DEKLARĀCIJAS UN PĀRSKATI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025. gada nogalē klajā laidis jaunāko metodiskā materiāla versiju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju aizpildīšanu. Šis materiāls aizstāj iepriekšējo, 2025. gada 15. janvārī aktualizēto redakciju, ieviešot vairākas strukturālas un satura korekcijas, kas palīdzēs nodokļu maksātājiem precīzāk orientēties sarežģītajās deklarēšanas prasībās. Strukturālas izmaiņas un skaidrība fiskālajiem pārstāvjiem Būtiskākās izmaiņas skārušas tieši fiskālo pārstāvju darba kārtību. Salīdzinot abus dokumentus, redzams, ka jaunākajā versijā ir būtiski optimizēta un pārskatīta 8. nodaļa, kas regulē kārtību, kādā nodokļa deklarāciju aizpilda fiskālais pārstāvis. Ja 2025. gada janvāra versijā šī nodaļa ietvēra garu, detalizētu un vietām atkārtotu deklarācijas rindu aprakstu (no 40. līdz 80. rindai), kas bija specifiski pielāgots fiskālajiem pārstāvjiem, tad decembra redakcijā šis uzskaitījums ir saīsināts, uzreiz pārejot pie būtiskākā – PVN 6 pārskata (pārskats par fiskālā pārstāvja darījumiem) aizpildīšanas kārtības. Jaunajā materiālā ir veikti labojumi informācijā, kas norādāma fiskālā pārstāvja PVN deklarācijā (1. pielikumā), lai to pilnībā pielāgotu iesniegšanai Elektroniskās deklarēšanas...

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas pieņemti 2026. gada 6. novembrī un piemērojami, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, paredz izmaiņas arī likuma 15.2 pantā "Nodokļu maksātāja pienākums sagatavot un sniegt transfertcenu dokumentāciju". Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka šai pantā veikti šādi būtiskākie grozījumi: Ieviests kontrolēto darījumu pārskats Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, transfertcenu dokumentācijas sastāvs būs papildināts ar kontrolēto darījumu pārskatu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem, kuru kontrolēto darījumu summa ar saistītu ārvalstu uzņēmumu, saistītām fiziskajām personām likuma 1. panta 18. punkta izpratnē un personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās (turpmāk – saistītām personām), pārskata gadā pārsniedz 250 000 EUR, 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām būs jāsagatavo un jāiesniedz kontrolēto darījumu pārskats VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) veidlapā “Kontrolēto darījumu pārskats”. Izmaiņas vietējās un globālās transfertcenu dokumentācijas iesniegšanas noteikumos Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, stāsies...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro izmaiņas, ko ievieš Ministru kabineta 2025. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 615 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, kas piemērojami no 2026. gada 1. janvāra, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2025. gadu vai pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2026. gada 1. ceturksni. Būtiskākās izmaiņas gada ienākumu deklarācijā: mainīti piemaksas un pārmaksas nosaukumi; precizēti pielikumu nosaukumi; samazināts D2 pielikumā par ārvalstīs gūto ienākumu aizpildāmo aiļu skaits; paskaidrota ārvalstīs gūtā ar nodokli neapliekamā ienākuma deklarēšanas kārtība; iekļautas rindas par 3% papildu nodokļa aprēķinu. Gada ienākumu deklarācijā arī turpmāk tiks aizpildīta automātiski un ir iesniedzama, sākot ar nākamā gada 1. martu. Gada ienākumu deklarācija Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – nodoklis) piemaksa nosaukta par maksājamo nodokli, kas jāsamaksā budžetā. Nodokļa pārmaksa nosaukta par pārmaksāto nodokli jeb nodokļa atmaksu. D1 pielikuma...

Valdības sēdē 21. oktobrī izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts ""Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"". Tie paredz mainīt gada ienākumu deklarācijas veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību atbilstoši iepriekš veiktajām izmaiņām likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kā arī mainīt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācijas aizpildīšanu, atļaujot norādīt ārvalstīs ieturēto nodokli. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, daļa izmaiņu saistītas ar to, ka no likuma ir izslēgts regulējums par gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu un tā vietā ir noteikts regulējums par vienota (fiksēta) neapliekamā minimuma piemērošanu. Līdz ar to bija nepieciešams mainīt gada ienākumu deklarācijas D11 pielikuma nosaukumu, attiecīgi mainot terminu "diferencētais neapliekamais minimums" uz "neapliekamais minimums". Savukārt D4 veidlapā vārdi "Pirmstaksācijas gados izveidojies attaisnoto izdevumu pārsniegums pār noteikto normu" aizstāti ar "Attaisnotie izdevumi, kas pārcelti no iepriekšējiem gadiem". Tā kā mainīta kārtība, kādā D veidlapā norāda ienākumus papildu...

