Ekspertu ziņojumam

Uzņēmēju organizācija pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai
Uzņēmēju organizācija pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem – ir kritiska. Pēdējo mēnešu laikā energoresursu cenas pieaugušas vairākas reizes, un tas neizbēgami ietekmē visus uzņēmējus visās nozarēs. Jau šobrīd uzņēmumi izvērtē iespēju mazināt savu saimniecisko darbību vai pārtraukt to vispār, kas nozīmē, ka dažādās nozarēs, īpaši energoietilpīgo uzņēmumu vidū, tuvākajā laikā var sagaidīt arī bezdarba pieaugumu. Ņemot vērā, ka situācija ir kļuvusi kritiska un tiek radīts nopietns apdraudējums ekonomikai, LTRK valdībai pieprasa nekavējošu rīcību šīs enerģētikas krīzes risināšanai augstākajā līmenī, atbalstot gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus. Uzņēmējus satrauc gan pieaugošie rēķini, gan neskaidrība par to, kādas energoresursu cenas būs nākotnē. AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis Ģirts Vēveris stāsta: “Ražojot stikla šķiedras produktus ir nepieciešams liels gan elektroenerģijas, gan gāzes patēriņš, kas mainīgajās ražošanas izmaksās kopā sastāda vairāk par 30%....
VID ģenerāldirektore I.Jaunzeme: Pagājušais gads izvērties labāks nekā gaidīts
VID ģenerāldirektore I.Jaunzeme: Pagājušais gads izvērties labāks nekā gaidīts
Pārskatu par svarīgāko 2021. gadā ieviesto nodokļu administrēšanas pārmaiņu ietekmi žurnāla "Bilance" konferencē 13. janvārī sniedza Ieva Jaunzeme, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore. Reformu rezultāti kopumā esot bijuši ļoti pozitīvi un pirms tam izteiktās dažādas negatīvās prognozes gan saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas minimālo iemaksu ieviešanu, gan VID lēmumu publiskošanu un citiem procesiem neesot piepildījušās. "Pagājušais gads Valsts ieņēmumu dienestā un tiem, kas saņem algu, pensiju no valsts budžeta, ir bijis ļoti labs. Visi ieņēmumi galvenajās nodokļu jomās ir bijuši lielāki nekā cerēts," uzstāšanās sākumā uzsvēra VID vadītāja. Kopējais nodokļu ieņēmumu līmenis 2021. gadā pārsniedzis 2020. gadu par 4,1%, bet īpaši naski pildījušies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (par 7,3% vairāk) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (par 7,1% vairāk) apcirkņi. Līdzīgs kāpums bijis arī uzņēmumu ienākuma nodoklim (6,5%), taču mazliet samazinājies akcīzes nodokļa apjoms (99% no iepriekšējā gada ienākumiem), kas galvenokārt esot skaidrojams ar mazākiem nodokļa ieņēmumiem no degvielas tirdzniecības. Pagājušā gadā arī ievērojami...
Ieguldījumi nomātā nekustamajā īpašumā
Ieguldījumi nomātā nekustamajā īpašumā
Ieguldījumi nomātā nekustamajā īpašumā — vērtējams notikums, lai korekti uzrādītu grāmatvedības uzskaitē. Pirms kāda laika seminārā pārrunājām šo jautājumu, un sapratu, ka vajadzētu par to uzrakstīt, lai ir kur paskatīties, kad ir nepieciešams viedoklis par to, kā varētu rīkoties. Budžeta iestāde ir iznomājusi nekustamo īpašumu (ēkas) nomniekam. Nomas līgums atļauj nomniekam veikt kapitālieguldījumus iznomātajās ēkās. Nomnieks ir veicis acīmredzamus ēku stāvokli uzlabojošus ieguldījumus. Vai nomnieka veiktie ieguldījumi ir jāuzrāda iznomātāja grāmatvedībā? Pirmām kārtām ir jānoskaidro — kas ir atrunāts konkrētajā līgumā? Ir iespējami divi varianti: nomnieks drīkst veikt remontdarbus, tai skaitā arī kapitālieguldījumus, un iznomātājs tos nesedz — tātad tie pēc būtības ir nomnieka izdevumi; iznomātājs kompensē nomnieka veiktos remontdarbus, tai skaitā kapitālieguldījumus, saskaņā ar iesniegtajiem rēķiniem — šajā gadījumā tie būs iznomātāja izdevumi. Ja šajā nomas darījumā ir iesaistīta budžeta iestāde, tad vēl ir jāsaprot, vai darījums ir starp divām budžeta finansētām iestādēm vai arī darījuma viena puse ir budžeta iestāde...
