Lietuvas Seimā 26. jūnijā plānots galīgais balsojumu par likumprojektu, kas paredz no 2026. gada progresīvāk aplikt ar nodokļiem iedzīvotāju ienākumus, piemērojot 20%, 25% un 32% likmi kopējiem gada ienākumiem atkarībā no tā, cik gada vidējās algas persona nopelna.
Plānotā ienākuma nodokļa celšana īpaši sāpīgi skars lauksaimniekus, kuri lielu daļu ienākumu iegulda atpakaļ savās saimniecībās. Lauksaimnieku protests, kas aizsākās pagājušonedēļ, visticamāk, turpināsies arī šonedēļ, paziņoja Lietuvas Graudkopju asociācijas vadītājs Audrjus Vanags. Vairāk nekā tūkstotis Lietuvas lauksaimnieku aizvadītajā ceturtdienā pulcējās pie Seima, lai pieprasītu deputātiem noraidīt valdības ierosināto ienākuma nodokļa likmes paaugstināšanu.
“Te ir lauksaimnieki, kas piepilda veikalu plauktus. Zemnieku saimniecības, kas redz, ka viņu peļņa tiks aplikta ar nodokļiem ļoti nesamērīgi, salīdzinot ar visiem pārējiem uzņēmumiem, kas tiks aplikti ar nodokļiem,” uzskata Lietuvas Lauksaimnieku padomes vadītājs Raimunds Juknevičs.
No 2026. gada 1. janvāra Lietuvā paredzētas arī citas nodokļu izmaiņas, tā 17. jūnijā Seims nobalsoja, ka nākamgad tiks piemērotas divas samazinātas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes – 5% un 12%. Saskaņā ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā samazinātā PVN likme grāmatām un neperiodiskiem izdevumiem tiks samazināta no 9% līdz 5%, savukārt 9% samazinātā PVN likme, kas tiek piemērota izmitināšanai, pasažieru pārvadājumiem un mākslas un kultūras pasākumiem, tiks palielināta līdz 12%. Seims arī nolēma atcelt samazināto PVN likmi centralizētajai siltumapgādei, karstā ūdens apgādei un malkai, tādējādi palielinot PVN likmi šiem produktiem no 9 līdz 21%. Lietuvas finanšu ministrs Rimants Šadžius norādīja, ka šis atbrīvojums bija nepiemērots un nebija vērsts uz konkrētas sociālās problēmas risināšanu. “Valdība ir gatava paaugstināt aktīvu ierobežojumus, kas pašlaik ierobežo piekļuvi apkures kompensācijai un citiem ar komunālajiem pakalpojumiem saistītiem pabalstiem,” iepriekš paziņoja Šadžius. Šī iniciatīva tika izskatīta kā daļa no plašāka nodokļu grozījumu kopuma, kura mērķis ir nodrošināt papildu finansējumu aizsardzībai.
Seims pieņēmis arī grozījumus Likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), kas paredz UIN palielināšanu no 2026. gada. Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem gan standarta, gan samazinātā UIN likme palielināsies par vienu procentpunktu attiecīgi līdz 17% un 7%. Grozījumu mērķis arī ir veicināt ilgtspējīgu ieņēmumu avotu nodrošināšanu aizsardzības finansēšanai. Attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem ir nolemts pagarināt periodu — no viena līdz diviem gadiem —, kurā jaunreģistrēto uzņēmumu gūtajai peļņai tiks piemērota 0% UIN likme, tādējādi veicinot to izaugsmi un attīstību. Vienlaikus ir atcelta prasība šiem mazajiem uzņēmumiem nepārsniegt vidējo 10 darbinieku skaitu darbinieku sarakstā, lai tie varētu pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem. Vienīgais atbilstības kritērijs tagad būs ar nodokli apliekamais ienākums, kas nepārsniedz 300 000 eiro taksācijas periodā.
