Ekspertu ziņojumam

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Gatavojamies gada noslēgumam. Pēdējos gados gada pārskata iesniegšanas termiņš tika pagarināts par vairākiem mēnešiem, bet grāmatveži vēl joprojām ir pārslogoti, un tāpat ne visi laikus iesniedz pārskatus. Šajā žurnāla numurā gribam noskaidrot, kāds tam ir iemesls un vai tiešām gada pārskati būtu jāiesniedz četrus vai septiņus mēnešus pēc pārskata perioda beigām, kā ir noteikts Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu: Valsts pārāk lēni reaģē uz izmaiņām ekonomikā. Būvniecība allaž bijusi viena no kopējo ekonomikas situāciju gan visvairāk atspoguļojošām, gan ietekmējošām nozarēm — kā zināms, 2008. gada dižķibele sākās tieši pēc nekustamo īpašumu celtniecības «burbuļa» pārsprāgšanas, savukārt šogad būvniecība jau pagūta nodēvēt par vienu no lielākajiem inflācijas «perēkļiem». Par būvniecības nozares tendencēm un izaicinājumiem pašreizējos makroekonomikas satricinājumos žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu. NODOKĻI Maija Grebenko: Virsstundu un nakts stundu...

Rīgas dome 5. oktobrī pieņēma saistošos noteikumus "Grozījumi Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajos noteikumos Nr. 109 "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā"", kas paredz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides ilgtspējīgām ēkām, kā arī saglabāt nodokļa atvieglojumu ēkām, kuru fasādes elektrības taupības nolūkos naktīs vairs netiks izgaismotas. Noteikumi paredz arī uzlabot elektronisko saziņu ar pašvaldību. Ņemot vērā strauji pieaugušās energoresursu izmaksas, pašvaldībā pakāpeniski tiek veikti ēku energoefektivitātes uzlabojumi un pašvaldības iestādēs un uzņēmumos par 15% plānots samazināt enerģijas patēriņu, pārdomāti izmantojot siltumenerģiju un elektroenerģiju. Lai uzlabotu šādas iespējas arī privātpersonām, kas saņem NĪN atvieglojumus, naktīs fasādes vairs nebūs obligāti jāapgaismo - atjaunotām, restaurētām vai pārbūvētām ēkām, kas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā, un kultūras pieminekļiem ar izbūvētu fasādes dekoratīvo apgaismojumu. Nodokļa atvieglojumu piešķirs, ja tiek nodrošināta izbūvētā ēkas fasādes dekoratīvā apgaismojuma pastāvīga darbība diennakts tumšajā laikā līdz plkst. 24.00 un no plkst. 5.00. Nodokļa atlaides ilgtspējīgām ēkām NĪN...

Latvijas Republikas Senātā izskatīšanā nonākuši vairāki strīdi, kuros Senāts novērojis darbinieku arodbiedrību nepienācīgu tiesību izmantošanu, nodrošinot darbinieku interešu pārstāvību darba strīdos. Vienā no izskatāmām lietām Senātam izlemjamais tiesību jautājums bija saistīts ar Darba likumā noteikto pienākumu darba devējam pirms arodbiedrības biedra atlaišanas prasīt arodbiedrības piekrišanu uzteikumam un arodbiedrības lomu dialogā ar darba devēju minētās normas kontekstā. Šī pienākuma izpildi Senāts vērtēja kontekstā ar sociālā dialoga procesu, kas pastāv starp valsti, darba devējiem, darbiniekiem un arodbiedrībām un kas ietver visu veidu sarunas un konsultācijas vai vienkāršu informācijas apmaiņu starp dialoga partneriem par kopējā interešu lokā esošiem ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem. Senāts secināja, ka patiesas un pilnīgas informācijas sniegšana šādā situācijā ir darbinieka interesēs. Turklāt tieši pašai personai un attiecīgajai arodbiedrībai vislabāk zināms, vai darbinieks ir arodbiedrības biedrs un cik ilgi, kā arī kādas ziņas to var pierādīt. Tāpēc darba devēja vēršas pie darbinieka un/vai attiecīgās arodbiedrības, savukārt to pienākums ir savlaicīgi sniegt...