Mūsdienās arī profesionālajā darbībā par padomdevēju sākam izmantot kādu no nu jau daudzskaitlīgajiem mākslīgā intelekta (MI) risinājumiem. Vai tie spēj analizēt likumus, rast kopsakarības un sniegt uzticamas atbildes arī grāmatvedības jomā? Veicām eksperimentu, gatavojot atbildi uz portāla lasītāja iesūtītu jautājumu, kā rezultātā dabūjām atšķirīgas divu MI asistentu atbildes. Lai neraisītu lasītāju apjukumu, lūdzām atbildi sagatavot Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas nodokļu maksātāju situācijās tiesību normas regulējumu piemēro praksē. Skatot no juridiskā viedokļa ar grāmatvedības uzskaiti saistītus jautājumus, nereti viennozīmīgi atbildēt var būt problemātiski, jo jāatsaucas gan uz grāmatvedību regulējošām, gan ar komercdarbību, nodokļus utt. regulējošām tiesību normām. Nereti ekspertu atbildes mēdz būt atšķirīgas, tās ne vienmēr saskan ar VID interpretāciju. Strīds var nonāk līdz pat tiesai, kur tiesību eksperti pēta likumdevēja nodomus, pieņemot konkrēto normu, un tā cenšas saskatīt pareizāko risinājumu. Savukārt attiecībā uz to, vai atbilžu meklēšanā var izmantot MI atbildes, jāņem vērā, ka MI spēj apkopot un filtrēt lielu informācijas...

Mēneša un ceturkšņa pārskati par apgrozījumu Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) vairs nav jāiesniedz ap 4000 uzņēmumiem tirdzniecības un pakalpojumu nozarē. Tas komersantiem ļaus ietaupīt kopumā ap 9800 stundu gadā. Oficiālās statistikas veidošanai CSP datus tagad ņem no uzņēmumu iesniegtām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijām Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Mēneša un ceturkšņa pārskati par apgrozījumu tirdzniecības un pakalpojumu nozarē no jūlija vairs nav jāiesniedz apmēram 80% uzņēmumu1, kas līdz šim bija iekļauti apsekojuma izlasē. Šie komersanti, kas līdz šim CSP iesniedza oficiālās statistikas pārskatus 1-apgrozījums, 2-apgrozījums, 3-apgrozījums un 4-apgrozījums, ir jau oficiāli informēti par šo CSP lēmumu administratīvā sloga mazināšanā. 1 Pavisam nelielai daļai izlasē iekļauto uzņēmumu pārskati par apgrozījumu aizvien būs jāiesniedz Pārvaldē, jo tas saistīts ar šādiem ierobežojumiem: ne visi komersanti ir PVN maksātāji, apgrozījums būtiski atšķiras no kopējās darījumu vērtības, uzņēmumiem ir izdalītas vairākas darbības veida vienības, kur kāda no tām būtiski ietekmē konkrētās nozares īstermiņa statistikas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu saistībā ari uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu. Lasītāju ērtībai uzziņas skaidrojumu publicējam saīsinātā formā. Uzziņas pieprasījuma iesniedzēja plānoja ziedot 7 000 EUR sabiedriskā labuma organizācijai un vēlējās izmantot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 12. panta pirmajā daļā paredzēto nodokļa atvieglojumu ziedotājiem, izvērtējot trīs variantus, kurus piedāvā likums: 1) saskaņā ar UIN likuma 12. panta pirmās daļas 1. punktu noteiktais ierobežojums, kura robežās iesniedzēja var neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, ir 45 933 EUR (5% no 2024. gada peļņas pēc nodokļiem 918 659 EUR); 2) saskaņā ar UIN likuma 12. panta pirmās daļas 2. punktu noteiktais ierobežojums, kura robežās iesniedzēja var neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, ir 3 913 EUR (2% no 2024. gada bruto darba samaksas, kas ir VSAOI objekts: 195 647 EUR); 3) saskaņā ar UIN likuma 12. panta pirmās daļas 3....

