Ekspertu ziņojumam

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, atgādinām, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Nodokļu atvieglojumi vecākiem Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu — vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, palielinās par 250 eiro mēnesī. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski — tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā. Nodokļu samaksas nosacījumi Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu maksāšanas režīms...

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām un atbilstoši Pasaules Muitas organizācijas standartiem, kā arī ņemot vērā jaunas tehnoloģiskās prasības, Latvijā darbu sāks jauna sistēma importa muitas deklarāciju noformēšanai. Jaunā sistēma lietotājiem nodrošinās augstu pieejamību un darbības nepārtrauktību, kas ir īpaši būtiski pārrobežu uzņēmējdarbībai. Paredzēts, ka importa muitas deklarāciju noformēšanu jaunajā formātā varēs uzsākt šī gada 13. jūnijā. Atbilstoši ES vienotām prasībām jaunas importa deklarāciju sistēmas pašlaik izstrādā vai jau ir izstrādājušas visas ES dalībvalstis, tā samazinot atšķirības starp nacionālajiem risinājumiem. Latvijā atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām deklarācijai ir izveidota jauna struktūra un vienlaikus izstrādāta pilnīgi jauna — noturīga, ātra un droša — sistēmas arhitektūra darbības nepārtrauktības nodrošinājumam. Lai palīdzētu klientiem veiksmīgi uzsākt lietot jauno sistēmu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) organizē informatīvus seminārus. Jaunā sistēma — «Automatizētā importa sistēma» — aizstās pašlaik izmantoto Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) funkcionalitāti «Importa muitas deklarācija». Lietotājiem jaunas piekļuves tiesības nebūs jāpieprasa; tās saglabāsies līdzšinējās. Importa...

Ministru kabinets 1. jūnija sēdē apstiprināja papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 2,19 milj.eiro apmērā eksporta darījumu apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas uzņēmumiem. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām". Papildu finansējuma piešķiršana labvēlīgi ietekmēs Latvijas eksportētājus, palīdzot tiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, kā arī ģeopolitiskās situācijas sekas. Piedāvātās garantijas samazinās uzņēmējiem starptautisko darījumu riskus, kuri ir pieauguši, saskaroties ar nenoteiktību starptautiskajos tirgos. Ekonomikas ministrijas 2023. gada valsts budžeta viena no pasākuma prioritātēm ir uzņēmumu izaugsmes, konkurētspējas un finansējuma pieejamības veicināšana. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, Latvijas eksports 2023. gada pirmajā pusē turpināja palielināties, tomēr pieauguma temps kļūst arvien vājāks. Pirmajā pusgadā eksporta vērtība palielinājās par 3% jeb par 46 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusi, tādējādi sasniedzot 1570 miljonus eiro. Kopumā tā ir pozitīva ziņa, kas liecina par to, ka...

2023. gada 16. maijā stājas spēkā grozījumi likumā «Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas». Ar tiem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES). Tie paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar ES tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu. No 2023. gada 16. maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur «sarkano koridoru», pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri «zaļajam koridoram» turpmāk ir stingri aizliegts. Muitas kontroles punktos, kur divu koridoru sistēmas nav, skaidras naudas deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonai. Savukārt, ja ES...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada maijā Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” Precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā. Grozījumi paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Šķērsojot Latvijas iekšējās robežas, pēc muitas amatpersonas pieprasījuma ar informācijas atklāšanas deklarāciju būs jādeklarē nepavadītā nauda, ko uzņēmumi (juridiskas personas) vai fiziskas personas sūta pa pastu, kravas sūtījumos vai ar kurjerpastu, un kuras kopsumma ir vismaz 10 000 eiro. Likumā veikti arī citi grozījumi. 20.04.2023. 16.05.2023. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Noteiktas izmaiņas termina “reprezentatīvs automobilis” skaidrojumā, nosakot...

