Kā saglabāt profesionālo aktualitāti mainīgajā darba tirgū

Mūsdienu straujajā tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un zaļās kursa transformācijas laikmetā vienreiz mūžā iegūta izglītība vairs negarantē stabilu karjeru līdz pensijas vecumam. Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) rīkotās Karjeras nedēļas ietvaros rīkotajā diskusijā "Ko mācīties šodien, lai būtu vajadzīgs rīt?" nozaru eksperti un uzņēmumu vadītāji uzsvēra: darba tirgū uzvar spēja pielāgoties un pašvadīta mācīšanās, nevis statiski augstskolas diplomi. Pārmaiņu aktualitāti apliecina arī Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus prognozes.

Viens diploms visam mūžam – pagātnes ilūzija

Darba tirgus eksperti vienprātīgi norāda, ka tradicionālais izglītības modelis piedzīvo tektoniskas pārmaiņas. Diploms joprojām kalpo kā svarīgs starta punkts darbinieku atlases pirmajā kārtā, taču darba intervijās un ikdienas darbā izšķirošā ir darbinieka spēja atrisināt reālas problēmas un radīt pamanāmu pievienoto vērtību.

Citējot Pasaules Ekonomikas foruma datus, Starptautisko farmaceitisko firmu asociācijas direktore un darba tirgus eksperte Vladislava Marāne atklāj, ka aptuveni 40% no strādājošo pašreizējām prasmēm (vecuma grupā līdz 30 gadiem) tuvākajā laikā transformēsies vai kļūs nevajadzīgas. Pārmaiņas skar pat visstabilākās nozares – mākslīgais intelekts (MI) automatizē rutīnas uzdevumus, administratīvos darbus un datu ievadi.

"Diploms fiksē zināšanas konkrētā brīdī, bet mainīgajā darba tirgū bez papildu mācīšanās mēs vairs nebūsim tas darbinieks, ko darba devējs sagaida," uzsver V. Marāne.

Automatizācija nenozīmē profesiju izzušanu, bet gan to lomu maiņu – piemēram, grāmatveži no datu apstrādātājiem kļūst par risku vadības un uzņēmuma izaugsmes konsultantiem.

MI un fizikas pamati: kādas prasmes pieprasa darba devēji?

Diskusijas dalībnieki iezīmēja vairākus būtiskus prasmju pīlārus, kas noteiks darbinieku konkurētspēju tuvākajos gados:

1. Digitālā pratība kā caurviju prasme visās nozarēs. MI rīki un digitalizācija vairs nav tikai IT speciālistu lauciņš. Kā norāda SIA "La Flora" attīstības direktore Sabīna Alta, tradicionālajās nozarēs, piemēram, kūdras ieguvē un apstrādē, pat mehāniķiem, metinātājiem un traktoristiem blakus darba instrumentiem šodien ir nepieciešama planšete digitālo procesu vadībai.

2. Eksaktie pamati un kritiskā domāšana. AS "Rīgas siltums" valdes loceklis Reinis Kasparsons uzsver, ka tehnoloģiju attīstības laikmetā nepazūd vajadzība pēc fizikālo un matemātisko procesu izpratnes. Kritiskā domāšana ir nepieciešama, lai spētu izvērtēt un pārbaudīt mākslīgā intelekta ģenerētās atbildes, pirms uz to pamata tiek pieņemti lēmumi, skaidro R. Kasparsons.

3. Cilvēciskās prasmes (soft skills) un sadarbība. Izteikti pieaug pieprasījums pēc spējas strādāt starpdisciplinārās komandās, vadīt pārmaiņas, izrādīt iniciatīvu un uzturēt darba un privātās dzīves līdzsvaru saspringtajā informācijas plūsmā.

