka eksperte. Ja kļūda maina aprēķināto nodokļu summu, tad Valsts ieņēmumu dienesta skatījumā tā droši vien tiks uzskatīta par būtisku.

Pārskats par izplatītākajām kļūdām, iesniedzot gada pārskatus un Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas lasāms arī  žurnāla “Bilance” 2020. gada marta (459.) numurā.

Lasiet arī:

Gada pārskatu kļūdas: #1 Gada pārskats nav “saimnieciskās darbības pārskats”

Gada pārskatu kļūdas: #2 Nepareizi atzīmētas opcijas, kas pieprasa zvērināta revidenta ziņojumu