Ekspertu ziņojumam

Latvijas valdības parāds ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības, tai skaitā arī eiro zonas valstu vidū — pavasarī tas sasniedza 17,448 miljardus eiro un bija 40% no šogad prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai arī parāda apmērs rada iespaidu, ka Latvija varētu aizņemties vēl un beidzot atrisināt virkni problēmu, kurām naudas ļoti trūkst, gan politiķi, gan eksperti uz to raugās ļoti atturīgi. Ir pagājis laiks, kad premjers Krišjānis Kariņš, sagaidot Covid–19 pandēmijas pirmo vilni, 2019. gada rudenī optimistiski teica: «Naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis!» No vienas puses — Latvija ir to nedaudzo Eiropas valstu vidū, kuras iekļaujas tā saucamajos Māstrihtas kritērijos, kuri tai skaitā arī nosaka, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP. Turklāt pašreizējais parāda apmērs rada arī papildu drošību, ka krīzes gadījumā aizņemties mēs varētu vēl. Taču, no otras puses, eksperti brīdina, ka ar jaunu aizņemšanos vajadzētu tomēr būt ļoti uzmanīgiem, ja vien nauda nebūtu vajadzīga...

Darbinieks pieņemts darbā 2023. gada 26. maijā, darba līgumā minēts normālais darba laiks ar summēto darba laika uzskaiti, ar minimālo stundas tarifa likmes piemērošanu, un pirmā darba diena noteikta 28. maijā (skat. kalendāru). Datumi atšķiras sakarā ar to, ka darba devējam jāiesniedz VID «ziņas par darba ņēmēju» pirms darbinieks uzsāk strādāt, un to grāmatvedis nevar izdarīt ne sestdien, ne svētdien. Darbinieks iepazīstināts ar grafiku (brīvdienās — no 8.00 līdz nākamās dienas 8.00, kopā — 24 stundas, darbdienās — no 20.00 līdz nākamās dienas 8.00, kopā — 12 stundas). 1 Darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes (DL 68. pants). 2 Darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks: 8) neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā (DL...

Kā ikdienas darījumu attiecībās ir ierasts, puses abpusēju vienošanos nostiprina rakstiskā formā, noslēdzot līgumu. Līgumi var tikt slēgti gan terminēti, gan bez termiņa un tajos ietvertie nosacījumi var tikt papildināti ar papildus vienošanām vai grozījumiem, kas pievienojumi pie sākotnējā līguma un ir tā neatņemama sastāvdaļa. Taču reizēm gadās nestandarta situācijas un rodas jautājumi, vai pietiek ar līguma grozījumu noslēgšanu, vai tomēr nepieciešama līguma pārslēgšana vai pārjaunošana. Līguma pārslēgšana Līguma pārslēgšana nozīmē esošā līguma izbeigšanu un jauna līguma noslēgšanu. Līguma pārslēgšana parasti tiek veikta gadījumos, kad beidzas esošā līguma termiņš, mainās būtiski līguma nosacījumi vai kādi nosacījumi tiek izslēgti. Protams, ir iespējams vienkārši noslēgt jaunu līgumu, atstājot spēkā arī iepriekšējo, un turpināt darījuma attiecības ar abiem līgumiem. Tomēr, lai lietvedībā nerastos pārpratumi, uz kuru līgumu katrs darījuma posms attiecas, ir ieteicams pārslēgt līgumu, iekļaujot pamatvienošanos no iepriekšējā līguma un pievienojot visus jaunos papildinājumus, bet veco līgumu lauzt (izbeigt). Piemēram, ir situācijas, kad partneri...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: 500! Nu jau 500. reizi žurnāls Bilance dodas pie saviem lasītājiem. Šajā laikā esam rakstījuši par visdažādākajām tēmām — sākot no visvienkāršākjām lietām iesācējiem un beidzot ar sarežģītiem nodokļu risinājumiem un praksēm. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Ko atklāj Baltijas valstu IKP un eksporta struktūra Paņemot lupu, lai pētītu, kas ekonomikas lācītim vēderā, rodas vilinājums uzskatīt, ka atbilde, kāpēc viena valsts ir bagātāka, bet otra — nabadzīgāka, slēpjas to iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā, citiem vārdiem, — tajā, ar ko valsts iedzīvotāji visaktīvāk nodarbojas. Arī ekonomisti savos rakstos nereti kā piemērus min gan «labās», gan «sliktās» nozares, vētī to īpatsvaru valsts tautsaimniecībā un izdara no tā tālejošus secinājumus. Tas šķiet loģiski, jo ikdienas pieredze apliecina, cik ļoti turība atkarīga no izvēlētās profesijas — ja nodarbosies ar ielas slaucīšanu, malkas skaldīšanu vai citu mazkvalificētu darbu, tad uz labklājību necerēt, bet, ja spēsi programmēt vai pārvaldīt finanses, pavērsies daudz lielākas iespējas to sasniegt....