Rīgā no 2023. gada 1. janvāra tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva - visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk. To paredzēja jau Rīgas domes 2019. gada 25. septembra saistošie noteikumi Nr. 83 "Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā". Bija plānots, ka nodevu ieviesīs jau no 2021. gada, taču Covid-19 pandēmijas radītā tūristu skaita samazinājuma dēļ noteikumi tika grozīti divreiz, atliekot nodevas iekasēšanu ik reiz par gadu - vispirms no 2022. gada, bet pēc tam - no 2023. gada. No nodevas gūtos ieņēmumus pilsēta izmantos tūrisma jomu atbalstošu vai tūrisma infrastruktūru attīstošu projektu īstenošanai un Rīgas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. Patlaban tūrisma nodevas ieviešanai sagatavots jauns noteikumu projekts, kuru 3. novembrī, akceptēja Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja, bet galīgais lēmums vēl būs jāpieņem domes sēdē. Salīdzinot ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī par ieguldījumu kontiem, procentiem un jauniem neapliekamu ienākumu veidiem". 2022. gada 20. oktobrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas stājas spēkā 2022. gada 14. novembrī, un atsevišķām normām noteikts cits spēkā stāšanās termiņš. Būtiskākās izmaiņas: izslēgts regulējums, kas ieroveikti VID informācija par ieguldījuma kontu; noteikta samazinātas (5%) likmes piemērošana procentu ienākumam, ja tas izmaksātas nerezidentam – ES/EEZ rezidentam par tādiem finanšu instrumentiem, kuru emisijas ir organizējis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) uzraudzīts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs; veikti arī citi grozījumi. Izdevumu ierobežojuma atcelšana saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma noteikšanai No likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir izslēgtas normas, kas noteica ierobežojumus saimnieciskās darbības izdevumiem. No 2022. gada 1. janvāra, nosakot saimnieciskās darbības ar nodokli apliekamo ienākumu, no ieņēmumiem pilnā apmērā atskaita ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus. Jauni ar nodokli neapliekamu ienākumu veidi Ar nodokli neapliek: ienākumu no...

Ministru kabineta sēdē 2. novembrī apstiprināti grozījumi Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam, lai to tālāk iesniegtu Eiropas Komisijā (EK) un vēl šī gada izskaņā no EK sagaidītu pozitīvu lēmumu par programmas apstiprināšanu. Attiecīgi Finanšu ministrija (FM) mudina potenciālos projektu īstenotājus ar 2023. gada sākumu būt gataviem izmantot jaunā 2021.-2027. gada perioda ES finansējuma sniegtās priekšrocības. Gan atbildīgajām nozaru ministrijām, gan potenciālajiem projektu īstenotājiem jābūt gataviem jaunām projektu atlasēm, uzsver finanšu ministrs J. Reirs. Līdz šim noticis aktīvs sagatavošanās darbs nacionālā līmenī ar mērķi maksimāli mazināt investīciju pārrāvumu starp periodiem. Attiecīgi daļa atbildīgo nozaru ministriju sadarbībā ar FM jau savlaicīgi sagatavojušas ātrāk uzsākamo investīciju ieviešanas nosacījumus 2021.-2027. gada periodam. Programmā veikti precizējumi atbilstoši visiem EK komentāriem, lai tā atbilstu EK noteiktajām prasībām attiecībā uz programmas saturu un tvērumu. Būtiskākās izmaiņas paredz programmā ietvert Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas, kuru ietvaros paredzēti pasākumi kūdras nozares pārkārtošanai un sociālekonomisko seku mazināšanai reģionos pārejā...

Latvijas Republikas Senāta 2022. gada 26. oktobra rīcības sēdes lēmums (lietā Nr. SKC‑646/2022) vērš uzmanību uz atbildības sadalījumu par nepilngadīgam sportistam nodarīto kaitējumu, ko izraisījis veselības stāvoklim nepiemērots treniņu režīms. Lieta jau trešo reizi bija nonākusi Augstākās tiesas redzeslokā un ar to saistītie notikumi risinājušies pirms divdesmit gadiem, taču lietā skatītie jautājumi var būt aktuāli gan uz minēto sporta jomu, gan uz nepilngadīgo nodarbināšanu. Prasītājs – nepilngadīgs sportists – hokeja treniņa laikā zaudēja samaņu, un viņam iestājās klīniskā nāve. Ātrās medicīniskās palīdzības brigāde viņam sniedza neatliekamo palīdzību, atjaunojot sirds ritmu. Pēc ilgstošas ārstēšanās prasītājam implantēts EKS defibrilators, pēc tam kontrindicētas fiziskās piepūles, vēlāk piešķirta otrās grupas invaliditāte uz mūžu. Prasītājs cēla tiesā prasību pret hokeja treneri, sporta klubu un Latvijas valsti Veselības ministrijas personā par morālā kaitējuma kompensāciju 711 435,91 eiro apmērā sakarā ar veselībai nodarīto kaitējumu un sakropļojumu. Prasītājs norādīja, ka vairākus gadus trenējies...

