Ko svarīgi ievērot, sagatavojot PVN deklarācijas

Taksācijas periods, tātad arī deklarācijas iesniegšanas termiņš, var būt atšķirīgs atkarībā no uzņēmuma — pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja — saimniecisko darījumu specifikas. Likumā ir noteikti divi taksācijas periodi — mēnesis un ceturksnis. Lai atvieglotu grāmatvežu un uzņēmēju darbu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) jau savlaicīgi sūta atgādinājumus par deklarāciju iesniegšanas termiņiem. Tomēr jāatceras, ka situācijas ir dažādas un taksācijas periods var mainīties arī gada laikā.

Piemēram, jaunreģistrētam nodokļa maksātajam pirmos sešus mēnešus taksācijas periods būs viens mēnesis, bet pēc tam var mainīties uz ceturksni atkarībā no uzņēmuma darījumu specifikas un apjoma. 

Vai otrs piemērs — neliels uzņēmums jau vairākus gadus ir pieradis pie taksācijas perioda — ceturksnis, tātad katra mēneša 20. datums nav aktuālais deklarāciju iesniegšanas termiņš. Bet… izrādās, ka šajā pārskata gadā ir piegādātas preces Eiropas Savienības (ES) pircējam vai sniegti tādi pakalpojumi ES klientam, kuru pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka pēc pakalpojumu saņēmēja adreses. Šajā gadījumā taksācijas periods mainās no ceturkšņa uz mēnesi, pie tam tāds saglabājas līdz pārskata gada beigām. 

Kā iesniegt PVN deklarācijas otrajā piemērā minētajā gadījumā? Pieņemsim, ka darījums ir noticis augustā, t.i. 2. ceturkšņa 2. mēnesī. Iesniedzam par augustu deklarāciju, kurā ir kopā apvienoti dati par jūliju un augustu. Turpmāk deklarācijas tiks iesniegtas par katru mēnesi līdz pārskata gada beigām, neatkarīgi no tā, vai ir bijuši darījumi ar ES klientiem.

Lai visi darījumi būtu korekti atspoguļoti un ievērots deklarāciju taksācijas periods, ir ļoti svarīga uzņēmuma vadītāja, atbildīgo darbinieku un grāmatveža savstarpējā sadarbība. Ne vienmēr nodokļa rēķinus izraksta tieši grāmatvedis, īpaši aktuāli tas ir gadījumos, kad grāmatvedības uzskaite tiek kārtota, saņemot ārpakalpojumu. Visām iesaistītajām personām ļoti atvieglos darbu un palīdzēs nodokļu deklarācijas sagatavot savlaicīgi un precīzi, ja būs izstrādāta tieši konkrētā uzņēmuma saimnieciskās darbības specifikai atbilstoša dokumentu aprites shēma, kurā noteiktas atbildīgās personas un termiņi, kad dokumenti jāiesniedz grāmatvedībā. Turklāt dokumentu aprites shēma ne tikai jāizstrādā, bet tā arī jāizmanto ikdienas darbā un periodiski jāaktualizē.

Lai saimniecisko darījumu uzrādītu PVN deklarācijā, ir nepieciešams nodokļa rēķins. Nodokļa rēķina obligātie rekvizīti ir noteikti Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 125. pantā. Atsevišķos gadījumos par darījumiem iekšzemē var noformēt vienkāršoto nodokļa rēķinu, šajā gadījumā rēķina obligātie rekvizīti ir noteikti PVN likuma 126. pantā. Lai nodokļa rēķins būtu noformēts korekti, ir svarīgi ievērot, ka vadāmies tikai un vienīgi pēc PVN likuma normām. 

Attaisnojama dokumenta (dokuments, uz kura pamata izdara ierakstus grāmatvedības reģistros) obligātie rekvizīti ir noteikti Grāmatvedības likuma 11. pantā. Tie ir atšķirīgi no nodokļa (PVN rēķina) rēķina obligātajiem rekvizītiem. 

Piemēram, attaisnojuma dokumentā nav obligāti norādīt juridisko adresi, savukārt nodokļa rēķina tā ir obligāti jānorāda.

Vēl jāatceras, kad var izmantot iespēju noformēt vienkāršoto nodokļa rēķinu. Tas ir noteikts PVN 126. panta 2. daļā — to var izrakstīt tikai par darījumiem iekšzemē, ja vērtība bez PVN ir mazāka par 150 eiro.