Nesen paziņa uzdeva šādu jautājumu: vai ir iespējams pieņemt darbā ar atpakaļejošu datumu? Viņš bija noslēdzis darba līgums ar tikko dibinātu uzņēmumu, taču pēc līguma parakstīšanas un darba uzsākšanas savā elektroniskajā algas nodokļu grāmatiņā neredzēja ierakstu, ka viņam ir reģistrēts darba ņēmēja statuss. Arī pie nodarbinātības vietu saraksta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jaunā darbavieta neuzrādījās. Radās šaubas, vai darba devējs tiešām oficiāli reģistrēs darba ņēmēju, vai nebūs aplokšņu algas riska. Tomēr pēc gandrīz mēneša ieraksts ar atpakaļejošu datumu elektroniskajā algas nodokļu grāmatiņā parādījās. Kā tas ir iespējams? Kā lasām VID vietnē, darba devējs katru darba ņēmēju reģistrē VID noteiktos termiņos pirms darba uzsākšanas. Kādi ir termiņi? Šis pienākums - laikus reģistrēt darba ņēmējus - attiecas uz visiem darba devējiem – gan uzņēmumiem, gan pašnodarbinātajiem saimnieciskās darbības veicējiem. Termiņi, kuros jāreģistrē informācija par darbiniekiem, norādīti sekojoši: par darbiniekiem, kas uzsāk darbu: ne vēlāk kā 1 stundu pirms darba...

Nu jau 500. reizi žurnāls Bilance dodas pie saviem lasītājiem. Šajā laikā esam rakstījuši par visdažādākajām tēmām — sākot no visvienkāršākjām lietām iesācējiem un beidzot ar sarežģītiem nodokļu risinājumiem un praksēm. Žurnāls šajā laikā ir audzis un attīstījies, kļuvis digitālāks — gan rakstos, gan formā. Šobrīd katrs var lasīt žurnālu sev pieejamā formā un atrast interesējošās tēmas. Paldies mūsu abonentiem un jebkuram lietotājam, kurš kaut reizi žurnālu ir atvēris un atradis tajā ko lietderīgu. Lai tas būtu iespējams, esam pateicīgi mūsu plašajam autoru kolektīvam, visiem, kuri kaut reizi kaut ko ir uzrakstījuši mūsu lasītājiem, arī turpmāk mūsu sadarbība ir ļoti svarīga. Tāpēc, ja kadam no pašreizējiem žurnāla lasītājiem ir svarīgas lietas ar ko padalīties no savas grāmatvedības darba ikdienas, priecāšos par jūsu e–pastiem. Tāpat esmu pateicīga bijušajiem žurnāla redaktoriem un visam kolektīvam, kas ir kādreiz strādājis pie žurnāla sagatavošanas, izdošanas, pārdošanas un/ vai dara to vēl joprojām. Novēlu žurnālam kļūt tikai labākam,...

