Ekspertu ziņojumam

Latvijas Republikas Senāts Civillietu departamenta 2022. gada 20. jūlija spriedumā lietā Nr. C75002721, SKC-672/2022 paudis tēzi, ka Komerclikuma 12. panta ceturtā daļa nenodrošina komersantam iespēju atsaukties uz korespondences nesaņemšanas faktu, ja komersants to saņēmis citā pieļaujamā un pierādāmā saziņas veidā. Vienlaikus šī norma neierobežo tiesības īstenot saziņu ar komersantu elektroniskā formā arī tad, ja puses nav vienojušās par savstarpējo elektronisko saziņu. Šai lietā Senāts izskatīja rakstveida procesā prasītājas AS BDO Latvia pretsūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 7. marta spriedumu civillietā AS BDO Latvia prasībā pret SIA Baltic Audit par dalībnieku sapulces protokola izsniegšanu. Situācijas apraksts Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 7. marta spriedumu apmierināta AS BDO Latvia prasība pret SIA Baltic Audit par dalībnieku sapulces protokola izsniegšanu, noraidot lūgumu par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu. Ar senatoru kolēģijas 2022. gada 5. jūlija lēmumu kasācijas tiesvedība ierosināta daļā par tiesāšanās izdevumiem. Apgabaltiesas spriedums...

Gadījumā, ja, neskatoties uz ieviestajiem drošības pasākumiem, notiek nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana, ir noticis personas datu aizsardzības pārkāpums, atgādina Datu Valsts inspekcija. Viens no pārziņa uzdevumiem ir nodrošināt, ka atbilstoši datu apstrādes raksturam, apmēram, kontekstam, nolūkiem un pastāvošiem riskiem, tiek ieviesti atbilstīgi tehniski un organizatoriski pasākumi, lai nodrošinātu tādu drošības līmeni, kas atbilst šiem riskiem. Pārkāpumus var iedalīt atbilstoši trīs plaši pazīstamiem informācijas drošības principiem: Konfidencialitātes incidents – kur notikusi neautorizēta vai nejauša personas datu izpaušana vai piekļūšana tiem; Integritātes incidents – kad notikušas neautorizētas vai nejaušas izmaiņas personas datos; Pieejamības incidents – kad noticis nejaušs vai neautorizēts piekļuves personas datiem zaudējums vai arī personas dati iznīcināti. Pārkāpuma piemērs - konfidencialitāte: Hakeri ir atraduši drošības “caurumu” organizācijas informācijas sistēmā un izguvuši Organizācijas datu bāzi ar klientu personas datiem. Pārkāpuma piemērs - integritāte: Nepareizi organizētas SQL rindas dēļ zudusi mākonī glabātas...

Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 1160 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» 10.5 punktu, saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu var izmantot arī kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijai. Spēkā ir stājušies jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», bet šajos noteikumos šo punktu vairs neatrodam. Vai arī turpmāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu var izmantot arī kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijai? Atbilde Jā, arī turpmāk ierakstiem saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā var izmantot tos pašu dokumentus, kādi tika lietoti iepriekš. Jaunajos MK 31.05.2022. noteikumos Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā...

Aktuāls jautājums uzņēmumu grāmatvedībā ir procentu likmes piemērošana aizdevumu izsniegšanai un saņemšanai. Līdzšinējā pieeja paredzējusi - ja aizdevums ir nesaistītam uzņēmumam, tam tiek piemērota 0% likme, ja saistītam, tad - tirgus cena. Atsevišķi revidenti uzstājot, ka visiem aizdevumiem jābūt ar procentu likmi. Nelda Janoviča, zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante, uzskata, ka normatīvais regulējums to neparedz. Gluži pretēji - jebkuram aizdevumam var piemērot 0% likmi. "Civillikums nosaka visu darījumu veidus. Ne Civillikumā, ne nodokļu likumos un Grāmatvedības likumā nav normas, kas paredzētu, ka noteikti jāpiemēro % likme aizdevumiem. Ir iespējams aizdot ar 0% likmi gan saistītam, gan nesaistītam uzņēmumam. Nav juridisku iemeslu, kāpēc nevarētu būt 0% likme. Cita lieta, ka tas nav ieteicams, jo neatbilst komercdarbības peļņas gūšanai," skaidro N. Janoviča. Protams, jārēķinās, ka šādos gadījumos var būt maksājams uzņēmumu ienākuma nodoklis. "Ja aizdevums ir saistītai personai (juridiskai vai fiziskai), tad jārēķinās, ka UIN deklarācijā 6.5. rindā būs jāpalielina apliekamais ienākums, jo...

No visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas nodibināti Eiropas Savienībā (ES), un ir reģistrējuši savas intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) 93% vērtē, ka tas pozitīvi ietekmējis viņu uzņēmējdarbību. Tā secināts Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) veiktajā aptaujā. Konstatēts arī - tikai viens no desmit ES mazajiem uzņēmumiem reģistrējis IĪT. Galvenais šķērslis tam ir zināšanu trūkums un reģistrācijas grūtības. Septembra nogalē EUIPO publicēja Intelektuālā īpašuma (IĪ) mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) progresa ziņojuma 2022. gada izdevumu. Tas ir ES mēroga pētījums, kas izveidots, izmantojot Eiropas IĪT pārkāpumu novērošanas centra datus. Viens no secinājumiem - tikai 10% no MVU pieder reģistrētas intelektuālā īpašuma tiesības. Vispopulārākās ir nacionālās reģistrācijas preču zīmes (6%), tām seko Eiropas Savienības preču zīmes un patenti (4%). Interesanti, ka 39 % no MVU izmanto citas (nereģistrētas) IĪT - domēna vārdiem, komercnoslēpumiem, nereģistrētiem dizainparaugiem, datubāzēm u.c. Aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa ES MVU nav informēti, kā vislabāk gūt peļņu no...

Nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot nodokļa atvieglojumus, ja tam veidojas nodokļa bāze, uz kuru atvieglojums ir attiecināms, piemēram, atvieglojums ziedotājiem (UIN likuma 12. pants). Var ziedot: sabiedriskā labuma organizācijai (turpmāk tekstā — SLO), kurai piešķirts statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu (informācija VID mājaslapā https://www6.vid.gov.lv/SLO); budžeta iestādei; valsts muzejam — atvasinātai publiskai personai vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas; nevalstiskai organizācijai, kura reģistrēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanās un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Nodokļu atvieglojuma veidi ziedotājiem Pārskata gada laikā var izvēlēties piemērot tikai vienu no šiem atvieglojumiem: neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gada...

Saeima ceturtdien, 13.oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā - no 2024.gada. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros. Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā. No 2021.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro. Kā atzīmēts anotācijā, pēdējos gados ir augusi vidējā alga valstī. Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta, ka 2021.gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1277 eiro. Tas ir par 11,8 procentiem jeb 135 eiro vairāk nekā 2020.gadā. Grozījumi Darba likumā Saeimai jāpieņem vēl galīgajā lasījumā. Tāpat Saeima 13.oktobrī konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos...

Valsts ieņēmumu dienests ziņo, ka 2022.gada 7.oktobrī spēkā stājās Eiropas Padomes 2022.gada 6.oktobra Regula (ES) 2022/1904, ar kuru groza Regulu (ES) Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Saskaņā ar Regulas Nr.2022/1904 1.panta 4) punkta d) apakšpunktu ir noteikti jauni ievešanas ierobežojumi dažādu tērauda un dzelzs izstrādājumu (tajā skaitā KN kodam 7207) importam no Krievijas, kas minēti Regulas Nr.2022/1904 IV pielikumā, ar kuru tiek grozīts Padomes 2014.gada 31.jūlija Regulas Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (turpmāk – Regula Nr.833/2014), XVII pielikums, papildinot to ar B daļu. Tomēr Regulas Nr.2022/1904 4.panta d) apakšpunkts, ar kuru papildina Regulas Nr.833/2014 3.g pantu, noteic, ka no 2022.gada 7.oktobra noteiktos aizliegumus nepiemēro noteikta daudzuma tērauda izstrādājumu ar KN kodiem 7207 11 un 7207 12 10 importam: KN kodam 7207 12 10 –Eiropas Savienības datubāzē QUOTA, ievadot kvotas kārtas numuru, kur kvotas detalizētajā aprakstā pieejams arī lauks...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir sagatavojusi Senāta prakses apkopojumu lietās, kurās atbildētājs ir Uzņēmumu reģistrs. Tiesu prakses apkopojuma pamatā ir Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumi, kas sagatavoti Uzņēmumu reģistra lietās laikā no 2016. gada jūnija līdz 2022. gada oktobrim, kā arī atziņas no nolēmumiem, kas ir pieņemti agrāk. Pārskatāmībai un lietotāju ērtībai apkopojums ir sadalīts trīs nodaļās, kurās aplūkoti vispārīgi jautājumi par Uzņēmumu reģistru, kā arī sniegts kāda konkrēta reģistra (piemēram, komercreģistra) regulējuma pārskats. Proti, pirmajā nodaļā ir aplūkoti jautājumi saistībā ar Uzņēmumu reģistra kompetenci un it īpaši saistībā ar procesuālajiem aspektiem, piemēram, Uzņēmumu reģistra lēmumu tiesiskā daba un darbības ilgums, personu subjektīvās tiesības pārsūdzēt Uzņēmumu reģistra lēmumus. Otrā nodaļa ietver informāciju par komercreģistru, kurš atbilstoši Uzņēmumu reģistra statistikai ir uzskatāms par visaktīvāko un visplašāko reģistru. Trešajā nodaļā iekļauta informācija par citiem reģistriem – Uzņēmumu reģistru, Komercķīlu reģistru, Biedrību un nodibinājumu reģistru, Masu informācijas līdzekļu reģistru, Reliģisko organizāciju un...

Par grāmatveža lomu uzņēmumā, digitalizāciju, birokrātiju un profesijas prestižu sarunājas žurnāla Bilance galvenā redaktore Vita Zariņa un SIA Numeri valdes locekle Lilita Beķere. Kāda ir grāmatveža loma uzņēmumā? Varu vērtēt no diviem skatupunktiem: gan no ārpakalpojuma grāmatveža, gan uzņēmuma grāmatveža puses, jo man ir abas šīs pieredzes un mana kopējā pieredze grāmatvedībā ir vairāk nekā divdesmit četrus gadus. Šajā laikā grāmatveža loma ir būtiski mainījusies. Kādreiz grāmatvedis apstrādāja pagātnes datus, taisīja atskaites noteiktos termiņos VID un dažreiz vadībai, šodien grāmatvedim ir jāspēj strādāt pārsvarā onlainā, ja viņš grib palikt grāmatvedības pakalpojumu tirgū. Arī uzņēmuma iekšējam grāmatvedim jāspēj strādāt ar ikdienas datiem. Nav vairs runas par pagātnes datiem, tie nevienu neinteresē, jo laiks rit strauji un uzņēmumiem ir jāpieņem ātri lēmumi, tāpēc uzņēmumi prasa operatīvo informāciju. Ienākot tehnoloģijām, ļoti mainījās grāmatvežu funkcijas. Šodien uzņēmumam grāmatvedi vajag kā konsultantu un sabiedroto biznesā. Beidzot uzņēmēji sākt saprast, ka grāmatvedības uzskaite nav vajadzīga tikai VID, bet...

Latvijā 2021. gadā kopā veikti 1439 nodokļu kontroles pasākumi – nodokļu auditi, nodokļu aprēķini, tematiskās pārbaudes, datu atbilstības pārbaudes, apsekošanas, novērošanas, kā arī pieņemti lēmumi par nodokļu apmēra precizēšanu un saimnieciskās darbības apturēšanu. Nodokļu kontroles pasākumu rezultātā iemaksai valsts budžetā papildus aprēķināti 66,7 milj. eiro nodokļos, nokavējuma naudā un soda naudā.1 Nodokļu risku pārvaldība, kas varētu būt daļa no uzņēmuma vispārējās biznesa stratēģijas un korporatīvās pārvaldības aspektiem, palīdz izvairīties no nevajadzīgām nodokļu izmaksām un saistītajām sekām, vienlaikus nodrošinot atbilstību nodokļu un grāmatvedības jomu regulējošajām normatīvo tiesību aktu prasībām. Tādējādi veiksmīgi tiek formulēta nostāja trešajām pusēm, piemēram, nodokļu administrācijai, investoriem, kā arī būtisks aspekts ir reputācijas jautājums sadarbības partneru un klientu acīs. Tāpēc ir svarīgi nodokļu risku pārvaldības jautājumiem pievērsties stratēģiski un tos, pirmkārt, apzināties un, otrkārt, sekmīgi un taktiski vadīt. Nodokļu risku pārvaldība Visbiežāk uzzināt par nodokļu riskiem uzņēmumā var, vienkārši pajautājot grāmatvedim vai finanšu direktoram, jo šīs personas noteikti zina, vai...

Personas, kuras rada, izrāda, izplata vai izstāda mākslas darbus, ar savām darbībām veicina ideju un viedokļu apmaiņu, un valstij ir pienākums pārmērīgi neiejaukties viņu vārda brīvībā . Vienlaikus dažkārt mākslinieciskās izpausmēs un to galarezultātos var būt ietverti citu cilvēku personas dati. Datu Valsts inspekcija skaidro, kā pareizi rīkoties, ja mākslas vai literārā darbā tiek izmantotas ziņas, kuras var attiecināt uz dzīvu un citiem cilvēkiem atpazīstamu fizisku personu, lai neierobežotu mākslinieka vai rakstnieka brīvo pašizpausmi un vienlaikus atbilstoši apstrādātu jaunradītajos darbos atspoguļoto personu datus. Māksliniekam vai rakstniekam, izvērtējot sava darba rezultātu un pirms tā padarīšanu par pieejamu plašākai sabiedrībai, ir jāsecina, ka tas: Ir radīts mākslinieka tiesību uz vārda un izpausmes brīvību ietvaros; Neapdraud fiziskās personas, kuras dati iekļauti mākslas vai literārajā objektā (datu subjekts), tiesības uz privātumu un datu aizsardzību; Neapdraud tādas datu subjekta intereses, kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesi iepazīties ar radīto; Ja uz iepriekš norādītajiem punktiem...

