Latvijas ekonomiku var iekustināt valsts un uzņēmēju ambīcijas

Gadiem uzkrātās un nerisinātās problēmas, nepietiekamas ambīcijas gan valsts, gan privātajā sektorā, kā arī pāri visam — ģeopolitiskā situācija pasaulē, kuru pašiem mainīt teju nav iespējams, — šis viss ir radījis to ekonomisko vidi un apstākļus, kuros patlaban atrodas Latvijas tautsaimniecība. Turklāt kaimiņvalstu — Igaunijas un Lietuvas — situācija labi parāda arī to, ka pie vienādiem ārējiem apstākļiem bija iespējams darboties arī citādi un sasniegt labāku rezultātu jau tagad vai vismaz tuvākā nākotnē. 

Tādi secinājumi rodas, uzklausot gan vairākus ekspertus, gan vērojot arī pirmās publiskās debates Saeimā, kuras notika maija vidū un bija veltītas ekonomikas situācijas izvērtēšanai un jaunas stratēģijas apspriešanai. Tagad atliek gaidīt valdības rīcības plānu un tā realizāciju. 

Kamēr Latvija vēl tikai iešūpojas jaunam ekonomikas ciklam, kas nenoliedzami Eiropā drīz sāksies, Igaunija ceļ nodokļus un kārto savu budžetu, bet Lietuva steidz piesaistīt investorus, kas strādā aizsardzības jomā. Latvijas eksperti norāda, ka, neskatoties uz visu trīs Baltijas valstu visai līdzīgajiem ārējiem apstākļiem, jaunas stratēģijas izvēle un piepildījums ir svarīgs visām trim Baltijas valstīm. Te der arī atgādināt, ka visas trīs Baltijas valstis pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā bija vienas no lielākajām cietējām augstās inflācijas dēļ. Arī šogad uz strauju atkopšanos neviena cerēt nevar. Lai gan prognozētie ekonomikas pieauguma skaitļi it kā šķiet pieklājīgi, aiz muguras ir gan pandēmijas gadi, kas sagrāva daudzas ierastās piegāžu ķēdes, gan Krievijas agresijas izraisītā krīze Eiropas enerģētikā un straujais inflācijas lēciens. Taču, neskatoties uz to, starptautiskās organizācijas tomēr šo reģionu nebūt nenoraksta un sola tuvāko gadu laikā tam straujāku attīstības tempu nekā ES vidēji.

Baltija kūņojas uz augšu

Šis gads visām trim Baltijas valstī gan strauju izaugsmi nesola. Tam ir objektīvi iemesli. Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka aģentūrai LETA norāda: «Augstas ģeopolitiskas spriedzes un joprojām ierobežojošās Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetāras politikas apstākļos straujāka ekonomikas izaugsme būtu brīnums.» Un ECB politika iegriež pamatīgi visām valstīm — visās valstīs naudas cenas šobrīd ir par dārgu un nebūt nerada vēlmi tieši šobrīd veikt ieguldījumu.

Eiropas Komisija (EK) savās pavasara prognozēs straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs šogad sagaida Lietuvā, valsts iekšzemes kopproduktam (IKP) pieaugot par 2%. Nākamgad EK sagaida, ka Lietuvas IKP palielināsies par 2,9%. Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad lēsta attiecīgi 1,9% un 1,8% apmērā.

Latvijas IKP šogad varētu palielināties par 1,7%. EK sagaida, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā palielināsies par 2,6%. Tāpat EK sagaida, ka inflācija Latvijā šogad un nākamgad veidos attiecīgi 1,6% un 2%.

