Viens no cilvēktirdzniecības veidiem, kas pēdējos gados ir aktuāls arī Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, ir fiktīvas laulības ar trešo valstu iedzīvotājiem, lai tie šādā ceļā varētu iegūt uzturēšanās atļaujas Eiropas Savienībā. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), strauji palielinājās laulību skaits starp Latvijaspilsoņiem, kas atrodas emigrācijā Īrijā, un trešo valstu pilsoņiem. Par šādām laulībām nereti tika piedāvāta ievērojama finansiālā atlīdzība, tomēr pēdējos gados pieaug to fiktīvo laulību skaits, par kurām Latvijas sievietes nekādu finansiālo atlīdzību nesaņem. Daudzos gadījumos šo laulību sakarā novērojamas cilvēktirdzniecības pazīmes. Fiktīvo laulību problemātikai pievērsusies arī Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas vienojusies sadarbībā ar Labklājības ministriju rast papildu finansējumu cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācijai un lūgt Saeimas Juridiskajai komisijai izvērtēt iespējas ātrāk pieņemt grozījumus Krimināllikumā, kas paredzētu atbildību par fiktīvo laulību organizēšanu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pagājušajā nedēļā tikās ar Latvijas vēstniecības Īrijā Konsulārās nodaļas vadītāju Viju Bušu un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāju...