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – Reģistrs) savā tīmekļvietnē regulāri publicē galvenās valsts notāres lēmumus, kuros izvērtēta valsts notāru pieņemto lēmumu atbilstība normatīvajam regulējumam. Galvenā valsts notāre izvērtē komercsabiedrību apstrīdētos Reģistra lēmumus, bieži tiek izteikti lūgumi tos atcelt. Pēdējos gados aktuāli ir kļuvuši iebildumi par kapitālsabiedrību nesasniedzamību juridiskajā adresē. Komerclikuma 139. panta pirmajā daļā noteikts, ka kapitālsabiedrības (turpmāk – sabiedrības) juridiskā adrese ir adrese, kura ierakstīta komercreģistrā. Juridiskās adreses maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai. Atbilstoši Komerclikuma 12. panta ceturtajai daļai, ja sabiedrībai tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz tās juridisko adresi, uzskatāms, ka sabiedrība šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmusi, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 314.1 panta pirmās daļas 2. punktu sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz Reģistra lēmumu, ja sabiedrība atbilstoši šā likuma 12. panta ceturtajai daļai nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un divu...

Jūnijā klajā laists 120. žurnāla numurs, kas nozīmē, ka kopā ar jums, lasītāji, esam jau desmito gadu! Pārrēķinot citā atskaites sistēmā, var teikt, ka šo gadu laikā ir iegūti vismaz divi maģistra grādi tiesībās. Protams, tas ir joks, jo, spriežot pēc tā, cik grūti topošajiem juristiem sokas ar valsts vienotā kvalifikācijas eksāmena kārtošanu, studēt jurisprudenci ir ļoti atbildīgs pasākums. Tomēr juridiskās tematikas pamatzināšanas ir nepieciešamas ikvienam, kurš nolēmis pievērsties uzņēmējdarbībai vai jau vada kapitālsabiedrības darbu. Tāpēc žurnāla jūnija numura lappusēs (un žurnāla elektroniskajā vietnē www.plz.lv/zurnals-bilances-juridiskie-padomi) atradīsit noderīgu informāciju par jaunāko tiesisko regulējumu jomās, kas cieši saistītas ar komercdarbību. Uzņēmējiem ir svarīgi ietekmēt publiskus lēmumus, ne tikai sniegt par tiem viedokli, tāpēc noderīgas būs zināšanas par jauno Interešu pārstāvības atklātības likumu, ko mēdz dēvēt arī par lobēšanas likumu. Spēkā stājušās arī jaunas normas Autortiesību likumā, ar kurām tiek pielāgoti autortiesību ierobežojumi digitālajai videi, risināts vai precizēts regulējums tādos jautājumos kā, piemēram, par darba...

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī 2023. gada 1. ceturksnī par pilnas slodzes darbu bija 1 462 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2022. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 160 eiro jeb 12,3%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 9,18 eiro jeb par 5,2%. Zināms, ka 2023. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 880,4 tūkstoši jeb 63,7% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Savukārt attiecīgi bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4%. Savukārt vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 071 eiro jeb 73,2 % no bruto algas. Gada laikā neto darba samaksa pieauga par 12,3 %, bet, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, samazinājās par 6,1 %, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas krišanos, turklāt piekto ceturksni pēc kārtas. Salīdzinot ar 2022. gada 1.ceturksni, šī gada 1. ceturksnī vidējās neto darba samaksas pārmaiņas ietekmēja arī maksimālā neapliekamā...

