Lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanai, Saeima ceturtdien, 17.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauno Mediācijas likuma projektu. Mediācija likumprojektā definēta kā strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Likums noteiks vienotus mediācijas pamatprincipus un pamatnoteikumus, skaidros jēdzienus, kas attiecas uz mediāciju, un noteiks prasības tiesas atvasinātai mediācijai. Paredzēts, ka kriminālprocesā mediācijas izmaksas segs valsts, savukārt civiltiesisko strīdu gadījumā mediācijas pakalpojumu izmaksas regulēs tirgus un tās segs pašas strīdā iesaistītās puses. Iepriekš, izskatot likumprojektu atbildīgajā Juridiskajā komisijā, tika paustas bažas, ka papildu izmaksas varētu atturēt puses no strīdu risināšanas mediācijas ceļā. Tāpēc jāveido tāds pakalpojums, kas būtu pieejams visām iedzīvotāju grupām un veicinātu mediācijas izmantošanu, nevis izmaksu dēļ spiestu izmantot tiesvedības ceļu. Jaunais likumprojekts paredz trīs mediācijas modeļus. Tīro mediāciju veiks mediators ārpus tiesas procesa ― tas paredz brīvu konkurenci mediatoru starpā, kas nosaka arī...