Paredzams, ka 2024. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme paātrināsies, jo paātrināsies iedzīvotāju ienākumu pieauguma temps un palielināsies mājsaimniecību pirktspēja. Gaidāms, ka valsts izdevumi saglabāsies augsti, jo īpaši pateicoties papildu finansējumam veselības aprūpei un pētniecībai. Turklāt tiek prognozēts, ka 2024. gadā palielināsies Eiropas Savienības (ES) finansētās investīcijas. Vienlaikus paredzams, ka preču eksports un imports 2024. gadā pakāpeniski atjaunosies. Tomēr gaidāms, ka pakalpojumu eksports atgūsies vien 2025. gadā, jo transporta pakalpojumu eksporta uz Krieviju zaudējuma ietekme būs jūtama visu 2024. gadu, norāda EK.

Patlaban vissmagākā situācijā atrodas Igaunija. EK sagaida, ka šogad tās IKP saruks par 0,5%, taču nākamgad palielināsies par 3,1%. EK vērtējumā, inflācija Igaunijā šogad veidos 3,4%, bet 2025. gadā tā samazināsies līdz 2,1%.

EK pavasara ekonomikas prognozēs arī lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kāpums par 1%, bet nākamgad būs pieaugums par 1,6%. Eirozonas ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad veidos attiecīgi 0,8% un 1,4%. Tātad skaidri redzams, ka, neskatoties uz to, ka Baltijas valstis robežojas ar Krieviju un rada papildu ģeopolitiskos riskus, starptautiskās organizācijas Baltijas reģionam tomēr turpmākajos gados sola lielāku ekonomisko aktivitāti un izaugsmi nekā kopumā ES valstīs un eirozonā. 

Igaunijā cerības uz recesijas beigām 

Lai gan visas Baltijas valstis ir «iekāpušas vienā peļķē», un to problēmas var raksturot īsi — vājš pieprasījums eksporta tirgos, augstas izmaksas pēc inflācijas lēciena un pret Krievijas pierobežu piesardzīgi investori — vienmēr it kā veiksmīgajai Igaunijai ekonomiskā situācija šobrīd ir vissmagākā. Kamēr Latvija un Lietuva pērn piedzīvoja IKP kritumu ap 0,3%, Igaunijā tas sasniedza 3%. Kamēr Latvijai un Lietuvai šogad IKP kāpums tiek prognozēts robežās no 1,2–2%, tikmēr Igaunijai visdrīzāk vēl arī šogad nāksies pirms IKP izmaiņu skaitļa redzēt mīnusa zīmi. 

Kādēļ gan tā ir noticis? Šoreiz Igaunijai ir nācies ciest tā paša iemesla dēļ, kas iepriekš lika lepoties. Proti, eksporta koncentrācija uz pāri Baltijas jūrai esošajām Somiju un šoreiz galveno vaininieci — Zviedriju. Lai gan ar strauju attīstību pašlaik nevar palepoties teju neviena ES dalībvalsts, Ziemeļvalstīs negatīvās noskaņas ir bijušas īpaši izteiktas, un tas uz leju pamatīgi ir novilcis arī par tām daudz mazākās Igaunijas ekonomiku. Visās Baltijas valstīs ir izteikti, ka eksportā dominē tuvumā esošie kaimiņi, tomēr Latvijas un Lietuvas eksporta bilancē variācijas ir plašākas nekā Igaunijas gadījumā. 

«Igaunijas ekonomikas panākumus un iedzīvotāju labklājības pieaugumu ilgtermiņā ietekmēs tieši tas, cik veiksmīgi Igaunijas uzņēmumi spēs eksportēt savas preces un pakalpojumus. Igaunijas iedzīvotāju labklājība nākotnē ir atkarīga no jauniem ieguldījumiem ekonomikā un jo īpaši no ieguldījumiem augstajās tehnoloģijās un inovācijās. Tādēļ, īstenojot ekonomikas politiku un reformas, mums ir jāraugās, lai uzlabotu Igaunijas uzņēmumu darbības vidi un lai tie būtu konkurētspējīgi arī ārvalstīs,» paziņojumā medijiem uzsvēris Igaunijas Bankas prezidents Madiss Millers.