Lai veicinātu kreditēšanas aktivitātes un apjomu kāpumu, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, Finanšu nozares asociācija ir sagatavojusi pasākumu plānu kreditēšanas veicināšanai. Nozare definējusi trīs prioritāros virzienus, kuros saredz lielāko kreditēšanas potenciālu – tie ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumi, zaļā kreditēšana, kā arī privātās un publiskās partnerības projektu finansēšana. Pēc nozares aprēķiniem finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023. gadā pieejami 3,3 miljardi eiro. Viens no prioritārajiem virzieniem ir pieprasījuma kāpināšana pēc daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmā pieejamā finansējuma – pro­grammai ir liels kreditēšanas potenciāls, taču ir nepieciešams veikt vairākus mājasdarbus. Lai atslogotu iedzīvotājus no birokrātiskā sloga un motivētu viņus iesaistīties sava īpašuma uzlabošanā, vajadzīgs konstruktīva sadarbība ar pašvaldību, tai uzņemoties projektu vadīšanas kompetenci. Bankas, savukārt, ir gatavas meklēt labākos risinājumus ilgtspējīgu projektu finansēšanai, vienkāršojot procesus, kādā tiek iesniegta un noformēta dokumentācija finansējuma piešķiršanai, kā arī izsniedzot atbalstu potenciālajiem kredīta ņēmējiem kvalitatīvu energoefektivitātes projektu sagatavošanā. Vienlaikus no citu institūciju puses būtu nepieciešams izstrādāt daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti veicinošu...

Saeima 2022. gada 14. oktobrī pieņēma ilgi gaidīto Interešu pārstāvības atklātības likumu jeb tā dēvēto lobēšanas likumu, kura nepieciešamība bija apspriesta jau ievērojamu laiku. Jaunais likums paredz nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, tādējādi veicinot lielāku sabiedrības uzticību interešu un publiskās varas pārstāvjiem, vienlaikus garantējot godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties lobēšanā. Pats likums daļēji stājās spēkā jau šī gada 1. janvārī, tomēr tuvā nākotnē vēl ir gaidāmi uzlabojumi tā praktiskai ieviešanai. Tādēļ rodas jautājums, kādus pienākumus interešu pārstāvjiem jaunais lobēšanas likums nosaka jau šobrīd? Likuma ieviešana pagaidām ir sadalīta divos posmos – pirmajā pārejas posmā lobēšanu regulēs likuma 5. un 6. pants, kas nosaka interešu pārstāvju pienākumus un publiskās varas pārstāvju darbības ierobežojumus. Savukārt otrajā posmā savu darbību uzsāks vienotā interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma, kurā paredzēts reģistrēt sistemātiskos interešu pārstāvjus – pārstāvjus, kas īsteno lobēšanu vismaz trīs reizes 12 mēnešu laikā. Tāpat darbību uzsāks arī interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma, kurā publiskās varas pārstāvji...

Atšķirībā no kaimiņvalstīm, kas jau sākušas izjust globālās vides pasliktinājumu un pirmajā ceturksnī piedzīvojušas visai būtiskus ekonomikas kritumus, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, palielinājies par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 31. maijā publiskotie dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, ekonomika ir augusi par 0,6% pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem. Ekonomikas izaugsmi nodrošinājusi pakalpojumu nozaru tālāka atjaunošanās pēc pandēmijas laika ierobežojumiem un spēcīga privātā patēriņa saglabāšanās, pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem apkures sezonā un valsts atbalsta pasākumiem, patērētāju konfidencei pēc krasā krituma pagājušā gada vidū arvien uzlabojoties. Būtiska loma bijusi arī investīciju un būvniecības nozares kāpumam, kas pēc pēdējo gadu pastāvīgā krituma šogad pirmajā ceturksnī beidzot atguvusies, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni uzrādot spēcīgu 17% pieaugumu. Ļoti veiksmīgi turpina strādāt informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas gada laikā augusi par 12,2%. Vienlaikus apstrādes rūpniecības rezultātos jau sākusi izpausties ārējā pieprasījuma samazināšanās, ekonomikas...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 31. maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesa spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju pieteikums atcelt Ministru kabineta rīkojumā noteikto, kas ārkārtējās situācijas laikā uzlika pienākumu no 2021.gada 15.novembra valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem un amatpersonām uzrādīt vakcinācijas pret Covid-19 infekciju vai pārslimošanas sertifikātu, lai veiktu savus darba pienākumus (lieta Nr. SKA-364/2023 (A420247221)). Izskatāmajā lietā strīds bija par to, vai Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.3. apakšpunkts attiecībā uz līdzpieteicējiem ir bijis tiesisks un pamatots. Līdzpieteicēji norādīja, ka konkrētais rīkojuma punkts ierobežo viņu Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības uz privāto dzīvi un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu. Administratīvā apgabaltiesa pieteicēju pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesa atzina, ka Ministru kabinets ir kompetents izsludināt ārkārtējo situāciju, kā arī obligāto vakcināciju; ierobežojumam ir leģitīms mērķis – neatliekama sociāla vajadzība aizsargāt citu cilvēku tiesības; attālinātā darba iespējas apvienojumā ar prasību vakcinēties ir efektīvāks līdzeklis leģitīmā mērķa...