Vai grozījumi paziņojumu sniegšanai VID EDS ir tik būtiski?
Vai grozījumi paziņojumu sniegšanai VID EDS ir tik būtiski?
2021. gada 7. septembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju" (kas aizvietoja noteikumus Nr. 677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem") paredz atteikties no paziņojuma par fiziskajai personai izmaksātajām summām (paziņojums) formas un ienākumu veidu kodu noteikšanas Ministru kabinetā, tā vietā nosakot tikai paziņojumā iekļaujamo informāciju. Turpmāk paziņojuma veidlapa nebūs apstiprināta ar ārēju normatīvo aktu, bet gan būs pieejama tikai Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Šis grozījums tika nosaukts par "administratīvā sloga mazināšanu", kuru faktiski ir grūti pamanīt, jo netiek mainīta paziņojumā iekļaujamā informācija, tiek saglabāta iepriekšējā iesniegšanas kārtība EDS, paliek spēkā arī izmaksāto summu kodifikācija. Tas, ka daži kodi nomainīti uz citiem, daži atcelti un daži parādīsies kā jauni, ir dabīgs process, kas ne atvieglo, ne apgrūtina procesu. Turklāt lietotāji jau sen pieraduši, ka EDS prot "laipni piedāvāt" paziņojumā iekļaujamos kodus ar atšifrējumu. Ieņēmumi un to pazīmes (jeb ko nozīmē koda pirmie divi...
Sociālajiem uzņēmumiem izvirza stingrākas prasības
Sociālajiem uzņēmumiem izvirza stingrākas prasības
Saeima ceturtdien, 13.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā. Ar tiem precizētas sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritēriji, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes. Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus. Kā atzīmē grozījumu autori Labklājības ministrijā, praksē tiek konstatēti gadījumi, kad pretendenti formāli atbilst sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi, taču, izvērtējot to darbību kopumā, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu. Ar grozījumiem precizēts sociālā uzņēmuma jēdziens, nosakot, ka tas veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi. Ar to saprotama tāda saimnieciskā darbība, kuras mērķis ir sociālā labuma sniegšana noteiktām sabiedrības grupām vai sabiedrībai kopumā un kuras radītā sociālā ietekme ir atbilstoša izvēlētajam sociālajam mērķim un reālajam saimnieciskās darbības apjomam. Likuma grozījumi paredz uzdevumu Labklājības ministrijai izstrādāt...
Ja laikus nav norādīti apgādājamie algas nodokļa grāmatiņā
Ja laikus nav norādīti apgādājamie algas nodokļa grāmatiņā
Darbinieks Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) atzīmē apgādājamo personu par iepriekšējo periodu. Vai jākoriģē darba devēja ziņojums par šo mēnesi vai jāveic korekcija par iepriekšējiem mēnešiem? Atbilde Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojuma par apgādājamo personu piemērošana aprakstīta likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN likuma) 13. panta 1. daļas 1. punktā un sīkāk paskaidrota Ministru kabineta (MK) 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 96. punktā: "(..) darba devējs, pamatojoties uz fiziskās personas algas nodokļa grāmatiņā (turpmāk — ANG) izdarītajiem ierakstiem par tiesību uz nodokļa atvieglojumu rašanos vai zušanu, veic taksācijas gada nodokļa pārrēķinu, ja nodokļa atvieglojums nav bijis piemērots par visu laiku no taksācijas gada sākuma līdz taksācijas gada beigām, par kuru personai ir bijušas uz to tiesības, vai ir bijis piemērots par ilgāku laiku, nekā personai ir bijušas uz to tiesības, un ietur papildus aprēķināto nodokli vai atmaksā par daudz...