Papildu atvieglojums ir paredzēts par darījumiem, ja vērtība ir līdz 30 eiro. Šādos gadījumos par nodokļa rēķinu var izmantot EKA čeku, kurā nav norādīti preču vai pakalpojumu saņēmēja rekvizīti. 

Nodokļa rēķinu drīkst izrakstīt tikai reģistrēts nodokļa maksātājs. Par to, vai mūsu darījuma partneris ir reģistrēts, jāpārliecinās VID publiskojamo datu bāzē — https://www.vid.gov.lv/lv/pievienotas-vertibas-nodokla-maksataji.

Noformējot nodokļa rēķinu, atsevišķos gadījumos ir jānorāda speciālas atsauces. Atsauces un arī tie gadījumi, kad tās jānorāda, ir minēti PVN likuma 125. pantā

Norādīt atsauci — tā nav tikai formāla vai nenozīmīga prasība. Nenorādot atsauci nodokļa rēķinā, var rasties situācija, ka saimnieciskā darījuma būtība netiek izprasta pareizi un līdz ar to arī nekorekti norādīta PVN deklarācijā.

Piemēram, atsauce «naudas līdzekļu uzskaite». Ir daudzi nelieli uzņēmumi, PVN maksātāji, kas izmanto PVN 137. pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību jeb tā dēvēto kases principu. Tas nozīmē, ka aprēķinātais PVN jāuzrāda deklarācijā tajā taksācijas periodā, kad ir saņemta apmaksa. Tieši tāpat ar atskaitāmo priekšnodokli — norāda tajā taksācijas perioda deklarācijā, kad veikta samaksa. Tā ir ļoti laba iespēja optimāli organizēt naudas plūsmu uzņēmumā, nodoklis nav jāsamaksā no saviem līdzekļiem, ja klients kavējās ar samaksu.

Atsauce «naudas līdzekļu uzskaite» ir saistoša ne tikai tam uzņēmumam, kas piemēro īpašo kārtību, bet arī darījuma partnerim attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Priekšnodokli drīkst atskaitīt tajā taksācijas periodā, kad ir veikta apmaksa. Tieši tāpēc šīs atsauces norādīšana nodokļa rēķinā ir tik būtiska. Ja rēķinā ir piemirsies norādīt atsauci, pakalpojumu vai preču saņēmējs priekšnodokli atskaitīs nepareizajā taksācijas periodā.

Tāpat ir svarīgi izvērtēt katra darījuma būtību un pārliecināties, vai šim darījumam tiek piemērotas PVN likuma normas, un tas ir jāuzrāda PVN deklarācijā. Lai saprastu, vai konkrētajam darījumam jāpiemēro PVN likuma normas, ir jāizvērtē, vai tiek veikti apliekami darījumi — sniegti pakalpojumi vai veikta preču piegāde par atlīdzību. Ja darījums pēc ekonomiskās būtības nav uzskatāms par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, tad tam likuma normas nav piemērojamas.

Piemēram, mūsu darījuma partnera izrakstītais rēķins par piemērotu līgumsodu sakarā ar apmaksas termiņu kavējumu. Tā nav ne preču piegāde, ne pakalpojumu sniegšana par atlīdzību. Tātad PVN likuma normas netiek piemērotas un arī deklarācijā to neuzrāda.

Vēl viens piemērs, kas parāda, cik svarīgi ir korekti noformēt nodokļa rēķinu un kā atsauces esamība/neesamība var ietekmēt PVN deklarācijas aizpildīšanu.

Latvijas uzņēmums, PVN maksātājs, ir iegādājies lietotu automašīnu no ES partnera. Nodokļa rēķinā ir atsauce «peļņas daļas režīms lietotām precēm»/ «margin scheme —second–hand goods».

Šajā gadījumā Latvijas uzņēmums neaprēķina PVN un arī nenorāda PVN deklaracijā saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2013. gada 15. janvāra noteikumu Nr. 40 «Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām» 11. punktu:

Bez šādas atsauces varētu uzskatīt, ka ir notikusi preču iegāde ES un uzņēmums ir atbildīgs par nodokļa nomaksu budžetā. PVN deklarācijā tiktu uzrādīts aprēķinātais nodoklis, kā arī atskaitāmais priekšnodoklis, ja preces tiek izmantotas apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Jums arī varētu interesēt:

• Budžeta iestāde: pamatlīdzekļa atjaunošanas un remonta izmaksas
• Darba samaksa: summētais darba laiks, svētku dienas, minimālā mēneša darba alga
• Notikumi pēc bilances datuma