Konkurences padome (KP) par konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija" soda naudu 1,873 miljonu eiro apmērā un uzlikusi vairākus tiesiskos pienākumus, liecina KP publiskotais lēmums.
KP lēmumā teikts, ka saistībā ar konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem "Maxima Latvija" darbībās, kompānijai ir uzlikts tiesiskais pienākums attiecībās ar piegādātājiem īstenot nediskriminējošu un godprātīgu attieksmi, tostarp nodrošinot efektīvu, caurskatāmu un izsekojamu sarunu procesu par preču iepirkumu cenām.
Kompānijai uzlikts tiesiskais pienākums nodrošināt, ka piegādātājiem ir nepārprotami skaidrs, ka konkrētās darījumu sarunas mērķis ir vienošanās par preču iepirkuma cenu grozīšanu, kā arī sākt sarunas un piedāvāt piegādātājiem vienoties par līgumos paredzētu abpusēji skaidru, samērīgu un līdzsvarotu preču iepirkuma cenu apspriešanas termiņu noteikšanu. Ja "Maxima Latvija" ierosina preču iepirkuma cenu grozījumus, jauno cenu apstiprināšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par sadarbības līgumā noteikto, ja vien puses par to rakstveidā nevienojas iepriekš. Gadījumā, ja sešu mēnešu laikā vienošanās netiek panākta, spēkā jāpaliek esošajiem sadarbības līguma noteikumiem, ievērojot, ka "Maxima Latvija" šos noteikumus nevar interpretēt vai piemērot tādā veidā, kas ļautu vienpusēji noteikt sev izdevīgus termiņus.
Tāpat kompānijai līgumos noteiktajā termiņā jāizvērtē un jāsniedz atbildi uz piegādātāju cenu paaugstināšanas pieprasījumiem, kas pamatoti ar izmaiņām normatīvos konkrētām precēm tieši piemērojamiem nodokļu vai tiem pielīdzināmiem maksājumiem, piemēram, depozīta dalības maksa.
"Maxima Latvija" nevar arī pieprasīt zemākas preču iepirkuma cenas par aktuālajām preču iepirkuma cenām, kad piegādātājs ir izteicis priekšlikumu cenu paaugstināšanai. Proti, gadījumos, kad piegādātājs vēršas ar priekšlikumu paaugstināt cenu tā precei, nav pieļaujami, ka "Maxima Latvija", sniedzot atbildi pēc būtības, pieprasa tām pašām precēm noteikt vēl zemāku iepirkuma cenu par esošo.
Ja par kādu sortimenta vienību nav panākta vienošanās par cenu, kompānija nedrīkst veikt sodoša rakstura darbības attiecībā uz piegādātāja citām precēm - bloķēšanu, izslēgšanu no sortimenta, ilgstošu preču nepasūtīšanu, kā arī preču neapstiprināšanu vai atcelšanu no dalības akcijā.
Visus preču iepirkumu cenu priekšlikumus un vienošanās par tiem, kā arī pieņemtos lēmumus kompānijai uzdots noformēt rakstveidā vai elektroniski izsekojamā formātā, lai nodrošinātu pārskatāmību un izsekojamību, kā arī tos uzglabāt vismaz vienu kalendāro gadu, nodrošinot operatīvu pieejamību informācijai.
"Maxima Latvija" paredzējusi pārsūdzēt minēto KP lēmumu.
"Latvijas likumdošana neierobežo mazumtirgotāja tiesības vienoties par pieņemamiem komercnosacījumiem vai iespēju atteikties no preču iegādes, ja piedāvātā cena nav pieņemama," pauda kompānijā, norādot, ka uzņēmums vienmēr ir koncentrējies uz zemu cenu nodrošināšanu klientiem, kas ietver arī komercnosacījumu apspriešanu ar uzņēmuma partneriem. Sadarbība ar piegādātājiem notiek cieņpilni, ko apliecina gan vietējie, gan starptautiskie partneri.
"Maxima Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 1,102 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 10,2% un bija 50,775 miljoni eiro.
Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.
