Kas jāņem vērā, dāvinot un saņemot dāvanas?

Droši vien ikviens no mums priecājās, saņemot dāvanas. Ir taču patīkami, ja svētkos mūs atceras tuvāki un tālāki radinieki vai paziņas, arī mazpazīstami. Vai saņemtā dāvana ir tikai prieks, vai varētu būt arī kādi pienākumi dāvanas saņēmējam?

Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir noteikti fiziskās personas pienākumi attiecībā uz nodokļu maksājumiem.

Gadījumi, kad fiziskajai personai par saņemtajiem ienākumiem nodoklis nav jāmaksā, ir atrodami likuma 9. pantā. Kā tad ir ar saņemtajām dāvanām? Var būt dažādas situācijas, atkarībā no tā, kas ir bijis dāvinātājs un cik liela ir dāvanas vērtība.

Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. pantā noteikts, ka ar nodokli neapliek dāvanas (bez summas ierobežojuma) no fiziskajām personām, ja dāvinātāju ar nodokļa maksātāju (dāvanas saņēmēju) saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Radniecības pakāpes ir noteiktas Civillikuma 211. pantā.

Piemēram, ja brālis uzdāvina māsai 12 000 eiro, neveidojas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums. Tomēr jāievēro, ka, saņemot dāvanu, var būt arī citi pienākumi, ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājums. Šajā gadījumā dāvanas saņēmējam nākamajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam ir jāiesniedz gada ienākuma deklarācija, tajā norādot saņemto summu 12 000 eiro apmērā deklarācijas D1 pielikumā — ailē «Neapliekamie ienākumi».

Šāds pienākums rodas, ja dāvanas vērtība pārsniedz 10 000 eiro.

Tuvi radinieki un laulātie viens otram mēdz dāvināt ne tikai naudu. Dāvana var būt kustamā manta vai arī nekustamais īpašums. Ja dāvinājumā no radiniekiem saņemts nekustamais īpašums, arī tādā gadījumā tas kā neapliekamais ienākums jādeklarē, ja dāvinājuma norādītā vērtība ir lielāka par 10 000 eiro.

Dāvanas no tuviem radiniekiem (neapliekamie ienākumi) līdz 10 000 eiro nav jādeklarē.

Saņemot dāvanu no cilvēka, kurš nav tuvs radinieks, ar nodokli neapliek dāvanas līdz 1425 eiro no viena dāvinātāja — fiziskās personas — kalendārā gada laikā.

Tomēr ir paredzēti arī izņēmumi un ar nodokli neapliek dāvanas:

• pilnā apmērā — neatkarīgi no tā, vai dāvinātāju ar fizisko personu saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei, ja dāvinājums paredzēts un cilvēks to izlieto, lai segtu savus izdevumus par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu, izdevumiem par specialitātes (profesijas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, kā arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu mācību iestādēs vai apgūstot valsts akreditētās izglītības programmas;
• pilnā apmērā — neatkarīgi no tā, vai dāvinātāju ar fizisko personu saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei, ja dāvinājums paredzēts un cilvēks to izlieto, lai segtu savus izdevumus par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, izņemot kosmētiskās operācijas.

Naudas saņēmējam ir jāspēj dokumentāri pamatot, ka nauda izmantota minēto izdevumu apmaksai. To apliecina:

• ārsta nosūtījums vai atzinums, kas apliecina ārstniecības nepieciešamību;
• attaisnojuma dokuments, kas apliecina dāvinājuma summas izlietošanu ārstniecībai divu gadu laikā no dāvinājuma saņemšanas dienas.

Var būt dažādas situācijas, ne vienmēr pārskaitījums uz citas personas norēķinu kontu ir domāts kā dāvana. Ko rakstīt maksājuma mērķī?

Svarīgi precīzi norādīt pārskaitījuma mērķi — piemēram, aizdevums vai aizdevuma atmaksa, komunālo maksājumu apmaksai, mācību maksa utt.

Precīzi aizpildīts maksājuma dokuments nodrošina iespēju, ka tiek izpildīts veiksmīgi un bez aizkavēšanās. Ja maksājuma mērķis ir norādīts neprecīzi vai nepilnīgi, var gadīties, ka maksājums tiek bloķēts vai aizturēts bankā.

Ja draugu grupa veic «koppirkumu», lai kādas lietas iegādei piemērotu atlaides vai optimizētu piegādes izdevumus (nopērk viens), ienākums nerodas. Svarīgi saglabāt darījumu apliecinošos dokumentus (čekus, rēķinus), lai varētu pierādīt/izsekot darījumam — saņemtā nauda ir izlietota «koppirkuma» apmaksai. Šajā gadījumā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums neveidojas un nav jādeklarē.

Tāpat svarīgi saprast, vai pārskaitījums notiek kopīgas mājsaimniecības uzturēšanai. Kopīga mājsaimniecība nozīmē to, ka visi dzīvo kopā un kopīgi sedz izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā mājokļa uzturēšanu. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā minimālo ienākumu sliekšņi tiek noteikti mājsaimniecībai. Ir arī definēts, kas ir mājsaimniecība — vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.

Jums arī varētu interesēt: