LTRK atbalsta nākamā gada valsts budžetu, kas neparedz jaunus vai paaugstinātus nodokļus

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta valdības konsekvento nostāju, virzot nākamā gada valsts budžetu, kas neparedz ārpuskārtas nodokļu izmaiņas un jaunu iniciatīvu finansēšanu. Organizācija pauž atbalstu tam, ka ministri spējuši vienoties par to, ka nodokļi un nodevas tiek saglabātas tādas, kā tās ir apstiprinātas nodokļu reformā, turot solījumu par laikus pieņemtiem grozījumiem un stabilitāti.

LTRK arī vēlas norādīt, ka pozitīvi vērtējami valdības centieni pārskatīt piešķirtā budžeta izlietojumu, meklējot iekšējās rezerves, taču darbs varēja būt vēl sekmīgāks, jo organizācijas veiktā uzņēmēju aptauja parādīja, ka bizness uzskata, ka ietaupīt būtu iespējams 10 līdz 20% no kopējā finansējuma. Tādējādi organizācija vēlas, lai uzsāktais darbs turpinātos un ministrijas meklētu iespējas ne tikai realizēt noteiktos mērķus jau esošā budžeta ietvaros, bet spētu samazināt tēriņus kopumā. "Lai arī tika atrasta samērā neliela summa (lai gan lielāka nekā pērn), pārskatot finanšu izlietojumu valsts sektorā, mēs atbalstām šo virzienu un uzskatām, ka iesāktais ir jāturpina, meklējot arvien jaunu izdevumu samazināšanu īpaši tajās nozarēs, kurās valsts iegulda visvairāk," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Diemžēl nākamā gada valsts budžetā ir pārāk maz instrumentu, lai veicinātu konkurētspēju un izaugsmi, kā arī ekonomikas attīstību. Pašreiz vairāk tiek domāts par dažādu nozaru "ugunsgrēku" dzēšanu, risinot jau gadiem "ielaistas" problēmas, piemēram, palielinot gan veselības, gan ceļu infrastruktūras, gan arī demogrāfijas finansējumu. Ne nodokļu reforma, ne arī Saeimā virzītais 2018.gada budžeta projekts neparedz risinājumus tam, lai vismaz reģionālā līmenī Latvija spētu piesaistīt vairāk investoru, labu algu maksātāju un veicinātu eksportu.

LTRK aicina valdību un arī Saeimas deputātus attiekties atbildīgi pret valsts budžetu, kā arī nodokļu maksātāju naudu, neieviešot pēdējā brīdī neizdiskutētas jaunas iniciatīvas, kas prasa papildu finansējumu, kā arī domāt par iedzīvotāju un nodokļu nomaksas sasaisti ar reālu pakalpojumu saņemšanu, tostarp, veselības jomā. "Ja cilvēkiem un biznesam liek maksāt par to, ka medicīnai trūkst naudas, tad mēs vēlamies atbildīgu politiku - ja tiek maksāts vairāk, tad šai nozarei arī jāsaņem attiecīgi vairāk. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc LTRK uzstāj uz tā, ka nodokļu nomaksai jābūt sasaistītai ar to, cik un kurš drīkst saņemt pretī pakalpojumu veidā no valsts," saka J.Endziņš.