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) salīdzinājumā ar pārējo Baltijas valstu komersantiem šogad biežāk plāno attīstīt e-komerciju jeb pārdošanu internetā. Šāds plāns ir 18% Latvijas uzņēmēju, kamēr Lietuvā – 16% un Igaunijā – 12%, liecina Luminor bankas veiktā biznesa pārstāvju aptauja*. Tikpat daudz Latvijas uzņēmēju (18%) plāno tirdzniecību internetā saglabāt esošajā līmenī. Lietuvā pašreizējo tirdzniecības apjomu plāno turpināt 12% aptaujāto, bet Igaunijā – 14%. Savukārt tikai 6% Latvijas MVU plāno atvērt e-veikalu, bet vēl 2% – uzlabot iepirkšanās sistēmu vai e-komercijas nodrošinātāju. “Iepriecina, ka, neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, Latvijas uzņēmēji plāno biznesa attīstību. E-komercija piedzīvoja vēl neredzētu uzplaukumu pandēmijas laikā, visticamāk, arī nākotnē iepirkšanās internetā saglabās savu popularitāti. Līdz ar tehnoloģiju attīstību klientiem tiks piedāvāta arvien personalizētāka iepirkšanās pieredze, attīstīsies balss aktivizēta iepirkšanās, arvien vairāk sociālo mediju platformās būs integrēta e-komercijas funkcionalitāte. Sekošana līdzi jaunākajiem iepirkšanās paradumiem un to pielietošana biznesa attīstībai būs konkurētspējas priekšnoteikums,” prognozē Mareks Gurauskas, Luminor mazo un...

NUMURA INTERVIJA No mākslīgā intelekta vairs nevaram izvairīties. Ar Stellu Kaprāni, SIA ZAB NJORD juristi sarunājas Vineta Vizule JURISTA PADOMS Izmaiņas komercsabiedrību reorganizācijas procesā. ZAB COBALT rīkotā vebināra „Svarīgākās izmaiņas komercsabiedrību reorganizācijas procesā” atziņas pierakstīja Inese Helmane Kādos gadījumos ir jāveic līgumu pārslēgšana vai pārjaunošana? Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs NODOKĻI Aktualitātes starptautiskajās un Eiropas Savienības nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša, Mag. Iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja, Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja KONKURENCE Pasūtītājiem jādara viss iespējamais, lai veicinātu konkurenci. Ievas Šmites, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktores, atziņas pierakstīja Ikars Kubliņš Jauni horizontālo vienošanos noteikumi. Konkurences padomes informācija TIESU PRAKSE Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Ja darbinieks zaudējis darba devēja uzticību ārpus darba laika; Ko ņem vērā, aprēķinot maternitātes pabalstu. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts BJP NUMURU E-ARHĪVS

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma 2016.-2023. gada periodam tuvojas noslēgumam. Līdz 1. oktobrim jāpaspēj pabeigt būvdarbus, tos nodot ekspluatācijā un visus projekta dokumentus iesniegt ALTUM, norāda Ieva Vērzemniece, ALTUM energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja. Iepriekšējā perioda programmā, kas finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursiem, kopumā ir iesniegti gandrīz 1000 projekti. Realizāciju uzsāka 623 projekti, kuri šobrīd atrodas dažādās stadijās – pilnībā ir pabeigti 405, projekta dokumentāciju par nodošanu kārto 35 projekti, bet būvniecības stadijā – 183. Ja māja termiņus neievēro un laikā neiesniedz visus dokumentus, Eiropas Savienības (ES) fondu nauda projekta atbalstam būs zaudēta – pat ja renovācijas darbi ir pabeigti, dzīvokļu īpašniekiem var nākties atdot jau renovācijas darbos iztērētos granta līdzekļus. Energoresursu cenu izmaiņas interesi par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un ES un valsts atbalsta izmantošanu būtiski palielināja jau pagājušajā gadā. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji ir sapratuši, ka laikā, kad energoresursu cenas ir lielas un gaidāmi augsti apkures rēķini, ieguldīt energoefektivitātē ir izdevīgi,...

