Kad vērts vērsties pie jurista?

Klients no advokāta vairs nesagaida tikai juridiskos skaidrojumus, viņš vēlas, lai vēl bez zināšanām klienta biznesā jurists orientētos arī finanšu jautājumos, spētu tvert arī grāmatvedības jomu, uzskata Rūdolfs Vilsons, advokātu biroja TGS Baltics Nodokļu, kā arī Korporatīvo darījumu un M&A prakses grupas zvērināts advokāts un sertificēts nodokļu konsultants. Viņa pieredze liecina, ka sadarbība starp juristiem un grāmatvežiem ikdienā veidojas ļoti cieša.

Pārsvarā darbojamies korporatīvo tiesību jomā un palīdzam dažādos darījumu veidos — gan uzņēmumu strukturēšanā, gan esam iesaistīti uzņēmumu saimniecisko darījumu plānošanā un izmaiņās. Lai minēto īstenotu klienta labākajās interesēs, juristiem, grāmatvežiem un citiem procesā iesaistītajiem nepieciešama vienota izpratne par jautājumiem, pie kuriem strādājam.

Mums jāsaprot klienta patiesās vajadzības, lai kopīgiem spēkiem spētu nonākt pie rezultāta. Nereti visupirms no klienta ir nepieciešama informācija tieši no uzņēmuma «iekšienes». To sniedz vai nu finanšu direktori, vai grāmatveži, kas pārzina kopējo ainu, kā arī var norādīt uz svarīgajām detaļām — gan no finanšu posteņiem, gan no kādām juridiskām struktūrām uzņēmums sastāv. Līdz ar to sadarbība starp juristiem un grāmatvežiem iet roku rokā.

Ikdienā ar grāmatvežiem saskaros jautājumos, kas vairāk vai mazāk saistīti ar nodokļiem. Nodokļu konsultācijās, kā arī sarežģītākos uzņēmumu un darījumu strukturēšanas gadījumos, kad grāmatveži nereti ir tie, kam dzīvē ir jāievieš uzņēmumu vadības vai īpašnieku — vizionāru lēmumi. Attiecīgi, lai nonāktu pie pareizākajiem risinājumiem un apzinātu iespējamos nodokļu riskus, uzņēmumu finanšu cilvēki un grāmatveži vēršas pēc viedokļa pie mums.

Prakse rāda, ka veiksmīga juristu un grāmatvežu sadarbība ir strukturētas komunikācijas jautājums. Juristam, nodokļu konsultantam jau ir praktiskās grāmatvedības pamatzināšanas, kas sekmīgi ļauj virzīt sarunu tā, lai kopā detalizētāk varētu pievērsties arī praktiskajām niansēm.

Uzņēmumus apvienojot, sadalot vai citādi restrukturizējot, papildus juridisko jautājumu risināšanai neizbēgami jāveic izmaiņas arī uzņēmumu bilancēs, finanšu pārskatos, kas ir grāmatvežu pienākums. Šai procesā rodas jautājumi, kas skar arī nodokļus. Paralēli aktuāli ir arī praktiski ikdienas jautājumi, kas saistīti ar tiesību aktu izmaiņām, to piemērošanas praksi Valsts ieņēmumu dienestā (VID), tiesā.

Nereti, notiekot strukturālām izmaiņām uzņēmuma vai uzņēmumu grupas iekšienē, grāmatvežiem nepieciešama ciešāka sadarbība ar VID, lai iegūtu noteiktu informāciju vai saskaņotu viedokli ar VID. Mēs esam tie, kas palīdz noformulēt jautājumus tā, lai uzņēmums, vēršoties VID ar vēstuli vai VID saistošas uzziņas pieprasījumu, saņemtu nepieciešamo atbildi.

Grāmatveži, kas ir savas jomas profesionāļi, bet ikdienā, iespējams, nav ciešā sadarbībā un komunikācijā ar VID, ne vienmēr spēj izklāstīt nepieciešamo jautājumu tā, lai no VID saņemtu gaidīto atbildi. Ir jābūt zināmai pieredzei, lai saprastu, kā komunicēt, vai kādā veidā formulēt jautājums, lai VID sniegtu atbildi vai skaidrojumu pēc būtības.

