LIKUMDOŠANA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti oficiālajā vietnē “Latvijas Vēstnesī” līdz 2025. gada 23. decembrim. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā Grozījumi nosaka atbildīgās iestādes maiņu - visā likumā, attiecīgi aizstājot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Iestāžu maiņa paredz, ka visas līdz šim funkcijas un uzdevumus azartspēļu un izložu jomā, ko veica IAUI, turpmāk īstenos VID. 03.12.2025. 01.04.2026. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” Grozījumi nosaka, ka sākot ar 2026. gada 1. janvāri: paaugstinās azartspēļu nodokļa likme azartspēļu automātiem...

Saeimas 3. decembra ārkārtas sēdē deputāti galīgajā lasījumā skatīja un pieņēma 2026. gada budžeta plānu pavadošos 45 likumprojektus. Darbs pie likumprojektiem turpināsies arī 4. decembra sēdē. Deputātiem citastarp vēl jālemj par grozījumiem akcīzes nodokļa regulējumā un grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā. Tāpat parlamentāriešus gaida darbs pie likumprojekta par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam, kuram kopumā iesniegti 290 priekšlikumi. Atbalsts ģimenēm ar bērniem Saeimas deputāti 3. decembrī pieņēma vairākus grozījumus likumos, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās...

Eiropas Savienības (ES) Padome 20. novembrī apstiprināja atjauninātus ES nolīgumus par sadarbību un pārredzamību nodokļu jomā ar piecām trešām valstīm – Šveici, Lihtenšteinu, Andoru, Monako un Sanmarīno. Atjauninātie nolīgumi atspoguļo jaunos ESAO izstrādātos starptautiskos standartus šajā jomā. Tie paplašina finanšu konta informācijas automātisko apmaiņu starp ES un šīm valstīm, tajā iekļaujot elektroniskās naudas produktus un digitālās valūtas. Jaunākie grozījumi: iekļauj elektroniskās naudas produktus un digitālās valūtas (piemēram, centrālo banku digitālās valūtas); stiprina pienācīgas pārbaudes un ziņošanas prasības, lai atvieglotu informācijas izmantošanu nodokļu administrācijām un samazinātu slogu finanšu iestādēm. Nolīgums ar Šveici, piemēram, ir papildināts ar noteikumiem par savstarpēju...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 24. novembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz ieviest jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm. Izmaiņu autori lēš, ka tās uzlabošot uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazināšot finansējuma izmaksas un līdzsvarošot nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem - fiziskām personām, vienlaikus veicinot pašvaldību interesi investīciju piesaistē. Ar likumu grozījumiem no 2026. gada plānots ieviest alternatīvu ienākuma nodokļu sistēmu investoru atbalstam un pašvaldību ieņēmumu atbalstam - jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm. Paredzēts, ka uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas, varēs izvēlēties: dividenžu...

Starpinstitūciju saskaņošanai nodoti Finanšu ministrijas izstrādāto noteikumu projekts "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem". Noteikumi izdoti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta divpadsmito daļu un nosaka kārtību, kādā notiks automātiskā informācijas apmaiņa par darījumiem ar kriptoaktīviem. Noteikumu mērķis ir nodrošināt administratīvo sadarbību nodokļu jomā, integrējot normas, kas izriet no Padomes Direktīvas (ES) 2023/2226.1 Paredzēts, ka tie tiks apstiprināti valdības sēdē un stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Padomes Direktīva (ES) 2023/2226 (2023. gada 17. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā Vispārīgie jautājumi un kompetentā iestāde Valsts ieņēmumu dienests (VID)...

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) sagatavojusi "Uzraudzības ziņojumu par valsts budžetu 2026. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" un aicina valdību izvirzīt ambiciozākus mērķus izdevumu samazināšanā un savlaicīgi rast strukturālu, ilgtspējīgu risinājumu aizsardzības izdevumu finansēšanai, lai tie nebūtu atkarīgi no parāda palielināšanas. FDP, izvērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", atzīst - gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālie fiskālie nosacījumi tiek ievēroti. Tomēr ir izvēlēts vienkāršākais ceļš – papildu finansējums aizsardzībai ir atrasts galvenokārt uz valsts parāda pieauguma rēķina, nevis samazinot budžeta izdevumus. FDP ziņojumā...

Finanšu ministrija (FM) 15. oktobrī Saeimā iesniedza likumprojektu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kas ir galvenais likumprojekts valsts budžeta likumprojektu paketē. Kopumā 2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē plānots iekļaut teju 50 likumprojektus. Saeimas ārkārtas sēdē 16. oktobra likumprojekts tika nodots izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Jaunā budžeta projekta pirmais lasījums plānots 5. novembrī, bet galīgajā lasījumā Saeima tā izskatīšanu paredzējusi sākt 3. decembrī. Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm būs viena no pirmajām, kas sasniegs Hāgas samitā nospraustos mērķus – 5% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. “Mēs varam būt...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē 7. oktobrī tika vērtēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana pārrobežu pakalpojumiem izmitināšanas biznesā, kuri izmanto ārvalstu interneta platformas Booking.com un Airbnb.com. Komisija aicināja rast piemērotāko risinājumu, lai . Apakškomisijas vadītāja Linda Matisone sacīja, ka apakškomisija saņēmusi daudzas vēstules no izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kurās teikts, ka izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji bažījas par periodu līdz šī gada 1. jūlijam, kad stājās spēkā jauns regulējums. Izmitinātāji saskārušies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām samaksāt PVN 21% apmērā par platformu izmantošanu iepriekšējos trīs gados un 12% PVN par izmitināšanu iepriekšējos trīs gados. VID Nodokļu...