Latvijas uzņēmējdarbības vidē novērojama tendence – ievērojamā skaitā uzņēmumu valdes locekļi paši kārto grāmatvedību un arī sagatavo gada pārskatus. Lai gan šķietami uzņēmēji, nealgojot grāmatvedi vai neizmantojot grāmatvedības firmu ārpakalpojumu, ietaupa, rodas jautājums, vai šāda prakse tomēr nerada nopietnus riskus ne tikai pašiem uzņēmējiem, bet arī valsts budžetam un ekonomikai. Kāpēc tā varētu būt problēma, vai to plānots risināt un kādi būtu iespējamie risinājumu veidi? Problēmas apjoms un dinamika Pirms dažiem gadiem tika lēsts, ka aptuveni trešdaļā uzņēmumu valdes locekļi paši sagatavo un paraksta gada pārskatus. Toreiz, ceļot trauksmi par šādu statistiku, medijos ziņoja Raivo Pede, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) priekšsēdētāja vietnieks. Pēdējo gadu gaitā šādas prakses īpatsvars ir mazinājies tikai nedaudz, tas joprojām ir ievērojams. Kā portālam BilancePLZ skaidro R. Pede, saskaņā ar 2023. gada rudens datiem, kas attiecas uz 2022. gadu, 42 853 uzņēmumi norādījuši, ka tajos grāmatvedību kārto valdes loceklis. Par 2023. gadu šis skaits ir...

Ministru kabinets 12. augustā izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā. Grozījumi paredz noteiktiem uzņēmumiem uz diviem gadiem atlikt ilgtspējas ziņošanas prasību ieviešanu, attiecīgi uzņēmumiem būs vairāk laika pielāgoties jaunajām prasībām un nodrošināt ilgtspējas ziņojumu sagatavošanu atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Šī gada 26. februārī Eiropas Komisija publicēja pirmo no tā dēvētajām “Omnibus” pakotnēm, kurā iekļauti priekšlikumi grozījumiem Ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvā 2022/2464/ES (CSRD). Atbilstoši šiem priekšlikumiem FM ir sagatavojusi likumprojektu, kas paredz ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz diviem gadiem tiem Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektiem, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu no 2025. vai 2026. pārskatu gada atkarībā no to lieluma. Paredzēts, ka lielie uzņēmumi un lielo grupu mātesuzņēmumi ilgtspējas ziņojumu gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kas sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk, nevis 2025. gada 1. janvārī, kā tas bija noteikts iepriekš. Savukārt biržā kotētie mazie un vidējie uzņēmumi ilgtspējas ziņojumu gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kas sākas...

Vidējai sabiedrībai, lielai sabiedrībai un koncerna mātes sabiedrībai, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, gada pārskats par 2024. gadu ir jāsniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, t.i., līdz 2025. gada 31. jūlijam, ja 2024. pārskata periods ir kalendārais gads. Vidēja sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura nav maza sabiedrība un kura uz bilances datumu nepārsniedz vismaz divas no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 25 000 000 eiro; neto apgrozījums — 50 000 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250. Liela sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura uz bilances datumu pārsniedz vismaz divas no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 25 000 000 eiro; neto apgrozījums — 50 000 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250. Koncerna mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas...

Nodarbinot gan Ukrainas civiliedzīvotājus – nerezidentus, gan Latvijas rezidentus, darba devējam jāiesniedz vairāki svarīgi pārskati un deklarācijas. Ir nianses, kas atšķiras, salīdzinot ar šo ziņojumu iesniegšanu standarta variantā. Pārskats par galvenajām prasībām izveidots, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta metodisko materiālu. Iesniedzamo pārskatu veidi Pirmais un obligātais dokuments ir “Ziņas par darba ņēmējiem”. Tās jāiesniedz ne vēlāk kā vienu stundu pirms darbinieks uzsāk darbu, ja ziņas sniedz elektroniski EDS, norādot ziņu kodu 11. Beidzoties darba tiesiskajām attiecībām vai mainoties darba ņēmēja statusam, ziņas jāiesniedz triju darbdienu laikā. Ja tiek reģistrēts darbinieks – Latvijas nerezidents, EDS formā jāaizpilda aile “Personas dzimšanas dati (ja nav personas koda)”. Pēc sākotnējās reģistrācijas darba devējam jāvēršas VID ar iesniegumu par unikāla reģistrācijas numura piešķiršanu nerezidentam, pievienojot pases kopiju un dzīvesvietas adresi rezidences valstī. VID piešķirto unikālo reģistrācijas numuru darba devējs turpmāk izmanto personas koda vietā. Ar to jāprecizē sākotnēji iesniegtās ziņas par darba ņēmējiem. Katru mēnesi līdz 17....

