Pagājušā gada nogalē tika pieņemti vairāki grozījumi nodokļu likumos, no kuriem būtiskākās izmaiņas bija tieši Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tika sašaurināts mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju loks, liedzot šo iespēju SIA un PVN maksātājiem, noteikts, ka samaksātais MUN turpmāk tiek attiecināts tikai uz īpašnieka sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet par darbiniekiem nodokļi jāmaksā vispārējā kārtībā, un veiktas citas izmaiņas. Tās bija tik būtiskas, ka lielai daļai normu bija nepieciešams pārejas periods (pusgads vai gads), lai nodokļu maksātāji varētu izsvērt, kā tos ietekmē izmaiņas, un pieņemt lēmumu, vai saglabāt MUN maksātāja statusu vai atteikties no tā.

Iespēja atteikties no MUN maksātāja statusa

MUN maksātāji, kas šo statusu joprojām ir saglabājuši, droši vien ir samierinājušies ar straujo MUN likmes kāpumu no 15% līdz 25% jeb par 10 procentpunktiem, kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī bez jebkāda pārejas perioda. Turklāt par ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, likmes palielinājums ir vēl straujāks — līdz 40%. Iespējams, tie, kuriem likmes palielinājums radīja pārāk lielu nodokļu slogu, no MUN maksātāja statusa jau atteicās vai plāno to darīt. Šogad to var izdarīt joprojām visa 2021. gada laikā, iesniedzot pieteikumu VID un ar nākamo ceturksni pāriet uz vispārējo nodokļu maksāšanas režīmu. Pieteikumu vēl var iesniegt līdz 15. jūnijam, tad pēdējo reizi MUN būs jāsamaksā par šī gada 2. ceturksni, bet no 1. jūlija jāsāk aprēķināt nodokļus vispārējā kārtībā, vai līdz 15. septembrim, tad nodokļus vispārējā kārtībā jāsāk rēķināt no 1. oktobra. Iespēju atteikties no MUN maksātāja statusa no šī gada 2. pusgada varētu izmantot tie, kuriem papildu nodokļu slogu radīs ar darbaspēka izmantošanu saistītie nodokļi.

Nodokļu maksāšana vispārīgā kārtībā nozīmē:

• ja tiek algoti darbinieki — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), IIN un uzņēmējdarbības riska nodevu (UVRN) katru mēnesi par darba samaksu;
• SIA — uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) par katru mēnesi, kurā sadalīta peļņa vai bijuši ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam;
• individuālajiem komersantiem (IK), zemnieku saimniecību (ZS) un zvejnieku saimniecību (ZvS) īpašniekiem, kā arī VID reģistrētiem saimnieciskās darbības veicējiem (tautā sauktiem par pašnodarbinātajiem) — pašnodarbinātā VSAOI katru ceturksni (par katra mēneša ienākumiem no saimnieciskās darbības) un IIN reizi gadā par ienākumiem no saimnieciskās darbības;
• individuālo uzņēmumu (IU) īpašniekiem — IIN reizi gadā par ienākumiem no saimnieciskās darbības un viena no divām iespējām:
• VSAOI kā par darba ņēmēju un algas nodoklis no aprēķinātās darba samaksas, kā arī riska nodeva katru mēnesi, ja noslēgts darba līgums ar savu uzņēmumu, vai 
• VSAOI kā par darba ņēmēju no minimālās darba samaksas 500 eiro, ja nav noslēgts darba līgums ar savu uzņēmumu;
• IU, ZS un ZvS īpašnieki var izvēlēties nemaksāt IIN, bet UIN, taču tad obligāti jākārto divkāršā ieraksta grāmatvedība;
• ZS un ZvS īpašnieki var izvēlēties nemaksāt pašnodarbinātā VSAOI, bet kļūt par darba ņēmējiem, noslēdzot darba līgumu ar savu saimniecību (juridisku personu).

Liels pluss ir tas, ka, maksājot nodokļus vispārējā kārtībā, var piemērot visus IIN atvieglojumus — neapliekamo minimumu, par apgādājamām personām un invaliditāti, kā arī attaisnotos izdevumus, kas MUN maksātājam nav iespējams. Lai gan attaisnotos izdevumus var izmantot arī MUN maksātājs — piemērojot tos citur gūtajiem ienākumiem vai cita ģimenes locekļa ienākumiem. 