Pieprasījums pēc "procesa menedžeriem"

Zaļā kursa un enerģētiskās neatkarības mērķi padarījuši enerģētiku par vienu no visstraujāk transformējamajām nozarēm Latvijā. Siltumapgādes elektrifikācija, vēja parki, ūdeņraža tehnoloģijas un zaļās rūpnieciskās zonas prasa pilnīgi jauna profila speciālistus.

VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane atklāj, ka valsts piedāvātajās pieaugušo mācību programmās enerģētika ir otrā pieprasītākā nozare. Pašlaik šajā sektora programmās mācās vairāk nekā 2000 strādājošo, no kuriem vairāk nekā 1000 apgūst pieprasīto elektrotehniķa kvalifikāciju.

Neraugoties uz lielo interesentu skaitu, nozarē joprojām vērojams būtisks jaunās paaudzes inženieru, energodispečeru un vides speciālistu trūkums. S. Alta no "La Flora" norāda arī uz cita veida deficitu darba tirgū:

"Latvijā ārkārtīgi trūkst profesijas, ko varētu saukt par procesa menedžeri – speciālista, kurš spēj uzņēmuma investīciju un attīstības projektus operatīvi novest cauri visiem publiskās pārvaldes un regulējumu džungļiem."

Kas kavē pieaugušos mācīties un kur meklēt atbalstu?

Iniciatīvas "Esi starā" ietvaros VIAA izveidotajos individuālajos mācību kontos www.stars.gov.lv vietnē jau reģistrējušies vairāk nekā 70 000 iedzīvotāju, un saņemti vairāk nekā 73 000 pieteikumu mācībām. Būtiski, ka 75% no mācību pieteikumiem iesniedz cilvēki ar jau iegūtu augstāko izglītību.

Karjeras konsultants Iļja Dobahovs skaidro, ka galvenie šķēršļi, kas attur pārējos strādājošos no jaunu prasmju apguves, ir laika trūkums un skaidrības trūkums par mācību praktisko ieguvumu. Bieži vien cilvēki nezina, kuras prasmes viņiem palīdzēs kāpināt atalgojumu vai pārtraukt darba rutīnu.

Lai palīdzētu pieaugušajiem noorientēties, VIAA platformā www.stars.gov.lv ir pieejami bezmaksas digitālo prasmju un karjeras testi, kā arī iespēja pieteikties attālinātām vai klātienes karjeras konsultācijām. Tāpat valstī tiek atklātas jaunas programmas, tostarp "Mācības reģiona iedzīvotājiem" un darba vidē balstītas apmācības tiešā sadarbībā ar darba devējiem.

Prakses ieteikums: kā sākt jau no rītdienas?

Noslēdzot diskusiju, eksperti aicina neatlikt profesionālo pilnveidi uz "jauno gadu" vai tālu nākotni. S. Alta atgādina amerikāņu domātāja Ērika Hofera atziņu:

"Pārmaiņu laikā priekšrocības ir nevis tiem, kuri ir izglītoti, bet tiem, kuri turpina mācīties. Citādi mēs varam būt perfekti sagatavoti pasaulei, kura vairs neeksistē."

Praktiskie ekspertu ieteikumi ikvienam

• Rīt no rīta pie kafijas veltīt pusstundu laika, lai bez steigas kartētu savu pašreizējo profesionālo pozīciju, stiprās puses un noformulētu konkrētus mācīšanās mērķus nākamajam gadam.

• Pajautāt sev: kas ir tas, ko es vēlos uzlabot savā darba dzīvē, un kādas prasmes man trūkst?

• Pārrunāt savus izaugsmes mērķus ar vadītāju, kolēģi vai karjeras konsultantu, jo kopīgi pieteikties mācībām vai sekot mērķiem ir krietni vieglāk.

• Iepazīties ar pieejamajām mācību programmām un atbalsta iespējām.

Jums ir iespēja pilveidot savas zināšanas arī, piedaloties BILANCES AKADĒMIJAS e-semināros un kursos vai iegādājoties semināru un kursu videoierakstus.