Ekspertu ziņojumam

Saeimā 1. jūnijā steidzamības kārtā otrajā gala lasījumā ir pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas stājās spēkā 9. jūnijā. Likumprojektu sākotnēji izstrādāja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, taču Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniedza alternatīvu projektu. Kā norādījis alternatīvā likumprojekta komisijas vārdā deputāts Jānis Reirs, dabas resursu nodoklis tiek maksāts par ievestām lietām, kuras nodara kaitējumu dabai. Un viena no tādām lietām ir saules paneļi, un praktiski būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis par saules paneļiem. Saules paneļu mūžs ir 20–25 gadi (jaunajiem ražojumiem – pat 30 gadi), un praktiski atkritumu apsaimniekotājiem nav iespējas pašreiz savākt noteikto procentuālo daudzumu, kas ir paredzēts likumā un citos normatīvajos aktos, un tātad būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis. Izstrādājot alternatīvo likumprojektu, likumprojekts papildināts likumprojektu ar tekstu, paredzot arī ietvert invertorus un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanas ierīces. Tādējādi gan atkritumu apsaimniekotāji, gan arī pārdevēji tiek atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas....

Viens no fundamentāliem jaunumiem Autortiesību likuma grozījumos ir pienācīga un samērīga atlīdzība autortiesību līgumos. Līdz 2023. gada 5. aprīlim, kad stājās spēkā apjomīgas likuma izmaiņas, ne Latvijas, ne Eiropas Savienības (ES) tiesībās nav bijuši speciāli noteikumi tieši autortiesību līgumos pielīgstamajam atlīdzības apmēram. Jaunās prasības, kas izriet no taisnīgas atlīdzības, ir jāņem vērā līgumos ar autoriem un izpildītājiem, lai varētu izmantot viņu radītos darbus. Līdz šim pastāvēja vispārējais noteikums, ka autoriem ir tiesības saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu, kā arī par tiesību nodošanu (mantisko tiesību atsavināšanu). Tas, kādai ir jābūt atlīdzībai, tika atstāts līgumslēdzēju pušu ziņā, vebinārā „Autortiesību aktualitātes autoriem un uzņēmumiem, kas izmanto autoru darbus” norādīja Lūcija Strauta, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāta palīdze. Grozījumi Autortiesību likumā nosaka, ka līgumā, ar kuru autors atsavina savas mantiskās tiesības, vai licences līgumā nosakāma taisnīga atlīdzība autoram par mantisko tiesību atsavināšanu vai atļauju darbu izmantot. Šādu taisnīgas atlīdzības jēdzienu nacionālajā likumdošanā ievieš...

Mūsdienu dinamiskajā darba vidē daudzus darbus var veikt no jebkuras pasaules vietas, savukārt Latvijā arvien vairāk strādā nerezidenti no citām valstīm. Līdz ar to aktuāli ir jautājumi, kā jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) nerezidenta algota darba ienākumam, tajā skaitā, ja darbs tiek veikts attālināti. Par šiem jautājumiem Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vebinārā «Nerezidentu ienākumi un attālinātais darbs» stāstīja Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Otrās metodikas nodaļas galvenais nodokļu inspektors Dzintars Kobitjevs. Normatīvie akti Galvenie nodokļu normatīvie akti, kas ir piemērojami attālinātā darba un nerezidenta algota darba ienākumam: likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kurā ir noteikti nerezidentu ar IIN apliekamie ienākumu veidi, nodokļa ieturēšanas un pārskata aizpildīšanas kārtība, pārskata iesniegšanas termiņi, nodokļa ieturēšanas termiņi; Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība», kurā ir sīkāk aprakstīta IIN piemērošanas kārtība; MK noteikumi Nr. 178 «Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu...

Ministru kabineta sēdē 13. jūnijā atbalstīts Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Izmaiņas paredz nodrošināt Latvijā pilnvērtīgu gan Eiropas Savienības sankciju ieviešanu, kas noteiktas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, gan Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu sankcijas. Izmaiņas paredz sankciju subjektu datu analīzi un to publisku pieejamību Uzņēmuma reģistra vestajos reģistros, tadejādi tiks ieviests palīdzīgs instruments ikvienam ekonomiskās aprites dalībniekam, t.sk., arī valsts institūcijām, piemēram, veicot publiskos iepirkumus. Likumprojekts nosaka uzdevumu Uzņēmumu reģistram veikt tiesību aktu, lēmumu, citu dokumentu, citu institūciju sniegtās informācijas, kā arī publiski ikvienam pieejamas informācijas analīzi par piemērotajām starptautiskajām un nacionālajām sankcijām (finanšu un civiltiesiskajiem ierobežojumiem) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijām kopsakarā ar Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstīto vai reģistrēto informāciju un citiem tam iesniegtajiem dokumentiem, lai secinātu noteikto sankciju attiecināšanu uz tiesību subjektiem, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, un nodrošinātu šo ziņu publisku pieejamību.