Savukārt vispārējās nodokļu maksāšanas mīnuss — jo lielāki ienākumi jeb peļņa, jo lielāki nodokļi jāmaksā, izņemot UIN, ko maksā tikai par sadalīto peļņu. Turpretī MUN apmērs nav atkarīgs no gūtās peļņas lieluma vai tās izlietojuma, bet tikai no apgrozījuma jeb ieņēmumiem, turklāt ar šo gadu peļņas izmantošana savām vajadzībām nav ierobežota un papildu nodokļi par to nav jāmaksā, jo atcelts 720 eiro limits.

Turklāt svarīgi atcerēties normu, kas noteikta MUN likuma 2. panta 6. daļā, — MUN maksātājs, kurš ir pārtraucis MUN maksāšanu taksācijas periodā, nevar atkārtoti izvēlēties maksāt MUN tajā pašā taksācijas periodā un pēctaksācijas periodā. Tas nozīmē, atsakoties no MUN maksātāja statusa 2021. gadā, to varēs atkal izvēlēties ne agrāk kā no 2023. gada 1. janvāra.

Papildu nodokļu slogs par darbaspēku

Nākamās būtiskās izmaiņas MUN maksātājiem stājas spēkā 1. jūlijā (sk. tabulu). Visvairāk tās ietekmēs mikrouzņēmumus (MU), kuri algo darbiniekus. Ja MUN maksātāja statuss tiks saglabāts, tad jārēķinās, ka nodokļu slogs palielināsies vēl vairāk, jo papildus MUN maksājumam nāksies maksāt visus nodokļus no darba samaksas. Tas savukārt nozīmē, ka palielināsies darbaspēka izmaksas, jo par aprēķināto darba algu būs jāmaksā arī darba devēja VSAOI (23,59%, par vecuma pensionāriem 20,77% vai par izdienas pensionāriem 21,94%) un UVRN* (36 centi), kā arī samazināsies neto darba alga jeb darbiniekam izmaksājamā summa, jo no tās būs jāietur darba ņēmēja VSAOI (attiecīgi 10,5%, 9,25% vai 9,76%) un IIN (20% vai 23%). Turklāt darbaspēka izmaksas MUN lielumu nesamazinās, jo to tāpat kā līdz šim aprēķinās no visiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem jeb apgrozījuma. 

Piemēram, ja līdz šim darbinieka alga bija 500 eiro un par to nekādi papildu nodokļi netika aprēķināti, tad pēc 1. jūlija izmaksas par šādu darbinieku, ja tas nesaņem pensiju, būs 618,31 eiro jeb par 118,31 eiro vairāk vai par 23,7% lielākas izmaksas. Savukārt izmaksājamā summa variēs no 447,50 eiro (samazinājums par 52,50 eiro jeb 10,5%), ja tiks iesniegta algas nodokļa grāmatiņa un piemēroti IIN atvieglojumi (neapliekamais minimums un par apgādājamo personu), līdz 343 eiro (samazinājums par 157 eiro jeb 31,4%), ja netiks iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. 

Turklāt IIN likumā joprojām ir spēkā normas, kuras nosaka, ka MU darbinieki nevar izmantot neapliekamo minimumu (12. panta 7. daļa) un IIN atvieglojumus (13. panta 3. daļa). Tomēr jādomā, ka, sākot par darbiniekiem maksāt nodokļus vispārējā kārtībā, šīs normas MU vairs netiks piemērotas. 

Tātad, jo lielāka darba samaksa darbiniekam, jo ar lielākiem nodokļiem jārēķinās. Savukārt, ja darba samaksa ir neliela, t.i., par nepilnas slodzes darbu, izmaksu palielinājums ir mazāks. Tomēr jāņem vērā, ka no1. jūlija par darbiniekiem VSAOI jāveic vismaz no minimālā iemaksu objekta, kas ir no 500 eiro mēnesī. VSAOI varēs veikt no faktiskās darba samaksas, pat ja tā būs mazāka par 500 eiro mēnesī, tikai tad, ja darbiniekam būs vēl citi ienākumi, un kopā tie sasniegts 500 eiro, vai likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 20.⁴ pantā noteiktajos gadījumos, piemēram, darbinieks saņem valsts vecuma pensiju (t.sk. priekšlaicīgi), ir I vai II grupas invalīds, viņa ģimenē ir bērns līdz 3 gadu vecumam, vai nodarbinot studentu līdz 24 gadu vecumam. Tieši studenti bieži ir gatavi strādāt par nelielu atlīdzību, jo viņu motivācija ir gūt pēc iespējas labākas praktiskās iemaņas un pieredzi. Šādos gadījumos, t.i., ja ir iespējams algot darbinieku uz nepilnu laiku, tad MUN maksātāja statusu varētu saglabāt, jo nodokļu maksājumi, salīdzinot ar to, kādi būtu jāmaksā vispārējā kārtībā, nav būtiski lielāki. Savukārt, algojot darbinieku, uz kuru neattiecas neviens no VSA likuma izņēmumiem, par mazāku atalgojumu nekā minimālā darba alga var nākties maksāt papildus VSAOI, kas, protams, palielinās MUN maksātāja nodokļu slogu.

