Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tiesību normām ārpakalpojuma grāmatvežu darbā

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk arī — EST) 2024. gada 5. decembrī ir sagatavots tiesību normu piemērotājiem noderīgs spriedums lietā Nr. C3/24 «SIA Mistral Trans pret Valsts ieņēmumu dienestu» par aizlieguma izmantot finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai piemērošanas jomu un subjektiem. 

Lietā skatīts jautājums par grāmatvedības pakalpojumu, kas kā papildpakalpojums sniegts ar pakalpojuma sniedzēju saistītām sabiedrībām, un skaidrots, vai šai gadījumā tas ir uzskatāms par ārpakalpojumu. Rakstā aplūkotā lieta skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. 

Lietas apstākļi: 2013. gada 8. oktobrī SIA Mistral Trans paziņoja Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ka ir sākusi grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu. Iepriekš sabiedrības pamatdarbība bija kravu pārvadājumi.

VID 2018. gada 10. aprīlī veica pārbaudi, lai izvērtētu, kā SIA Mistral Trans (turpmāk — arī sabiedrība) ievēro uz ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem attiecināmos noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. VID konstatēja nepilnības un sniedza ieteikumus, lai novērstu konstatētās nepilnības. Tomēr, kad VID vēlreiz veica pārbaudi 2019. gada 16. maijā, tas konstatēja, ka sabiedrības iekšējās kontroles sistēmā ir nepilnības saistībā ar risku novērtējumu, klientu izpētes pasākumiem, politiku un atsevišķu procedūru neesamību, tai skaitā, dokumentu iznīcināšanas procedūras neesamību. VID 2019. gada vasarā izdeva lēmumu, ar kuru piemēroja SIA Mistral Trans soda naudu 5000 eiro.

Sabiedrība pārsūdzēja VID lēmumu Administratīvajā tiesā. Sabiedrība norādīja, ka grāmatvedības ārpakalpojumi sniegti tikai trim saistītajām sabiedrībām, un precizēja, ka Mistral Trans un šīm saistītajām sabiedrībām ir tie paši valdes locekļi, kapitāldaļu turētāji un patiesie labuma guvēji. Grāmatvedības kārtošanas modelis esot izvēlēts tikai tādēļ, lai ietaupītu resursus un katrai sabiedrībai nebūtu jāiegādājas atsevišķas grāmatvedības datorprogrammas licences. Turklāt kopš 2019. gada 2. jūlija visas saistītās sabiedrības grāmatvedības uzskaiti veic patstāvīgi.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK.

Administratīvā apgabaltiesa sabiedrības pieteikumu noraidīja, kā pamatojumu norādot faktu, ka saskaņā ar Direktīvas 2015/849¹ 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punktu šī direktīva attiecināma uz ārštata grāmatvežiem un nav izšķirošas nozīmes, kam tiek sniegts grāmatvedības ārpakalpojums. Turklāt Latvijas tiesību aktos par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu saistītajām personām nav paredzēti nekādi atvieglojumi. 

Spriedums tika pārsūdzēts Latvijas Republikas Augstākajā tiesā (Senāts), jo sabiedrības ieskatā uzliktais naudas sods ir nesamērīgs. 

Augstākā tiesa, izvērtējot lietas apstākļus, norādīja, ka no Direktīvas 2015/849 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punktā ietvertā jēdziena «ārštata grāmatvedis» gramatiskās interpretācijas tā secina, ka šī direktīva ir piemērojama nevis jebkuram grāmatvedim, bet tikai tādam, kura profesionālā darbība ir organizēta ārpus uzņēmuma, kam tiek sniegti grāmatvedības pakalpojumi. Gan konkurences tiesībās, gan valsts atbalsta tiesībās saistītos uzņēmumus var uzskatīt par vienu uzņēmumu. 

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Augstākā tiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot EST šādus prejudiciālus jautājumus:

Sagatavojot spriedumu, EST atgādināja, ka Direktīvas 2015/849 galvenais mērķis, kā izriet no tās nosaukuma un 1. panta 1. un 2. punkta, ir novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. Direktīvas normas, kurām ir preventīvs raksturs, ir vērstas uz to, lai, izmantojot uz riska faktoru balstītu pieeju, izveidotu preventīvu un atturošu pasākumu kopumu, kas ļauj efektīvi cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu un atbilstoši Direktīvas 2015/849 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punktam tā ir piemērojama revidentiem, ārštata grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem. Savukārt pamatlieta saistīta ar pārbaudi, vai Mistral Trans ir pārkāpusi Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma normas, par ko tai var tikt uzlikts sods.

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/97/EK (2001. gada 4. decembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/308/EEK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai.

Tāpat EST atgādināja, ka arī Direktīvas 2001/97/EK² 15. apsvērumā ir noteikts, ka «pienākumi attiecībā uz klientu identifikāciju, uzskaiti un ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem būtu jāattiecina uz ierobežotu skaitu darbību un profesiju, par kurām ir pierādīts, ka tās ir neaizsargātas pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju».

EST norādīja, ka jēdziens «ārštata grāmatveži» Direktīvā 2015/849 nav definēts, tādēļ tā nozīme un tvērums jānoskaidro saskaņā ar ierasto nozīmi ikdienas valodā, ievērojot kontekstu, kādā tas tiek lietots, un ar tiesisko regulējumu, kura daļu tas veido, sasniedzamos mērķus (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 1. oktobris, Entoma, C526/19, EU:C:2020:769, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

EST uzsvēra, ka vārda «ārštata» izmantošana Direktīvas 2015/849 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punktā, norāda, ka tā mērķis ir no šajā direktīvā paredzētajiem pienākumiem skaidri izslēgt «iekšējos» grāmatvežus, citiem vārdiem, tādas personas kā štata grāmatveži, kas trešajām personām neatkarīgi nesniedz grāmatvedības pakalpojumus. Saskaņā ar iesniedzējtiesas sniegtajām norādēm 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punkta latviešu valodas versijā izmantotā vārda («ārštata») nozīme būtībā atspoguļo šo interpretāciju.

Atbildot uz pirmo jautājumu, EST nolēma, ka Direktīvas 2015/849 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punkts jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens «ārštata grāmatveži» šīs tiesību normas izpratnē attiecas uz fiziskām vai juridiskām personām, kas, veicot profesionālo darbību, trešajām personām neatkarīgi sniedz tādus grāmatvedības pakalpojumus kā kontu izveide, kārtošana vai kontrole. Turpretim jēdzienā «ārštata grāmatvedis» neietilpst juridiska persona, kas nodrošina ar to saistītu sabiedrību grāmatvedības kārtošanu, lai optimizētu resursus. Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, EST uzskatīja, ka tai otrais jautājums nav jāizskata.

No EST atbildēm Augstākajai tiesai noprotams, ka VID, izdodot lēmumu, ar kuru sabiedrībai uzlikts sods, ir nepamatoti secinājis, ka sabiedrība ir pārkāpusi normatīvos aktus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu.

Jums arī varētu interesēt:

• Vai darbiniekiem var noteikt atšķirīgu dienas naudas apmēru?
• Eiropas Savienības Tiesas atziņas lietās par fiziskās personas datu apstrādi
• Par jurisdikcijas noteikšanu patērētāju tiesību jomā