Valdības sēdē 20. jūnijā izskatīšanai iesniegts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Prioritārie rīcības virzieni ekonomikas transformācijas īstenošanai“. Informatīvā ziņojuma mērķis ir sniegt ministrijas redzējumu par strukturālās transformācijas nozīmi ekonomikas izaugsmes veicināšanā un tās galvenajiem izaicinājumiem un prioritārajiem rīcības virzieniem.
Ziņojumā norādīts, ka strukturālā transformācija ir process, kas saistīts ar darbaspēka un citu ražošanas resursu pārvietošanu no zemas produktivitātes uz augstas produktivitātes darbības jomām, nozarēm un saimnieciskajām aktivitātēm. Tā ietver fundamentālas izmaiņas tautsaimniecībā, kas paaugstina kopējo produktivitātes līmeni, vienlaikus nodrošinot atbilstošu nodarbinātības kvantitāti un kvalitāti, taisnīgus ienākumus un to sadali, piekļuvi kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Transformācijas procesa veicējs ir uzņēmējs – viņš pieņem lēmumu modernizēt ražošanu vai pārvietot resursus uz citu nozari/reģionu/valsti.
Tāpēc galvenais politikas mērķis ir uzņēmēju motivācijas veicināšana biznesa modeļa maiņai un jaunu konkurētspējas priekšrocību izzināšanai un veidošanai.
Patlaban Latvija aizvien vairāk atpaliek no kaimiņvalstīm – kopš 2012. gada Latvijā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju ir pieaudzis gandrīz divas reizes no 10,9 tūkst. EUR līdz 20,7 tūkst. EUR. Igaunijā IKP uz iedzīvotāju ir pieaudzis no 13,5 tūkst. EUR 2012. gadā līdz 27,2 tūkst. EUR, gandrīz par trešdaļu apsteidzot Latviju. Lietuvā IKP uz vienu iedzīvotāju šajā laika posmā ir palielinājies no 11,2 tūkst. EUR 2012. gadā līdz 23,6 tūkst. EUR.
Eksporta apjomi uz vienu iedzīvotāju Latvijā 2022. gadā faktiskajās cenās bija 14,6 tūkt. EUR, bet Lietuvā – 20,6 tūkst. EUR un Igaunijā – 23,2 tūkst. EUR.
Ziņojumā arī norādīts, ka produktivitātes dinamika Latvijā pēdējās desmitgadēs ir bijusi visai strauja, tomēr, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) augsti attīstītajām valstīm, joprojām saglabājas būtiska Latvijas produktivitātes līmeņa atpalicība. Produktivitāte – IKP uz vienu nodarbināto faktiskajās cenās – Latvijas tautsaimniecībā 2022. gadā bija tikai 60,1% (75,8% pēc pirktspējas paritātes sistēmas (PPS)) no vidējā ES līmeņa. Turklāt darbaspēka izmaksas Latvijā aug straujāk nekā produktivitāte. Pēdējos piecos gados darbaspēka izmaksas pieauga trīs reizes straujāk nekā produktivitāte.
Latvija būtiski atpaliek no vairuma ES dalībvalstīm, kā arī no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas arī ieguldījumu pētniecībā un attīstībā (P&A) rādītāju ziņā. P&A kopējais finansējums uz vienu iedzīvotāju sasniedza vidēji 85,5 EUR gadā, kas ir tikai 13,7% no ES vidējā rādītāja.
Tāpat nepietiekama ir darbaspēka resursu pārdale par labu produktīvajām nozarēm, lai būtiski ietekmētu tautsaimniecības kopējā produktivitātes līmeņa straujāku kāpumu. Ziņojuma autori uzsver, ka galvenie Latvijas darba tirgus izaicinājumi saistāmi ar darbaspēka novecošanos, prasmju neatbilstību un darba roku trūkumu tautsaimniecības izaugsmei būtiskajās nozarēs, radot riskus turpmākai ekonomikas izaugsmei. Secināts arī, ka Latvijas sabiedrība nav pilnībā gatava ekonomikas digitālajam izrāvienam.
Nodokļu likmēm ir relatīvi mazāka loma ekonomikas transformācijas procesā nekā vienkāršai nodokļu samaksas kārtībai, caurspīdīgumam un ātrai lēmumu pieņemšanai.
Palielinot nodokļus, pieaugtu budžeta ieņēmumi, bet īstermiņā ciestu uzņēmumi un tas ierobežotu ekonomikas izaugsmi.
Ekonomikas procesu pārzinātāji norāda, ka papildus finanšu līdzekļi budžetā fundamentālo publisko pakalpojumu kvalitātes celšanai ir panākami tikai ar straujākas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanu. Tāpēc Ekonomikas ministrija piedāvā četrus galvenos darbības virzienus:
- investīcijas ražošanas kapacitātes stiprināšanai,
- inovācijas jaunu preču un pakalpojumu attīstībai,
- ieguldījumi cilvēkkapitālā, nepieciešamo prasmju veidošana,
- institucionālā transformācija un birokrātijas mazināšana kā efektīvākais risinājums ekonomikas transformācijai un visu Latvijas reģionu izaugsmes paātrināšanai.
Ziņojumā norādītas, kādas būtu nepieciešamas turpmākās reformas katrā no šiem virzieniem, piemēram, privātās investīcijas veido vien 17% no IKP, bet mērķim būtu jābūt vismaz 23-25% no IKP. Ja privātā sektora kreditēšana Latvijā būtu Igaunijas līmenī, tad ekonomikā papildus nonāktu ~ 2 mljrd. EUR finansējums, kas būtu ļoti būtisks faktors straujākai uzņēmumu attīstībai.
Tāpat minēts, ka līdz 2027. gadam pārkvalifikācija būs nepieciešama vismaz 50 tūkst. mazkvalificēto. Mainīga darba tirgus apstākļos jānodrošina regulāras kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas vismaz 160 tūkst. iedzīvotājiem, lai pielāgotos ekonomikas pārmaiņām.
Savukārt, lai mazinātu birokrātiju valsts pārvaldē, ir jāpanāk, lai publiskā sektora lēmums tiktu sagatavots trīs darba dienu laikā no brīža, kad iestājušies apstākļi gala lēmuma pieņemšanai, bet uzņēmēju identificēto administratīvo šķēršļu novēršana būtu jātērē ne ilgāk kā divus mēnešus pēc šo šķēršļu identificēšanas.
Attiecīgi ziņojumā norādīts, kādas darbības veicamas, kādas stratēģijas un prognozes sagatavojamas, lai ekonomikas transformācijas ideja nepaliktu tikai lozungu līmenī.