Ministru kabinets 1. jūlijā apstiprinājis jaunus noteikumus "Gada pārskata sagatavošanas kārtība", kas viesīs būtiskas izmaiņas valsts un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanā, veicinot augstāku kvalitāti un atbilstību starptautiskajiem standartiem. Kāpēc jauni noteikumi? Jauno noteikumu izstrādes nepieciešamība ir vairāku faktoru rezultāts: Likumdošanas izmaiņas: Saeimā 2024. gada 4. decembrī pieņemtie grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (LBFV) 30. panta 1.² daļā prasīja jaunas redakcijas noteikumu izstrādi. Ministru kabinetam līdz 2025. gada 30. jūnijam bija jāizdod LBFV 30. panta 1.² daļā minētie noteikumi. Starptautisko standartu ievērošana: Noteikumu projekts nodrošina, ka konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā sniegtā informācija atbilst starptautiski atzītai labākai praksei. Saskaņā ar EUROSTAT novērtējumu, 2024. gadā Latvijas publiskā sektora grāmatvedības uzskaite un gada pārskatā sniegtā informācija IPSAS (Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu) prasībām atbilda 91% apmērā, un jaunie noteikumi nodrošinās augsta līmeņa atbilstības uzturēšanu. Administratīvā sloga mazināšana un efektivitāte: Mērķis ir uzlabot normatīvo regulējumu, samazināt administratīvo slogu budžeta iestādēm un vienkāršot gada slēguma inventarizācijas...

Lai precizētu solidaritātes iemaksas aprēķināšanu un deklarēšanu, šī gada 20. maijā pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 300 "Noteikumi par solidaritātes iemaksas deklarācijā iekļaujamo informāciju". Šie noteikumi tika publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 26. maijā un stājās spēkā jau 20. maijā. Noteikumi nosaka, kāda informācija jāiekļauj gan maksāšanas perioda solidaritātes iemaksas deklarācijā, gan avansa maksājuma deklarācijā. Šis regulējums attiecas uz maksāšanas periodiem, kas sākas 2025., 2026. un 2027. gadā. Saskaņā ar jauno regulējumu, solidaritātes iemaksas deklarācija ir jāstrukturē trīs nodaļās: 1. nodaļa “Vispārīgie jautājumi”. 2. nodaļa “Solidaritātes iemaksas deklarācijā iekļaujamā informācija”. 3. nodaļa “Solidaritātes iemaksas avansa maksājuma deklarācijā iekļaujamā informācija”. Pirmā nodaļa "Vispārīgie jautājumi” noteic vispārīgos nosacījumus deklarāciju sagatavošanai, tostarp, ka lietotā terminoloģija saskaņota ar Solidaritātes iemaksas likuma 1. pantā sniegtajiem skaidrojumiem. Tāpat noteikts, ka visas summas deklarācijā, tostarp aprēķinātās iemaksas, norādāmas tikai veselos eiro, noapaļojot uz augšu, sākot no 50 centiem, un atmetot summas līdz 49 centiem. Otrā nodaļa “Solidaritātes iemaksas...

Valsts ieņēmumu dienests(VID) atgādina, ka mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām gada pārskats par 2024. gadu ir jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām, t.i., ja pārskata periods sakrīt ar kalendāro gadu, līdz 2025. gada 2. jūnijam (ieskaitot). Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 450 000 eiro; neto apgrozījums — 900 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 5 000 000 eiro; neto apgrozījums — 10 000 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50. Gada pārskats ir jāiesniedz elektroniski, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Dokumenti - No veidlapas – Dokumentu grupa “Gada pārskati”. Savukārt vidējai sabiedrībai, lielai sabiedrībai un koncerna mātes sabiedrībai,...

Sabiedriskai apspriešanai līdz 5. jūnijam nodoti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā. Likumprojekta mērķis ir ieviest ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz 2 gadiem tiem likuma subjektiem, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu no 2025. vai 2026. pārskata gada atkarībā no to lieluma, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2025/794 (2025. gada 14. aprīlis), ar ko groza Direktīvas (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 attiecībā uz datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības. Kā arī ieviest no sabiedriskajām organizācijām saņemto priekšlikumu birokrātijas sloga mazināšanai, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā nosakot, ka meitas sabiedrībai tīmekļvietnē latviešu valodā jāpublisko nevis mātes sabiedrības vadības ziņojums, bet tikai tajā ietvertais konsolidētais ilgtspējas ziņojums. Atgādinām, ka likums paredzēja, ka: lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras un kuros vidējais darbinieku skaits pārskatu gadā pārsniedz 500 darbiniekus, un sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir mātesuzņēmumi lielām grupām, kuru vidējais...