Latvijas bankās 2023. gada 2. ceturksnī pieaudzis kopējais kredītportfelis, t.sk. rezultāti uzrāda kreditēšanas apjomu kāpumu gan mazo un vidējo (MVU), gan lielo uzņēmumu segmentā, informē Finanšu nozares asociācija. Bankas turpina piešķirt finansējumu uzņēmumiem gan Rīgā, gan ārpus tās. Līdz šī gada jūnija beigām uzņēmumiem, kas reģistrēti ārpus Rīgas, piešķirtais kredītu apjoms ir 39% no kopējā kredītu apjoma. Pretēji bieži izskanējušiem viedokļiem, finansējot uzņēmumus, bankas nevērtē uzņēmuma atrašanās vietu. Bankas izvērtē, kam aizdod naudu un kā uzņēmums aizdevumu spēs apmaksāt, detalizētāk vērtējot uzņēmumu īpašniekus, viņu reputāciju, uzņēmuma korporatīvo pārvaldību, uzņēmuma finanšu stāvokli un prognozes par attīstību nākotnē. Izsniegto kredītu apjoms sasaucas ar uzņēmumu finanšu stiprumu Rīgā un reģionos, proti, Centrālās statistikas pārvaldes 2021. gada dati norāda, ka Rīgā ir 66% no uzņēmumu apgrozījuma un 52% no uzņēmumu kapitālieguldījumiem materiālās lietās. Šī gada 2. ceturksnī gandrīz pusi no izsniegtajiem kredītiem no jauna piešķirtajā finansējumā MVU segmentā veidoja līzingi, turklāt pieaudzis arī izsniegto apgrozāmo...

Finanšu ministrija 2. augustā kārtējā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmē prezentēja sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāto piedāvājumu par iespējamajiem nodokļu scenārijiem. Informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību valdībā paredzēts izskatīt 15. augustā. Patlaban piedāvātie potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji ir darba materiāls un ir sagatavoti kā pamats darba grupas strukturētai turpmākajai diskusijai. Tie ir veidoti ar nolūku, lai darba grupa var pārliecināties, vai nodokļu izmaiņu kopums atbalsta nodokļu politikas izvēlētos mērķus. “Valdība ir apņēmusies transformēt ekonomiku, un nodokļu politikas mērķi ir, pirmkārt, vidējā termiņā izveidot izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, otrkārt, nodrošināt konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos adekvātu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, veselības aprūpei, un investīcijām izglītībā un inovācijās, treškārt, nepieciešamības gadījumā spēt amortizēt ārējos ekonomiskos šokus, atbalstot iedzīvotājus un uzņēmējdarbību. Paldies ekspertiem, politiskajiem un sociālajiem partneriem par aktīvu iesaisti līdz šim un apņēmību turpināt konstruktīvas sarunas,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Valsts nodokļu...

Vai nepienāks laiks, kad Latvijas iedzīvotāji, domājot par savu un ģimenes labklājību, meklēs darbu nevis Īrijā, bet tepat mūsu kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā? Kādās jomās un cik daudz atpaliekam no Baltijas kaimiņiem, kā šo atpalicību izmērīt un kad spēsim panākt? To video sižetā skaidro Ikars Kubliņš, portāla BilancePLZ redaktors. Vairāk lasiet: Vai kaimiņu muguras vēl redzam? Latvijā darbaspēka nodokļu slogs — lielākais Baltijā Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Cik tālu atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) no 2023. gada 1. augusta pāriet uz jaunu ziņošanas sistēmas goAML versiju. Jaunā sistēmas versija sekmēs FID darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, saņemot kvalitatīvāku un precīzāku informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijām. goAML sistēmas jaunajā versija 5.2. ir pielāgota globālajām tendencēm finanšu izlūkošanas jomā ar mērķi efektivizēt FID darbu, kā arī ļautu iegūt kvalitatīvākus datus tālākam darbam naudas atmazgāšanas lietu izmeklēšanā un sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām. goAML sistēmu izstrādājis Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs (UNODC), un to izmanto vairāk nekā 60 pasaules valstīs. Ieguvumi, ieviešot goAML sistēmas jauno versiju: iespēja iesniegt precīzākus un strukturētākus ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem; jaunas funkcijas, piemēram, iespēja ziņot par virtuālo valūtu darījumiem un sankciju subjektiem; XML datnes formāta ziņojumu augšupielādēšana un labošana uzreiz goAML tīmekļvietnē; jauni ziņojuma lauki atbilstoši identificētajām jaunākajām vajadzībām ziņošanas jomā. 2023. gada 30. un 31. jūlijā tika veikti tehniskie sistēmas pārejas darbi,...