No vienas puses — jā, sadarbība nevedas tik raiti, ja viens speciālists īsti nepārzina otra «lauciņu», bet tas ir abpusēji. Klients no advokāta vairs neprasa tikai jurista amata prasmes, bet ir pašsaprotami, ja bez zināšanām klienta biznesā jurists orientējas arī finanšu jautājumos, spēj tvert arī grāmatvedības jomu. Sadarbībā ar grāmatvedi vai finanšu direktoru ir jāsaprot, kur slēpjas konkrētā problēma un kāds ir tās iemesls.

Piemēram, pirms uzņēmuma iegādes pircēja juristi un nodokļu konsultanti bieži veic uzņēmuma iepriekšējo izpēti, cita starpā lūdzot sniegt grāmatvedības rīcībā esošu informāciju. Gadās tā, ka grāmatveži nav tie runātīgākie — tad nu mums jācenšas nodibināt saikni un jāuzdod pareizie jautājumi, bet to var izdarīt tad, ja ir skaidrība par risināmo problēmu.

Uzņēmumu padziļināto pārbaužu ietvaros, kad nepieciešams informāciju iegūt no klienta, grāmatveži īsti nesaprot juristu izmantoto terminoloģiju. Tad vai nu ir jāprasa konkrēti — virsgrāmata, noteikti konti, vai kopīgi jāpārrunā grāmatvedības uzskaites principi. Juristu vidū ir kolēģi, kas mazāk darbojas ar grāmatvedības, finanšu jautājumiem, tāpēc uzņēmumu pārbaudes laikā mums prasa, vai pareizi izprot grāmatveža atsūtīto informāciju. Šādos gadījumos dati, kurus sniedz grāmatvedis, ir «jātulko».

Līdz ar to secinām — jā, vislabākais rezultāts sasniedzams, ja ir zināšanas un praktiskā pieredze vairākās jomās — gan grāmatvedībā, gan tiesībās. Latvijā nav daudz nodokļu konsultantu, kam izglītība vai praktiskā pieredze minētajās jomās pārklātos. Attiecīgi praksē zināšanu trūkums var radīt zināmu stresu pušu komunikācijā, kas var nenovest pie ideālā rezultāta.

Taisnība — sevišķi nodokļu jomā. Pērnais gads ir bijis izmaiņām bagāts. Mēnesi, pusotru pirms gadumijas parādījās jauni grozījumi, piemēram, grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākumu nodokli» un Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Kārtējo reizi grozījumi šajos likumos plašākai sabiedrībai kļuva zināmi pavisam neilgi pirms pieņemšanas. Lieki teikt, ka grozījumi skar plašu iedzīvotāju loku, tādēļ būtu sagaidāms, ka sabiedrība tiek laikus par tiem informēta.

Uzņēmumu budžeta plānotājiem — gan grāmatvedim, gan grāmatvedības IT sistēmu uzturētājam — būtu laikus arī jāuzzina, kā mainīsies algu aprēķins, kāds būs ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums nākamajam gadam. Ārvalstu investoriem, kas salīdzinoši nesen uzsākuši savu darbību Latvijā, grūti 1. decembrī paskaidrot, ka nevaram pilnībā paziņot, kādas nodokļu izmaiņas stāsies spēkā no 1. janvāra.

Nereti tās nav tikai nodokļu likmju, bet kompleksas finanšu plānošanas, arī grāmatvedības sistēmu izmaiņas. Gada nogalē pieņemtie nodokļu likumu grozījumi īpaši ietekmē ārpakalpojuma grāmatvežu, kam vienlaikus jāapkalpo vairāki uzņēmumi, darbu. Tas prasa lielu spriedzi — sagatavoties izmaiņu ieviešanai tik īsā laikā, kādā ir tapuši un pieņemti šie grozījumi.

Gribētos cerēt, ka nākotnē šīs izmaiņas būs pārredzamākas un prognozējamākas, lai gan neredzu pamatu optimismam, ka šis likumdošanas process varētu mainīties.

Nereti situācijās, kad VID vēl nav uzsācis nodokļu pārbaudi, bet vēršas pie klienta ar jautājumiem, klienti izvēlas piesaistīt juristu — nodokļu konsultantu jau sākotnējā komunikācijā ar VID. To viennozīmīgi arī iesakām darīt. Šādās situācijās sniedzam klientam savu skatījumu, situācijas vērtējumu, nereti pastarpināti komunicējam ar VID — sagatavojam pieprasīto informāciju, pieredzes vadīti vēršam klienta uzmanību uz būtiskāko.

