Latvijas konkurētspēju iesaka celt ar reformām vēlēšanu sistēmā un valsts pārvaldē

Ēnu ekonomika, izglītības sistēmas zemā kvalitāte un satiksmes infrastruktūras trūkums – tie ir jautājumi, kas kavē Latvijas konkurētspēju. Ilgtspējīga Latvijas izaugsme nav sagaidāma bez radikālām institucionālām reformām, likumā noteiktām politiķu un deputātu atbildībām par saviem lēmumiem un rīcību, kā arī ārvalstu ekspertu iesaistes, secināts Latvijas vēsturē vērienīgākajā valsts konkurētspējas izvērtējumā. Par to informēja Valsts kancelejas Komunikāciju departamentā. Pētījuma „Valsts konkurētspējas novērtējuma un ilgtspējīga valsts konkurētspējas uzraudzības modeļa izstrāde” ziņojumā, kura metodoloģija balstīta uz vadošajiem starptautiskajiem pētījumiem, tiek identificēti un analizēti vairāk nekā 100 Latvijas konkurētspējas indikatori. “Lielākā daļa no tiem liecina – Latvija pastāvīgi nespēj sasniegt savu potenciālu,” stāsta Hārvardas Biznesa skolas Stratēģijas un konkurētspējas institūta vadošais līdzstrādnieks Kristians Ketelss (Christian H. M. Ketels). “Visu laiku atpaliekam no tā, kur mums objektīvi vajadzētu būt,” papildina Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) izpilddirektors Alfs Vanags. “Tam pamatā ir sistēmiskas politikas veidošanas problēmas. Proti, politikas veidotāji prot un arī identificē pareizas politikas, taču...