Mantinieks par aizgājēja parādsaistībām varētu atbildēt tikai mantojuma apmērā

Saeimas Juridiskā komisija 12. martā pirms Saeimas trešā lasījuma atbalstījusi Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Civillikumā un grozījumus Notariāta likumā, ar kuriem iecerēts modernizēt mantojuma tiesību regulējumu, tostarp ieviešot skaidrāku mantojuma pieņemšanas procesu. Par tiem vēl galīgajā lasījumā jālemj Saeimai.

Patlaban bieži vien pastāv gadījumi, kad mantojuma atstājēja saistību un tiesību pārņēmēji (mantinieki) dažādu iemeslu dēļ neuzsāk mantojuma lietu, nepabeidz to vai nav noskaidrojami. Lai to risinātu, ar likuma grozījumiem iecerēts mantojumu tiesību regulējumu pilnveidot. Tostarpplānots noteikt, ka mantinieks turpmāk vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem. Proti, mantinieks par mantojuma atstājēja parādsaistībām atbildēs tikai saņemtā mantojuma apmērā.

“Pieņemot mantojumu, mantinieks atbild arī par aizgājēja parādiem. Grozījumi paredz, ka no mantinieka nevarēs paņemt vairāk, nekā viņš ir mantojis. Šādi nosacījumi varētu veicināt mantinieku vēlmi mantojumam savlaicīgi pieteikties,” pauž Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Plānots noteikt, ka mantiniekiem vispirms būs jānorēķinās ar nodrošinātajiem kreditoriem un nodokļus administrējošajām iestādēm, ievērojot samērību.

Patlaban...