Latvijas juristu apvienība tās valdes priekšsēdētāja Riharda Bunkas vārdā (MK/NVO sadarbības memoranda īstenošanas padomes loceklis, pārstāvis Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē - NTSP) pauž viedokli par minimālās algas jēdziena nodalīšanas nepieciešamību no krimināltiesiskā regulējuma. NTSP ietvaros sociālie partneri un valdības pārstāvji minimālās algas apmērus uzlūko kā makroekonomisko rādītāju un instrumentu. Līdztekus tiek piemirsts, ka ceļot minimālās algas apmēru, vienlaicīgi tiek pacelta nelielo apmēru robeža mantiskos noziedzīgos nodarījumos, kā arī lielo apmēru robeža. Šo piesaisti nosaka likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 20. un 22.pants. Tas pats attiecas uz būtiskā kaitējuma jēdziena atkarību no minimālās mēnešalgas apmēra.Minimālās mēnešalgas palielināšana dabā, automātiski nozīmē kriminālās vides pārstāvjiem iespēju radīt lielāku mantisku zaudējumu (fiziskām,juridiskām personām un valstij) ar mazākām tiesiskām sekām. Attiecīgi, tiks izlaistas brīvībā visas personas, kurām samazināsies apcietinājuma termiņi un piespriestie brīvības atņemšanas termiņi . MK/NVO sadarbības memoranda padomes pārstāvis Rihards Bunka 9.augustā informēja NTSP locekļus par riskiem, kuri ietekmēs sabiedrību minimālās algas...
