Kādus veselības datus drīkst pieprasīt apdrošinātājs, izskatot atlīdzības pieteikumu?

Kad cilvēki vēršas pie apdrošinātāja, lai saņemtu atlīdzību par sevis apmaksātiem medicīniskajiem pakalpojumiem, nereti apdrošinātājs pieprasa ne tikai dokumentu, kas apliecina pakalpojuma apmaksu (piemēram, čeku vai kvīti), bet arī papildu informāciju, kas pamato, ka apdrošinātājam ir pienākums tos atlīdzināt. Šādās situācijās Datu Valsts inspekcija saņem iedzīvotāju jautājumus, vai apdrošinātājs tik tiešām var pieprasīt informāciju, kas ietver ievērojamu veselības datu apjomu? Respektīvi, vai apdrošinātājs var prasīt, piemēram, medicīniskās izmeklēšanas rezultātus, norīkojumus, izrakstus u.c.?

Kā zināms, īpašo kategoriju personas datus (tostarp arī veselības datus) apstrādāt ir aizliegts, ja vien nav piemērojams kāds no izņēmumiem[1]. Valsts var saglabāt vai ieviest arī papildu nosacījumus, tostarp ierobežojumus, attiecībā uz veselības datu apstrādi.[2] Latvijā likumdevējs ir noteicis, ka apdrošināšanas sabiedrībām tiesības apstrādāt veselības datus dod Apdrošināšanas līguma likums. Tādejādi, lai  varētu izpildīt līguma nosacījumus, apdrošinātājs drīkst apstrādāt arī veselības datus.

Likumā noteikts, ka apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju no apdrošinātās personas. Līdz ar to cilvēkam, kurš izmanto apdrošināšanas pakalpojumu, ir pienākums pēc pieprasījuma iesniegt apdrošinātājam visus savā rīcībā esošos dokumentus, tostarp tos, kas satur veselības datus.[3] Tāpat, kā noteic likums, apdrošinātājiem ir tiesības pieprasīt datus no ārstniecības iestādēm (personām).[4]

Katra veselības apdrošināšanas programma paredz noteiktu pakalpojumu apmaksu un nosacījumus, kādos gadījumos tie tiek vai netiek apmaksāti. Piemēram, čeks vai kvīts ne vienmēr ļauj apdrošinātājam pārliecināties, kāds pakalpojums saņemts. Tāpat apdrošinātājam ir tiesības pārliecināties, vai pakalpojums, par kuru iesniegts atlīdzības pieteikums, saskaņā ar apdrošināšanas līgumu apdrošinātājam ir jāapmaksā, kā arī – vai šāda pakalpojuma saņemšana bija pamatota.

Apdrošinātājam piešķirtās tiesības saņemt informāciju, kas saistīta ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, nav neierobežotas.

Vērtējot, kādu informācijas apjomu apdrošinātājs var pieprasīt, lai lemtu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, būtisks ir datu minimizācijas princips. Tas nosaka, ka apdrošinātājs var apstrādāt veselības datus tikai tādā apjomā, kas nepieciešams konkrētā mērķa sasniegšanai.

Jāvērtē, vai apdrošinātājs nav pieprasījis pārlieku daudz informācijas, ņemot vērā apdrošināšanas gadījuma apstākļus. Pieprasot iesniegt informāciju, kas liecina par personas veselības stāvokli, piemēram, pieprasot uzrādīt dokumentus, kas satur personai uzstādīto diagnozi, apdrošinātājam jāspēj pamatot, kāpēc bez šādas informācijas saņemšanas nav iespējams lemt par atlīdzības izmaksu.

Nereti cilvēki, saņemot apdrošinātāja pieprasījumu sniegt informācija par viņa veselības stāvokli, nevēlas šādu informāciju izpaust, baidoties par tās konfidencialitāti. Arī uz apdrošinātājiem kā datu apstrādes pārziņiem attiecināmi visi normatīvajos aktos noteiktie pienākumi, arī pienākums garantēt tā apstrādāto datu drošību. Apdrošināšanas uzņēmumiem ir arī pienākums nodrošināt, ka viņu darbinieki sev pieejamos datus apstrādā tiesiski, tostarp arī ievērojot konfidencialitāti. Par neatbilstoši veiktu personas datu apstrādi apdrošinātājs ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Tāpat jāņem vērā, ka apdrošinātājam kā atbildīgam pārzinim ir jāspēj pamatot, kāpēc datu apstrāde nepieciešama konkrētā mērķa sasniegšanai. Katra informācijas pieprasījuma pamatotības izvērtējums apdrošinātājam jāveic arī, lai nodrošinātu atbilstību pārskatatbildības principam. Tas nozīmē, ka apdrošinātājiem jābūt godīgiem un skaidri jānorāda, kāpēc viņi pieprasa konkrēto informāciju.

[1] Datu regulas 9. pants

[2]  Datu regulas 9. panta 4. punkts

[3] Apdrošināšanas līguma likuma 27. panta otrā daļa

[4] Apdrošināšanas līguma likuma 28. panta otrā daļa

• • Kā izvairīties no biežākajām kļūdām personas datu apstrādē?
  • EST aktualitātes personas datu apstrādes un patērētāju tiesību aizsardzības lietās