Ko uzņēmumiem un patērētājiem mainīs ES Digitālo tirgu akts?

Digitālo tehnoloģiju un platformu loma mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi tik nozīmīga, ka tā ietekmē gandrīz visus ikdienas dzīves un biznesa aspektus. No pirkumu veikšanas un informācijas iegūšanas līdz saziņai ar draugiem un darba organizēšanai — teju viss bieži tiek risināts digitālajā vidē. Šādos apstākļos tehnoloģiju gigantu vara un ietekme ne tikai aug, bet arī rada izaicinājumus taisnīgai konkurencei, caurskatāmībai un lietotāju brīvībai. 

Lai risinātu šos izaicinājumus, Eiropas Savienībā (ES) 2022. gada 1. novembrī spēkā stājusies Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 par konkurējošiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē jeb Digitālo tirgu akts, kas paredz pārmaiņas veidā, kā šīs digitālās platformas darbojas un mijiedarbojas ar lietotājiem un uzņēmumiem. Regulas prasības sāka piemērot no 2023. gada 2. maija. 

Šis akts ne tikai regulē «tehnoloģiju milžus», bet arī sniedz ievērojamas priekšrocības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī patērētājiem. Rakstā aplūkojam, kā Digitālo tirgu akts maina digitālās ekonomikas struktūru un ko tas nozīmē visiem iesaistītajiem.

Digitālās ekosistēmas un to problēmas

Mūsdienu digitālajā ekonomikā dominē tā dēvētās digitālās ekosistēmas — platformas, kas apvieno dažādus pakalpojumus un nodrošina tos caur savstarpēji saistītām ierīcēm, vienlaikus arī pamatīgi ierobežojot izvēli, «ieslēdzot» patērētāju noteiktā ekosistēmā. Piemēram, Apple ekosistēma ietver tādas ierīces kā iPhone, iPad, MacBook, Apple Watch un pakalpojumus kā iCloud, Apple Music un citus. Šāda integrācija piedāvā ērtības un efektivitāti, taču tai ir arī negatīvi aspekti:

• atkarība no viena pakalpojumu sniedzēja — patērētāji bieži vien ir spiesti palikt vienas ekosistēmas ietvaros, jo pāreja uz alternatīvu sistēmu ir sarežģīta vai dārga. Patērētāju izvēles apgrūtināšana nozīmē būtisku konkurences ierobežošanu; 
• konkurences ierobežošana — platformas mēdz izmantot savu dominējošo stāvokli, lai ierobežotu konkurentu piekļuvi tirgum. Piemēram, Google un Apple lietotņu veikali ierobežo trešo pušu lietotņu izplatīšanu, bet Amazon priekšroku dod saviem produktiem meklēšanas rezultātos;
• nepietiekama datu caurskatāmība — patērētājiem bieži vien nav pilnīgas kontroles pār saviem datiem, un uzņēmumi tos izmanto veidos, kas nav caurskatāmi vai godīgi.

Digitālo tirgu akta mērķis ir veidot taisnīgāku, caurskatāmāku un konkurētspējīgāku digitālo tirgu. Akts koncentrējas uz vārtziņu jeb gatekeeper lielo digitālo tehnoloģiju uzņēmumu darbības regulēšanu. Vārtziņi ir tie uzņēmumi, kuriem ir liela tirgus ietekme un kuri pārvalda platformas ar būtisku nozīmi digitālajā ekonomikā (ziņapmaiņas, sociālie tīkli, operētājsistēmas, meklētājprogrammas, tiešsaistes tirdzniecības vietas u.c.).

Kas ir vārtziņi un kā tos noteikt?

Lai tiktu atzīts par vārtzini, uzņēmumam ir jāatbilst konkrētiem kritērijiem. Kvantitatīvie kritēriji ir šādi:

• uzņēmuma apgrozījums ES sasniedz vismaz 7,5 miljardus eiro pēdējo trīs gadu laikā;
• tirgus vērtība pēdējā finanšu gadā — vismaz 75 miljardi eiro;
• platformas pamatpakalpojumam ir vismaz 45 miljoni aktīvu gala lietotāju un 10 000 komerclietotāju ES.

Savukārt kvalitatīvie kritēriji ir:

• platformai ir svarīga ietekme uz ES iekšējo tirgu, tā ir «būtiska vārteja» starp lietotājiem un uzņēmumiem;
• platformas ietekme ir noturīga un ilglaicīga.