Kā norādīts Seima Budžeta un finanšu komitejas secinājumos, Lietuva ir valsts ar vienu no zemākajām efektīvajām UIN likmēm starp ES dalībvalstīm, un standarta UIN paaugstināšana līdz 17% būtiski neietekmētu šo reitingu. “2023. gadā Lietuva ieņēma 23. vietu no 27 ES dalībvalstīm ar efektīvo likmi 12,4% (pamatojoties uz nominālo UIN likmi 15%), savukārt Latvija ieņēma 18. vietu ar efektīvo likmi 16,5% un Igaunija ieņēma 20. vietu ar efektīvo likmi 15,7%. Pievienojot Lietuvas likmei divus procentpunktus, lai atspoguļotu ierosināto 17% nominālo likmi 2026. gadā, Lietuva ieņemtu 22. vietu reitingā,” teikts dokumentā.
Grozījumi paredz arī tūlītēju noteiktu pamatlīdzekļu iegādes izmaksu atskaitīšanu, lai stimulētu uzņēmumu ieguldījumus, kas uzlabo produktivitāti. Turklāt atskaitījumi būs atļauti par stipendijām, kas saskaņā ar trīspusējiem līgumiem izmaksātas dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu vai matemātikas studentiem, un par stipendijām, kas piešķirtas pētniekiem, kuri strādā pie pētniecības un eksperimentālās izstrādes (R&D) projektiem, tādējādi veicinot augsto tehnoloģiju un inovāciju attīstību.
Izmaiņas gaidāmas arī akcīzes nodokļa regulējumā. No 2026. gada stāsies spēkā Akcīzes nodokļa likuma grozījums par akcīzes nodokļa ieviešanu bezalkoholiskajiem ar cukuru saldinātajiem dzērieniem, kuru pievienotā cukura līmenis pārsniedz 2,5 gramus uz 100 mililitriem dzēriena vai kuriem ir pievienots saldinātājs. Dzērieniem, kas satur tikai dabīgos cukurus (piemēram, no augļiem vai piena), akcīzes nodoklis netiks piemērots.
Ar akcīzes nodokli saistīto faktoru dēļ viens litrs dzēriena, kas satur vairāk nekā 2,5 gramus, bet mazāk nekā 8 gramus cukura, kā arī dzērienu, kas satur tikai saldinātājus, cena palielinātos par 0,09 eiro, savukārt dzēriena, kas satur 8 gramus vai vairāk cukura, cena palielinātos par 0,25 eiro, bet viena litra koncentrāta cena palielinātos par 1,27 eiro un 100 gramu koncentrāta cena palielinātos par 0,52 eiro.
No akcīzes nodokļa par saldinātiem ar cukuru dzērieniem tiks atbrīvoti uz citu dalībvalsti eksportētie saldinātie dzērieni, pārtikas ražošanā izmantotie saldinātie dzērieni, nefasēti saldinātie dzērieni, ko ražo sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, saldinātie dzērieni, ko izmanto farmaceitisko produktu, medicīnas preču, uztura bagātinātāju, mākslīgo maisījumu zīdaiņiem un citu tamlīdzīgu produktu ražošanā.
Papildu ieņēmumi no akcīzes nodokļa saldinātajiem dzērieniem tiks novirzīti Valsts aizsardzības fondā.
Lietuvas Seims 17. jūnijā pieņēmis arī likumu, kas paredz no nākamā gada ieviest apdrošināšanas nodokli, kura ieņēmumi arī tiks ieskaitīti Valsts aizsardzības fondā.
Visas apdrošināšanas polises, izņemot dzīvības apdrošināšanu un transportlīdzekļu obligāto apdrošināšanu, tiks apliktas ar nodokli 10% apmērā. Lauksaimnieki būs atbrīvoti no nodokļa, apdrošinot sējumus un lauksaimniecības dzīvnieku veselību.
Pagājušā gada oktobrī Lietuvā sāka darbību Valsts aizsardzības fonds, kurā tiek uzkrāti līdzekļi steidzamām prioritārām vajadzībām valsts aizsardzības spēju un civilās aizsardzības stiprināšanai. Fonda līdzekļi tiek novirzīti armijas divīzijas izveidei, tanku bataljonam, kājnieku kaujas mašīnu iegādei, pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, mīnu iegādei, fizisku un prettanku barjeru izvietošanai un citu pretmobilitātes pasākumu īstenošanai.
Fondam tiešsaistē var ziedot privātpersonas, uzņēmumi un organizācijas. Iespējams arī iegādāties arī viena gada aizsardzības obligācijas ar gada likmi 2%.