Bieži mūsu pievienotā vērtība ir zināšanas par to, kādu informāciju VID prasa un ko sagaida no klienta, cenšamies lasīt starp rindām. Proti, ko VID, atsūtot uzņēmumam vēstuli, patiesībā grib uzzināt, kas VID varētu interesēt vairāk. Palīdzam klientam noformulēt viedokli un izklāstīt situāciju. Tās var būt atbildes uz VID vēstulēm, kurās ir jautājumi par konkrētiem darījumiem — kāpēc tā un ne savādāk, kas ir darījumu partneri, vai uzņēmums ir pārliecinājies par darījumu partneru esamību, vai ir zināms, kur faktiski nosūtītā prece nonāk, kā pakalpojums tiek sniegts, utt.

Nākamais solis ir nodokļu pārbaudes — lai arī visbiežāk tiekam iesaistīti jau audita veikšanas procesā, sanāk iesaistīties arī brīdī, kad VID jau ir veicis auditu, sastādījis gala ziņojumu. Šajā brīdi klients saprot, kur VID ieskatā ir problēma ar nodokļiem. VID ir konstatējis faktus, ka darījumi nav notikuši vai notikuši kaut kādā noteiktā kārtībā. Klientam ir savs viedoklis par VID iebildumiem, un notiek audita lēmuma apstrīdēšana. Šajā brīdī aktīvi iesaistās advokāti, mēģinām savākt visu aktuālo informāciju no uzņēmuma, kā ir notikuši darījumi un ko vēl ir nepieciešams prezentēt VID, lai aizstāvētu uzņēmuma pozīciju.

Nereti šādās situācijās mēdz būt komunikācijas problēmas — uzņēmuma pārstāvji, kas visbiežāk tiešām ir grāmatveži, sēžot pie viena galda ar VID darbiniekiem, ne vienmēr aizdomājas, ka uzņēmuma bizness nav tik pašsaprotams — VID pārstāvji to nepārzina. Uzņēmuma darbiniekiem procesi šķiet pašsaprotami — sūtām preci, pievienojam pavadzīmi, komunicējam e–pastos vai pa telefonu. Bet, paskatoties no malas, bizness nav tik pārskatāms, kā varētu šķist vai darbiniekiem gribētos, vai arī VID nav detalizēti iedziļinājies uzņēmuma procesos un uzrādītajos dokumentos.

Ja arī ar VID pārstāvjiem notiek klātienes sarunas, ne vienmēr uzņēmuma darbinieki izstāsta, ko tiem būtu nepieciešams zināt. Proti, nenojauš, ka VID nav saprotams kopējais uzņēmuma darbības modelis, tādēļ darbinieka teiktais var tikt iztulkots tā, ka kontekstā process noved pie nepareiza secinājuma. Rezultātā ir tapis VID audita lēmums, kas ir nelabvēlīgs vai daļēji nelabvēlīgs uzņēmumam, un tas ir jāapstrīd. Sākotnēji tas tiek apstrīdēts VID ģenerāldirektoram. Ja arī tas ir nelabvēlīgs, tiek gatavots pieteikums Administratīvajai tiesai par VID ģenerāldirektora lēmuma atcelšanu.

VID pieņemtie nodokļu pārbaužu lēmumi tiek atcelti reti. Ar VID ģenerāldirektora lēmumu var tikt grozītas sākotnējos lēmumos pieļautās kļūdas. Pārsūdzot VID ģenerāldirektora lēmumu tiesā, kopējā statistika arī ir par labu VID. Lai to mainītu un panāktu nodokļu maksātājiem labvēlīgākus tiesas spriedumus, laikus jāveic mājasdarbi — komunikācija ar VID un pierādījumu sagatavošana jau pirmstiesas procesā.

Mana pēdējā laika pieredze liek secināt, ka VID darbinieki patiešām vairāk iedziļinās tiem sniegtajā informācijā. VID lēmumos paustajā argumentācijā vairs nav tik izplatīti neloģiski un tiesiski nepamatoti tipveida argumenti, uzlabojies pamatojums, arvien retāk sastopamies ar tipveida pieeju.