Aprīļa vidū Igauniju apmeklēja arī Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misija. SVF uzskata, ka Igaunijas problēmas neatrisinās papildu izdevumi valsts budžetā, jo tas nepalīdzēs atgūt konkurētspēju ārējos tirgos. Izmaksu spiediens, ko rada stimulējošās injekcijas tautsaimniecībā no valsts budžeta, var padarīt Igauniju vēl mazāk konkurētspējīgu un samazināt fiskālo rezervi izmaksu segšanai nākotnē. 

SVF iesaka šogad saglabāt neitrālu vispārējo valdības fiskālo politiku un sākt budžeta deficīta samazināšanu, gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus, tiklīdz ekonomika atveseļosies. Lēmumi, kuru ietekme būs jūtama tikai pēc ilgāka laika, jāpieņem jau tagad, tostarp nodokļu palielināšana, par ko panākta vienošanās budžeta stratēģijā. SVF iesaka Igaunijai apsvērt iespēju nostiprināt iekšzemes budžeta sistēmu, ieviešot izdevumu noteikumus, kas ierobežotu valsts sektora izdevumu pieaugumu.

Igaunijas valdība ir apņēmusies šajā virzienā arī doties un, sākot no šā gada, četrus gadus tiek plānots tā dēvētais nulles budžets, kad tiek pārskatīti tēriņi un paaugstināta efektivitāte un rentabilitāte ar līdzšinējo finansējumu. Jau ir palielināta pievienotās vērtības nodokļa likme, notiek diskusijas arī par citu nodokļu celšanu vai pat jaunu ieviešanu. 

Nevarētu gan teikt, ka viss norit gludi. Saskaņā ar Finanšu ministrijas publicētajiem datiem Igaunijas vispārējās valdības budžeta deficīts pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 426 miljonus eiro, kas ir 1,1% no aplēstā gada IKP. Deficīts bija par 14 miljoniem eiro lielāks nekā 2023. gada sākumā Veselības apdrošināšanas fonda un pašvaldību vājāku budžeta pozīciju dēļ, norādīja ministrija.

Tikmēr ekonomisti jau nākamgad Igaunijai prognozē atgriešanos pie ekonomikas izaugsmes.

«Ņemot vērā divus gadus ilgušo ekonomikas lejupslīdi un ļoti zemos uzticības rādītājus, var pieņemt, ka bažas par ekonomikas nākotnes perspektīvām un zemais pieprasījums ir piespiedis uzņēmumus atlikt savus plānus. Lai gan šāds izklāsts šķiet pareizs, reālā statistika neko tādu neatspoguļo. Šā gada pirmajā ceturksnī Igaunijas komercbankas izsniedza jaunus aizdevumus uzņēmumiem vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā jeb par 22% vairāk nekā pirms gada,» optimistisks ir arī Igaunijas SEB Pank ekonomists Mihkels Nestors.

Lietuvā likme uz militārajiem investoriem

Lai gan Lietuvā IKP izaugsme šogad tiek prognozēta robežās no 1,6% līdz 2%, problēmas ir tieši tādas pašas kā Igaunijā. 

«Lietuvas ekonomika joprojām atpaliek no ilgtermiņa izaugsmes trajektorijas — tai ir potenciāls šogad augt aptuveni divreiz straujāk, nekā prognozēts. Ekonomikas dinamiku līdz normālam līmenim mēs palielināsim tikai tad, kad patēriņa un valsts sektora investīciju atveseļošanos veicinās citi būtiski tautsaimniecības izaugsmes virzītājspēki — rūpniecība un eksports,» pēc centrālās bankas šā gada ekonomikas prognožu publiskošanas teica Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Ģedimins Šimkus.

Lietuvas centrālā banka ir atzinusi, ka grūtības ārējos tirgos rada problēmas Lietuvas galvenajam eksportētājam — rūpniecības nozarei. Tās saražotās produkcijas apjoms joprojām ir mazāks nekā pirms gada. Eirozonas, kas ir Lietuvas galvenais tirdzniecības partneris, ekonomiskā izaugsme liecina, ka arī šogad ārējais pieprasījums pēc Lietuvā ražotajām precēm un pakalpojumiem joprojām būs vājš, un paredzams, ka tas palielināsies tikai no 2025. gada.