Parasti, izdzirdot vārdu „tiesa” vai „šķīrējtiesa”, jebkurai no darījuma pusēm tie asociējas ar iestādi, ar kuras palīdzību netiek risināti patīkami jautājumi. Tādēļ nereti ne tikai juridiskās, bet arī fiziskās personas cenšas izvairīties no tiesvedības, bet strīdu risināšanu atliek uz nenoteiktu laiku vai mēģina tikt galā pašu spēkiem. Ja darījumu puses spētu jebkurā situācijā ievērot noslēgto vienošanos nosacījumus, patstāvīgi risināt strīdus, tad nebūtu nepieciešamas tādas instances, kas tos izšķir. Taču, vadoties no tiesu un šķīrējtiesu prakses, ir gadījumi, kuros bez trešās puses, proti, tiesas vai šķīrējtiesas, atrisināt divu vai vairāku pušu samilzušos konfliktus nav iespējams. Tieši ar tiesu vai šķīrējtiesu palīdzību ir iespējams rast izlīgumus, un gadījumos, kad izlīgumi nav iespējami, objektīvi izšķirt strīdus. Tiesu un šķīrējtiesu pamatmērķis nav kādu sodīt. Tās ir iestādes, kuru galvenie uzdevumi ir uzraudzīt, lai personas ievērotu likumus un izšķirt strīdus starp pusēm. Šī izšķiršana nenozīmē kāda sodīšanu, bet gan iespējas rašanu, kurā puses var izlīgt, atrisināt strīdu...

Saeima 8. jūnijā pieņēma vērienīgus grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz dažādas izmaiņas nodokļu administrācijas sadarbībā ar nodokļu maksātājiem, nodokļu uzrēķinu veikšanā, sodu piemērošanā. Tematisko un datu atbilstības pārbaužu vietā - nodokļu kontrole Kā jau ziņots, turpmāk vairāku dažādu nodokļu pārbaužu vietā būs viena - nodokļu kontrole (no likuma dzēsti panti, kas attiecināti uz iespējām sākt datu atbilstības pārbaudi un tematisko pārbaudi). Tas darīts, lai veicinātu Valsts kontroles ieteikumu, ka vienkāršotajam kontroles procesam, kad jāpārbauda atsevišķu normatīvo aktu ievērošana un atsevišķi grāmatvedības dokumenti, nebūtu nepamatoti jāpārtop par komplicētu pārbaudi, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu vai nodevu maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība. Likumā noteikts, ka nodokļu kontrole būs jāpabeidz divu mēnešu laikā no tās uzsākšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, nodokļu kontroles termiņu varēs pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no tās uzsākšanas dienas, par to informējot nodokļu maksātāju. Ja...

Saeimā 8. jūnijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodoti izskatīšanai jauni grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tie paredz noteikt pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos. Likumprojekts paredz pienākumu veikt maksājumu saņēmēju un pārrobežu maksājumu detalizētu uzskaiti attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, kurus tie sniedz katrā kalendāra ceturksnī, ja kalendāra ceturkšņa laikā maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam sniedz maksājumu pakalpojumus apmērā, kas atbilst vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumiem. Šī informācija par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem būs jāsniedz VID, un uzskaites dati uzņēmuma grāmatvedībā jāglabā elektroniskā formātā trīs kalendāra gadus, sākot no maksājuma izdarīšanas dienas kalendāra gada beigām. Detalizētākus iesniedzamos datus par maksājumiem un fiziskajām/juridiskajām personām, kā arī pārrobežu maksājumu skaita aprēķināšanas kārtību u.c. prasības tiks izstrādātas Ministru kabineta noteikumos. Likumprojekts saistīts ar e-komercijas...

Uzņēmumiem, kuru darbības nodrošināšanai ir nepieciešami materiāli, izejvielas, preces vai arī saražotā produkcija pārdošanai, dažkārt rodas jautājumi, kā šos krājumus reģistrēt, skaitīt, uzskaitīt, uzrādīt finanšu pārskatos, galu galā, cik detalizētai ir jābūt krājumu uzskaitei. Krājumi bilancē tiek uzrādīti apgrozāmo līdzekļu sastāvā, jo tie ir līdzekļi, manta, ar ko uzņēmums gūst savus ikdienas saimnieciskās darbības ieņēmumus, kas ir regulāri, un veido peļņas vai zaudējumu aprēķina neto apgrozījumu (ieņēmumus bez PVN). Šajā rakstā nerakstīšu par krājumu novērtēšanas metodēm (FIFO un vidējās svērtās cenas), arī par materiālu jeb krājumu analītisko uzskaiti kartītēs, kura ir nenoliedzami saistīta arī ar finanšu uzskaiti kontos, atskaitēs, pārskatos, kopsavilkumos. Šoreiz mēģināšu detalizētāk aprakstīt finanšu uzskaiti krājumiem. Skolās māca, ka ir divas krājumu uzskaites metodes — nepārtrauktās un periodiskās inventarizācijas metode. Man ir bijis tas kauns šīs metodes neatšķirt teorijā, bet praksē lietot un pielietot, neko nenojaušot par to «vārdiem». Pieļauju, ka tāda neesmu vienīgā. Tāpēc mēģināšu atšķetināt, ko katra metode...

