Mākslas darbi kā nodokļu objekts

Nereti esam liecinieki, ka birojos, tirdzniecības centros vai dažādu iestāžu uzgaidāmajās telpās varam aplūkot tur izvietotos mākslas darbus. Kāds šos darbus rada, kāds nopērk un kāds arī ar tiem tirgojas. Rakstā apskatīsim nodokļu piemērošanu darbībās ar mākslas darbiem gan no pircēja, gan pārdevēja puses. Vispirms nodefinēsim, ko šī raksta ietvaros, uzskatīsim par mākslas darbu, autoru, mākslas darba pārdevēju un patērētāju.

Nodokļu piemērošanai (piemēram, īpašajam pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīmam darījumiem ar lietotām mantām un mākslas darbiem) jēdziens ir stingri materiāli klasificēts. Atbilstoši tiesību aktiem par mākslas darbiem uzskata šādas preces:

Gleznas, kolāžas, zīmējumi un pasteļi, ko pilnībā ar roku darinājuši mākslinieki (izņemot rūpnieciski apgleznotus priekšmetus).

Oriģinālie tēlniecības (skulptūru) darbi un statujas no jebkura materiāla, ko pilnībā veidojis pats mākslinieks.

Mākslinieka veidoti lējumi (skulptūrām), kuru skaits ir ierobežots (parasti ne vairāk kā 8 kopijas) un kuru tapšanu uzraudzījis pats autors vai viņa tiesību pārņēmēji.

Oriģinālie estampi, novilkumi un litogrāfijas, ko autors parakstījis un numurējis ierobežotā tirāžā tieši no...