Tomēr negatīvās tendences eksporta tirgos ir mazinājis tas, ka pērn ievērojami pieauga investīcijas Lietuvā. Tiesa, ģeopolitiskā situācija spēlē par sliktu jaunu privāto investoru piesaistei, un investīcijas Lietuvā pārsvarā ir notikušas valsts projektos — ceļu un elektrotīklu infrastruktūrā — un galvenokārt no Eiropas fondiem.

Tomēr lietuvieši ir nolēmuši defektu pārvērs par efektu un, kamēr eksporta tirgi nīkuļo un jaunus investorus atbaida robeža ar Baltkrieviju un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu jeb Karaļaučiem, nopietni piestrādāt pie tā, lai piesaistītu investorus, kuru ražojumi tieši ir domāti militārajiem konfliktiem. Jau aprīlī tika parakstīts nodomu protokols ar Vācijas bruņojuma ražotāju Rheinmetall par munīcijas rūpnīcas būvniecību Lietuvā. Maija sākumā tika paziņots, ka notiek sarunas arī ar ASV aizsardzības rūpniecības kompāniju Northrop Grumman par iespējām sākt munīcijas ražošanu Lietuvā. 

Lietuvas parlaments aprīļa beigās arī pieņēma likuma grozījumus, kas atvieglos un paātrinās aizsardzības rūpniecības objektu būvniecību valstī. Īpašie nosacījumi tiks attiecināti uz aizsardzības rūpniecības projektiem, kas ļaus tiem sākt darbību agrāk, jo investori ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras un būvatļaujas saņemšanu varēs nokārtot pirms būvniecības pabeigšanas, nevis pirms tās sākuma.

Latvijas nākotnes plāni

Latvijas politiķi šobrīd vēl raksta jaunas stratēģijas un kaļ jaunus plānus, kā arī bažīgi raugās uz nodokļu ienākumiem — izdosies iekasēt pietiekami daudz valsts vajadzībām, vai arī budžeta deficīts tomēr būs lielāks, kas jau radīs pavisam citas sekas. 

Ekonomikas ministrijas solījums jaunajā Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģijā ir piedāvāt visai cienījamus mērķus, kuri vismaz ar šodienas skatījumu šķiet pievilcīgi. Proti, desmit gadu laikā panākt, ka Latvijas IKP dubultojas un realitātē sasniedz 83 miljardus eiro, kāpj uzņēmumu produktivitāte un galvenais akcents tiek likts uz inovāciju un jaunāko tehnoloģiju, tostarp, mākslīgā intelekta, izmantošana, kā arī valsts izcilība zaļās ekonomikas, atjaunojamās enerģijas un bioekonomikas nozarēs. Vienlaikus inflācija tiek noturēta veselīgā 2% līmenī. Aug arī nodarbināto skaits pie visas mūsu sliktās demogrāfiskās situācijas, sasniedzot teju miljonu. Algas arī aug — pēc desmit gadiem vidējā bruto darba samaksa jau būtu 3200 eiro mēnesī. No pašreizējā skatpunkta, daudziem tā būtu pat pārsteidzoši liela. Aug eksports un privātās investīcijas. Lai to visu sasniegtu gada laikā, mūsu IKP būtu jāpieaug par 4–5%, kas jau atkal uz pagājušā gada IKP minimālā 0,3% pieauguma fona un šī gada visai pieticīgajām izaugsmes prognozēm, kuras turklāt pēdējo mēnešu laikā tiek samazinātas, arī izskatās lielisks rādītājs. 