Nodokļu un muitas policiju no 2026. gada 1. janvāra rosināts nodot iekšlietu ministra pakļautībā, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā. Iebildumu vai priekšlikumu izteikšanas termiņš ir 7. oktobris. Patlaban 2024. gada 31. oktobrī pieņemtais Nodokļu un muitas policijas likumā noteikts, ka no 2026. gada 1. janvāra tiek izveidota jauna tiešās pārvaldes iestāde - Nodokļu un muitas policija. Tā pārņems līdzšinējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus. Likumā noteikts, ka jaunā iestāde darbosies finanšu ministra pārraudzībā, un šo pārraudzību īstenos FM. Likumprojekta risinājumā nav paredzēts mainīt...

Lai līdzsvarotu ārvalstu investoru - fizisko personu - nodokļu slogu ar Latvijas investoriem piemērojamo, Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Ar izmaiņām likumā iecerēts arī palielināt pašvaldību interesi to teritorijām piesaistīt fizisko personu tiešās investīcijas. Risinājums paredz, ka fiziskās personas, kam pilnībā vai kopā ar citām tikai fiziskām personām piederēs uzņēmumi, izvēloties alternatīvu ienākuma nodokļu modeli, varēs netieši veicināt pašvaldību attīstību, palielinot konkrētās pašvaldības budžetu ieņēmumu daļu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no sadalāmajām dividendēm. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) un IIN Latvijā atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" veido vienotu sistēmu, skaidro FM. Līdz ar to,...

Saeima 4. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma ir mazāka par nodokļu administrācijas izmaksām, kas saistītas ar lēmuma pieņemšanu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un piedziņas uzsākšanu, bet attiecībā uz nokavētiem nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem — ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 eiro. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas. Vienlaikus Finanšu ministrija (FM) norādījusi, ka VID būs iespēja...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 17. jūnijā trešajam lasījumam atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par VID izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par piedziņu pieņemšanu un piedziņas sākšanu. Minētais ietver arī izmaksas primāro izpildes darbību veikšanai. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas. Pēc VID aprēķiniem, 2023. gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas...

Ņemot vērā, ka 2026. gada 1. janvārī stāsies spēkā 2024. gada 31. oktobrī pieņemtais Valsts ieņēmumu dienesta likums un spēku zaudēs likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu", Ministru kabinets (MK) 25. jūnijā apstiprinājiis jaunus noteikumus "Valsts ieņēmumu dienesta nolikums". Nolikumā teikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Finanšu ministrs dienesta pārraudzību īsteno ar Finanšu ministrijas (FM) starpniecību. Nolikumā paredzēts, ka atbilstoši kompetencei VID īsteno valsts uzraudzības un kontroles funkciju vairākās jomās - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu uzraudzības jomā, sabiedriskā labuma organizāciju...

Lietuvas Seimā 26. jūnijā plānots galīgais balsojumu par likumprojektu, kas paredz no 2026. gada progresīvāk aplikt ar nodokļiem iedzīvotāju ienākumus, piemērojot 20%, 25% un 32% likmi kopējiem gada ienākumiem atkarībā no tā, cik gada vidējās algas persona nopelna. Plānotā ienākuma nodokļa celšana īpaši sāpīgi skars lauksaimniekus, kuri lielu daļu ienākumu iegulda atpakaļ savās saimniecībās. Lauksaimnieku protests, kas aizsākās pagājušonedēļ, visticamāk, turpināsies arī šonedēļ, paziņoja Lietuvas Graudkopju asociācijas vadītājs Audrjus Vanags. Vairāk nekā tūkstotis Lietuvas lauksaimnieku aizvadītajā ceturtdienā pulcējās pie Seima, lai pieprasītu deputātiem noraidīt valdības ierosināto ienākuma nodokļa likmes paaugstināšanu. "Te ir lauksaimnieki, kas piepilda veikalu plauktus. Zemnieku saimniecības, kas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija 20. maija komisijas sēdē lēma aicināt Finanšu ministriju (FM) izvērtēt iespēju mazajos būvdarbos piemērot īpašu nodokļu režīmu un iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļēju atmaksu par privātpersonas pasūtītajiem būvdarbiem. Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Gusts Sproģis apakškomisijas sēdē skaidroja, ka ēnu ekonomikas līmenis būvniecības nozarē no 2015. gada līdz 2020. gadam tika ievērojami samazināts, bet pēc tam globālie satricinājumi atkal izraisīja pieaugumu līdz aptuveni 34%. Ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir ļoti segmentēta - tās praktiski nav lielajos objektos, kā arī tajos, kur pasūtītājs ir publiskais sektors....