Pirmais no personas datu apstrādes principiem nosaka pienākumu personas datus apstrādāt likumīgi un godprātīgi. Apstrādes likumīgums un godprātība nodrošināma atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulā minētajam. Nereti saskaramies ar gadījumiem, kad personas datu apstrādes pārzinis nemaz neapzinās tiesisko pamatu datu apstrādei, jo nav aizdomājies, ka, piemēram, datu subjekta piekrišana nav vienīgais tiesiskais pamats personas datu apstrādei, brīdina Datu Valsts inspekcija (DVI). Datu regula paredz sešus tiesiskos pamatus - piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Kādas sekas var rasties nepareiza apstrādes pamatojuma noteikšanas gadījumā, ja apstrādes tiesiskais pamats piekrišana? Ja Jūsu plānotā apstrāde pamatojas piekrišanas iegūšanā: Ir svarīgi, iegūstot piekrišanu, pārliecināties, vai tā atbilst visām normatīvajos aktos noteiktajām piekrišanas pazīmēm . Sekas: Nepareizi piemērojot piekrišanu kā datu apstrādes tiesisko pamatu, Jums būs sarežģīti nodrošināt visus pienākumus attiecībā uz Jūsu klientu datu tālāku apstrādi. Nepareiza piekrišanas izmantojuma gadījumā rastos arī...

Jūnija sākumā publiskajā telpā tika aktualizēts jautājums par darbinieku “pārvilināšanu” starp konkurējošiem uzņēmumiem, publiski apspriežot jautājumu, vai šāda prakse ir godīga vai negodīga konkurence. Konkurences padome (KP) preventīvos nolūkos skaidro, pie kādiem faktiskajiem apstākļiem var rasties situācijas, attiecībā uz konkurējošu uzņēmumu saskaņoti izvirzītiem ierobežojumiem saviem darbiniekiem, kas var radīt aizliegtu vienošanos pārkāpumu risku, saskaņā ar Latvijas un Eiropas Savienības konkurences tiesību normām. Saskaņā ar Konkurences likuma (KL) 11. pantu, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu, ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. KL 11. pantā ir minēti aizliegtu vienošanos piemēri, tostarp ir aizliegtas vienošanās par tiešu vai netiešu cenu (tai skaitā vienošanās par darba algu) vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem un tirgus sadali...

Daudzas darbinieku motivācijas teorijas postulē — ja darbinieks ir personīgi ieinteresēts uzņēmuma izaugsmē, viņš noteikti darbosies ar lielāku atdevi nekā darbinieks ar fiksētu darba algu. Mainīgā atlīdzība kā motivācijas rīks ir diezgan ierasta prakse personālvadībā, īpaši uz pārdošanu orientēto darbinieku motivēšanai, — tā, piemēram, par katru papildus piesaistīto klientu tiek izmaksāti X EUR, par noteiktu apgrozījumu vai peļņas rādītāju sasniegšanu tiek piešķirta prēmija utt. Rietumeiropā jau ilgus gadus līdztekus tikko aprakstītajai klasiskajai mainīgajai atlīdzības daļai vadītājiem un speciālistiem tiek papildus piešķirta atlīdzība, kuras vērtība ir atkarīga no paša uzņēmuma akciju vai daļu vērtības. Darbiniekam, kļūstot līdzatbildīgam par uzņēmuma vērtības palielināšanos, pieaug arī motivācija darīt visu, kas viņa spēkos, lai uzņēmums plauktu un zeltu. Arī Latvijas uzņēmumiem darbinieku motivācijas sistēmā arvien vairāk tiek papildu klasiskajiem atlīdzības veidiem domāts par atlīdzību, kuras vērtība ir atkarīga no paša uzņēmuma akciju vai daļu vērtības (ērtības labad turpmāk sauksim «uz akcijām balstītie maksājumi», angliski share based payments)....