Ņemot vērā, ka SIA no 2022. gada vairs nevarēs būt MUN maksātāja, turpmāk salīdzināsim tieši pašnodarbinātā un MUN maksātāja nodokļus. Ja pieņemam, ka darbinieks strādā nepilnu darba laiku, tam var piemērot neapliekamo minimumu un ar IIN apliekamais ienākums to nepārsniedz, tad no algas jāmaksā tikai VSAOI. Savukārt par pašu īpašnieku vispārējā kārtībā maksāti nodokļi daudzos gadījumos nav mazāki par MUN maksājumiem, it sevišķi, ja citi saimnieciskās darbības izdevumi ir salīdzinoši nelieli. 

Piemēram, ja MUN apgrozījums mēnesī ir 2000 eiro, tiek nodarbināts darbinieks ar algu 300 eiro mēnesī un viņš ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, tad nodokļos jāmaksā 602,27 eiro. To veido MUN 500 eiro (2000 x 25%) un VSAOI par darbinieku 102,27 eiro (darba devēja 70,77 eiro un darba ņēmēja 31,50 eiro). Tātad nodokļu slogs, rēķinot pret apgrozījumu, ir 30,1%.

Ja tas būtu pašnodarbinātais, kas nodokļus maksā vispārējā kārtībā, tad nodokļos būtu jāmaksā 642,73 eiro, līdz ar to nodokļu slogs, rēķinot pret apgrozījumu, būtu nedaudz lielāks — 32,1%. Nodokļu maksājumi būtu šādi:

• pašnodarbinātā VSAOI no saimnieciskās darbības ienākuma, atskaitot izdevumus, kas mūsu piemērā ir tikai darba samaksa un darba devēja VSAOI par darbinieku, 1629,23 eiro (2000 – 300 – 70,77), ko veido 155,35 eiro (500 x 31,07%) un iemaksas pensiju apdrošināšanai 112,92 eiro ((1629,23 – 500) x 10%) jeb kopā 268,27 eiro;
• IIN no ienākuma, atskaitot pašnodarbinātā VSAOI, 1360,96 eiro (1629,23 – 268,27) jeb 272,19 eiro (1360,96 x 20%);
• VSAOI par darbinieku 102,27 eiro (300 x 34,09%).

IU, kas maksātu nodokļus vispārējā kārtībā, aprēķins būtu atšķirīgs, jo par IU īpašnieku VSAOI nemaksā kā par pašnodarbināto, bet gan kā par darba ņēmēju, savukārt IIN tāpat būtu jāsamaksā no visa ienākuma jeb peļņas, atskaitot darba samaksu īpašniekam un darbiniekam, kā arī ar to saistītos nodokļus.

Protams, jāņem vērā, ka nodokļi būtu mazāki, ja īpašnieks varētu piemērot IIN atvieglojumus, piemēram, par katru apgādājamo IIN samazinājums mēnesī ir 50 eiro (250 x 20%). Vispārējā kārtībā nodokļi būtu mazāki arī tad, ja ar dokumentiem tiek pierādīti saimnieciskās darbības izdevumi, kas samazina ienākumu, no kura jāmaksā pašnodarbinātā VSAOI un IIN.

Savukārt MUN vislielākais pluss ir vienkāršība, kas ievērojami samazina nodokļu aprēķiniem nepieciešamo laiku. Turklāt, salīdzinot abas situācijas, arī sociālā apdrošināšana īpašniekam ir labāka MUN maksātāja statusā, jo kā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek pārdalīti 80% no MUN maksājuma jeb 400 eiro (500 ◊ 80%), atlikušais ir IIN 100 eiro (20% no 500). Maksājot pašnodarbinātā nodokļus vispārējā gadījumā, VSAOI par īpašnieku ir tikai 268,27 eiro, toties lielāka ir IIN summa 272,19 eiro.

Jebkurā gadījumā, ja tiek algoti darbinieki, tātad arī MUN maksātājiem no 1. jūlija, jāiesniedz ne vien Ziņas par darba ņēmējiem, bet arī ik mēneša Darba devēja ziņojums līdz nākamā mēneša 17. datumam un Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām, atbrīvojot darbinieku līdz nākamā mēneša 15. datumam, bet par darbiniekiem, ar kuriem darba attiecības turpinās, — līdz nākamā gada 1. februārim. Darba devēja ziņojumā par katru darbinieku jānorāda tam aprēķinātā darba samaksa, aprēķinātais VSAOI, algas nodoklis, UVRN* un nostrādātās stundas. Savukārt MU īpašnieks vairs netiek pielīdzināts darba ņēmējam, tāpēc par viņu neviens no minētajiem pārskatiem nav jāiesniedz. Visi MU īpašnieka nodokļi tiek aprēķināti atbilstoši MUN deklarācijai, kura tāpat kā līdz šim jāiesniedz reizi ceturksnī līdz nākamā mēneša 15. datumam. Nodokļa maksājumi par darbiniekiem jāveic katru mēnesi līdz 23. datumam, bet mēnesī, kurā jāmaksā MUN, to var maksāt kopā ar nodokļiem par darbiniekiem līdz 23. datumam, jo visi šie nodokļi jāmaksā vienotajā nodokļu kontā. 

Pašnodarbinātais un minimālais valsts sociālās apdrošināšanas objekts

Normas par minimālo sociālo apdrošināšanu no 1. jūlija attiecas ne tikai uz darba ņēmējiem, bet arī uz pašnodarbinātajiem, tai skaitā MUN maksātājiem. Atbilstoši grozījumiem VSA likuma 1. pantā, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, arī MUN maksātāji ir pielīdzināti pašnodarbinātajiem. Savukārt visi pašnodarbinātie šī gada 2. pusgadā var izmantot VSA likuma pārejas noteikumus, kas viņiem nedaudz atvieglo minimālo iemaksu veikšanu. Vienīgi tie MU īpašnieki, kuriem MUN maksātāja statuss bija jau 2020. gadā vai kuri bija tam pieteikušies no 2021. gada 1. janvāra (VSA likumā saukti — jau reģistrēti MUN maksātāji), saglabāja darba ņēmēja statusu līdz 30. jūnijam. 

Ar pašnodarbinātā statusa iegūšanu mainās sociālās apdrošināšanas pakalpojumi. Obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem vispārīgā gadījumā ietver piecus apdrošināšanas veidus: 

1. pensijas, 
2. maternitātes un slimību, 
3. invaliditātes, 
4. vecāku apdrošināšanu un 
5. veselības apdrošināšanu. 

Pašnodarbinātie netiek apdrošināti bezdarbam, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, bet pensionāriem nav apdrošināšana arī invaliditātes gadījumam. VSAOI likme pašnodarbinātajām personām ir nedaudz mazāka (31,7%, pensijas vecumā 29,36%). Līdz ar to atbilstoši MUN maksājumam aprēķinātais VSA objekts kļūs nedaudz lielāks, piemēram, ja MU apgrozījums mēnesī ir 1000 eiro, tad MUN 25% ir 250 eiro, no tā 80% VSAOI ir 200 eiro, bet VSA objekts palielinās no 586,68 eiro (200 x 100 / 34,09) līdz 643,71 eiro (200 x 100 / 31,07). Veicot pretēju aprēķinu, var noskaidrot MU apgrozījumu, kāds nodrošina īpašniekam VSAOI no minimālā objekta. Pašnodarbinātā minimālās VSAOI ir 155,35 eiro (500 x 31,07%), tam nepieciešams MUN maksājums vismaz 194,19 eiro (155,35 x 100 / 80), tātad nepieciešams apgrozījums vidēji vismaz 776,76 eiro mēnesī (194,19 x 100 / 25).