Likums piedāvā iespēju samazināt nokavējuma naudu un soda naudu, ja nodokļu maksātājs ir gatavs vienoties un apņemas samaksāt konstatētos nenomaksātos nodokļus. Jo ātrāk nodokļu maksātājs piekritīs VID lēmumam, jo beigās būs mazākas sankcijas. Tomēr jāuzsver, ka, ja uzņēmums sākotnēji nepiekrīt VID lēmumam, tas visu nezaudē, arī vēršoties tiesā. Vienošanās process regulēts tā, lai, nodokļu maksātājam aizstāvot savas tiesības tiesas ceļā, joprojām paliek iespēja vienoties ar VID.

Prakse rāda, ka, lai arī tiesa nereti lemj par labu VID, notiek lietas saprātīgās izskatīšanas fāze. Nodokļu maksātājs var mēģināt pārliecināt tiesu, ka tas sākotnēji nav ticis saprasts, nav izvērtēti visi iesniegtie pierādījumi vai attaisnojošu iemeslu dēļ tas nav iesniedzis visus pierādījumus savlaicīgi. Tā zināmā mērā ir saruna ar tiesu par faktiem un procesu pēc būtības.

Jautājums, protams, ir par samērīgumu, par summām, kādas ir liktas uz spēles. Par to, cik nodokļu maksātājam ir brīvo līdzekļu, pārliecības, vēlmes iesaistīties tiesas procesā, tajā skaitā iesaistīt grāmatvedi, juristu.

Atšķirīgās situācijās ir dažādas nostājas, stratēģijas. Uzņēmējam, esot pārliecinātam par to, ka nav rīkojies ļaunā nolūkā, taisnības panākšana tiesā var būt arī finansiāli neizdevīga. Ir reizes, kad VID lēmums ir jāpārsūdz, jo nelabvēlīgs lēmums nenozīmē tikai finansiālas sekas, tam var būt būtiska ietekme uz uzņēmēja nākotnes biznesu.

Ņemot vērā pastāvošo tiesu un VID praksi, mēs, juristi, nojaušam, par kādiem jautājumiem ir vērts vērsties tiesā un cīnīties tā, lai tas tomēr nebūtu finansiāli neizdevīgi, un nodokļu maksātājs spētu savas tiesības aizstāvēt sekmīgi. Tāpat ir lietas, kurās fakti ir objektīvi nepierādāmi, jo uzņēmēji nav veikuši visas nepieciešamās darbības. Tad, iespējams, nav vērts tērēt resursus, ja vien pārsūdzēšana nav nepieciešama citu iemeslu dēļ.

Visbiežāk, kad vēršamies tiesā, redzam, ka ir objektīvi lietas aspekti, ko VID nav līdz galam izpratis. Daļu nepierādīsim, bet par citu jautājumu ir jāiet un jācīnās, jo lēmums nav taisnīgs pēc būtības. Pierādījumu kopumu mēģinām pasniegt tā, lai tiesai veidojas izpratne un ir skaidrs, ka VID konkrētajā jautājumā nav iedziļinājies vai nav sapratis situāciju, tādēļ pieņemtais lēmums ir jāatceļ.

Klasiski arī advokātiem nav zināmas biznesa nianses vai grāmatvedības un nodokļu praktiskā puse, bet, ikdienā praktizējot šādās lietās, ir iespēja iet uz tiesu un skaidrot, argumentēt, strādāt tā, lai spējam izskaidrot tiesai, kā notiek procesi, kāds regulējums attiecināms utt.

Pirms gadiem darījumi notika vienkāršāk. Patlaban elektroniskā vide, informācijas aprite, preču piegāžu un pakalpojumu sniegšanas veidi nereti ir daudz sarežģītāki. Tas ir normāli, ka tiesa nevar pārzināt visu, tādēļ procesā iesaistītajām pusēm ir jāskaidro lietas apstākļi, un tiesai, balstoties uz tiem, ir jācenšas izprast situāciju. Procesā advokāti ir kā «acis no malas» — no klienta noskaidrojam faktiskos apstākļus, izprotam viņa biznesu un to prezentējam tiesā.