Valdība pieņēmusi izmaiņas IIN deklarāciju aizpildīšanas kārtībā
Valdība pieņēmusi izmaiņas IIN deklarāciju aizpildīšanas kārtībā
Ministru kabinets 11. janvārī pieņēmis grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību". Viena no grozījumu viestajām izmaiņām attiecas uz kārtību, kādā jādeklarē nosacīto izdevumu norma no samaksas par intelektuālo īpašumu vai faktiskie izdevumi, ja faktiskie izdevumi ir lielāki par nosacīto izdevumu normu un ir pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Tie paredz, ka šādus nosacītos vai faktiskos izdevumus deklarē kā izdevumus, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, kurus piemēro, nepārsniedzot ierobežojumu. Tāpat grozījumi nosaka kārtību, kādā jāaizpilda gada ienākumu deklarācijas, piemērojot ārvalstu pensionāra neapliekamo minimumu. Tie paredz, ka paredz, ka fiziskā persona gada ienākumam var piemērot ne tikai pensionāra neapliekamo minimumu saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 12. panta piekto daļu, bet arī ārvalsts pensijas neapliekamo apmēru saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 12. panta četrpadsmito daļu. Nodokļa maksātājs aizpildot gada ienākumu deklarāciju izdara atzīmi, apstiprinot, ka ir...
Precizēts zemu nodokļu vai beznodokļu valstu saraksts
Precizēts zemu nodokļu vai beznodokļu valstu saraksts
Valsts ieņēmumu dienests, ka 2022.gada 11.janvārī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.8 “Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumos Nr.819 "Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām"” (turpmāk – Noteikumi), kas 2022.gada 13.janvārī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.9 (2022/9.7) un stājas spēkā 2022.gada 14.janvārī. Noteikumi precizē to valstu un teritoriju sarakstu, kuras ir uzskatāmas par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas vajadzībām, izslēdzot no saraksta Angiljas teritoriju, Barbadosu un Seišelu Salu Republiku. Ar 2022.gada 14.janvāri par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām ir atzītas: ASV Guamas teritorija; ASV Samoa teritorija; ASV Virdžīnu salu teritorija; Fidži Republika; Palau Republika; Panamas Republika; Samoa Neatkarīgā Valsts; Trinidādas un Tobāgo Republika; Vanuatu Republika.
Neskaidrības un jautājumi par kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentu un kases grāmatas kārtošanas noteikumiem
Neskaidrības un jautājumi par kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentu un kases grāmatas kārtošanas noteikumiem
No 2022. gada 1. janvāra stājās spēkā jauni noteikumi par kases ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Noteikumu projekta anotācijā tika minēts, ka noteikumu projekts "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai" (turpmāk — noteikumu projekts) ir izstrādāts saskaņā ar likumprojekta 14. panta ceturtajā daļā doto uzdevumu. Tas paredz noteikt prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai. Noteikumu projekts izstrādāts, pārskatot un pilnveidojot līdz šim spēkā esošo un pašreiz MK noteikumu Nr. 584 ietverto regulējumu. Pēc iepazīšanās ar jaunu noteikumu saturu rodas jautājumi par praktisko pielietošanu. 1. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 625 9. punktu kases ieņēmumu un kases izdevumu orderus numurē atsevišķi, secīgi norādot kārtas numuru. Ja kases ieņēmumu un kases izdevumu orderus sagatavo elektroniski, katram skaidras naudas darījumam var piešķirt unikālu identifikācijas numuru, ar kuru tas reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūrā) un kurš norādīts kases ieņēmumu un izdevumu orderī. Vai...