Kopš 5. aprīļa stājušies spēkā apjomīgi un sarežģīti grozījumi Autortiesību likumā, kas Saeimā pieņemti šā gada 23. martā. Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu divas Eiropas Savienības (ES) direktīvas, un ietver pielāgošanos digitālajai videi, papildu tiesības autoriem, kā arī rada lielākus izaicinājumus autordarbu izmantotājiem. Grozījumi Autortiesību likumā un ar to saistītie grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā tika izstrādāti, lai pārņemtu divas ES direktīvas, norādīts likumprojektu anotācijās. Viena no tām ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīva (ES) 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes direktīvu 93/83/EEK. Otra ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīva (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK. Diskusijas bija ilgas Diskusijas par grozījumiem Autortiesību likumā bija garas, turklāt abas direktīvas bija jāievieš...

Saimnieciskās darbības veicējam līdz 1.jūnijam ir obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Valsts ieņēmumu dienests seminārā skaidrojis, kādus izdevumus pašnodarbinātais var atskaitīt no ienākumu nodokļa aprēķināšanai paredzētās peļņas bāzes. Pie saimnieciskās darbības izdevumiem (kas saistīti ar ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības) nodokļu aprēķināšanas vajadzībām uzskata: izdevumus par iegādātām izejvielām, materiāliem, precēm, kurināmo, enerģiju un inventāru, kura vērtība nepārsniedz 1000 eiro (ja inventāra vērtība pārsniedz 1000 eiro, tas jāatzīst par pamatlīdzekli un izdevumos jāiekļauj pakāpeniski) darbinieku algas pamatlīdzekļu nolietojums un pamatlīdzekļu remonta izdevumi nomas un īres maksa VSAOI par darbiniekiem, par darbiniekiem iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrājumu) prēmiju summas un iemaksas privātajos pensiju fondos citu personu veikto ražošanas rakstura darbu un no citām personām saņemto pakalpojumu izmaksas procentu maksas par banku kredīta vai līzinga pakalpojumu izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus nodokļu (izņemot IIN) un nodevu (izņemot valsts nodevu par prasības pieteikumu tiesā) maksājumus valsts vai pašvaldības budžetā citus izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko...

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka jau no šī gada 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšana bez licences būs aizliegta, un tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs turpināt sniegt grāmatvedības pakalpojumus. Ņemot to vērā, VID aicina tos ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējus, kuri vēlas turpināt savu darbību arī pēc 2023. gada 1. jūlija, savlaicīgi iesniegt iesniegumu licences saņemšanai. Licencēšanas prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī uz fiziskajām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. Kā saņemt licenci? Licenci var saņemt attālināti – Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), aizpildot iesnieguma veidlapu “Iesniegums ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai” (EDS- Dokumenti – No veidlapas – Citi – Ārpakalpojuma grāmatveža licence). Iesniegumā jānorāda atbildīgā grāmatveža personas dati (atbildīgais grāmatvedis vienlaicīgi var būt arī uzņēmuma valdes loceklis, ja tas atbilst likumā noteiktajām licencēšanas prasībām attiecībā uz darba pieredzi un izglītību) un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments (augstākās izglītības iestādes diploms),...