Atzīmējot Latvijas pamatlikuma simtgadi, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs no 8. novembra aicina apmeklētājus uz izstādi Satversme 100+. Tā aplūkojama LNVM izstāžu telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32. Izstāde veidota kā daudzpusīgs skaidrojums par Satversmi, uzsverot Latvijas pamatlikuma tapšanas un darbības vēsturisko dimensiju un stāstot arī par Satversmes vērtību pēctecību līdz pat mūsdienām. Pamatlikuma pieņemšana 1922. gadā vainagoja jaundibinātās valsts izveidi un reizē bija vēsturisks pagrieziena punkts, pirmoreiz Latvijā nostiprinot demokrātiju. Satversmes izstrāde bija viens no uzdevumiem, kas tika izvirzīts 1918. gada 18. novembrī, taču praktiski to varēja īstenot tikai pēc Neatkarības kara beigām 1920. gadā, kad tauta vispārējās demokrātiskās vēlēšanās bija devusi uzticības mandātu Satversmes sapulcei. Jaunais Latvijas pamatlikums iemiesoja tās autoru – 34 Satversmes sapulces deputātu – priekšstatus par modernu valsti un demokrātisku sabiedrību. Pamatlikums netapa vienprātībā, bet gan asās viedokļu sadursmēs. Izstāde veidota kā scenogrāfiski izteiksmīgs stāsts, kurā Satversmes tapšana 1920.–1922. gadā rādīta uz plašāka Latvijas vēstures fona. Satversmes autoru...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvos materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana debitoru parādiem", kurā informē, ka 2022. gada 21. aprīlī stājās spēkā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi 9. pantā "Nedrošie debitoru parādi", kas papildināja kārtību, kādā nedrošie debitoru parādi ir norakstāmi vai iekļaujami nodokļa bāzē. Grozījumi likuma 9. pantā ir piemērojami uzkrājumiem, kas izveidoti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Debitora parādam, kurš bija izveidojies 2017. gadā, nepiemēro likuma 9. pantā noteikto kārtību, tomēr vērtē tā atbilstību likuma 9. panta trešajā daļā noteiktajiem nosacījumiem. VID norāda, ka likuma pārejas noteikumu 47. punkts noteic, ka pārejas laika nosacījums debitora parādiem, kuriem izveidots uzkrājums līdz 2021. gada 31. decembrim, periods nodokļu bāzes palielināšanai ir 60 mēneši (jeb pieci gadi) no uzkrājuma izveidošanas dienas. Nodokļa maksātājam jānodrošina uzkrājuma izveidošanas izsekojamība katram debitora parādam, lai nodrošinātu 36 vai 60 mēnešu izsekojamību. Katrs nodokļa maksātājs var patstāvīgi izlemt par to, kādas tieši darbības/pasākumus tas veiks un kādos...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada oktobrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā Finanšu stabilitātes nodevu maksā Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes (tai skaitā par to filiālēm dalībvalstīs un ārvalstīs), kā arī dalībvalstīs un ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles Latvijas Republikā. Sākot ar 2023. gadu finanšu stabilitātes nodevu administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Nodevu aprēķina saskaņā ar šā likuma 4. pantu, un nodevas maksātājs to iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša divdesmit trešajam datumam. Nodevas maksātāja taksācijas perioda nodevas ceturkšņa avansa maksājumu aprēķinu izveido, pamatojoties uz iepriekšējā nodevas taksācijas perioda deklarācijā iekļauto finanšu pārskatu datiem, iepriekšējā taksācijas perioda beigās uzrādīto saistību kopsummu koriģējot saskaņā ar šā likuma 4. panta pirmo daļu un aprēķināto maksājuma summu proporcionāli sadalot pa ceturkšņiem. Nodevas maksātājs līdz pēctaksācijas perioda...

Ja juridiska persona sev piederošo dzīvokli izīrē savam darbiniekam, vai īres maksai piemēro PVN? Atbilde Saskaņā ar PVN likuma 52. panta 1. daļas 25. punktu iedzīvotājiem sniegtie pakalpojumi par dzīvojamo telpu īri ir ar nodokli neapliekams darījums. 52. pants Ar nodokli neapliekamās preču piegādes un pakalpojumi (1) Ar nodokli neapliek šādas preču piegādes un pakalpojumus: (..) 25) šādus iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus: a) dzīvojamo telpu īri (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs — viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūristu mītnēs). Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada oktobra (490.) numurā.

