Kādos gadījumos ir jāveic līgumu pārslēgšana vai pārjaunošana?

Kā ikdienas darījumu attiecībās ir ierasts, puses abpusēju vienošanos nostiprina rakstiskā formā, noslēdzot līgumu. Līgumi var tikt slēgti gan terminēti, gan bez termiņa un tajos ietvertie nosacījumi var tikt papildināti ar papildus vienošanām vai grozījumiem, kas pievienojumi pie sākotnējā līguma un ir tā neatņemama sastāvdaļa. Taču reizēm gadās nestandarta situācijas un rodas jautājumi, vai pietiek ar līguma grozījumu noslēgšanu, vai tomēr nepieciešama līguma pārslēgšana vai pārjaunošana. 

Līguma pārslēgšana

Līguma pārslēgšana nozīmē esošā līguma izbeigšanu un jauna līguma noslēgšanu. Līguma pārslēgšana parasti tiek veikta gadījumos, kad beidzas esošā līguma termiņš, mainās būtiski līguma nosacījumi vai kādi nosacījumi tiek izslēgti. Protams, ir iespējams vienkārši noslēgt jaunu līgumu, atstājot spēkā arī iepriekšējo, un turpināt darījuma attiecības ar abiem līgumiem. Tomēr, lai lietvedībā nerastos pārpratumi, uz kuru līgumu katrs darījuma posms attiecas, ir ieteicams pārslēgt līgumu, iekļaujot pamatvienošanos no iepriekšējā līguma un pievienojot visus jaunos papildinājumus, bet veco līgumu lauzt (izbeigt).

Piemēram, ir situācijas, kad partneri ilgstoši sadarbojas, juridiskās personas galvotājs līgumā ir arī tās valdes loceklis. Kādā brīdī juridiskajai personai mainās valde, taču, saskaņā ar līgumu, iepriekšējais valdes loceklis joprojām juridiski skaitās galvotājs. Šādā gadījumā var tikt atstāts spēkā esošais līgums, taču būtu ieteicams tomēr veikt līguma pārslēgšanu ar jauno juridiskās personas valdi un jaunu galvotāju. 

Pārslēdzot līgumu, tajā var iekļaut arī atsauces uz iepriekšējā līgumā neizpildītajām saistībām, ja tādas ir. Ja šāda atsauce jaunajā līgumā tiek iekļauta, tad, parakstot līgumu, puses apstiprina informācijas patiesumu, un uz šīm saistībām tiek attiecināti jaunā līguma nosacījumi.

Pārjaunojuma līgums

Ar pārjaunojuma līgumu tā darījuma dalībnieki vienu no pusēm aizstāj ar kādu citu personu. Piemēram, kreditēšanas līgumā viena aizņēmēja vietā iestājas cits, pārņemot tā saistības, vai piegādes līgumā viena piegādātāja vietā iestājas cits – sevišķi tas ir sastopams pārvadājuma līgumos.

Noslēdzot pārjaunojuma līgumu, aizstātās puses tiesības un pienākumi kļūst saistoši jaunajai līguma pusei. Pārjaunojuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1867.–1880.  panta noteikumi. Pārjaunojumu var izdarīt vai nu tā, ka arī jaunajā prasījumā abas puses, tas ir, tiesīgais un saistītais, paliek tās pašas, kādas bijušas atceltajā līgumā, pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka pārgrozījums attiecas uz lietā iesaistītajām personām un ka agrākā kreditora vai agrākā parādnieka vietā iestājas jauns.

Der zināt, ka noslēdzot pārjaunojuma līgumu, agrākais prasījums ar visām pie tā piederīgām blakus tiesībām (ķīlu, galvojumu, procentiem, līgumsodu) izbeidzas, it kā tas būtu izpildīts, un tā vietā nodibinās jauns prasījums, uz kuru agrākā prasījuma blakus tiesības neattiecas, ja vien nav tieši norunāts pretējais. Proti, persona, kura ar pārjaunojuma līgumu pārņem iepriekš noslēgtā līguma saistības, pārņem tās pilnā apmērā un iepriekšējais līgums tiek izbeigts. 

Ja ar līguma pārslēgšanu jau esošu līgumu var pārslēgt un vienlaikus var saglabāt gan esošo līgumu, gan jauno līgumu, tad, noslēdzot pārjaunojuma līgumu, esošais līgums tiek izbeigts un spēkā paliek tikai jaunais – pārjaunojuma līgums.

Pirms jebkādu darbību veikšanas, kas saistīta ar pušu noslēgto līgumu, vienmēr vienojieties ar otru pusi par līguma nosacījumu izmaiņām un kādā veidā šīs izmaiņas vai papildinājumi tiks pievienoti līgumam vai arī slēgsiet jaunu līgumu.

Nodrošiniet sevi un savus darījumus, sakārtojot darījumu līgumus! 

Grāmata tiem, kam aktuāla ir parādu atgūšana

Sadarbībā ar Rīgas šķīrējtiesu ir iznākusi grāmata „Šķīrējtiesvedības rokasgrāmata: kā būt soli priekšā konkurentiem un piedzīt parādus ātri”. Tās autors Jurijs Ņikuļcovs dalās ar vairāk nekā 20 gadus ilgo pieredzi alternatīvās tiesvedības jomā. Grāmatā ir ietverti raksti un praktiski izmantojami rīki, kas šķīrējtiesvedības procesā nodrošina ātrāku parādu atgūšanu. Tāpat aplūkotas situācijas, no kurām labāk būtu izvairīties.

Rakstu krājumā apkopoti dažādi temati un praktiskie aspekti šķīrējtiesvedības jomā. Grāmata būs noderīga un interesanta plašam lasītāju lokam: uzņēmējiem, juristiem, grāmatvežiem, kredītu menedžeriem un studentiem, kā arī daudziem citiem, kuri savā darbā saskaras ar parādniekiem un interesējas par strīdu risināšanas iespējām. Īpaši grāmata noderēs tiem, kuri meklē alternatīvus veidus strīdu risināšanā, lai samazinātu juridiskās izmaksas un ietaupītu savu laiku un resursus. Vairāk par grāmatu uzzināt var Rīgas šķīrējtiesas tīmekļvietnē (https://court.lv).

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada augusta (122.) numurā.