Nesen tiesas sēdē stundu skaidroju, kāds ir klienta specifiskā biznesa modelis, kā tiek organizētas konkrēto preču piegādes. Vērsu uzmanību uz niansēm, kādēļ konkrētās preces nevarēja piegādāt no vienas valsts un kādēļ tas darīts no citas. Lai arī no malas šādu piegāžu ceļš var šķist neloģisks un aizdomīgs, redzot aprēķinus, kļūst skaidrs, kur veidojas bizness. Diemžēl ne vienmēr nodokļu maksātāji tiesā šo skaidrojošo darbu veic pietiekami rūpīgi, un ne vienmēr tiesai ir laiks un vēlme izprast situāciju līdz niansēm. Šādos gadījumos tas noved pie nodokļu maksātājam nelabvēlīga sprieduma.

Ieteikums: jau brīdī, kad VID uzdod pirmos jautājumus, neslēpt informāciju, stāstīt, rādīt, iepazīstināt, zīmēt struktūru, lai ir skaidrs, kas, ko un kāpēc dara procesā.

Tā ir problēma. Uzņēmēji bieži mēģina par savu uzņēmumu un aktivitātēm VID izstāstīt tikai minimumu. Ja VID ir gatavi sadarboties, arī uzņēmējam ir jāpārkāpj baiļu slieksnis un ir jāsniedz informācija. Turklāt pēc iespējas ātrāk, lai sadarbība būtu raita, jautājumi nepaliek neatbildēti. Pat, ja sākotnēji šķiet, ka VID pārstāvji ir situāciju izpratuši, par to būtu vēlreiz jāpārliecinās.

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir augstākā tiesa, kas izskata jautājumus saistībā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību interpretāciju un piemērošanu, tostarp nodokļu tiesību jomā. EST rada tiesu praksi visas ES līmeni. EST spriedumi ir pamatinformācijas avots, kur gan smelties informāciju, par to, kā lietas notiek citās valstīs, gan arī aizstāvēt savu pozīciju attiecībā uz to, vai Latvijā ir pareizi ieviests likums, vai ir kādas nianses, kas būtu jāinterpretē citādi Latvijas nodokļu piemērošanā.

Izskatot nodokļu strīdu Latvijas tiesā, tiesa spriedumā atsaucas uz EST atziņām un praksi. Tādējādi tiek panākta vienveidīga tiesību normu interpretācija ES līmenī.

Uz EST atziņām atsaucas arī VID, gatavojot atbildes vai pieņemot lēmumus par Latvijas nodokļu maksātājiem. Gadās gan, ka EST tiesu prakse VID sasniedz vēlāk nekā gribētos, sevišķi jautājumos, kas būtu lemjami par labu nodokļu maksātājiem. Ja tā noticis, tad, pārsūdzot VID lēmumu, tiesa vērtē VID rīcību vai pieņemto lēmumu un lemj, vai tas ir atbilstošs Latvijas likumam un EST interpretācijai.

Situācijas ir daudz un dažādas, un pēc būtības nevar būt tā, ka VID prakse atšķiras no EST secinājumiem, tomēr ir jautājumi, kuros VID situāciju izprot vai vēlas izprast citādi, kā to līdzīgās lietās lēmusi tiesa.

Piemēram, jautājums par Latvijas nodokļu maksātāja pienākumu vērtēt savu ārvalsts darījuma partneri un tā veiktās darbības saistībā ar nodokļu nomaksu savā valstī. Ir skaidrs, ka, piegādājot preci ārpus Latvijas, Latvijas nodokļu maksātājam ir jāsaprot, kam prece ir piegādāta, kas ir preces saņēmējs. Tomēr nereti ar VID ir diskusija: vai Latvijas nodokļu maksātājam bez tā, ka tas regulējumā noteiktajā kārtībā ir identificējis savu darījumu partneri, ir nepieciešams pārliecināties arī par to, vai darījumu partneris par attiecīgo preču piegādi savā valstī veicis visus ar nodokļu samaksu saistītos pienākumus.

EST pareizai nodokļu nomaksas kārtībai pārrobežu darījumos nosaka konkrēti izpildāmus kritērijus. Ir jāpārliecinās, ka prece tiešām ir piegādāta konkrētajam PVN maksātājam. Nodokļu samaksas pienākums otrā valstī netiek uzlikts uz Latvijas uzņēmēju pleciem. Tas objektīvi nav nepieciešams un nav iespējams. Diemžēl VID prakse un arī Latvijas tiesu prakse šāda veida lietās Latvijā nav viennozīmīga.

