Latvijas pilsonību varēs atņemt personām, kas atbalsta kara noziegumus

Saeima  21. aprīlī otrajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Pilsonības likumā. Tie paredz, ka Latvijas pilsonību varēs atņemt personām, kas atbalsta kara noziegumus vai citus starptautiski sodāmus noziegumus pret citu demokrātisku valsti.

Latvijas pilsonību personai varēs atņemt, ja tā sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Tāpat to varēs darīt gadījumos, ja persona pati ir piedalījusies iepriekš minēto darbību veikšanā. Informāciju par to, ka attiecīgā persona veikusi kādu no minētajām darbībām, sniegs valsts drošības iestādes. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs tā darbību.

Šāds jauns regulējums bija nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Latvijas pilsonība netiek saglabāta personām, kuras veikušas un atbalstījušas darbības, kas nav savienojamas ar Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts vērtībām, neatbilst starptautiski saistošiem līgumiem, ir aizliegtas un nosodāmas, kā arī apdraud Latvijas un arī citu demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, nacionālo drošību, konstitucionālo iekārtu, atzīmēts likumprojekta anotācijā.

Jāņem vērā, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir arī Eiropas Savienības pilsonība, kas automātiski piešķir tiesības brīvi pārvietoties un piekļūt Eiropas Savienības iekšējam tirgum, kā arī tiesības balsot un tikt ievēlētam Eiropas un pašvaldību vēlēšanās u.c. Līdz ar to Latvija noteiktā mērā ir atbildīga arī par to, lai tās pilsoņi neveiktu darbības, kas apdraud Eiropas Savienības tiesības un vērtības, un gadījumā, ja šādas darbības tiek veiktas, pieņemt attiecīgus lēmumus.

Likumprojektā arī paredzēts papildināt likumu ar jaunu 26.1 pantu, kurā precizēts Latvijas pilsonības iegūšanas un zaudēšanas gaitas uzskaites regulējums. Lai efektīvi pārvaldītu pilsonības iegūšanas un zaudēšanas procedūru, tai skaitā nodrošinātu pārskatāmu minēto procedūru uzskaiti, paredzēts izveidot Pilsonības iegūšanas un zaudēšanas informācijas sistēmu. Šis pants stāsies spēkā no 2023. gada 1. aprīļa.

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Pilsonības atņemšanas pamatu līdz šim noteica Pilsonības likuma 24. panta pirmā daļa, kurā uzskaitīti četri Latvijas pilsonības atņemšanas pamati. Visi šie pilsonības atņemšanas pamati ir saistīti ar pārkāpumiem, ko Latvijas pilsonis izdara attiecībā pret Latvijas valsti un tādejādi grauj tieši Latvijas valsts un šī pilsoņa savstarpējās lojalitātes principu.

Likums noteic, ka Latvijas pilsonības atņemšana personai neskar tās laulātā, bērnu vai citu ģimenes locekļu pilsonību.