Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par elektronisko dokumentu apriti ministrijās un to padotībā esošajās iestādēs". Tajā secināts, ka ministrijās un to padotības iestādēs elektronisko dokumentu aprites jomā vērojama tendence palielināties elektroniskās dokumentu pārvaldības īpatsvaram, vienlaikus pastāvot objektīviem šķēršļiem pilnīgai pārejai uz elektronisku (bezpapīra) dokumentu apriti. Mērķi – sasniegt pilnīgu pāreju uz elektronisko dokumentu apriti – nebūs iespējams sasniegt gadījumos, kad pastāv normatīvajos aktos vai tiesiskos darījumos, starpvaldību vienošanās noteiktie ierobežojumi. Piemēram, bet ne tikai, saziņā privātpersonām, kā arī sarakstē un cita veida dokumentu apmaiņā ar ārvalstīm u.c.
Par būtiskākajiem cilvēkfaktora šķēršļiem uzskatāms personāla apmācības trūkums - nav zināšanu, praktisko iemaņu, vienlaikus pastāvot finansējuma nepietiekamībai.
Dokumentu pārvaldības elektroniskās sistēmas tiek izmantotas ierobežotā apjomā (piemēram, tikai dokumentu reģistrācijai, tālāko apriti organizējot papīra veidā), nav sakārtoti jautājumi saistīti ar e-parakstu noformēšanu, darbs tiek organizēts elektroniskā veidā, bet dokumenti tiek izdrukāti, lai nodrošinātu to uzglabāšanu un kontroles iespējas. Šķēršļi normatīvo aktu kontekstā saistīti ar dokumentu sūtīšanu privātpersonām, kurām nav saistoši normatīvie akti, kas liktu pieņemt elektroniski parakstītus dokumentus.
Lai veicinātu elektronisko dokumentu vadības sistēmu intensīvāku izmantošanu, līdz ar to nodrošinot finanšu ietaupījums, efektīvāku informācijas sistēmās ieguldīto līdzekļu izmantošanu, uzlabotu dokumentu aprites ātrumu, izsekojamību un kontroli, kā arī efektīvas e-pārvaldes mērķu sasniegšanu, ir paredzēta virkne turpmāk norādīto pasākumu.
VARAM norāda, ka, saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 8. novembra sēdē nolemto, personu apliecības (turpmāk - eID kartes) ar tajā iekļautiem aktivizētiem elektroniskā paraksta un autentifikācijas sertifikātiem un neierobežotu bezmaksas parakstīšanās un autentifikācijas reižu skaitu, tiks noteiktas par obligātiem personu apliecinošiem dokumentiem visiem iedzīvotājiem. VARAM sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Satiksmes ministriju un Tieslietu ministriju sagatavos un līdz 2018. gada 1. janvārim iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, nosakot eID karti kā obligātu dokumentu iedzīvotājiem, paredzot pārejas periodu no 2019. gada līdz 2022. gadam. Saskaņā ar plānoto, tuvākajos gados iedzīvotāji saņems apmēram 600 000 eID kartes un eID kartēs ietvertā e-paraksta lietošana būs bezmaksas. Ja persona izmantos e-adresi un eID kartē esošo e-parakstu, tai nebūs problēmu parakstīt iesniegumu.
Ministrija sola eID karšu turētājiem padarīt pieejamus projektus (e-veselība, e-vēlēšanas, e-adrese, u.c.), kuros e-identitāte pati par sevi nav pakalpojums, bet gan veids, kā saņemt publiskos pakalpojumus. Projektā ir paredzēts paplašināt ar eID kartēm pieejamo pakalpojumu izmantošanas iespējas ar lietotājiem ērtām tehnoloģijām, mobilajām iekārtām, kā arī izstrādāt ērtu saskarni un rīkus uzticamības pakalpojumu saņemšanai un izmantošanai trešo pušu informācijas sistēmās, izmantojot eID karti.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par elektronisko dokumentu apriti ministrijās un to padotībā esošajās iestādēs". Tajā secināts, ka ministrijās un to padotības iestādēs elektronisko dokumentu aprites jomā vērojama tendence palielināties elektroniskās dokumentu pārvaldības īpatsvaram, vienlaikus pastāvot objektīviem šķēršļiem pilnīgai pārejai uz elektronisku (bezpapīra) dokumentu apriti. Mērķi – sasniegt pilnīgu pāreju uz elektronisko dokumentu apriti – nebūs iespējams sasniegt gadījumos, kad pastāv normatīvajos aktos vai tiesiskos darījumos, starpvaldību vienošanās noteiktie ierobežojumi. Piemēram, bet ne tikai, saziņā privātpersonām, kā arī sarakstē un cita veida dokumentu apmaiņā ar ārvalstīm u.c. Par būtiskākajiem cilvēkfaktora šķēršļiem uzskatāms personāla apmācības trūkums -…