Ko jaunais Grāmatvedības likums nosaka par inventarizāciju veikšanu?

Saeimas 10. jūnijā pieņemtajā jaunajā Grāmatvedības likumā, kas stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra, skaidrāk nekā līdz šim noteiktas inventarizācijas prasības.

Jaunais likums nosaka, ka inventarizācijas mērķis ir "ir uzņēmuma mantas faktiskā stāvokļa un uzņēmuma saistību pārbaude konkrētā datumā un grāmatvedības datu saskaņošana ar inventarizācijas rezultātiem". Tāpat likums paredz, ka Ministru kabinets reglamentēs inventarizācijas metodes, inventarizācijas veikšanas kārtību, rezultātu dokumentēšanas un inventarizācijā atklāto starpību iegrāmatošanas kārtību.

Jaunais likums arī konkrēti uzskaita situācijas, kurās jāveic inventarizācija:

1) uzsākot uzņēmuma darbību; 2) noslēdzot katru pārskata gadu (pārskata gada slēguma inventarizācija); 3) izbeidzot uzņēmuma darbību; 4) reorganizējot uzņēmumu, ciktāl likumos nav noteikts citādi; 5) pasludinot maksātnespējas procesu; 6) ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, ir apturēta vai atjaunota uzņēmuma darbība; 7) citos gadījumos, ja tas izriet no citiem normatīvajiem aktiem vai attiecīgā uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentiem.

Likumā iekļauts apakšpants, kas paredz, ka individuālais uzņēmums, zemnieka un zvejnieka saimniecība, kā arī individuālais komersants un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, inventarizācijas noteikumus piemēro attiecībā uz mantu, kas paredzēta vai ko izmanto saimnieciskās darbības veikšanai.

Tāpat likumā iekļauts papildu noteikums par pārskata gada slēguma inventarizāciju, kas nosaka, ka šādu inventarizāciju drīkst veikt triju mēnešu laikā pirms pārskata gada beigu dienas vai mēneša laikā pēc tās, pārrēķinot inventarizācijas dienā konstatētos atlikumus atbilstoši grāmatvedības datiem pārskata gada pēdējā dienā. Pārskata gada slēguma inventarizācijas rezultātus jāieraksta grāmatvedības reģistros līdz gada pārskata parakstīšanas datumam.