Tomēr, kā zināms, ienākumi no saimnieciskās darbības nav tik regulāri kā darba samaksa un kādu mēnesi vai pat veselu ceturksni ieņēmumi var nebūt vispār vai tie var būt salīdzinoši nelieli. Tad var izmantot VSA likuma pārejas noteikumu 86. punktu, kas nosaka — ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī būs mazāks par minimālo jeb 1500 eiro, viņš var iesniegt VID apliecinājumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem līdz 15. jūlijam par 3. ceturksni un līdz 15. oktobrim par 4. ceturksni. Ja šāds apliecinājums tiks iesniegts, tad pašnodarbinātajam nebūs jāpiemaksā VSAOI par negūtiem ienākumiem. Atbilstoši šo noteikumu 88. punktam, ja pašnodarbinātais iesniedzis apliecinājumu, tas veic iemaksas tikai pensiju apdrošināšanai 10% apmērā no faktiskajiem ienākumiem (nevis prognozētajiem). Savukārt, ja pašnodarbinātais nav iesniedzis apliecinājumu, tad saskaņā ar noteikumu 87. punktu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķina minimālās VSAOI, līdz 20.03.2022. paziņo tās VID un pašnodarbinātajam var nākties piemaksāt par savu pensijas apdrošināšanu tā, lai būtu samaksāti 10% vismaz no 500 eiro par katru 2. pusgada mēnesi. Jo atbilstoši noteikumu 82. punktam, ja pašnodarbinātajam vai MUN maksātājam faktiskais iemaksu objekts ir mazāks par minimālo objektu, tad jāmaksā 10% no starpības līdz minimālajam objektam.

Saskaņā ar VSA likuma pārejas noteikumu 83. punktu obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai neveido personas fondēto pensijas kapitālu. Tās ir iemaksas pirmajā pensiju līmenī, un VSAA atbilstoši faktiski veiktajām iemaksām reģistrē katras personas iemaksu objektu pensiju apdrošināšanai un pensijas kapitālu.

Jāņem vērā, ka šāda VSAOI kārtība būs spēkā tikai 2021. gada 2. pusgadā, bet saskaņā ar pārejas noteikumu 85. punktu līdz 1.07.2021. Ministru kabinetam jāizstrādā likumprojekts par pašnodarbināto apdrošināšanu 2022. gadā un turpmāk.

Nobeigumā īsi par būtiskāko

1. MUN maksātājiem, kuri izmanto algotus darbiniekus, ieteicams laikus veikt aprēķinus un izvērtēt nodokļu palielinājumu no 1. jūlija. 
2. Ja nodokļu slogs kļūst pārlieku liels, tad līdz 15. jūnijam iesniegt VID iesniegumu par atteikšanos no MUN maksātāja statusa. Ja šis datums nokavēts, tad nodokļus vispārējā kārtībā varēs maksāt no 4. ceturkšņa, ja iesniegums VID tiks iesniegts līdz 15. septembrim.
3. Pārejot uz vispārējo nodokļu maksāšanas režīmu, laikus jānoskaidro, kādi nodokļi un kurā laikā ir jāmaksā, kā arī kādi pārskati jāiesniedz, jo tas atšķiras atkarībā no nodokļu maksātāja statusa (SIA, IK, IU, ZS, ZvS vai saimnieciskās darbības veicējs), kā arī jārēķinās ar sarežģītākiem nodokļu aprēķiniem.
4. Ja darbinieki tiek algoti uz nepilnu laiku vai īslaicīgi, iespējams, MUN maksātāja statusa priekšrocības var turpināt izmantot. Tomēr jārēķinās ar darbaspēka nodokļiem un papildu pārskatiem par darbiniekiem.
5. Visi MUN maksātāji no 1. jūlija tiek apdrošināti kā pašnodarbinātas personas, tomēr papildu VSAOI par īpašnieku nav jāveic, jo iemaksām tiek pārdalīti 80% no MUN, izņemot, ja iemaksas neatbilst minimālajam sociālās apdrošināšanas objektam. 
6. Minimālās sociālās iemaksas 2. pusgadā attiecas arī uz MU īpašniekiem. Ja vienīgie ienākumi tiek gūti no MU un apgrozījums 2. pusgadā vidēji mēnesī ir mazāks par 776,76 eiro, tad atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķiniem 2022. gada martā var nākties veikt papildu iemaksas pensiju apdrošināšanai, kas maksimāli var sasniegt 50 eiro par katru mēnesi. Lai papildu iemaksas nebūtu jāveic, līdz šī gada 15. jūlijam VID jāiesniedz apliecinājums par prognozētajiem ieņēmumiem 3. ceturksnī, bet līdz 15. oktobrim par ieņēmumiem 4. ceturksnī.
7. Rūpīgi jāizvērtē, vai ir izdevīgi atteikties no MUN maksātāja statusa, jo to nevarēs atgūt agrāk kā aiznākošā gada 1. janvārī.

* VID reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs UVRN par darbiniekiem nemaksā!

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada jūnija (474.) numurā.