Latvijas Banka publicējusi pētījuma par mājsaimniecību finanšu un patēriņu kopsavilkumu. Pētījumā sniegta mājsaimniecības finanšu un patēriņa aptaujas (MFPA) galveno rezultātu analīze. Aptauja veikta Latvijā laikposmā no 2020. gada augusta līdz 2020. gada decembrim. Līdzīgu pētījumu veic visas eiro zonas valstu, kā arī Ungārijas, Polijas, Horvātijas un Albānijas centrālās bankas, atkārtojot mājsaimniecību aptauju ik pēc trim gadiem. Apkopotie eiro zonas valstu rezultāti, kā arī iepriekšējās aptaujās iegūtie valstu specifiskie rādītāji pieejami ECB MFPA tīmekļvietnē. MFPA aptauja izstrādāta un ieviesta, lai iegūtu saskaņotus mājsaimniecību līmeņa datus par iesaistīto valstu mājsaimniecību labklājību un tās pārmaiņām. Liela daļa aptaujas datu ir kombinēta ar datiem no administratīvo datu avotiem, pilnveidojot aptaujā iegūtās informācijas – par mājsaimniecību reālajiem aktīviem, saistībām, ienākumiem un patēriņu – kvalitāti un detalizāciju. Tas sniedz Latvijas MFPA daudz priekšrocību. Tādējādi pilnveidojot aptaujā iegūtās informācijas – par mājsaimniecību reālajiem aktīviem, saistībām, ienākumiem un patēriņu – kvalitāti un detalizāciju. Latvijā 2020. gadā veiktā aptauja tika...

No 31. jūlija līdz 20. augustam ir atvērts pieteikumu process ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš vēlas bez maksas piedalīties pirmsakselerācijas programmā “Inovāciju akadēmija” un iegūt mūsdienīgas zināšanas par inovācijās orientētu uzņēmējdarbības uzsākšanu. Jaunajā sezonā “Inovāciju akadēmija” plāno uzņemt līdz 200 dalībniekiem. "Inovāciju akadēmijas programmas mērķis ir apzināt topošos uzņēmējus un viņu ideju komerciālo potenciālu, kā arī palīdzēt viņiem izstrādāt investīciju piesaistei gatavus projektus. Plānojam, ka programmas absolventi attīstīs jaunus produktus ar augstu pievienoto vērtību un radīs jaunas darba vietas nozarēs ar augstu produktivitātes līmeni," stāsta Andrejs Berdņikovs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra (LIAA TBC) vadītājs. Programmas, kuru īsteno Riga Business School (RBS), mērķis ir stimulēt jaunos profesionāļus, veidot uzņēmumus un īstenot globāli konkurētspējīgus biznesa projektus, kas varētu kļūt par Latvijas ekonomikas dzinējspēku. Lai pieteiktos “Inovāciju akadēmijā”, no 31. jūlija līdz 20. augustam ir nepieciešams iesniegt pieteikumu elektroniski, izmantojot valsts platformu biznesa attīstībai business.gov.lv. Plašāku...