Attiecībā uz EST spriedumos pausto atziņu piemērošanu VID ikdienas darbā, šķiet, ka, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, mums ir lielāka inerce — šīs atziņas tiek ieviestas un piemērotas lēnāk.

Nodokļu maksātājiem, kas veic starptautiskus darījumus, ir būtiski, ja valstīs, kurās tie darbojas, ir līdzīgi nodokļu administrēšanas principi un nav pārsteigumu par to, kā likums tiek interpretēts vienā vai otrā valstī, ja EST jau par konkrēto jautājumu ir devusi savu vērtējumu.

Ja nodokļu administrācijas operatīvi reaģē un to prakse sevišķi uz pārrobežu nodokļu piemērošanu ir vienveidīga, ja tiesas pie vienādiem apstākļiem lemj līdzīgi Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, tad skaidrs, ka nodokļu maksātājiem, sevišķi investoriem, attiecīgais tirgus ir interesantāks, jo to darbība var tikt īstenota vienveidīgi.

Ja nodokļu administrācijas ES un Latvijas gadījumā — Baltijas reģionā — darbotos vienveidīgi, investori savus biznesa lēmumus varētu pieņemt, neiedziļinoties administratīvā jautājumā — cik grūta ir sadarbība ar VID un vai varu paļauties, ka Latvijā varu darboties līdzīgi, kā to daru citās ES valstīs.

Investors var paļauties, ka, uzsākot savu darbību šeit, piemēram, ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, nodokļu tiesību interpretācija Latvijā neatšķirsies no tām, kāda tā ir citās ES valstīs. Piemēram, darījumi un bizness var tikt strukturēts līdzīgi, kā tas notiek Vācijā, vai piemēram, pastāvīgās pārstāvniecības noteikšanas principi šeit tiek saprasti līdzīgi kā Igaunijā.

Kā varam novērot, uzņēmēji retāk bīstas īstenot kādas biznesam nepieciešamas strukturālas izmaiņas savā ierastajā darbībā tā iemesla dēļ, ka baidītos no VID pārbaudēm vai no tā, ka šādas izmaiņas var novest pie negatīvām nodokļu sekām.

Domāju, ka tas atkarīgs no biznesa un uzņēmēja ambīcijām, ne no uzņēmuma lieluma. Ir uzņēmēji, kas darbojas ierastajā trajektorijā, netiek veiktas būtiskas izmaiņas darījumu un sadarbības procesos, līdzekļu aprite notiek vēsturiski ierastajos ceļos. Iespējams, laiku pa laikam savs bizness ir jāpārskata, lai, veicot kādas strukturālas izmaiņas, iespējams, varētu atteikties no kādām liekām izmaksām.

Laikam ejot, ir jāpakonsultējas ar kādu no malas, lai redzētu, kādi procesi uzņēmumā ir uzlabojami. Varbūt jāuzlabo dokumentu aprite uzņēmumā, varbūt jārestrukturizē ārvalstu filiāles darbs. Varbūt grupas sabiedrības aizdevums rada papildu nodokļu izdevumus un to nepieciešams kapitalizēt. Izmaiņas darbības strukturēšanā nav pašmērķis, bet var dot papildu pievienoto vērtību.

Tas attiecas arī uz privātpersonām. Ja no pārdotajām kapitāla daļām gūtos līdzekļus persona plāno ieguldīt citā uzņēmējdarbībā, ir vērts padomāt, vai ir veids, kā nodokļa no gūtā ienākuma samaksu atlikt uz vēlāku laiku.

Sevišķi, veicot kādas rutīnas darbības, ik pa laikam tās ir jāpārskata — varbūt kaut kas ir praksē mainījies, radušās citas iespējas. Tādēļ ir noderīgs jurista skats no malas.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada marta (519.) numurā.

Jums arī varētu interesēt:

• Vietvarām trūkst motivācijas atbalstīt uzņēmējus
• Kā nodrošināt augstu grāmatvežu sniegto pakalpojumu kvalitāti
• Ārpakalpojuma grāmatvežu tirgus — sadrumstalots, bet konsolidējas