Uz apsūdzēto sola nonāk arī pašvaldības uzņēmuma kasiere un galvenā grāmatvede
Uz apsūdzēto sola nonāk arī pašvaldības uzņēmuma kasiere un galvenā grāmatvede
Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments 2021. gada 29. decembrī atstāja negrozītu Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pašvaldības SIA Ventspils siltums trīs bijušās darbinieces atzītas par vainīgām apsūdzībās par vairāk nekā miljona eiro piesavināšanos no uzņēmuma kases (lieta Nr. SKK-66/2021 (11151078510). Ar apelācijas instances tiesas spriedumu divām apsūdzētajām noteikts reāls brīvības atņemšanas sods – attiecīgi uz 2 gadiem un 9 mēnešiem un uz 1 gadu un trīs mēnešiem. Trešajai apsūdzētajai piespriesta brīvības atņemšana uz 2 gadiem un 3 mēnešiem, nosakot nosacītu sodu. Tāpat atstāts spēkā ar pirmās instances tiesas spriedumu noteiktais pienākums visām trim bijušajām uzņēmuma darbiniecēm solidāri atlīdzināt SIA Ventspils siltums nodarītos zaudējumus 1 006 591,37 eiro apmērā. Atsevišķi divām apsūdzētajām solidāri jāatlīdzina uzņēmumam vēl 39 001,70 eiro. Apsūdzība pašvaldības SIA Ventspils siltums bijušajām darbiniecēm – kasierei, Abonentu daļas vadītājai un galvenajai grāmatvedei – celta par to, ka viņas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās prettiesiski ieguva un izšķērdēja svešu mantu lielā apmērā,...
Plānots līdz ārkārtas situācijas beigām vakcinētiem slimības pabalstu izmaksāt no pirmās dienas
Plānots līdz ārkārtas situācijas beigām vakcinētiem slimības pabalstu izmaksāt no pirmās dienas
Valdība vēlas līdz valstī izsludinātās ārkārtas situācijas beigām 28. februārim atjaunot slimības pabalsta izmaksu no valsts budžeta līdzekļiem personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuras ir saņēmušas atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19. To nosaka Labklājības ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas otrdien, 11. janvārī, pieņemts valdības sēdē. Tas vēl jāizskata un par to jānobalso Saeimai. Likumprojekts paredz, ka slimības pabalstu no valsts budžeta izmaksās no pirmās darbnespējas dienas, ja personai ir izsniegta darbnespējas lapa B sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos mājas karantīnā. Ja cilvēkam būs izsniegta darbnespējas lapa akūtu augšējo elpceļu infekciju dēļ, valsts apmaksās slimības pabalstu no darbnespējas pirmās dienas līdz darbnespējas trešajai dienai. Slimības pabalsta kopējā periodā neieskaita darbnespējas dienas, par kurām minētajām personām šajā laikposmā ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos mājas karantīnā.
Vai cerības piepildīsies?
Vai cerības piepildīsies?
Sveicināti Jaunajā gadā! Paldies, ka esat kopā ar mums! Un tā ir laba ziņa šajā sarežģītajā laikā, tāpēc mēs turpinām darbu. Neskatoties uz ārkārtējo situāciju, jāķeras pie normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā 2022. gadā, un to ir gana daudz. Gandrīz visos pamatlikumos ir veikti būtiski grozījumi, ar kuriem jāiepazīstas, kas arī tiks darīts gaidāmā ikgadējā Bilances konferencē. Diemžēl atkal — attālināti! Labākie un zinošākie lektori 13. janvārī, kad jau būs apstiprināti un pieejami visi 2022. gada jaunumi, sniegs mūsu auditorijai vērtīgu informāciju. Žēl, ka būs jāiztiek bez koncerta, bez kopābūšanas, bez tikšanās ar draugiem un kolēģiem. Neviens nezina, kad beigsies šī sērga, esam noguruši no ierobežojumiem, kļūstam nepaklausīgi un spītīgi, bet saprotam, ka daudz kas ir atkarīgs arī tieši no mums. Omikrons taču savām kājām uz Latviju nav atnācis… Kādam bija draudzīgi jāpalīdz tam nokļūt līdz mums. Eiropa ar to saskaras lielākā mērā, un sekas vēl nevaram paredzēt. Toties pagaidām varam veltīt...