Valdība 2. novembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumos Nr. 776 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā””, kas stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Ar tiem precizēta atbalsta saņemšana ieguldījumiem lauku saimniecībās un paplašināts atbalsta saņēmēju loks atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādei. Ņemot vērā nozīmīgo atbalsta pieteikumu skaitu iepriekšējā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā, kas ievērojami pārsniedza izsludināto finansējumu, tiek precizēta papildu atbalsta intensitāte par zaļajiem ieguldījumiem – to nepiemēros traktoru un ražas novākšanas tehnikas iegādei, kura aprīkota ar GPS uztvērējiem un aprīkojumu. Tāpat paredzēts dot iespēju kooperatīviem veikt ieguldījumus arī kravas automašīnu, ražas novākšanas tehnikas un iekārtu iegādē, paredzot 40% atbalsta intensitāti. Vienlaikus lauksaimniecības kultūraugu ražas novākšanas tehnikas un iekārtas, lopbarības sagatavošanas un novākšanas tehnikas un iekārtas iegādes izmaksas tiek attiecinātas arī...

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā jauns Grāmatvedības likums. Tādēļ Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu ar aptaujas palīdzību vēlas noskaidrot grāmatvedības speciālistu, uzņēmumu, biedrību un citu likuma lietotāju viedokli un pieredzi, strādājot ar jauno likumu un Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar Grāmatvedības likumā doto deleģējumu. Likuma lietotāju vērtējums ir būtisks gan Finanšu ministrijai, kas veido grāmatvedības politiku Latvijā, gan Valsts ieņēmumu dienestam, kas piemēro likuma normas un sniedz atbalstu grāmatvežiem ikdienas darbā. Aptaujas anketu iespējams aizpildīt līdz 25. novembrim https://forms.gle/ik2bHeCyWLF2vndj9 (ja saiti neizdodas atvērt, iesakām to iekopēt interneta pārlūka adreses laukā). Anketa aizpildāma apmēram 15 minūšu laikā. Aptauja ir pilnībā anonīma. Iegūtās atbildes netiks saistītas ar konkrētiem respondentiem. Sniegtā informācija tiks analizēta un izmantota tikai apkopotā veidā.

150 jauni likumi un 1053 likumu grozījumi, kā arī pieci otrreiz caurlūkoti likumi - tāds ir 13. Saeimas veikums kopš sanākšanas 2018. gada 6. novembrī. Šo četru gadu laikā kopumā notikušas 352 Saeimas sēdes. No tām, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas apstākļus, 21 parlamenta sēde notika daļēji attālināti, bet 185 sēdes - attālināti platformā e-Saeima. Tāpat 13. Saeima sanākusi uz astoņām svinīgajām sēdēm. 13. Saeimas pilnvaru laikā izskatīšanai parlamenta komisijās tika nodots 1291 likumprojekts, no tiem 951 bija iesniedzis Ministru kabinets, 185 – Saeimas komisijas, bet 150 – Saeimas deputāti. 13. Saeimā piecas likumdošanas iniciatīvas bija iesniedzis Valsts prezidents. Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem, skatot tos otrajā un trešajā lasījumā, 13. Saeimā kopumā vērtēti 19240 priekšlikumi. 13. Saeima nav pabeigusi izskatīt 73 likumprojektus. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par to izskatīšanas turpināšanu var lemt jaunievēlētā Saeima. Debatēs 13. Saeimas sēdēs deputāti šo četru gadu laikā kopumā runājuši 13372 reizes. Visbiežāk debatējuši deputāti Viktors Valainis...

NUMURA INTERVIJA Mākslīgais intelekts un juridiskā atbildība. Ar RITVARU PURMALI, SIA Jāņa Kārkliņa zvērinātu advokātu birojs juristu, sarunājās Ikars Kubliņš JURISTA PADOMS Cīņa ar „aplokšņu algām” tagad un turpmāk. ALISA LEŠKOVIČA, zvērināta advokāte, Zvērinātu advokātu biroja ROCKBRIDGE Legal partnere Apbūves tiesība – priekšrocības un problemātika. TOMS DREIKA, Zvērinātu advokātu biroja COBALT jurists, pauž viedokli vebinārā, ko uzklausīja Inese Helmane Patērētāju kreditēšanas pakalpojuma vai preču zīmes reklāma? IVO CIMDIŅŠ, Zvērinātu advokātu biroja COBALT vecākais speciālists; JURIJS GEORGS RUSAKOVS, Zvērinātu advokātu biroja COBALT jaunākais jurists Aizdevuma noformēšanas apliecinošu dokumentu veidi. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs DARBA TIESĪBAS Uzteikuma izsniegšana darbiniekam. GITA OŠKĀJA, zvērināta advokāte IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Darba līguma uzteikums darbiniekam – arodbiedrības biedram. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI E-ARHĪVS