No 6. oktobra saimnieciskās darbības veicējiem – mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem - pieejams saimnieciskās darbības ieņēmumu konts (SDI konts), informē Finanšu ministrija. Kā pirmā šo kontu piedāvā Industra Bank. SDI konts ir paredzēts kā vienkāršots nodokļu samaksas risinājums mazajiem uzņēmējiem – fiziskajām personām jeb pašnodarbinātajiem MUN maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, lai atvieglotu to nodokļu norēķinus. SDI konta ieviešanas mērķis ir palīdzēt pašnodarbinātajiem būt sociāli nodrošinātiem, sakārtot savas attiecības ar valsti nodokļu nomaksas jomā, vienlaikus atvieglojot viņu dzīvi. SDI konts ir paredzēts, lai aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus no saimnieciskajā darbībā gūtajiem ieņēmumiem un automātiski pārskaitītu šos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā. MUN maksātājiem, kas izvēlēsies izmantot SDI kontu, vairs nebūs jāiesniedz MUN deklarācija, kā jāaprēķina un jāveic nodokļa samaksa. To aprēķinās Valsts ieņēmumu dienests (VID) un kredītiestāde automātiski ieskaitīs vienotajā nodokļu kontā. Atbilstoši šā brīža tiesiskajam regulējumam Latvijā, SDI kontu var izmantot saimnieciskās darbības veicēji, kas ir...

Ministru kabinetā 11. oktobrī izskatīšanai sagatavots Tieslietu ministrijas nformatīvais ziņojums "Par Ekonomisko lietu tiesas darbības pirmā gada rezultātiem un tālāko attīstību”. Ekonomisko lietu tiesa (turpmāk - ELT) darbu uzsāka 2021. gada 31. martā. Galvenais specializētās tiesas izveides mērķis bija kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, kā arī ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana. Attiecīgi ar grozījumiem Civilprocesa likumā un grozījumiem Kriminālprocesa likumā tika noteikta ELT kompetence piekritīgo lietu izskatīšanā. Valdībā skatāmā informatīvā ziņojuma mērķis ir novērtēt ELT darbību pirmajā gadā pēc tiesas izveides, kā arī novērtēt iespēju paplašināt tiesas kompetenci. Izvērtējot tiesas darbu, secināts, ka ELT savas darbības pirmajā gadā pabeigusi izskatīt 268 lietas, no tām 62 civillietas, 49 krimināllietas, kā arī 157 procesus par noziedzīgi iegūtu mantu. Kopumā ELT pirmajā darbības gadā saņemtas un ierosinātas 123 civillietas, bet 32 prasības pieteikumus atteikts pieņemt, 117 krimināllietas un 239 procesi par noziedzīgi iegūtu mantu.

Energoresursu un dažādu citu izmaksu straujā palielinājuma dēļ Latvijas uzņēmumi steidz pārskatīt pakalpojumu cenas, lai saglabātu veiksmīgu uzņēmumu darbību - vairāki pakalpojumu sniedzēji jau mainījuši savu pakalpojumu cenas, bet daļa to plāno darīt tuvākajā laikā. Lai patērētāji būtu arvien zinošāki par savām tiesībām un pienākumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vērš uzmanību uz vairākām būtiskām niansēm, kas ir jāņem vērā cenas paaugstinājuma gadījumā. Pakalpojumu sniedzējs spēkā esošā līgumā cenas izmaiņas var veikt tikai tādā gadījumā, ja šādas tiesības paredzētas ar patērētāju noslēgtajā līgumā, ievērojot līgumā noteikto un normatīvo aktu prasības. Šādas pakalpojumu sniedzēju tiesības nedrīkst tikt izmantotas negodīgi. Vienlaikus cenu izmaiņām jābūt pamatotam iemeslam, atsevišķos normatīvajos aktos, piemēram, komplekso tūrisma pakalpojumu jomā paredzēti konkrēti iemesli, kuru dēļ pakalpojuma sniedzējam ir atļauts veikt izmaiņas cenā (degvielas, elektroenerģijas cenas izmaiņas u.c.). Lai arī visu nozaru normatīvajos aktos nav noteikti konkrēti termiņi patērētāju brīdināšanai par cenas izmaiņām, tomēr atbilstoši labai un godīgai komercpraksei ilgtermiņa līguma...