Apgrozāmo līdzekļu grantus un algu subsīdijas pilnībā ierobežotajās nozarēs varēs saņemt līdz ārkārtējās situācijas beigām
Apgrozāmo līdzekļu grantus un algu subsīdijas pilnībā ierobežotajās nozarēs varēs saņemt līdz ārkārtējās situācijas beigām
Apstiprinot grozījumus apgrozāmo līdzekļu granta un algu subsīdiju atbalsta programmās, Ministru kabinets š.g. 11.janvārī atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu pagarināt atbalsta saņemšanas periodu Covid-19 ierobežojumu dēļ pilnībā ierobežoto nozaru komersantiem. Papildu atbalsta sniegšana komersantiem tiks nodrošināta abu atbalsta programmu esošā finansējuma ietvaros. Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus uzņēmējdarbībai ārkārtējās situācijas laikā, kas pagājušajā nedēļā tika pagarināta līdz š.g. februāra beigām, vairāku nozaru komersantiem darbība joprojām ir liegta nolūkā mazināt cilvēku pulcēšanos vietās, kur ir paaugstināts risks Covid-19 vīrusa izplatībai. Tāpēc Ekonomikas ministrija rosināja pilnībā ierobežoto nozaru komersantiem pagarināt atbalsta sniegšanas periodu līdz 2022. gada 28. februārim. Attiecīgi gan apgrozāmo līdzekļu grantu, gan algu subsīdiju arī par š.g. februāri varēs saņemt komersanti, kas darbojas šādās nozarēs: NACE 93.21 Atrakciju un atpūtas parku darbība, NACE 93.29 Cita izklaides un atpūtas darbība, NACE 92.00 Azartspēles un derības, NACE 56.30 Bāru darbība; NACE 74.90 Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; NACE 77.39 Citur neklasificētu pārējo...
Darbnespēja bezalgas atvaļinājuma laikā
Darbnespēja bezalgas atvaļinājuma laikā
Darbinieks atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas, bet EDS uzrādīta informācija par piešķirto slimības lapu. Kā rīkoties? Vai darbinieks jāatsauc no atvaļinājuma? Atbilde Diemžēl jautājumā nav minēts, vai darbiniekam ir piešķirta A vai B darbnespējas lapa. Tādēļ sāksim ar situāciju, kad saņemta B lapa (slimības pabalsts), jo likumdošanā šīs lapas saņēmēja apmaksa skaidrota vispusīgāk un nepārprotamāk. Saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (turpmāk — likums) 11. pantu slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātais zaudē ienākumus. Savukārt likuma 13. pants skaidro, ka slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai (..), skaitot no darba nespējas pirmās dienas (..), bet slimības pabalstu par slima bērna kopšanu, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas pirmās dienas (..). NB! Likuma 16. pantā precizēts: ja darba nespēja iestājusies laikā, kad...
Rosina pagarināt 2021. gada pārskata iesniegšanas termiņu
Rosina pagarināt 2021. gada pārskata iesniegšanas termiņu
Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija, kuru pārstāv tās valdes priekšsēdētājs Aivars Droiskis, aizvadītā gada nogalē nosūtījusi vēstuli Finanšu ministrijai, vēršot uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas var apgrūtināt 2021. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas procesu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos termiņus. Publicējam vēstules tekstu (ar redakcijas izcēlumiem). Faktu konstatācija 1. Kā viens no faktoriem, kas pēdējā laikā būtiski ietekmē sociālos un ekonomiskos procesus valstī, ir vīrusa infekcija Covid-19 un tās izplatības ierobežošanas pasākumi. Asociācija ir novērojusi, ka saskaņā ar valsts ierēdņu un medicīnas nozares pārstāvju izteiktajiem viedokļiem, šobrīd ir grūti prognozēt, kāds būs vīrusa infekcijas Covid-19 attīstības scenārijs un kā tas ietekmēs valstī notiekošos sociālos un ekonomiskos procesus 2022. gadā. Vīrusa infekcija Covid-19 un tās izplatības ierobežošanai noteiktie pasākumi, līdzīgi kā iepriekš, būtiski ietekmē dažādu organizāciju praktisko darbību, un viena no būtiskākajām ietekmēm ir attālināta darba organizācija, kas bieži vien būtiski samazina organizācijas dokumentu, tajā skaitā grāmatvedības dokumentu aprites ātrumu un pieejamību atbildīgajām personām...

Vēlies saņemt aktuālo informāciju?

Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.