Līdz šim Eiropas Komisija (EK) ir identificējusi septiņus lielākos vārtziņus: Alphabet, Amazon, Apple, Meta (Facebook), Microsoft, ByteDance un Booking. Šie uzņēmumi pārvalda 24 pamata platformu pakalpojumus, ieskaitot sociālos tīklus, meklētājprogrammas, ziņojumapmaiņas aplikācijas, tiešsaistes veikalus un citus. Jāņem vērā, ka EK noteikto vārtziņu, kā arī platformu pakalpojumu saraksts var strauji mainīties, un ieteicams tam sekot līdzi regulāri.

Digitālo tirgu akta pienākumi vārtziņiem būs jāīsteno tiešā veidā (attiecībā uz izraudzītajiem pakalpojumiem), bet pastāv iespēja, ka EK (ar lēmumu) precizēs dažus pienākumus. Noteikts arī konkrēts termiņš, kurā vārtziņiem būs jāizpilda noteiktie pienākumi. Parasti tie ir seši mēneši, bet var būt situācijas (tehnoloģiski sarežģījumi), kad tas var notikt nedaudz ilgāk.

Digitālo tirgu akta galvenās prasības

Patērētāju tiesību aizsardzība un izvēles brīvība

Digitālo tirgu akts paredz ievērojamus uzlabojumus patērētāju tiesību jomā:

• lietotājiem būs iespēja viegli atinstalēt noklusējuma aplikācijas un izvēlēties alternatīvas programmas. Piemēram, lai gan Google Chrome joprojām drīkstēs būt uzstādīta Android ierīcēs, tās lietošana nedrīkstēs tikt uzspiesta kā obligāta un jābūt vieglām iespējām to nomainīt ar citu; 
• tiks panākta savietojamība starp dažādām platformām, piemēram, ziņojumapmaiņas lietotnēm kā WhatsApp, Messenger un Telegram. Tas nozīmē, ka lietotāji varēs komunicēt neatkarīgi no tā, kādu platformu izmanto viņu sarunu biedrs. Šīs prasības ieviešanai termiņš gan ir krietni ilgāks — četri gadi; 
• atteikšanās no abonementa patērētājam jābūt tikpat vienkāršai, kā pieteikšanās uz to.

Konkurences veicināšana

• Vārtziņiem būs aizliegts manipulēt ar meklēšanas rezultātiem vai citiem algoritmiem, lai dotu priekšroku saviem produktiem. Piemēram, Amazon nevarēs izvietot savus produktus meklēšanas rezultātu augšgalā. Visiem jānodrošina taisnīga piekļuve produktu kvalifikācijai, ranžēšanai, jābūt caurredzamībai reklāmu cenu noteikšanā.
• Platformām būs jāļauj uzņēmumiem reklamēt savus piedāvājumus un slēgt līgumus ar klientiem arī ārpus vārtziņu platformām. Piemēram, Booking nedrīkstēs pieprasīt, lai viesnīca neslēdz līgumu ārpus tās platformas (patlaban tā esot problēma). Tādējādi viesnīcām būs iespēja piedāvāt klientiem zemākas cenas tieši, neizmantojot Booking platformu.
• Izmaiņas mobilajās ekosistēmās — vārtziņiem jānodrošina (piemēram, Iphone vai Android) aplikāciju atinstalēšanas iespējas, noklusējuma iestatījumu mainīšana (nosakot izmantojamās aplikācijas kādu noteiktu failu veidu atvēršanai), jābūt atvērtai iespējai instalēt trešo personu lietojumprogrammas un pat aplikāciju veikalus (kā AppStore, Google Play).

Datu piekļuve, caurskatāmība un pārnesamība

• Patērētājiem būs tiesības pieprasīt savu datu pārnesamību uz citām platformām. Piemēram, lietotājs varēs pārnest savus Google Photos datus uz citu pakalpojumu.
• Vārtziņiem (visām platformām) būs jānodrošina, ka uzņēmumiem (pārdevējiem) ir piekļuve mārketinga un reklāmas datiem, ļaujot trešo pušu uzņēmumiem labāk analizēt savu darbību efektivitāti.
• Datu apvienošanas aizliegums — aizliegts apstrādāt, kombinēt, savstarpēji izmantot datus, kas iegūti no dažādiem pamatpakalpojumiem. Piemēram, Meta prakse, savstarpēji sasaistot datus no Facebook, Whatsapp, Messenger, LinkedIn bez lietotāja atļaujas vairs nedrīkstēs notikt.