Saeima 8. jūnijā, pirmajā lasījumā izskatījusi likumprojektu "Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums", kura mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas. Likumprojekts paredz galveno mātes sabiedrību, atsevišķu komercsabiedrību pienākumu sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 000 000 eiro. Atbilstīgi šāds pienākums būtu jābeidz piemērot, ja divus pārskatu gadus pēc kārtas minētie ieņēmumi vairs nepārsniedz attiecīgo apmēru. Uz šādu galveno mātes sabiedrību būtu atkal jāattiecina ziņošanas pienākums, ja tā ieņēmumi atkal divus pārskata gadus pēc kārtas pārsniedz attiecīgo apmēru. Galvenās mātes...

No 2024. gada Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošinās Latvijas uzņēmumu reitinga sistēmu. Jaunajai sistēmai ir divi uzdevumi. Pirmkārt, šādi uzņēmumi detalizēti redzēs paši savu nodokļu nomaksas disciplīnu, kas ietekmē un no kuras izriet tālākā sadarbība ar VID. Otrkārt, vispārīgā līmenī, bez detalizācijas, reitings būs redzams publiski, kas atvieglos uzziņu par uzņēmuma situāciju viņa sadarbības partneriem, klientiem un citiem interesentiem. Uzņēmumu reitinga kopējam novērtējumam būs informatīvs raksturs. Reitinga sistēmas izveidi paredz 8. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Reitinga kopējo novērtējumu uzņēmumi varēs izmantot, lai sadarbības partneriem un sabiedrībai apliecinātu savu uzticamību un godprātību nodokļu nomaksas jomā. Tāpat tas nodrošinās uzņēmumiem informācijas pieejamību par VID redzējumu par darījuma partneru nodokļu saistību izpildes līmeni, līdz ar to kalpos kā papildu instruments, lai pasargātu godprātīgus uzņēmumus no iesaistīšanās riskantos darījumos. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme: “Šis augstas sarežģītības datu analīzes rīks ir mūsu datu zinātnieku izstrādāts jauninājums un ļoti gaidīta pārmaiņa gan uzņēmēju...

Ārlietu ministrija lidostā “Rīga” sadarbībā ar lidostu, nacionālo aviokompāniju airBaltic un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociāciju aizsāka informatīvo vasaras kampaņu “Ceļo droši, ceļo aizraujoši!”. Tās mērķis, sākoties skolēnu vasaras brīvlaikam, ir aicināt ceļotājus rūpīgi sagatavoties lidojumiem uz tālām zemēm. "Ārlietu ministrijas pieredze liecina, ka līdz ar pandēmijas radīto ceļošanas ierobežojumu atcelšanu vērojama augsta Latvijas valstspiederīgo interese par ārvalstu ceļojumiem. Tiek izvēlēti arvien tālāki un arī nedrošāki galamērķi. Vienlaikus novērojams, ka Latvijas valstspiederīgie nereti tiek aizturēti par pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem tādās valstīs, kur konsulāro atbalstu nodrošināt ir sarežģīti,” uzsvēra Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa. 2022. gadā 61 persona tika aizturēta Brazīlijā, Kolumbijā, Zimbabvē, Gabonā, Indonēzijā, Franču Gviānā, Kenijā, Panamā, Taizemē, Maldīvijā, Krievijā, Baltkrievijā. Ārlietu ministrijā 2022. gadā konsulārā palīdzība sniegta 860 gadījumos (2021. gadā – 995 gadījumos), tai skaitā palīdzība aizturētajiem – 320 gadījumos, slimnīcās nonākušajiem – 104, nāves gadījumos – 245, bez finanšu līdzekļiem palikušajiem – 89. 2022....

Man uz galda ir papīra dokumentu kaudze, vēl jāizdrukā no e–pasta, kas atsūtīti, plauktā ir mapes, pilnas ar dokumentiem, arī arhīvā vairs nav vietas papīra dokumentiem. Laikam būs jāsaka priekšniekam, lai meklē telpas, kur glabāt dokumentu kalnus. Nē, vispirms jāapjautājas kolēģiem citos uzņēmumos, jāpalasa forumi, jānoklausās kāds Bilances seminārs par šo tēmu, lai zinātu, kā citi tiek galā ar papīra dokumentiem. Vai šī situācija ir tev pazīstama? Ja ir, tad lasi tālāk! Tas ir pavisam normāli, ka viss jaunais ir nedaudz biedējošs konservatīvajiem, izaicinājums radošajiem un sasniedzams drosmīgajiem. Domāju, ka šis ir raksturojums grāmatvežiem un arī uzņēmumu vadītājiem, kas noguruši no papīra dokumentu auklēšanas. Ir jāpasaka «STOP!» papīra dokumentiem. Tieši tik vienkārši! Es jūs iedrošinu, ka nav neizdarāmu lietu, ja vien ir vīzija un gribēšana atvadīties no ērti ierastā. Dokumenti, ar ko strādāt būs arī turpmāk, tos neviens neatņem. Tikai darbs būs nedaudz citādāks, un būs vairāk laika sevis izglītošanai, grāmatvedības organizācijas...