Taču, kā norāda ekonomisti, 4–5% IKP izaugsme gadā Latvijai būtu drīzāk normāls un nevis ambiciozs rādītājs, kuru sasniegt nemaz nav tik grūti, ja vien ekonomika netiek mērķtiecīgi bremzēta, kā tas notiek tagad no ECB puses. «Daudzas problēmas ir sen zināmas, ir jau labi tās risināt, bet kas būs tas jaunais, citādais piedāvājums? Zviedrija sāk gatavot savu konkurētspējas attīstības plānu. Jau šobrīd tajā ir konkrēti 113 priekšlikumi. Viņi gatavojas nopietni arī diskutēt, kādu ietekmi uz produktivitāti var atstāt mākslīgais intelekts. Mums ir svarīgas līdzīgas sarunas un līdzīga rīcība, lai neizkristu no jaunā attīstības cikla,» uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. 

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis gan publiski solījis, ka visas idejas, kuras izskanējušas Saeimas debatēs, tiks izskatītas un drīz vien taps arī valdības rīcības plāns ar konkrētiem uzdevumiem. 

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka, neskatoties uz visiem stratēģiskajiem plāniem, jebkurā gadījumā būs jārēķinās ar Krievijas ģeopolitiku un to, kādas sekas tā atstās Ukrainā un arī Baltijas reģionā. «To mums ir ļoti grūti ietekmēt, bet tas ļoti būtiski ietekmē mūsu plānus un stratēģijas. Ar to jārēķinās,» uzsver ekonomists.

Jautāts par trim galvenajiem uzdevumiem, kas būtu jārisina pēc iespējas ātrāk, Āboliņš nosauc sekojošus: pirmais, demogrāfija jeb strādājošo cilvēku skaits. Turklāt viņš uzskata, ka darbaspēka ievešana ir tikai daļa no risinājuma šai problēmai. «Svarīgi saprast, kā maksimāli darba tirgū dabūt mūsu pašu cilvēkus, kā veicināt viņu veselības kvalitāti un darbaspējas,» saka M. Āboliņš. Kā otro risināmo problēmu viņš min Rīgas, kā Latvijas ekonomikas galvenās vilkmes, attīstību. «Rīga šobrīd ļoti vāji funkcionē, tā nav vieta, kur gribētos dzīvot, kur tiek investēts. Rīga kopumā ļoti slikti strādā ar investīciju piesaisti. Tas būtu jāmaina.» Kā trešo svarīgo risināmo problēmu ekonomists min ambīciju trūkumu gan valsts pārvaldē, gan arī privātajā sektorā. «Kolēģiem no SEB bankas bija liels pētījums par kreditēšanu, kas labi parādīja, ka arī lieli uzņēmumi nemaz nevēlas ņemt kredītus straujai attīstībai. Mēs dzīvojam, kā ir, tā mierīgi. Bet šādi lielu lēcienveida attīstību ekonomikā panākt nevar,» uzsver M. Āboliņš. 

Savukārt, D. Gašpuitis norāda, ka Latvijas tautsaimniecību ātri dabūt pie straujas izaugsmes diez vai būs iespējams. «Ir problēmas, kas nav risinātas gadiem, un tās ir sakrājušās un traucē attīstību. Lai to visu risinātu, tie nav pasākumi, kur nepieciešams viens solis un viss kārtībā. Mūsu ekonomikas attīstībai principā ir vajadzīgas divas svarīgas lietas — zinoši cilvēki un investīcijas. Proti, mums vajag zinošus cilvēkus ar naudu,» uzsver SEB bankas ekonomists. Un arī viņš nebeidz atkārtot: lai Latvijas tautsaimniecība sāktu kustēties uz priekšu straujāk, ir nepieciešama daudz izlēmīgāka valsts rīcība. «Vajag ne tikai diskutēt, bet arī rīkoties,» saka D. Gašpuitis.

Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Latvijas ekonomiku var iekustināt valsts un uzņēmēju ambīcijas» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada jūnija (510.) numurā.

Jums arī varētu interesēt…