Ko tas nozīmēs uzņēmumiem un patērētājiem?

Digitālo tirgu akts ievērojami paplašina iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tie varēs piedāvāt savus produktus un pakalpojumus, nebaidoties no lielo platformu dominances vai negodīgas konkurences. Piemēram:

• aplikāciju izstrādātāji varēs izplatīt savus produktus alternatīvos lietotņu veikalos, nepaļaujoties tikai uz Apple App Store vai Google Play;
• reklāmdevēji iegūs piekļuvi detalizētākiem datiem, kas ļaus viņiem labāk mērķēt savu auditoriju un novērtēt reklāmas efektivitāti.

• būs vieglāk pāriet no viena pakalpojumu sniedzēja uz citu, nezaudējot piekļuvi saviem datiem vai kontaktu sarakstiem;
• lietotāji varēs izvēlēties, kuras lietotnes un pakalpojumus izmantot, nevis pieņemt noklusējuma risinājumus, ko uzspiež platformas;
• tiks nodrošināta lielāka caurskatāmība par to, kā uzņēmumi izmanto un pārvalda patērētāju datus.

Digitālo tirgu akta izpilde

Lai nodrošinātu Digitālo tirgu akta ievērošanu, EK ir piešķirtas plašas izmeklēšanas pilnvaras, tostarp:

• pieprasīt piekļuvi uzņēmumu datiem un algoritmiem;
• veikt inspekcijas, pieprasīt informāciju no jebkura uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības;
• rīkot uzklausīšanas un tirgus izpētes;
• veikt pārbaudes un izmeklēšanas gadījumos, kad ir aizdomas par pārkāpumiem;
• uzlikt naudassodus un izdot rīkojumus noteikumu izpildei.

Latvijā par akta izpildi būs atbildīga Konkurences padome (KP), kas varēs izvērtēt iespējamos pārkāpumus un sadarboties ar EK, lai panāktu atbilstošu rīcību. KP varēs veikt jebkādas nepieciešamās pārbaudes, izskatīt saņemtās sūdzības un pārsūtīt tās EK, ja saskatāms potenciāls Digitālo tirgu akta pārkāpums.

Par Digitālo tirgu akta prasību neievērošanu paredzēti bargi sodi. Vārtziņiem tiks dots noteikts termiņš (pārsvarā pusgads), lai izpildītu noteikumus. Ja tie netiks izpildīti, uzņēmumam varēs piemērot naudassodu līdz 10% no kopējā gada apgrozījuma pasaulē, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā sods var pieaugt līdz pat 20%.

Latvijas kontekstā būtiski pieminēt, ka saskaņā ar 2024. gada 15. februāra grozījumiem Konkurences likumā zaudējumu atlīdzību var pieprasīt ne tikai Konkurences likuma, bet arī Digitālo tirgu akta pārkāpuma dēļ, vēršoties Ekonomisko lietu tiesā.

Digitālo tirgu akts ir fundamentāla pārmaiņa, kas maina digitālās ekonomikas spēles noteikumus. Tas veicina ne tikai godīgu konkurenci, taisnīgāku uzņēmējdarbības vidi un caurskatāmību, bet arī paplašina lietotāju brīvību un aizsargā viņu intereses. Lai arī šis regulējums galvenokārt vērsts pret tehnoloģiju gigantiem, tā ieguvumi būs jūtami visiem — no mazajiem uzņēmumiem līdz ikdienas lietotājiem.

Eiropas Savienība ar šo aktu demonstrē vēlmi risināt mūsdienu tehnoloģiskās un ekonomiskās problēmas, radot pamatu godīgai konkurencei digitālajā vidē. Taču akta ieviešana un tā reālā ietekme būs atkarīga no tā, cik efektīvi tiks īstenota tā uzraudzība un cik ātri vārtziņi pielāgosies jaunajiem noteikumiem. Laiks rādīs, vai tas kļūs par globālu standartu digitālās ekonomikas regulēšanā.

Jums arī varētu interesēt:

• Kā atpazīt dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu digitālajā tirgū
• Kā uzņēmumā ieviest kiberdrošības politiku un praktiskus IT risinājumus